Kāds ir sporta skolotājs, kuru gaida skolēni?
Sporta izglītības pedagoģiskā procesa centrā ir skolēns ar personificētām vajadzībām savas veselības un attīstības sekmēšanā, tomēr atslēgas vārds pedagoģiskajā procesā ir sporta SKOLOTĀJS. Šobrīd Latvijā skolotājs nav prestižākā profesija. Iedvesmojošs ir Somijas izglītības piemērs, kur skolā strādā augsti izglītoti cilvēki ar vismaz maģistra grādu. Somi uzskata, ka skolā nedrīkst strādāt pedagogi, kuri skolotāja profesiju uzskata par garlaicīgu, nedrošu un slikti apmaksātu.
Skolotāja profesijā garantējama rīcības brīvība, atbalstāmi izaicinājumi nemitīgi mainīties, apvienojot darba empīrisko pieredzi ar zinātnisko pētījumu pieredzi. Ričards Gervers (2015), izglītības eksperts: „Skolotājam jābūt tik aizrautīgam kā rokzvaigznei, kurai bērni grib līdzināties.”
Lai sporta izglītībā īstenotu mūsdienīgus mērķus, mainās skolotāja loma procesa norisē. Sporta skolotājs kļūst par mācīšanās procesa veicinātāju, lietojot jaunas mācību metodes un paņēmienus. Skolotājs mūsdienīgā mācību procesā ir skolēnu atbalsts un konsultants (spēj katram skolēnam izrakstīt fizisko aktivitāšu recepti). Viņš plāno mācību procesu uz skolēnam sasniedzamo rezultātu katrā stundā un katra mācību posma beigās. Skolotājs sniedz skolēnam motivējošu atgriezenisko saiti par savu mācīšanos, dažādo mācību procesa saturu un metodes, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības, respektējot individuālo attīstību un fizisko sagatavotību.
Lai arī kāda valstī ir bijusi attieksme pret izglītību, skolotāji ir mācījuši un arī mācīs skolēnus. Pedagoga meistarība nav tikai zinātniskas, skolēnam saprotamas un uztveramas stundas vai prasme saprotami izskaidrot mācību saturu, tā ir arī prasme ieinteresēt skolēnu savā priekšmetā, iemācīt viņu mācīties, radoši domāt un apmeklēt sporta stundas, dažkārt pārvarot iekšējo pretestību.
Šodien Latvijas izglītības iestādēs nedrīkst strādāt bez atbilstīgas pedagoģiskās kvalifikācijas. Lai celtu savu meistarību, skolotājs nepārtraukti turpina sevi izglītot. Seimons Paperts, ASV matemātiķis, datorzinātnieks, pedagogs, mākslīgā intelekta projekta aizsācējs un logo programmēšanas valodas autors, ir teicis: „Modelis, kas saka, lai tu mācies tās prasmes, kas tev noderēs turpmākajā dzīvē, mācies, kamēr esi skolā, kamēr esi jauns, — tas vairs nav aktuāli. Tās prasmes nebūs pielietojamas tajā brīdī, kad tu būsi savā darba vietā, izņemot vienu — patiešām konkurētspējīga prasme ir prasme mācīties. Tā ir prasme nevis dot pareizas atbildes uz jautājumiem, par kuriem tu esi mācījies skolā, bet gan reaģēt uz situācijām, kas ir ārpus skolas programmas.”
Pedagogs ir paaudžu gudrības un attieksmju audzinātājs, katra cilvēka un visas sabiedrības attīstības prognožu aktīvs īstenotājs. Viņš nodrošina sabiedrības izglītību, audzina attieksmi, veido nākotni. Skolotāja profesija kā cildenākā un viena no nozīmīgākajām profesijām katrā valstī, īpaši mazā, prasa valsts un visas sabiedrības rūpes, gādību un atbildību par to.
Pētījums (I. Dzelzs, I. Bula-Biteniece, 2014) — 390 respondenti — 1.—12. klase, Rīga, Valmiera, Rēzekne — liecina, ka skolēni vēlas, lai sporta stundā būtu dažādība gan saturā, gan vērtēšanā, gan īstenošanā:
Ko tu gribētu darīt sporta stundā? Meitenes/Zēni
Vairāk, padziļinātāk apgūt kādu sporta veidu 8 7
Sportot 8/11
Pievilkties 3/5
Spēlēt klasi saliedējošas spēles 31/10
Pildīt spēka vingrojumus 24/12
Neko nedarīt, man nepatīk sports; ir atbrīvojums 2/3
Mācīties akrobātiku 7/4
Spēlēt basketbolu 7/23
Spēlēt futbolu 6/28
Jogas nodarbības; areobiku; ritmiku 8/5
To, ko liek darīt; visu, ko darām 7/8
Lēkt ar lecamauklu 10/1
Skriet 7/3
Darīt to, kas pašam vislabāk patīk 5/5
Spēlēt volejbolu 6/7
Spēlēt tautas bumbu 13/20
Spēlēt florbolu 1/15
Spēlēt badmintonu 3/2
Slēpot ziemā 1/1
Nezinu 1/0
Stafetes 3/0
Vieglatlētiku 0/1
Peldēt 1/3
Ko tu vēlētos no sporta skolotāja vairāk dzirdēt?Meitenes/Zēni
Esmu apmierināta ar skolotāja sniegto informāciju 16/14
Par veselīgu uzturu 4/1
Nekādu, pietiek informācijas 28/42
Vairāk par attiecīgo sporta veidu, tehniku, sporta veida vēsturi, izcilākajiem sportistiem šajā sporta veidā 9/10
Par nākošās stundas tēmu 1/1
Atbalstu (uzslava) un ieteikumus (idejas); motivāciju 40/32
Par peldēšanas tehniku 0/0
Kā pareizi skriet; elpot 4/3
Ko darīt sporta traumu rezultātā 6/2
Novērtējumu par to, cik precīzi es strādāju 8/2
Kā pareizi iesildīties, atsildīties 7/3
Kā uzturēt sevi labā formā; kādus vingrinājumus pildīt mājās 6/2
Par pareizu vingrinājumu izpildi, vingrinājumu nozīmi, jēgu 21/12
Par maratoniem 2/0
Par sporta spēlēm, sacensībām 5/3
Lielāku slodzi 7/4
Nezinu 1/2
Ko tu gribi, lai tev vērtē sporta stundā?
Kā uzlabojas rezultāts pēc trenēšanās 1
Centību, attieksmi, līdzdalību 10
Rezultāti nav jāmēra, galvenais, ka es aktīvi darbojos 148
Lai izmēra sasniegtos rezultātus (m, cm, sek, reizes) 95
Cik pareizi izpildīts vingrinājums 135
Skolotāju prestiža paaugstināšanai sabiedrībā īpaša loma ir skolēnu vecākiem, bet pētījums liecina, ka patiesībā tā vēl nav
Vai vecāki tev jautā par vērtējumu sportā?
Nejautā, jo sports nav nopietns priekšmets 3
Pats izstāstu 5
Ja sliktas atzīmes, tad jautā 6
Dažreiz 61
Nē 154
Jā 102
Mūsdienīgā sporta stundā skolotājs īsteno pedagoģiskajā procesā darbības un principus, kā rezultātā skolēni iegūst zināšanas un prasmes dzīves kvalitātes uzlabošanā un pievienotās vērtības radīšanā nākotnē. Tas ir iespējams, skolotājs sporta stundā īsteno šādas vērtības:
V Vingrināties, praktizēt un eksperimentēt. Skolēniem dodama iespēja daudz vingrināties, pašiem izdomāt vingrinājumus un sadarboties ar klasesbiedriem.
Ē Vērtēt un analizēt pašiem savus sasniegumus. Visbūtiskākais ir savu sasniegumu pašvērtējums, jautājiet skolēniem: „Ko jūs iemācījāties sporta stundā?”
R Rīkoties atbildīgi. Fiziskās aktivitātes stundā veikt atbildīgi, domājot par savu un klasesbiedru drošību.
T Tvert iespēju gūt mācīšanās prieku un gandarījumu. Veidot skolēnu spējas attīstošu mācību vidi, izvēloties atbilstīgu inventāru.
Ī Īpaši veidot mācību vidi draudzīgu un pozitīvu. Lai skolēni no fizisko vingrinājumu izpildes gūst prieku sporta stundā.
B Bērncentrētu mācību procesu. Ko es ieguvu sporta stundā?
A Atbilst vecuma posmam, interesēm un vajadzībām. Katrs vingrinājums atbilst katra bērna vajadzībām (atkārtojumu skaits).
S Sekmīgi sasniegt izvirzīto mērķi. Sasniegt kaut nelielu zināšanu un prasmju rezultātu.
Un katra sporta stunda sāksies un beigsies ar skolotāja un skolēna S M A I D U
S Sajūsma: prieks visiem.
M Maksimāla līdzdalība: nav ilgi jāgaida sava kārta.
A Apgūšana: mērķis, progress, prasmju attīstīšana.
I Iesaistīšanās: neviens nav lieks, neviens nedominē.
D Drošība: pārbaudīt, pārbaudīt un vēlreiz pārbaudīt!
S Sekmes: veiksme smaida visiem!
Sporta skolotāja karjera ir pašaktualizācija, augstas profesionālās meistarības sasniegšana, efektīva profesionālās kompetences īstenošana praktiskajā darbībā, atzinības, prestiža, panākumu gūšana mācību, sabiedriskajā un zinātniskajā darbā.
Izmantotā literatūra:
Fernāte, A. (2013). The Physical Education Teachers Professional Activity Motivation and Planning Competence. LASE Journal of Sport Science, Vol. 4. Nr. 2, p. 72—84. http://journal.lspa.lv/files/2013/2/Vol.4_No.2.pdf
Launder, A. (2001). Play Practice: The Games Approach to Teaching and Coaching Sports. Human Kinetics.
Pink, D. H. (2011). Drive: the surprising truth about what motivates us. Penguin Group (USA) Incorporated.
Autori: Rasma JANSONE, Inta BULA-BITENIECE
