Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sudrabkalis no Jelgavas

Gatis Ķīsis

Daudzi uzskata, ka Japānā dzimušais karatē nav atbilstošs latviešu mentalitātei un pavēsajam temperamentam. Jelgvnieku Kalniņu ģimenē domā citādi. Druvis Kalniņš astoņdesmitajos gados bija PSRS izlases dalībnieks brīvajā cīņā, gandrīz pat olimpietis. Viņam ir trīs dēli. Vecākais – Krists nesen Turcijas pilsētā Izmirā kļuva par Eiropas junioru vicečempionu. Tas ir augstākais sasniegums Latvijas sporta karatē vēsturē. Krista brāļi Kalvis un Orests ir valsts čempioni.

Mītavas kumeļa spēriens

Eiropas 34. kadetu un junioru čempionātā Izmirā Krista Kalniņa svarā (līdz 70 kg) uz tatami izgāja 32 karatisti. Ievadcīņā pēc sīvas spēkošanās Krists pieveica Spānijas sportistu Eskribano. Otrajā kārtā, tiekoties ar Beļģijas vienaudzi Pjersotu, jelgavnieka pārākums bija neapšaubāms. Pēc tam latvietim pretī stājās grieķis Gjapalakis, kurš iepriekšējos divus konkurentus bija pārspējis pārliecinoši. Vispirms vadībā izvirzījās dienvidnieks, taču Kalniņš panāca izlīdzinājumu un, papildlaikā, pirmais izdarot rezultatīvu paņēmienu, tika pusfinālā. Par iekļūšanu finālā Latvijas sportistam vajadzēja cīnīties ar čehu Gurecki, kurš izskatījās vieglāk ņemams. Vispirms no zaudētas situācijas Krists panāca neizšķirtu, tad pārņēma iniciatīvu, ieguva vēl divus punktus, kas beigu beigās ļāva cīnīties ar itāli Maestri par zelta medaļu.

Abi finālisti spēkojās līdzvērtīgi, un, cīņas pēdējai minūtei sākoties, rezultāts bija neizšķirts. Tad arbitrs sāka savu melno darbu… Ja tiesnesis būtu rīkojies godprātīgi līdz cīņas beigu signālam, iespējams, šis raksts būtu par zelta puisēnu, taču arī mājup pārvestais sudrabs ir gana cildens metāls.

Krists sporta gaitas sāka, iestājoties Jelgavas BMX klubā Mītavas kumeļi, taču tā bija īslaicīga aizraušanās. Tēvs paņēmis septiņgadīgo dēlēnu pie rokas un aizvedis uz klubu, kur lauzās topošie brīvā stila cīkstoņi . "Sākumu precīzi neatceros, vien prātā palicis, ka treneris lika mums uz zāles grīdas kūleņot, pumpēties uz rokām, veikt dažādus veiklības vingrinājumus," stāsta Krists. "Tad nokļuvu karatē sekcijā, kur ar mazajiem strādāja treneris Sergejs Mankevičs. Taču līdz nopietnām karatē nodarbībām vajadzēja pagaidīt, kamēr nostiprinās kaulu sistēma. Mazliet vēlāk man piebiedrojās vidējais brālis Kalvis. Sāku piedalīties pirmajos bērnu turnīros, guvu pirmos panākumus. Tagad man ir 18 gadu un vienpadsmit no tiem esmu karatists."

Sviedru un slavas zāle

Cīņu sporta komplekss Milons Uzvaras ielā ir privāts, un to vada Druvis Kalniņš. Šajā kompleksā trenējas viņa dēli un citi Jelgavas puiši, uz šo moderno bāzi brauc arī rīdzinieki un viessportisti no citām valstīm. Notiek tā dēvētās sparingu dienas, kad ierodas treniņpartneri arī no karatē lielvalstīm. Jelgavnieki savukārt dodas atbildes vizītēs uz Rīgu, lai sparingnolūkos paspēkotos ar Aleksandra Osnača trenētajiem džudistiem. Tas noder ne tikai treniņu dažādošanai. Šāda cīņas laukuma maiņa notiek vismaz reizi nedēļā, ja tostarp nav paredzēta kāda svarīga ārzemju tūre. Ļoti nozīmīgi bijuši un ir Ivara Čākura vadītie fiziskās sagatavotības treniņi.

Cīņu  arēnas sienas  rotā brāļu relikvijas (medaļas, kausi un goda raksti). Cik no tām pieder Kristam? Viņš rausta plecus: "Nezinu, neesmu skaitījis arī aizvadītās oficiālās cīņas. Ap tūkstoti vajadzētu būt, bet tas nav būtiski, jo sacensību informatori lielajos starptautiskajos forumos nosauc tikai karatē lielmeistaru augstākos titulus. Jelgavā skaidri redzams, ka eksponātu rinda garāka ir Kalvim. Par paraugpuiku mani arī neuzskatiet, jo neesmu iekārtojis ne sacensību un treniņu dienasgrāmatu, ne arī visu piedzīvoto konspektējis. Nelepojos, bet varu bez tā arī iztikt, jo savus pretiniekus esmu iegaumējis."

