No sporta tiesnešu ikdienas
Kā starptautiskajās sporta arēnās pazīstamie latvijas tiesneši gatavojas savam darbam, kādas ir šā grūtā un atbildīgā darba aizkulises? Neliels ieskats dažās intervijās.
Agita Ābele, ISU (Starptautiskās slidošanas apvienības) tiesnese un starptautiskā referi daiļslidošanā.
Dienas ritms pirms sacensībām.
Ja sacensības ir ieplānotas vakarā, tad no rīta vismaz vienu stundu noteikti pavadu sacensību arēnā — sajūtu halles atmosfēru, jo katrai ledus hallei ir savas apgaismojuma īpatnības, gaisa temperatūra, griestu augstums, reklāmas stendu izvietojums, zāles un palīgtelpu zonējums un dažādi citi faktori, kuri veido kopējo atmosfēru. Noteikti ir jāizvēlas atbilstošs apģērbs, jo tiesāšana parasti norit vismaz 4—5 stundas ilgā sēdēšanā pie ledus arēnas. Dienas vidū labprāt pastaigājos, bet pēc tam rūpīgi tiek pārbaudīti visi nepieciešamie darba dokumenti un rakstāmlietas. Parasti arēnā ierodos jau pusotru stundu pirms tiesāšanas darba uzsākšanas, jo daiļslidošanā stundu pirms sacensību sākuma tiek veikta tiesnešu vietu izloze un pirmsstarta diskusija atsevišķā no treneriem un sacensību dalībniekiem nodalītā zonējumā.
Kas pamudināja pievērsties sacensību tiesāšanai?
Savulaik vēl kā aktīvu sportisti pats pirmais mani uzrunājanu jau aizsaulē aizgājušais LLU Profesors Ansis Zīverts, kurš bija nodarbojies ar daiļslidošanu un 15 gadus bija starptautiskās kategorijas tiesnesis daiļslidošanā. Viņš bija intelektuāli ļoti bagāts, iedvesmojošs cilvēks ar ļoti loģisku un strukturētu izpratni un pieeju slidošanas analīzē un vērtēšanā. Uzsākot tiesāšanu asistenta statusā, diskusijās ar viņu vienmēr varēja uzzināt kaut ko jaunu, pilnveidot savus vērtēšanas kritērijus un sistēmu, kā arī noticēt savai tiesāšanas izpratnei, balstoties uz ilggadējo sportistes pieredzi. Pēc tam jau nāca tiesneša darbība starptautiskajā arēnā, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Amizantākais piedzīvojums tiesneša darbībā.
Šajā sezonā spilgtākais bija Japānas daiļslidotāja Juzuru Hanju īsās programmas starts Grand Prix fināla sacensībās Barselonā. Vērtējot katru elementu to izpildes gaitā, pēc programmas noslēguma pamanīju, ka displejā visi elementi ir novērtēti ar augstāko līmeni, t. i., +3. Tā kā vērtējums +3 nav pārāk biežs arī visaugstākās klases sportistiem, tas likās tik aizdomīgi, ka, nenoticot sev, sāku video atkārtojumā meklēt, vai tiešām visos elementu izpildījumos ātrumā varēju saskaitīt vismaz 6 augstākās kvalitātes pazīmes? Varbūt esmu ko palaidusi garām un kādā elementā būtu jāliek tikai +2? Pēc tam sapratu, ka sāku mākslīgi meklēt iespēju piekasīties elementa izpildījumam tikai tāpēc, ka ieliktais vērtējums atšķīrās no subjektīvi gaidītā — parasti tiek izvērtēti gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, bet te tādu nebija! Es vienkārši meklēju, ko varētu likt mazāk? Pēc sacensībām izrādījās, ka nebiju viena savos negaidītajos pārdzīvojumos, jo arī daži citi bija ielikuši visaugstāko vērtējumu. Savukārt tie, kuri tomēr bija ielikuši arī kādu vērtējumu +2, tehniskajā diskusijā pēc sacensībām teica, ka nākamajā tādā pašā slidojumā gan droši liktu tik nepieklājīgi augstu vērtējumu! Reālais dažkārt ir pārsteigumiem pilns, un jāspēj būt atvērtam jebkurā situācijā.
