Lielceļš uz elli!
Katru rītu tieši
deviņos mazās Alpu pilsētiņās, dārdot AC/DC hītam Highway to the Hell,
1100 riteņbraucēji no 40 valstīm devās tālāk pasaulē grūtākajā daudzdienu MTB
velobraucienā Jeantex Bike Transalp. Ak nē, pats pirmais starta signāls
atskanēja vienpadsmitos. Pirmo reizi divpadsmitgadīgajā supersacīkšu vēsturē
pirmais posms tika atcelts, jo kalnos, kur vijās trase, bija uzsnidzis sniegs.
No ierastās Mitenvaldes
Vācijā nācās pārcelties uz netālo Alpbahtāli Austrijā un sportisti ceļu pāri
Alpiem cauri Tirolei sāka vienpadsmitos, kad kalnos gaiss kļuva siltāks. Viņus
gaidīja septiņos posmos sadalīti 633,5 kilometri un 22 146 augstuma metri līdz
finišam Itālijas Rivā pie smaragdzaļā Gardas ezera.
Šo neaizmirstamo
izturības pārbaudījumu augstkalnu takās izturējuši vairāki latvieši. Līdz šim
vislabāk veicies Ivandai Eidukai, kura kopā ar Mārtiņu Biezo jaukto komandu
konkurencē pirms trim gadiem izcīnīja ceturto vietu. Šogad pirmo reizi
Transalpu tūrē devās Igo Japiņa vadītā komanda Rietumu Banka–Rīga.
Atkal augstāko – septīto vietu – izcīnīja Ivanda, kura šoreiz startēja kopā ar
Jāni Rezinu. 229 vīriešu komandu konkurencē 21. vietā finišēja Dmitrijs
Sorokins un Alans Orass, 27. vietā – Reinis Adrijanovs un Tāvi Selders.
Igo Japiņš: Izlūkbrauciens
"Šim
daudzdienu velobraucienam ar kalnu divriteņiem nepieciešama īpaša pieredze.
Komandā brauc divi, atstarpe nedrīkst pārsniegt 2 minūtes. Ne tikai drošības
dēļ, tā ir īpaša komandas cīņa un sadarbība, solidaritāte, palīdzība, drauga
plecs… Riteņbraucēji viens otru drīkst balstīt, stumt, vilkt. Aizliegts
izmantot tikai striķus un citus palīglīdzekļus.
Pirmo reizi
maršrutā bija iekļauts visu laiku lielākais kāpums – 1760 m augstuma starpība
vienā rāvienā. Nekas tāds līdz šim nebija pieredzēts nevienās MTB sacensībās.
Savukārt dažu nobraucienu stāvums sasniedza 35 grādus.
Mums šis bija
izlūkbrauciens, lai zinātu, kas jādara, lai cīnītos par augstākām vietām. Bez
problēmām ar trasi galā tika tikai divi mūsējie, abi igauņi – Alans Orass un
Tāvi Selders, kas gan ir labs MTB braucējs, bet iepriekš ne reizi nebija
startējis daudzdienās. Tāpēc es viņus sadalīju. Orasu pārī ar Dmitriju Sorokinu
un Selderu ar Reini Andrijanovu. Iespējams tomēr, ka igauņi kopā būtu
nobraukuši labāk. Es gan arī nemudināju puišus cīnīties pa galvu, pa kaklu, jo
kaklu te tiešām varēja nolauzt. Tikt no kalna lejā nereti bija grūtāk, nekā
uzbraukt tajā augšā.
Ko tas mums būs
devis, to augusta beigās redzēsim pasaules čempionātā Grācā, kur trases būs
līdzīgas."
Ivanda Eiduka:
Vajadzīgs motors diviem
"Bija grūtāk
nekā pirmajā reizē. Pirms trim gadiem es nezināju neko, tik braucu. Tagad
nelika mieru doma par vietu, kuru gribējās iegūt vismaz tādu pašu kā iepriekš.