Spāņu septītais dans

Tev ar treneriem laimējies? Krists: „ Ļoti, īpaši ar tiem, kuri ar mani strādā lielajā karatē, – Andri Vasiļjevu Jelgavā un izlasē, kā arī ar spāņu karatē speciālistu Antonio Olivu Sebu, kuram karatē ir septītais dans un kurš ir viens no spāņu karatē fenomeniem. Pateicoties viņam, Spānija pirms gadsimta ceturkšņa izvirzījās pasaules līderu saimē šajā sporta veidā. Viņš reizes piecas gadā atbrauc uz Jelgavu konsultēt Latvijas vadošos karatistus, dažkārt lielajos  čempionātos pildot arī mūsu komandas trenera pienākumus. Visvairāk ikdienā jāstrādā ar speciālistu Andri Vasiļjevu, kuru uzskatu par gudru treneri, kas mācījies arī ārzemju kolēģu vadībā."

"Ar Kristu strādāt nav viegli, jo viņš ir garastāvokļa cilvēks ar sarežģītu raksturu,"  savu audzēkni vērtē Andris Vasiļjevs. "Tradicionālās sagatavošanās metodes neder. Puiša potenciāls ir milzīgs, bet svarīgi bija viņu pareizi virzīt augšup, turklāt sākot to darīt laikus, jo sacensību dienas rīta režīms un rituāli te nespēlē nekādu lomu. Visu izšķir sportista pašsajūta. Tā ir laba, ja ārā jauks laiks. Ļoti svarīgi, kāda ir sacensību arēna. Ja tā Kristu apmierina, tonuss atkal paceļas. Taču tie ir faktori, kas nav atkarīgi no mums."

Kad vaicāju Kristam, vai rasts kāds paņēmiens, kā vislabāk noskaņoties sacensībām tieši starta dienas rītā, viņa atbilde pārsteidz: „ Īpaša režīma nav. Izmirā cēlos astoņos no rīta, noskalojos un steidzos uz svēršanos sacensību arēnas foajē. Brokastot nedrīkstēja, jo vajadzēja pareizi nosvērties. Pēc tam uz zāli, kur jau bija zināms cīņu grafiks. Ideja vienkārša – izsalkums vairo niknumu."      

Trenera Andra Vasiļjeva teikto papildina tēvs: "Svarīgi ir Kristu pareizi uzlādēt, bet šis process sākas jau pāris nedēļu pirms izbraukšanas uz atbildīgām sacensībām. Jāatbrīvojas no negatīvām emocijām, puisis jādabū uz pozitīva viļņa un jānotur tajā līdz galvenā turnīra finišam."

Kross un rallijs

Kad turnīrs beidzies ar labvēlīgu iznākumu, Krists  atļaujas ēst kā latvietim pienākas, jo māmiņa Solveiga, kas ir visu dēlu vešeriene un pavarda sargātāja, galdā liek pamatīgi gatavotu gaļu. Puikas priecē šāda maltīte, zinot, ka treniņos lieko svaru ātri nometīs. Krists stāsta savu recepti: "Treniņos un pēcsacensību periodā iekrāju kādus trīs četrus kilogramus liekā svara. Taču vajadzības gadījumā no tā atbrīvojos, noskrienot krosiņu Jelgavas nomalē ar trim siltajām jakām mugurā. Tiesa, skriešana un pirts procedūras manā treniņprogrammā ir arī tad, kad svars normāls."

Latvijā reti var atrast cilvēku, kam vienaldzīgs ir hokejs un basketbols. Viens no viņiem ir Krists Kalniņš, kurš  pēc desmit baļļu vērtēšanas  sistēmas futbolam liek septiņnieku. Viņam ir citas vērtības. Grib urķēties internetā mašīnu lietās, lasa auto žurnālus, jūsmo par ralliju un sevi tajā. Tēvs viņam uzdāvinājis 2000. gada BMW…

Jelgavas privātskolā ir vieglāk mācīties, jo lielā sporta interešu labad skološanos var nedaudz regulēt, mācībās nokavēto atgūstot vēlāk. Par turpmāko izglītošanos Krists vēl nedomā, jo karatē vēl esot veicami lieli uzdevumi. Viens no tiem būšot jau šoruden, kad oktobrī Turcijā risināsies pasaules čempionāts. Kristam tā būs pēdējā iespēja startēt junioros, jo planētas čempionāti notiek reizi divos gados.  Savukārt viņa brālim Kalvim tā būs debija pasaules junioru meistarsacīkstēs, jo tajās drīkstēs startēt arī sešpadsmitgadnieki.

Gatis ĶĪSIS