Kā pārdzīvojat kļūdas?
Ir kļūdas, kuras iespējams labot sacensību gaitā, un tad visu nosaka prasme laikus tās pamanīt un, pārzinot situāciju, mazināt to ietekmi ar adekvātu rīcību. Ir arī tādas kļūdas, kuras nav iespējams izlabot — tad vienkārši jāpieņem, ka katra kļūda ir iespēja pilnveidot savu pieredzi, ja to analizē, vērtē un izprot. Baidoties būt nepareiziem vai noliedzot savas kļūdas, mēs tikai parādām savus iekšējos kompleksus vai, pareizāk sakot, iekšējo nestabilitāti un neprofesionalitāti. Daiļslidošanā uzvar nevis tas, kurš treniņos nekrīt, bet tas, kurš prot pēc kritieniem piecelties!
Oļegs Latiševs, FIBA kategorijas tiesnesis basketbolā
Dienas ritms pirms sacensībām.
Uz visām starptautiskajām spēlēm mēs ierodamies vienu dienu iepriekš. Spēles dienā pulksten 9.30 visi tiesneši kopā ejam brokastīs. Visbiežāk brokastis ir pirmā reize, kad tiekamies ar kolēģiem, jo katrs ielido savā laikā. Pēc brokastīm mums ir sapulce par spēli pusotras stundas garumā, kad veicam videoanalīzi par komandu spēles stiliem. Turpinājumā apmeklējam pilsētu līdz pusdienlaikam. Pilsētā arī visbiežāk ēdam pusdienas. Atnākot no pusdienām, visbiežāk ir diendusa, jo pēc spēles bieži vien gulēt doties iznāk ļoti vēlu. Pēc diendusas regulāri ejam uz sporta zāli, lai veiktu nelielu treniņu stundas garumā. Norunātajā laikā ar pārējiem spēles tiesnešiem tiekamies viesnīcas recepcijā, pasūtām taksi un braucam uz spēli. Zālē parasti ierodamies 1 stundu un 20 minūtes pirms spēles sākuma. Jau esot zālē, tiek pārbaudīta pati zāle, tehniskā aparatūra un citas svarīgas lietas. Ar tiesnešiem detalizēti izejam cauri galvenajiem punktiem, kas īpaši svarīgi spēlē. Pirms spēles man ir svarīgi labi iesildīties, lai, ejot laukumā, būtu laba sajūta, ka esmu gatavs skriet ar maksimālu atdevi.
Kas pamudināja pievērsties sacensību tiesāšanai?
Arvo Kallaste bija tas cilvēks, kam man ir jāsaka liels paldies par to, ka piesaistīja tiesneša arodam. Pēc kāda treniņa viņš palūdza mani palikt un teica, ka viņam ir vajadzīgs tiesnesis. Jautāja, vai es būtu ar mieru? Daudz nedomājot — piekritu. Viņš pastāstīja, kur stāvēt, kur skriet un ko rādīt. Atnākot mājās, izmēģināju visus žestus vairākas reizes, un jau pēc pāris dienām tiesāju savas pirmās spēles Latvijas Jaunatnes basketbola līgā Ventspilī jaunākajās vecuma grupās.
Amizantākais piedzīvojums tiesneša darbībā.
Mūsu profesijā ir daudz kuriozu. Ja mājās esi aizmirsis tiesneša formu, jādomā, kā atrisināt situāciju. Aizlidoju uz kādu starptautisku spēli, bet mana bagāža bija devusies uz citu pusi. Tajā bija manas botas. Par laimi, tiesneša bikses, krekls, svilpe, un zeķes bija rokas bagāžā. Trūka tikai sporta kurpju. Spēles dienā devos tās meklēt veikalos, nebija viegli, jo kurpēm obligāti jābūt melnā krāsā. Galu galā izdevās tādas atrast, vienai reizei pietika.
Kā pārdzīvojat kļūdas?
