Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Izvilkt studentus no auditorijas

Mēs te sportojam, bet citiem studentiem pat nav iespēju izkustēties,” noraizējusies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Agita Ābele, kas, būdama Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente, vēro arī notiekošo citās augstskolās.

— Kas Latvijas studentiem ir vajadzīgs, lai viņi sportotu?

— Studentu sportam tāpat kā citur sportā ir vajadzīgas trīs lietas: finanses, infrastruktūra un personāls. Vairākās augstskolās ir izveidoti sporta klubi, tās nodrošina personālu, kas ieinteresēti darbojas, informē studentus, izvērtē, kādas ir jauniešu spējas un intereses. Ja vēl augstskolai ir sava sporta zāle vai ilgstošs līgums par sporta zāles īri, tad studentiem ir arī vieta, kur darboties. Jāpiebilst, ka 80 procenti augstskolu sporta telpas īrē — tātad tam nepieciešamas finanses —, tāpat finanšu līdzekļi sniedz iespēju kaut kur aizbraukt un piedalīties sacensībās. Dažu augstskolu studenti piedalās visur, kur vien iespējams.

— Nereti skolēns pēc pārtapšanas par studentu ir izbrīnīts, ka stundu sarakstā vairs nav sporta nodarbību. Tātad sporta nodarbību nodrošināšana studentiem nav iekļauta likumā?

— Augstskolu likums paredz, ka studējošajiem jānodrošina iespēja nodarboties ar sportu, un tajā ierakstīts, ka studentiem ir tiesības noteiktā kārtībā izmantot sporta objektus. Bet likums neuzliek par pienākumu augstskolām nodrošināt sporta nodarbību iekļaušanu studiju programmā. Tomēr Sporta politikas pamatnostādnes 2014.—2020. gadam paredz uzdevumu „finansiāli atbalstīt sporta nodarbību ieviešanu visu augstskolu dienas nodaļu 1. un 2. kursa studentiem ar vai bez kredītpunkta piešķiršanas, paredzot nepieciešamo finansējumu studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodikā”.

Diemžēl lielā daļā augstskolu izglītība ir pārvērtusies par biznesa uzņēmumu. Izglītība ir kā finansiāla struktūra, kas pelna un nodrošina šauru specializāciju augstākajā izglītībā bez vispārējiem priekšmetiem.

Priekšmeti, kas paredzēti veselības uzturēšanai un inteliģences paaugstināšanai, nav tik šauri profesionāli, bet noder dzīvei, sev, vērtībām. Piemēram, daudzi visu turpmāko dzīvi atceras aktīvus pasākumus no studiju laika kopā ar savu studiju grupu. Atceras prasmīgi vai mazāk prasmīgi spēlēto bumbu, dalību kaut kādās stafešu sacensībās, vieglatlētikas sacensībās, tūrisma pasākumos, arī nebūdami profesionāļi sportā. Parasti kāds to organizē, studentiem tikai jāiet un jāpiedalās.

— Sports it kā neiederas filologa, finansista, datorspeciālista, jurista, mūziķa specialitātē…

— Bet ar ko 18 gadus vecs jaunietis, kurš pabeidzis vidusskolu, atšķiras no pusgadu vecāka 1. kursa studenta? Vai viņš vienā vasarā iemācījies pats sev noorganizēt sporta nodarbības vai arī kļuvis finansiāli tik stabils, lai samaksātu par savām nodarbībām sporta klubos? Diez vai! Arī mums, pieaugušajiem, ir daudz vieglāk piedalīties jebkādās sporta aktivitātēs, ja tās ir noorganizētas. Studenti ātri pavelkas uz sportošanu un ir gatavi kaut vai volejbolu spēlēt pēc lekcijām, tikai kādam jāierosina un jāsarunā sporta zāle noteiktos laikos.

