Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Rio karstā elpa

Četru gadu cikls jeb XXXI olimpiāde tuvojas savam noslēgumam, kas 5. augustā kulminēs ar olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Pamazām un arvien konkrētāk iezīmējas Latvijas komandas kontūras. Par to stāsta mūsu olimpiskās delegācijas vadītājs un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

— Gatavojoties Rio spēlēm, elites atlēti par finanšu trūkumu var sūdzēties vismazāk. Pirmo reizi pieejami arī programmas TOP 50 līdzekļi…

— Pēc mums ļoti veiksmīgajām ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos izveidojām šādu programmu, kas darbojas jau otro gadu. Jāatzīst, ka pilna tās struktūra paredzēja atbalstīt labākos gan ziemas, gan vasaras spēļu kandidātus, kā arī divas nacionālās izlases — hokejā un basketbolā, ar kurām saistām cerības olimpiskajās spēlēs. 2014. gadā izstrādātās šādas pilnās programmas apjoms nedaudz pārsniedza vienu miljonu eiro.

Diemžēl pērn mūsu rīcībā bija 160 000 eiro, šogad mazliet vairāk — 220 000 eiro. Pērn atbalstu saņēma 41 vasaras sporta veidu pārstāvis. Šobrīd ar LOK Izpildkomitejas lēmumu šajā sarakstā apstiprināti 15 atlēti. Ja saņemsim papildu līdekļus, ko es neizslēdzu, aprīlī vai maijā lemsim par saraksta papildināšanu. Šogad katrs no šiem TOP sportistiem tiesīgs saņemt lielāku finanšu atbalstu līdz 10 000 eiro. Atšķirībā no pagājušā gada šo finansējumu ļauts izmantot pilnai sportistu sagatavošanas programmai. Par to drīkst iegādāties arī nepieciešamo inventāru, to var izmantot rehabilitācijai, treneru komandējumiem uz treniņnometnēm un sacensībām, kā arī citām vajadzībām, kas saistītas ar treniņdarbu un sporta aktivitātēm.

Jāatgādina, ka šis ir papildu finansējums. Pamatatbalstu šiem un vēl vairākiem desmitiem atlētu sniedz Latvijas Olimpiskā vienība. Sportistiem vēl ir savu federāciju, olimpisko centru, pašvaldību, sponsoru atbalsts, kontribūcijas maksājumi. TOP 50 sniedz vēl vienu iespēju, lai pēc mūsu aprēķiniem kopumā tiktu segti vismaz 95 procenti no visām vajadzībām. Mēs līdzekļus kooperējam. Mūsu sporta direktora Andra Lupika datubāzē ir visu sportistu sagatavošanās plāni un katra pasākuma izmaksas. To segšanai tiek kooperēti līdzekļi no dažādiem avotiem.

TOP 50 programmā mums ir aptuveni 70 000 rezerve. Mēs gaidām LOK Ģenerālo asambleju, kas apstiprinās LOK budžetu, un skatīsimies, vai mums ir vēl kādas iespējas finasiāli papildināt programmu. Tad arī konkrētāk zināsim, cik lielā mērā varam sportistu sarakstu papildināt.

Uzreiz varam nosaukt vairākus redzamus sportistus, kuru šajā sarakstā pagaidām nav. Piemēram, tur droši vien vajadzētu būt vēl diviem BMX braucējiem. Tajā pagaidām nav vieglatlētes Aigas Grabustes, Jeļenas Prokopčukas, kārtslēcēja Paula Pujāta, modernās pieccīņnieces Jeļenas Rubļevskas, Ruslana Nakoņečnija, jaunā grieķu-romiešu cīņas talanta Ņikitas Masjuka… Drīzumā mūsu vasaras sporta veidu komisija ķersies pie darba.

— Lielākās cerības Rio mēs saistām ar sarakstā jau iekļautajiem 15 sportistiem?

— To var dēvēt par komandas mugurkaulu, bet mēs gaidām arī augstvērtīgus rezultātus no citiem un ceram piedzīvot arī kādu negaidītu pārsteigumu.

— Spēlēs piedalās 10 500 sportistu no 205 valstīm. Vidēji katrai nācijai iznāk pa 51 olimpietim. Latvijas delegācijas apjoms parasti ir tuvs šim rādītājam.

