Starptautiskais un tautiskais kross sāk vasaras sezonu
Aprīļa otrajā pusē tradicionāli sākas Latvijas un starptautiskā autosporta sezona. Šogad uzmanību piesaista krosa sporta veidi — gan ar Latvijas sportistu cīņām ārvalstīs, gan ar pašmāju notikumiem.
STARPTAUTISKĀ SEZONA JAU SĀKUSIES!
Par starptautiskajiem rallijkrosa plāniem viss skaidrs. Tikko aizvadīts pirmais pasaules un Eiropas čempionāta posms Portugālē, kurā uz starta stājās trīs Latvijas braucēji. SuperCar klasē Jānis Baumanis sasniedza 14. vietu, Reinis Nitišs — 15. Eiropas čempionāta Super 1600 klasē Artim Baumanim 17. vieta.
Jāņa Baumaņa un Nitiša starts paredzēts visos 12 pasaules rallijkrosa čempionāta sezonas posmos. Arī Artim Baumanim pilna Eiropas čempionāta programma, tiesa, šim seriālam šogad sešas sacīkstes.
Par Latvijas krosa braucēju plāniem citos seriālos runājot, jāatzīmē Eiropas autokrosa čempionāta dalībnieki: sezonai gatavojas Ervins un Justs Grenči un Jānis Boks. Savus plānus vēl nav noformulējuši brāļi Andris un Juris Kuļikovski, atsevišķas sacīkstes apmeklēs arī Māris Līcis un Jānis Ščerbickis.
Boks un Ervins Grencis startēs SuperBuggy klasē. Abu sniegums pērnajā sezonā bija lielisks, jo vidēji katra posma 30 līdz 50 dalībnieku lielajā konkurencē sasniegti pjedestāli — Bokam uzvara pērnā gada čempionāta pirmajā posmā plus vēl viena trešā vieta. Grencim sezonas beigās pjedestāls, bet kopējā stabilitāte ļāva sasniegt atzīstamu septīto vietu vairāk nekā 100 dalībnieku konkurencē. Šie rezultāti sola panākumu turpinājumu arī šogad.
Progress gaidāms arī Justa Grenča sniegumā JuniorBuggy Eiropas čempionāta klasē. Kategorijā, kurā startē braucēji vecumā no 13 līdz 21 gadam, Justs debitēja 2014. gadā, kad viņam tikko bija palikuši 13. Pirmā sezona aizritēja, mācoties bagiju braukšanu un Eiropas cīņu nianses. Sasniegta 11. vieta pārdesmit braucēju konkurencē. Tomēr pērn auga gan jaunā latviešu braucēja pieredze, gan pati klase kopumā, kura salīdzinoši nesen ieguvusi Eiropas čempionāta statusu. Justs, gluži kā tēvs savā klasē, sasniedza septīto vietu kopvērtējumā, sezonas gaitā gūstot vienu otro un vienu trešo vietu posmos.
Ņemot vērā, ka Grencis klasē ienāca junioru vecuma pašā sākumā, nākamajās sezonās ir iespējas sasniegt patiešām daudz.
Eiropas čempionātā šogad deviņi posmi. Lai arī sporta kompleksa Mūsa atgriešanās Eiropā kļūst arvien mazāk ticama, Baltija bez sava posma neiztiek — šogad Eiropas posms atgriežas Lietuvā.
LATVIJAI IZDEVĪGI MANEVRI NEZ
Vairāk nekā 10 gadus Latvijas rallijkrosa braucēji izmanto NEZ Rallijkrosa čempionātu kā treniņu vietu un rallijkrosa sapņu piepildījumu. Dalība Ziemeļeiropas čempionātā ir salīdzinoša finansiāli īstenojama iespēja, tajā pašā laikā tā ir īsta starptautiska sacīkste ar pietiekami nopietnu konkurenci, vismaz daļā seriāla posmu.
Šogad starpsezonas kalendāru kaujas noslēdzās ar diviem posmiem Latvijā. Tā kā čempionātā ir tikai četri posmi, šī ir iespēja Latvijas sportistiem. Viens no posmiem paredzēts 333 trasē, otrs — Biķernieku jaunajā rallijkrosa trasē. Šī sacīkste kalpos kā iespēja gan rīkotājiem izmēģināt savus spēkus, gan sportistiem izmēģināt trasi, kurā oktobra sākumā notiks pasaules čempionāta posms. Tas var jau jūlijā atvilināt uz Latviju vairākus interesantus dalībniekus.
Pārējie NEZ rallijkrosa posmi notiks Dānijā un Somijā.
NEZ sistēmā izcilu izrāvienu piedzīvojusi kroskartu kustība. Seriāls, kurā vēl pirms dažiem gadiem bija grūtības savākt dalībniekus, šobrīd pulcē vairāk nekā 200 sportistu. Šogad visi četri posmi notiks Baltijas jūras ziemeļu pusē, taču tas netraucē vairākiem Latvijas braucējiem gatavoties cīņām.
Šogad notiks pēdējās desmitgadēs trešais mēģinājums ieviest Latvijā rallijkrosu arī nacionālajā līmenī — tiks izveidota Latvijas rallijkrosa kausa izcīņa. Lai arī starptautiskie panākumi jau šobrīd uzskatāmi par unikāliem, vietējā mērogā nav izdevies izveidot spēcīgu seriālu braucēju un trašu trūkuma dēļ. Šobrīd ir īstais laiks to darīt — veidojas trases, un interese par sporta veidu ir sakāpināta.