Tomēr rezultāts nemaz nav tik slikts. Lai arī esam septītie, līderiem zaudējām
par divām stundām mazāk.
Trakākais bija
karstums. Plus 35 grādos piecas stundas kalnos braukt nav joka lieta. Vienā
posmā, kurā uzbraucām līdz sniegam, tā bija bauda. Riteņu virsū mestās slapjā
sniega šaltis bija kā vēsa duša.
Visgrūtākā bija trešā
diena, tā dēvētais Ķēniņu posms, kurā trīs reizes jābrauc lejā un augšā trijos
karaļa troņiem līdzīgos kalnos. Vidusposmu, kurā man bija vissmagāk, es pat
vizuāli neatceros. Pedāļus minu kā komā, tikai ar vienu domu – man ir jātiek
augšā.
Visvairāk zaudēju
nobraucienos. Tas ir mans vājākais punkts. Bija vietas, kur arī augšup neviens
nevarēja pabraukt. Takas bija tik stāvas, šauras un līkumainas, ka visi
divriteņus stūma. Fotogrāfi tādām vietām nemaz klāt netika, tāpēc bildēs vairāk
redzami maršrutu sākuma un beigu posmi, kas veda pa asfaltu.
Nepatīkama bija
priekšpēdējā diena, kad Jānis krita un sasita galvu. Mans vienmēr smaidīgais
pārinieks labu laiku staigāja lielām acīm un nerunīgs. Bija aizdomas par
smadzeņu satricinājumu un žokļa lūzumu. Ārsti varēja aizliegt mums braukt
tālāk. Par laimi, tā nenotika. Jānis teica, ka smadzeņu trīces viņam neesot
nekāds jaunums, trenējoties BMX, tādas viņam bijušas daudzas. Jānis ir jauns
puika, tikai deviņpadsmit gadu, bet velosportā viņš ir jau piecpadsmit gadus –
ilgāk nekā es.
Tomēr viņam vēl nav
īsta vīrieša brieduma, kāds prasās Alpos. Fiziski stiprs jau viņš ir, bet vēl
jākļūst par īstu veci, lai kārtīgi Alpos brauktu. Tur vīrietim jāuzņemas
lielāka iniciatīva. Jauktajās komandās džekiem ir vislielākā slodze. Viņiem ne
tik pašiem jāminās, bet arī jāstumj savas dāmas, cik tik spēj. Jābūt motoram
abiem. Bet es neko Jānim nepārmetu, tas viņam vēl priekšā. Mēs ļoti labi
sapratāmies.
Man pašai nebija
kājās tik daudz, cik gribētos. Galvā jau domas bija lielas un varoņdarbi
prātā."
Lai arī AC/DC
dziedāja par lielceļu uz elli, tagad to gandrīz visi Transalp dalībnieki
atceras kā paradīzi.
Līdz nākamajam
startam atlicis mazāk par 345 dienām. Vietu skaits ir ierobežots.
Dainis CAUNE
Jeantex Bike Transalp
633,5 km
Kungu komandas
(229)
1. Lukass Buhli,
Tomass Štols (Šveice) 23.42:28,6
21. Dmitrijs
Sorokins, Alans Orass (RBR) +3.49:22
27. Reinis
Adrijanovs, Tāvi Selders (RBR) +4.34:50
Jauktās komandas
(65)
1. Elisone Sidora,
Daniels Gathofs (Kanāda, Vācija) 28.43:17,7
7. Ivanda Eiduka,
Jānis Sorokins (RBR) + 3.34:35
Senioru komandas
(118)
1. E. Deršlāgs,
Heincs Cērvegs (Austrija) 25.26:49,0
49. Raimonds
Romanovskis, Vilnis Klinovičs (Impro)
+11.56:49
Foto: Zigismunds
Zālmanis, Nikon