Pat Latvijas Mūzikas akadēmijā ir sporta centrs un trīs cilvēki nodarbināti ar sporta darba plānošanu. Arī mūziķiem un aktieriem ir jākustas un jādzied uz skatuves, un šajā performancē piedalās arī ķermenis, kuram ir vajadzīga zināma fiziska izturība. Vai augstskolu sporta klubi ir paredzēti tikai olimpiešiem, kuri piedalās pasaules universiādēs? Nē, tos izveido, lai iesaistītu sportošanā visus studentus, lai viņus pēcpusdienā izvilktu no auditorijām un mudinātu izkustēties.

— Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā aptauja par sporta darbu augstskolās atklāj diezgan bēdīgu ainu.

— Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Augstskolu sporta savienību sagatavoja un nosūtīja augstskolām aptaujas anketas, kurās bija jāsniedz informācija par ar sporta darbu saistīto struktūrvienību augstskolā sportu studiju procesā, par ar sportu saistītiem pakalpojumiem un citas ziņas. Šī aptauja tika izveidota pagājušajā gadā un nosūtīta 29 Latvijas augstskolām, bet atbildes atsūtīja tikai 17. Aptauja liecina, ka tikai septiņās augstākās izglītības iestādēs ir atsevišķa struktūrvienība, kas atbild par sporta darbu augstskolā. Protams, jānovērtē, ka dažviet ir vismaz viens cilvēks, kas sniedz atbalstu studentiem, informējot par sportošanas iespējām un organizējot pasākumus. Pieļauju, ka citās augstskolās pat nav, kam aizpildīt šo ministrijas aptauju.

— Ja augstskolā neviena nav, tad kā var šos studentus uzrunāt?

— Tas notiek individuāli vai ar attiecīgo sporta veidu federāciju starpniecību. Reizēm pats students kaut ko internetā izlasījis, varbūt draugi vai kāds treneris pastāsta. Ja augstskolā nav cilvēka, kas organizē sporta dzīvi, tad viss notiek personiskās iniciatīvas līmenī. Tā tiešām ir realitāte — kad jauniešus kāds vēlas informēt par jautru studentu sporta pasākumu, kurā iecerēts iesaistīt visas Latvijas augstskolas, tad daļā augstskolu nav, pie kā vērsties.

— Cita situācija droši vien ir lielajās augstskolās?

— Jā, tur ir aktīva sporta dzīve, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) strādā 30 sporta speciālisti, Latvijas Universitātē (LU) 18, Rīgas Stradiņa universitātē 17. Dažās augstskolās ir vairākas sporta komandas. Latvijas Universitātē pat deviņas, Latvijas Lauksaimniecības universitātē — sešas, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē — piecas. Tomēr arī sportiskajā LU daudzās fakultātēs ne pirmā, ne otrā kursa studentiem nav iespējams pieteikties uz priekšmetu, kurā kaut kas būtu saistīts ar kustībām. Sporta nodarbību, kas būtu daļa no studiju procesa, nav, studiju priekšmetu piedāvājumā students nevar ieķeksēt, ka vēlas piedalīties, piemēram, ārstnieciskajā vingrošanā vai vieglatlētikā un C sadaļā iegūt kādu puspunktiņu vai vienu kredītpunktu gadā. Lielākoties studenti var tikai ar atlaidēm piedalīties sporta klubu nodarbībās. Visi priecājās, ka Latvijas Universitātei ir jauna Bioloģijas fakultātēs ēka, bet sporta infrastruktūru paredzēts izbūvēt tikai pēdējā celtniecības kārtā.

Obligātas sporta nodarbības visiem pirmā kursa studentiem ir RTU, sports B vai C daļā ir vēl dažās augstskolās. Pozitīvus vārdus var teikt par Stradiņa universitāti, kurā ir daudz C kursa priekšmetu, kas saistīti ar kustēšanos. Starp citu, kaimiņvalsts Igaunijas Tartu universitātē pirmajā kursā visiem studentiem ir sports, bet nākamajos var izvēlēties, vai piedalīties.

— Vai augstskolas tomēr nav neatkarīgas? Tās taču var rīkoties, kā vēlas.

