Zaudēt, lai uzvarētu

Pirms desmit mēnešiem autoavārijā gāja bojā tobrīd mūsu boksa lielākā olimpiskā cerība Eduards Gutmans. Nākamnedēļ pasaules čempionātā Baku, kur katrā svara kategorijā tiks izcīnītas astoņas ceļazīmes uz Londonas spēlēm, kopā ar vēl trim Latvijas pārstāvjiem ringā kāps viņa brālis Dmitrijs.

Gutmanu ģimenē Dmitrijs ir vecākais dēls, bet aizpērn, pasaules junioru (U-19) čempionātā izcīnot piekto vietu svara kategorijā līdz 60 kg, sportā no abiem brāļiem par līderi kļuva jaunākais — Eduards.

AR BRĀLI TĒVA PĒDĀS

„Boksā mūs ar brāli ieveda tēvs. Tas bija viņa sporta veids, kurā tēvs aizvadījis daudzas cīņas,” nosvērtiem vārdiem stāsta Dmitrijs. „Bijām pārsteigti, ka bokss sākas ar… lecamaukliņu. Likās — uzvilksim cimdus un tūlīt būsim stipri. Izrādījās, ka spēks, veiklība un ātrums boksā tiek iegūti pavisam citādā veidā. Bet arī tas nebija garlaicīgi. Grūtāk bija pierast pie stingrās disciplīnas. Tagad saprotu, ka tieši tā dod pārliecību par savām spējām.”
Savas pirmās cīņas ringā Dmitrijs aizvadīja vienpadsmit gadu vecumā. Zīmīgi, ka tieši vienpadsmitajā cīņā tika pārtraukta viņa uzvaru sērija. Jaunākais brālis naski sekoja vecākā paraugam, un jau pēc dažiem gadiem abi sāka cīnīties ar krietni lielākiem puišiem. „Atceros, ka trīs četrus gadus vecāki bokseri uz mums ar brāli skatījās un brīnījās, ka tik jauni zēni tā cīnās!” atceras Dmitrijs.
Uz treniņnometnēm vai sacensībām abi brāļi vienmēr brauca kopā. Būdams vecākais, Dmitrijs neaizmirsa pieskatīt jaunāko brāli, kurš ringā kļuva arvien veiksmīgāks. Pamazām vecākais vairāk sāka rūpēties, lai panākumus gūst jaunākais, pats saviem sasniegumiem veltot mazāk laika.
„Eduardam vairāk patika būt spēlētājam,” vērtē abu treneris Genādijs Glazkovs. „Ringā viņš jutās ļoti pārliecinoši, tāpēc bieži vien, pārlieku spēlējoties ar pretinieku, lika mums nervozēt.” Dmitrijs, būdams vēl jaunieša gados, jau bija kļuvis par vairākkārtēju Latvijas čempionu pieaugušo konkurencē, tomēr Eduards kāpa vēl augstāk. Bronza Eiropas jauniešu čempionātā, piektais pasaules junioru meistarsacīkstēs un iekļaušana Starptautiskās boksa federācijas (AIBA) speciālajā jauno talantu programmā, lai gatavotos Londonas olimpiskajām spēlēm.

SITIENS ZEM JOSTASVIETAS

Un tad Rīgā, sēžot blakus vadītājam, kura stūrētais auto ietriecās stāvošā furgonā, Eduards gāja bojā, bet Dmitrijs aizmugures sēdeklī no nāves izglābās par mata tiesu. Tika zaudēts ne tikai talantīgs bokseris, bet arī dēls ģimenei, brālis mazajai māsai un Dmitrijam. Vecāko brāli no smagākām traumām glāba spēcīgi attīstītā muguras muskulatūra, tomēr plecs tika savainots.
„Gandrīz pusgadu Dmitrijs bija prom no boksa. Man pat jau sāka likties, ka viņš tā arī vairs neatgriezīsies. Tas bija patiesi smags trieciens visai jau tā mazajai Latvijas boksa saimei,” uzsver Genādijs Glazkovs, kurš ir arī Latvijas Boksa federācijas ģenerālsekretārs.
Ringā Dmitrijs atgriezās 2011. gada martā — Daugavpils atklātajās meistarsacīkstēs, kur sīvā cīņā ar lietuviešu bokseriem izcīnīja pirmo vietu, pēc tam sekoja septītā Latvijas čempiona titula iegūšana svara kategorijā līdz 56 kilogramiem. Atgriešanās tomēr nebija tik viegla, cik izskatījās, jo vienlaikus ar traumas sadziedēšanu vajadzēja nomest arī emocionālo slogu. Dmitrija attieksme pret sportu un dzīvi bija kļuvusi citādāka. Ringā jau cīnījās pavisam cits bokseris — sitieni bija kļuvuši asāki, temps — ātrāks un kareivīgāks. „Tagad kāpju ringā ar domu, ka uzvarēšu,” atzīst Dmitrijs. „Agrāk es cīnījos par sevi, tagad arī par brāli.”