Kad pieļauju kļūdu, zinu to, tādēļ cenšos pēc iespējas ātrāk izmest šo situāciju no galvas. Jo ilgāk domāsi par to, jo lielāka varbūtība, ka pieļausi vēl kādu kļūdu. Katrā spēlē tiesneši pieļauj vairākas kļūdas. Svarīgākais, lai tās netiktu pieļautas pēdējās sekundēs. Mēs nevaram notiesāt spēli bez kļūdām. Citreiz es mēģinu pārslēgties uz mehāniku, domāt kaut ko citu, lai novērstu uzmanību no tās kļūdas.
Tiesneša misija.
Tiesneša misija ir spēles vadīšana. Novadīt spēli, lai abām komandām būtu cieņa pret tiesnesi un ticība viņa lēmumiem. Uzskatu tiesnešus par sportistiem. Tagad mums ir jāgatavojas arvien vairāk gan fiziski, gan psiholoģiski. Domāju, ka šobrīd arī skatītāji, spēlētāji un treneri uzskata mūs par sportistiem, jo redz, kā pēdējos gados mainās tiesnešu imidžs un izskats. Es vēlos, lai Latvijā izaugtu vairāki augstas klases starptautiskie tiesneši, kuri nestu mūsu valsts vārdu pasaulē un kurus norīkotu uz svarīgākajiem turnīriem.
Egils Puriņš, Starptautiskās kategorijas galvenais tiesnesis galda tenisā
Kas pamudināja pievērsties sacensību tiesāšanai?
Tas, ka man kā spēlētājam nebija tik labi panākumi.
Amizantākais piedzīvojums tiesneša darbībā.
Nopietnākie piedzīvojumi ir bijuši gadījumos, kad zālē pazūd elektrība. Tas manā tiesneša karjerā ir noticis trīs reizes. 2007. gada janvārī Eiropas junioru Top-12 čempionātā Rīgā, 2008. gada jūlijā Eiropas Jaunatnes čempionātā Itālijā un arī 2012. gada decembrī Pasaules Jaunatnes čempionātā Indijā.
Kā pārdzīvojat kļūdas?
Jebkurā gadījumā, ja kļūda tiešām ir pieļauta, galvenais ir to atzīt, atvainoties un mēģināt izdarīt visu iespējamo, lai kļūdas ietekme uz rezultātu būtu minimāla.
Renārs Līcis, Starptautiskās kategorijas handbola tiesnesis
Dienas ritms pirms sacensībām.
Diena sastāv no divām daļām. Ir tā sauktās rutīnas lietas, ko vienmēr daru vienādi un praktiski nemainu. Un ir specifiskas lietas, kuras tiek pakārtotas attiecīgajām sacensībām vai konkrētajai spēlei. Pie rutīnas lietām pieder sporta somas sakārtošana, celšanās ne vēlāk kā pulksten 8.30. Tad seko brokastis un pastaiga pa pilsētu aptuveni 40 minūšu garumā. Pusdienas ēdu ne vēlāk kā piecas stundas pirms spēles sākuma. Tāpat pie rutīnas lietām pieder arī diendusa. Sacensību vietā ierodos stundu pirms spēles sākuma. Spēles laukumā izeju 50 minūtes pirms spēles sākuma. 30 minūtes pirms spēles sāku iesildīšanos, bet 10 minūtes pirms sākuma veicu sasveicināšanos ar kapteiņiem un treneriem. Tiek veikta izloze.
Specifiskās lietas ir atkarīgas no gaidāmās spēles rakstura. Maksimālas informācijas iegūšana un tās analīze arī pieder pie specifisko lietu kārtības. Noskaņoties spēlei palīdz gan ideomotorais treniņš, gan autogēnais treniņš. Bieži pielietoju pašiedvesmošanās monologu pašam ar sevi. Domāju tikai pozitīvas domas, kuras pēc tam cenšos realizēt arī spēles laikā, pieņemot lēmumus. Pie rituāliem varu pieskaitīt to, ka spēles dienā nekad nedzenu bārdu (izdaru to iepriekšējā vakarā). Un aptuveni stundu pirms spēles maksimāli cenšos ne ar vienu nekomunicēt, tā koncentrējoties uz attiecīgo darbību veikšanu spēles laikā.
Tiesneša misija.