— Protams, bet būtu labi, ja pamazām sabiedrības ietekmē vai katra individuāla studenta attieksmes ietekmē ar Izglītības un zinātnes ministrijas iesaistīšanos augstskolās tomēr ikvienam būtu iespēja pieteikties uz kursu, kurā ir sporta aktivitāte. Likumi ir uzrakstīti tā, ka ir vajadzīga maza motivējoša adatiņa, kas kaut ko pabaksta.

Vēl pirms gadiem desmit visiem nauda bija dieva statusā, bet tagad virkne cilvēku ir sapratuši, ka nauda nav vienīgais un galvenais dzīves elements, jo zārkā to nepaņemsi. Viņi ir sapratuši, ka arī kustību priekam un sportam ir noteikta vieta dzīvē — līdzīgi kā brokastīm, pusdienām, teātrim, izklaidēm. Jo tie draugi, kas iegūti sportā, ar kuriem ir pārdzīvotas pozitīvas un negatīvas emocijas, pārvarēts zaudējumu rūgtums un izbaudīts uzvaras prieks, ir draugi, ar kuriem satiekoties, ir ko atcerēties. Tagadējiem jauniešiem dažkārt ir tikai draugi no interneta spēlītēm…

— Kā Latvijas Augstskolu sporta savienība var aktivizēt studentus?

— Mēs organizējam un organizēsim universiādes, SELLStudent Games (Ziemeļeiropas studentu spēles), atsevišķu sporta veidu čempionātus, iekļaujot maksimāli plašu sporta veidu klāstu, informēsim studentus par pasaules, Eiropas un Baltijas valstu līmeņa studentu sacensībām. Mēs arī regulāri par tām informējam sporta federācijas, kas no savas puses atrod un aktivizē studentus, jo tomēr ne visi no jaunatnes izlasēm iekļūst pieaugušo izlasē, lai gan daudzi nevēlas pamest savu sporta veidu. Līdz ar to šādi gandrīz elites līmeņa sportisti ar gandarījumu piedalās savā sporta veidā universiādēs.

— Kāda sportiste reiz man atzinās, ka speciāli pavelk studiju laiku, lai varētu baudīt studijas un arī piedalīties universiādēs…

— Tas ir saprotams. Turklāt Latvijas universiādē katrs var piedalīties. Vajag tikai, lai informācija studentu sasniedz. Protams, vieni orientējas uz izcilību un medaļām, bet arī vājāks students var sevi pārbaudīt, jo sporta veidu ir daudz — bez vieglatlētikas ir arī peldēšana, basketbols, volejbols, galda teniss, frisbijs, virves vilkšana, orientēšanās un daudzas citas disciplīnas.

Pavasarī noslēdzās Latvijas XXVI universiāde, kas norisinājās visa 2015./16. mācību gada laikā. Vīriešu konkurencē kopvērtējumā uzvarēja Rīgas Tehniskā universitāte, bet sieviešu konkurencē triumfēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Kopumā šajā universiādē piedalījās studenti no 27 Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Mūsu studenti regulāri piedalās arī SELLStudent Games, ko nākamgad rīkos Latvija. Taču īstens studentu sapnis ir Pasaules studentu sporta spēles jeb universiāde, kas notiek ik pēc diviem gadiem, un šajās sacensībās piedalās visas pasaules valstis. Iepriekšējā vasaras universiādē Kvandžu piedalījās 12 885 studenti no 143 valstīm 21 sporta veidā, un Latvija ierindojās 47. vietā, izcīnot trīs medaļas. Latvija apsteidza Nīderlandi, Norvēģiju, Spāniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Argentīnu un daudzas citas valstis. Protams, tie bija studenti, kuri pretendē uz olimpisko līmeni: šķēpa metēji Zigismunds Sirmais,Līna Mūze, un augstlēcējaMadara Onužāne, tomēr ikvienam sportistam bija iespēja izjust vērienīgo pasaules sporta gaisotni. Man bija patiess prieks par studentu volejbola komandu trenera Raimonda Vildes vadībā, kas piedalījās šajā universiādē, un kopumā par Volejbola federācijas atsaucību un ieinteresētību.

— Kā notiek gatavošanās nākamajām pasaules universiādēm?