SEPTEMBRA INTRIGAS

Šosezon Dmitrijs Gutmans sekmīgi aizvadīja vairākus starptautiskos turnīrus. Habarovskā — Konstantīna Korotkova piemiņas turnīra finālā pat tika uzvarēts Eiropas un pasaules junioru čempions Jevgeņijs Averins. Jūnijā Eiropas čempionātā Turcijā jau pirmajā cīņā Dmitrijam pretī stājās 2008. gada Eiropas čempions Lūks Kempbels no Anglijas, kuram interesantā un sīvā cīņā nācās piekāpties. „Zaudējums pret titulētāku pretinieku reizēm ir vērtīgāks nekā uzvara pār sava līmeņa bokseri,” spriež Gutmans.
Pēc tam turpinājās cītīga gatavošanās sezonas svarīgajām sacensībām — pasaules čempionātam Baku. Tajā tiek pārstāvētas vairāk nekā 130 valstis, katrā no desmit svara kategorijām pieteikti aptuveni 70 bokseri, bet ceļazīmes uz Londonas olimpisko ringu iegūs tikai pirmie astoņi. Kopā ar Dmitriju Gutmanu (līdz 56 kg) Latviju pārstāvēs arī smagsvars Ņikita Maculēvičs (virs 91 kg), Artūrs Ahmetovs (līdz 64 kg) un Artjoms Ramlavs (līdz 60 kg), kurš 2010. gada Eiropas čempionātā finišēja piektais.
Vēl viena iespēja kļūt par Londonas olimpieti būs aprīlī īpašā Eiropas atlases turnīrā, kas risināsies Stambulā. Protams, labāk šo darbiņu padarīt Baku, lai pēc tam varētu trenēties bez lieka stresa. Bet to vēlas tik daudzi! Boksā konkurence ir plaša un nežēlīga.
Kādreizējais sapnis par brāļiem Gutmaniem olimpiskajās spēlēs diemžēl nepiepildīsies. Bet aizejot Eduards vecākajam brālim, šķiet, atstājis savu azartu un apņemšanos. Dmitrija pārliecība: olimpiskajā ringā viņš noteikti kāps. Ja ne Londonā, tad Riodežaneiro. Vecākajam brālim vēl ir tikai 20 gadu.
Raimonds GEKIŠS

Dmitrijs GUTMANS
Bokseris
Dzimis: 1990. gada 29. oktobrī Rīgā
Izglītība: Rīgas 54. vidusskola, LSPA students
Sportā: trenējies futbolā un peldēšanā, no sešu gadu vecumā — boksā, klubs Sidnejs 2000, svara kategorija — līdz 56 kg
Treneris: pirmais treneris Pēteris Petrovs, tagad — Genādijs Glazkovs
Lielākie sasniegumi: 2. vieta Eiropas Savienības junioru čempionātā (2007. g.), 5. vieta Eiropas junioru čempionātā (2007. g.) un pasaules junioru čempionātā (2007. g.), 9. vieta Eiropas čempionātā (2011. g.); uzvarējis starptautiskos turnīros Lietuvā, Krievijā, Čehijā, Vācijā un Somijā; septiņkārtējs Latvijas čempions; aizvadījis 162 cīņas, no kurām 130 uzvarējis
Vaļasprieks: mierīga atpūta
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene