LSPA olimpiskais pjedestāls
Atzīmējot ikvienu jubileju, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija atskatās uz paveikto un izsaka pateicību tiem, kas spodrinājuši augstskolas labo slavu. Šoreiz par sešiem LSPA absolventiem, kas iekarojuši olimpiskās virsotnes.
No 1992. līdz 2015. gadam Latvijas olimpieši startējuši 11 olimpiskajās spēlēs — sešās vasaras olimpiskajās spēlēs (Barselonā 1992., Atlantā 1996., Sidnejā 2000., Atēnās 2004., Pekinā 2008. un Londonā 2012. gadā) un septiņās ziemas olimpiskajās spēlēs (Albērvilā 1992., Lillehammerē 1994., Nagano 1998., Soltleiksitijā 2002., Turīnā 2006., Vankūverā 2010. un Sočos 2014. gadā). Katrās olimpiskajās spēlēs sportistu, treneru un medicīnas personāla vidū ir bijuši LSPA absolventi, studenti un docētāji.
SEŠI SUDRABI
Pēc Padomju Savienības sabrukšanas SOK 1992. gada olimpiskajās spēlēs kā neatkarīgām valstīm atļāva startēt tikai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Barselonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu nesa svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Latvijas olimpiskajā komandā startēja astoņi LSPA studenti (23,5 % no kopējā olimpiešu skaita) astoņos dažādos sporta veidos: kanoe airēšanā — 2, šaušanā — 1, modernajā pieccīņā — 1, riteņbraukšanā — 1, peldēšanā — 1, svarcelšanā — 1 un vieglatlētikā — 1.
LSPA studentu labākais sasniegums olimpiādē bija pielīdzināms Latvijas olimpiskajā komandā izcīnītajam labākajam rezultātam. No trim Latvijas olimpiešu izcīnītajām medaļām (divas sudraba, viena bronzas) sudraba medaļas bija LSPA absolventu panākums — Ivans Klementjevs kanoe airēšanā (1000 m) un Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar brīvas izvēles pistoli. Iepriekšējās spēlēs Seulā abi sportisti bija kļuvuši par olimpiskajiem čempioniem. Jau pirms došanās uz Barselonu viņus uzskatīja par Latvijas lielākajām cerībām, un viņi šīs cerības attaisnoja. Jāpiebilst gan, ka sudraba medaļu Ivans Klementjevs vērtēja kā neveiksmi, jo iepriekšējos trijos gados pasaules meistarsacīkstēs izcīnītās zelta medaļas ļāva cerēt uz otro zelta medaļu arī olimpiskajās spēlēs.
1996. gada olimpiskajās spēlēs Atlantā Latvijas komandā bija 47 sportisti 12 sporta veidos. Vienīgo medaļu Latvijai izcīnīja kanoe airētājs Ivans Klementjevs, kurš finālā zaudēja tikai čeham Martinam Doktoram, izcīnot sudraba medaļu 1000 m distancē. 1996. gadā I. Klementjevs savai zelta (1988.) un sudraba (1992.) olimpiskajai medaļai pievienoja otro olimpisko sudraba medaļu.
2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 31 sportists 11 sporta veidos. Valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, kam šī bija olimpiskā debija. Tobrīd ne viņš, ne līdzjutēji nenojauta, ka tieši karognesējs sagādās vislielāko sensāciju. Jau pirmajā mēģinājumā tika ielikts viss spēks, un attiecīgi arī rezultāts — 84,95 m. Latvijai sudrabs!
SvarcēlājsViktors Ščerbatihs Atēnās ieradās apņēmības pilns pierādīt, ka viņš patiešām ir viens no stiprākajiem atlētiem pasaulē. Divu vingrinājumu summā viņš piekāpās tikai Sidnejas olimpisko spēļu čempionam no Irānas Huseinam Rezazadē.
Modernā pieccīņa dāmām Atēnu spēlēs piedzīvoja savu otro iznācienu uz olimpiskās skatuves, un otrā olimpiāde tā bija arī mūsu zvaigznei Jeļenai Rubļevskai. Lai nokļūtu uz pjedestāla, Jeļenai bija jāpārvar ne tikai kvalifikācijas sacensību seriāls, bet arī jārūpējas par savu nesen dzimušo meitiņu. Jaunā māmiņa tika galā ar abiem uzdevumiem. Rubļevska paukošanā izcīnīja pirmo vietu, skriešanā — ceturto un atzīstami startēja arī šaušanā, peldēšanā un jāšanā. Rezultātā izcīnīta otrā vieta un olimpiskā sudraba medaļa.
BRONZAS SPĒLES
2008. gada olimpisko spēļu programmā Pekinā bija iekļauti 28 sporta veidi. Latvijas sportisti par olimpisko kvalifikācijas normu izpildi cīnījās 20 sporta veidos. Tas izdevās 47 sportistiem 11 sporta veidos. Svarcelšanā Latviju Pekinā pārstāvēja Viktors Ščerbatihs smagajā svarā (virs 105 kg). Pekinā Ščerbatihs ieradās kā 2007. gada pasaules un Eiropas čempions, tāpēc pats sportists un komanda cerēja uz zelta medaļu arī olimpiādē. Cerības piepildījās tikai daļēji. Raušanā ar jaunu Latvijas rekordu — 206 kg — Ščerbatihs ierindojās trešajā vietā. Visas cerības tika liktas uz grūšanu, kas ir sportista stiprākā disciplīna. Taču notika negaidītais — Ščerbatiha treneris E. Andruškevičs nokavēja pieteikt palielinātu svaru otrajam mēģinājumam, un sportists to izlaida. Trešajā reizē tika uzstādīti plānotie 257 kg. Ščerbatihs spēja pacelt svaru virs galvas, taču tas netika nofiksēts un tiesneši neieskaitīja. Kā vēlāk atzina pats sportists, tad 15 kg svara palielinājums, salīdzinot ar pirmo mēģinājumu, pie tik lieliem svariem ir grūti paceļams. Rezultātā Ščerbatiham bronzas medaļa.
2012. gada olimpiskās spēles notika Londonā, un tajās 204 dalībvalstu vidū Latvija bija ar 46 sportistiem. Viens no lielākajiem latviešu panākumiem bija pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa uzvaras spēlēs pret Vācijas, Venecuēlas, Norvēģijas, ASV un divās spēlēs pret Nīderlandes pludmales volejbolistiem, izcīnot olimpiskās bronzas godalgas. Tāpat kā 2004. gada spēlēs Latvijas komandas karognesējs LSPA students Mārtiņš Pļaviņš parādīja, kā apvienot studijas ar sportista karjeru. Izcils sniegums, paldies sportistiem par pozitīvām emocijām!
Autori: Antra Gulbe