— Patlaban strādājam, lai 2017. gada ziemas universiādē Kazahstānas pilsētā Almati Latviju varētu pārstāvēt studentu hokeja komanda un varbūt pat uzlabotu Trentīno universiādē izcīnīto 8. vietu pasaules studentu izlašu vidū. Patlaban ir daudz studējoša vecuma hokejistu, kurus varētu uzaicināt spēlēt Latvijas studentu izlasē. Vieglatlētika studentu vidū kā vienmēr ir populāra, bet žēl, ka patlaban universiādēs nav pludmales volejbola. Kazaņā sacensībās bija iekļauts regbijs, tāpēc startēja arī Latvijas studentu regbija komanda, kas, piemēram, cīnījās ar Jaunzēlandi, iegūstot interesantu pieredzi.

Dalībai pasaules universiādēs ir svarīgs pirmām kārtām pašas valsts prestiža kritērijs, jo saskaņā ar to tiek noteiktas dalības kvotas. Un tad jau katra valsts izvērtē, kuru sportistu sūtīt. Komandu turnīros tiek vērtēts viss valsts panākumu kopums konkrētajā sporta veidā. Piemēram, hokejā un volejbolā, pateicoties valsts izlašu starptautiskai atpazīstamībai un reitingam pasaulē, komandas tika pielaistas startam universiādē, bet regbijā komanda uzaicināta uz priekšspēlēm no vājākās grupas. Nākamajā universiādē Latvijas volejbola komandai bija nodrošināta dalība tāpēc, ka labi veicās pirmajā reizē. Diemžēl futbola komanda palika aiz borta, jo pasaules reitingā tai nav tik augstas vietas — te vēl būs sevi jāpierāda. Jāņem vērā arī tas, ka vairākos sporta veidos ir ierobežots dalībnieku skaits, atsevišķos sporta veidos var pieteikt tikai vienu vai divus cilvēkus. Kopumā vienā universiādē piedalās aptuveni 10 tūkstoši pasaules studentu. Kazaņā izskanēja teikums, ka 80 procenti no Londonas olimpiešiem ir ieradušies. Protams, lielākajai daļai sportistu aktīvākais periods ir jaunībā, kad viņi vienlaikus arī studē.

Jāteic, ka studentu spēļu gaisotne ir kaut kas īpašs. Tajās ir iekļauti arī kultūras pasākumi un jaukā dzīve sportistu pilsētiņā… Praktiski katra valsts rīko universiādi kā ģenerālmēģinājumu pirms olimpiskajām spēlēm.

Kaut arī esam atkarīgi no normatīviem, finansēm un visa pārējā, mēs tomēr cenšamies darīt vienu labu lietu — mēģinām audzināt Latvijas jauno paaudzi tā, lai tā būtu vesela, zinoša, varoša, ar pozitīvu attieksmi gan pret savu valsti, gan pret savu augstskolā pavadīto laiku. Ir labi, ja tas ir aktīvs un aizraujošs, lai visu mūžu būtu, ko atcerēties, lai tā nebūtu tikai sēdēšana auditorijās un mājasdarbu pildīšana.

 

Agita ĀBELE

Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente, LSPA docente, profesore, pedagoģijas zinātņu doktore

Dzimusi: 1964. gadā Rīgā

Izglītība: Rīgas 6.vidusskola, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, Latvijas Universitāte

Zinātniskie grādi: pedagoģijas zinātņu doktore, sociālo zinātņu maģistre psiholoģijā (Dr. paed., Mg. psych.)

Darba gaitas: BJSS trenere, LU docente, kopš 1999. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente, kopš 2003. gada — profesore

Sabiedriskais darbs: Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente, Starptautiskās Augstskolu sporta federācijas (FISU) Izglītības komitejas biedre,Latvijas Sporta federāciju padomes valdes locekle, ISU tiesnese daiļslidošanā, daiļslidošanas Eiropas un Pasaules čempionātu komentētāja Latvijas TV

Ģimenes stāvoklis: precējusies, divi dēli

Vaļasprieki: mūzika, kustības, daba un dārzs