Lai kļūtu par tiesnesi, ir jābūt sasaistei ar sporta veidu, kurā vēlies sevi apliecināt. Tiesneša darbs sākotnēji var likties ļoti vienkāršs. Var likties, ka tajā nav nepieciešamas īpašas specifiskās zināšanas. Vēlāk gan viedoklis par to krasi mainās. Jau sākot praktizēt tiesneša arodu, no pirmajām sacensībām ir jāpārvar dažādas grūtības, kas galvenokārt saistītas ar cilvēka mentālo stāvokli. Cilvēka psihofizioloģiskās spējas ir noteicošās, lai runātu par kvalitatīvu tiesneša darba veikšanu. Galvenais, ka tās nepārtraukti ir jāattīsta un pilnveidošanās process nekad nedrīkst apstāties.
Kā pārdzīvojat kļūdas?
Kļūdīšanos uztveru kā normālu procesu, kas ir neatņemama spēles sastāvdaļa. Tikai nianse ir tāda, ka kļūdīšanās nedrīkst būt tendencioza vai apzināta. Jāpatur prātā, ka kļūdīšanās vienmēr ir saistīta ar dažādiem blakusapstākļiem. Lai kļūdīšanos samazinātu līdz minimumam, ir jāveic regulāri treniņi, kuru laikā tiesnesis sagatavo sevi fiziski, psiholoģiski, pedagoģiski aptverot visas nepieciešamās kompetences sava darba efektīvai veikšanai. Ja kļūda tiek pieļauta, tad to drīkst analizēt tikai pēc spēles. Pieļauto kļūdu un pozitīvi pieņemto lēmumu analīze ir priekšnosacījums tam, lai tiesnesis kļūtu pieredzējis un šo pieredzi izmantotu kā galveno ieroci, kāpjot augšup pa karjeras kāpnēm.
Jānis Rončs, Starptautiskās kategorijas cīņas tiesnesis
Dienas ritms pirms sacensībām.
Diena sākas ar rīta rosmi. Aizeju uz trenažieru zāli, saunu un baseinu, ja tas ir pieejams. Tad seko brokastis, pēc kurām braucam uz sacensību vietu. Parasti no rīta pirms sacensību sākuma mums notiek tiesnešu seminārs, kur izanalizējam iepriekšējās dienas strīdīgos momentus. Vēlāk ejam uz zāli un atrodamies tur visu sacensību laiku. Sacensību laikā tiesneši nezina, kuru cīņu un cikos tiesās. Viņiem to pasaka tikai piecas minūtes pirms cīņas sākuma. Ir aizliegts iziet no zāles bez atļaujas, kā arī sacensību laikā runāt pa telefonu vai fotografēties. Iziet no zāles pēc sacensībām var tikai pēc apbalvošanas ceremonijas.
Tiesneša misija.
Jebkura sportista sasniegums ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, tai skaitā arī no tiesnešu darba. Cīņā tiesneši nevar tiesāt savas valsts sportistu cīņas, tāpēc ir svarīgi komunicēt ar citu valstu tiesnešiem. Pārsvarā komunikācija notiek pēc sacensībām, kad brīvajā laikā mēs uzspēlējām futbolu vai izdzeram glāzi vīna. Šī komunikācija dot iespēju cīņas laikā strīdīgās situācijās iegūt tiesneša labvēlību, kas iedos punktus mūsu sportistam. Sacensību laikā, kad cīnās mūsu sportisti, es cenšos sniegt trenerim palīdzību, kad redzu, ka vērtējums ir nepareizs.
Kas pamudināja pievērsties sacensību tiesāšanai?
Es sāku tiesāt jau studenta gados, kad strādāju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par pasniedzēju. Vēlāk mani piesaistīja arī Latvijas čempionātu un starptautisko turnīru tiesāšanā. 2000. gadā man bija iespēja izpildīt starptautisko kategoriju. Devos uz Bulgāriju un veiksmīgi to nokārtoju. Pēc tam katru gadu kārtoju eksāmenu un kāpu pa tiesnešu piramīdu. Ik gadu var celt savu kvalifikāciju par vienu kategoriju. Kopumā ir četras cīņas tiesnešu kategorijas. Pašreiz esmu olimpiskās kategorijas tiesnesis, kurš piedalīsies jau otrajās olimpiskajās spēlēs.
Autori: Toms Markss