— Vasaras spēlēs, izņemot Atēnas, olimpiešu skaits mūsu komandā svārstījies no 45 Sidnejā un Londonā līdz 48 Pekinā, kas bija īpašas spēles, jo tajās piedalījās arī mūsu dāmu basketbola izlase. Sporta spēļu komandas līdzdalība ir ļoti svarīgs faktors ne tikai attiecīgajam sporta veidam. Ceru, Rio izdosies kvalificēties mūsu vīriešu basketbola izlasei, un tas būs kolosāls ieguvums gan olimpiskajai komnadai, gan visam Latvijas sportam.

Parasti esam bijuši pārstāvēti vienpadsmit divpadsmit sporta veidos. Dažos jau kādu laiku neesam spējuši kvalificēties. Piemēram, boksā iepriekšējo reizi bijām pārstāvēti 1996. gadā Atlantā, airēšanā 2000. gadā Sidnejā, burāšanā 2004. gadā Atēnās… Savukārt septiņos veidos esam bijuši stabili pārstāvēti visās olimpiskajās spēlēs — vieglatlētikā, šaušanā, smaiļošanā un kanoe, modernajā pieccīņā, riteņbraukšanā, svarcelšanā un peldēšanā. Džudo cīnāmies četrās spēlēs pēc kārtas, izcilas tradīcijas veidojas pludmales volejbolā, bet ir veidi, kuros vajadzētu atgriezties — paukošana, teniss, airēšana…

— Kvalifikācijas termiņi katram sporta veidam atšķirīgi…

— Teorētiski varam kvalificēties trīspadsmit sporta veidos. Paši pirmie — jau 11. aprīlī kvalifikāciju beidz šāvēji. 8. maijā uzzināsim, cik mums būs pārstāvju cīņas sporta veidos. 19. maijā svītru pavilks smaiļotāji un kanoe airētāji, 25. datumā viņiem pievienosies airētāji, 30. maijā — džudo un mēneša pēdējā dienā — BMX. 1. jūnijā zināsim mūsu pārstāvjus modernajā pieccīņā, nedēļu vēlāk — tenisā, pirms Jāņiem — svarcelšanā. 3. jūlijā noslēdzas kvalifikācija peldēšanā, 11. jūlijā pēdējos trijos sporta veidos — vieglatlētikā, pludmales volejbolā un basketbolā.

Šobrīd jau kvalificējušies 13 sportisti. Desmit vieglatlētikā, divi šosejas riteņbraukšanā un Anastasija Grigorjeva cīņā.

— Dalīt vietas uz pjedestāla būtu nepieklājīgi, jo cerības ir visiem! Bet tomēr…

— Pērn pasaules čempionātos mums bija divas medaļas — vieglatlētei Laurai Ikauniecei-Admidiņai un svarcēlājam Artūram Plēsniekam. Lai arī pagājušā sezona nebija sevišķi veiksmīga, mūsu BMX komandai nekāda reklāma nav vajadzīga. To pašu var teikt par pludmales volejbolistiem Jāni Šmēdiņu un Aleksandru Samoilovu. Savukārt Mārtiņš Pļaviņš kopā ar Haraldu Regžu gatavs atgriezties tur, kur viņš jau reiz bijis. Anastasija Grigorjeva noteikti vēlas beidzot pilnībā izmantot olimpisko iespēju. Tā var teikt par visiem, kas gatavojas Rio spēlēm. Starp viņiem ir arī pavisam jauni sportisti, kas varbūt mums sagadās negaidīti daudz pozitīvu emociju.

 

TO 50 sportisti

Anastasija Grigorjeva, cīņa

Laura Skujiņa, cīņa

Armands Zvirbulis, cīņa

Jevgeņijs Borodavko, džudo

Mārtiņš Pļaviņš, pludmales volejbols

Haralds Regža, pludmales volejbols

Jānis Šmēdiņš, pludmales volejbols

Aleksandrs Samoilovs, pludmales volejbols

Māris Štrombergs, BMX

Edžus Treimanis, BMX

Artūrs Plēsnieks, svarcelšana

Laura Ikauniece-Admidiņa, vieglatlētika

Laura Palameika, vieglatlētika

Sinta Ozoliņa, vieglatlētika

Aleksejs Rumjancevs, smaiļošana