SĀKAS LATVIJAS AUTOKROSA ČEMPIONĀTS
Šonedēļ 24. aprīlī Smiltenē sākas Latvijas autokrosa čempionāts. Tas norisināsies sešos posmos, četrās dažādās Latvijas trasēs. Pa diviem posmiem tradicionāli Smiltenes Tepera trasē un Vecpils autotrasē. Vecpils posmos trase tiks izmantota divos dažādos virzienos. Savukārt jaunu ēru un atgriešanos čempionātā piedzīvos Valmieras Brenguļu autotrase un Jēkabpils puses Pilskalnu trase.
Latvijas čempionāta ieskaiti veido visi posmi — kurš sportists sakrāj visvairāk punktu savā klasē, tas kļūst par Latvijas čempionu.
Arī posma braukšanas sistēma un rezultātu veidošanās saglabājas līdzšinējā. Latvijas čempionāta posmā katram braucējam jāaizvada laika kontroles braucieni, kuru rezultāti nosaka starta vietas pirmajā kvalifikācijā no trim. Trīs kvalifikācijas braucienu rezultāti nosaka sportista sacīkstes turpmāko gaitu — ja viss izdodas, dalībnieks iekļūst finālbraucienā un turpina cīņu par uzvaru. Tas, kurš uzvar finālā, ir Latvijas čempionāta posma uzvarētājs. Fināla starta vietas veido kvalifikācijas vietu secība. Punktus Latvijas čempionātā saņem posma pirmo 10 pozīciju ieguvēji. Tas nozīmē, ka iekļūšana finālā vēl nenozīmē kopvērtējuma punktu sasniegšanu — arī viens punkts par desmito vietu jāizcīna.
Lai gan pieaugušo braucēju cīņās Latvijas čempionāts ir tikai piecām klasēm — 1600, 2000 Super, Open 2500, VAZ Klasika un B600 — sacensību dienās iespējamas papildu klases pasākuma kuplināšanai. Uz starta var stāties smagās automašīnas, Baltijas čempionāta bagiju klases mašīnas un citas. Neiztrūkstoši kopā ar Latvijas čempionātu tiek aizvadīti arī Bērnu čempionāta posmi Mini bagiju klasei. Viena Smiltenes un viena Vecpils sacīkste būs arī Baltijas autokrosa čempionāta posmi. Tas nozīmē, ka latviešiem būs jācīnās ne tikai savā starpā, bet arī ar Lietuvas un Igaunijas sportistiem. Starp citu, arī ārvalstu sportisti var kļūt par Latvijas čempionāta uzvarētājiem.
Latvijas čempionātā paredzēta arī komandu ieskaite. Komandā var būt pieteikti līdz trim sportistiem, kuri startē vienā vai dažādās klasēs. Divu labāko braucēju rezultāti veido komandas guvumu attiecīgajā posmā.
Latvijas čempionāta Junioru kausā piedalās visu klašu dalībnieki, kuri dzimuši 1995. gadā vai vēlāk. Pēc īpašas aprēķinu sistēmas tiek noteikts, kurš no jaunajiem braucējiem posmā un visā čempionātā bijis labākais.
KAS IR FAVORĪTI?
Izvērtējot pirmā posma dalībnieku sarakstu, jāatzīst, ka klašu favorītus ir iespējams atsijāt, tomēr, ja to ir vidēji pieci katrā klasē, diez vai prognoze būs precīza. Tomēr jāmēģina!
1600klasē šogad par galveno favorītu var dēvēt Raimondu Mūrnieku, kurš ir vienīgais no pērnā gada trim medaļniekiem, kas plāno uzsākt šo sezonu (čempions Rūdolfs Bogens pārcēlies uz 2000 Super klasi, bet bronzas medaļnieks Andis Kļava sezonu sāks ar posma kavējumu muguras traumas dēļ).
Taču diez vai Mūrnieka sezona būs viegla pastaiga — nākamajos posmos uz starta gatavojas iziet spēcīgie Kļava, Kaspars Silenieks un Reinis Lilienšteins. Savukārt jau Smiltenē spēcīgs var būt debitants Pēteris Āboliņš un pēdējos gados fragmentāri startējušais, taču ātrais Jānis Lideris.
2000 Superklasē favorītu prognozēt ir vissarežģītāk. To pierāda pērnā sezona, kad par čempionu kļuva Ainārs Kenigsbergs, lai gan pirms sezonas viņš tika vērtēts kā labi ja Top5 pretendents.
Par favorītiem būtu jāsauc pērnā gada bronzas medaļnieks Rihards Dainis, aizpērnais čempions Mārtiņš Starks, Kenigsbergs, Edijs Ošs un Juris Spīķis. Taču šogad klasē ienāk Bogens, kurš jau testa sacīkstē pērn sezonas beigās pamanījās uzvarēt. Tāpat uzmanība jāpievērš no folkreisa uz autokrosu soļojošajam Mārtiņam Spīķim un debitantam Aivaram Kreijeram, kurš sevi spoži pierādījis pāris LAF Krosa komisijas kausa posmos. Astoņi favorīti uz titulu, šķiet, liecina, ka prognozētājs ir izvairīgs… Taču tas nozīmē, ka sezona veidojas interesanta.
Bijusī Open klase piedzīvojusi reorganizāciju, sadaloties divās daļās — Open 2500 unOpen 3500. Abi skaitļi uzrāda maksimālo motora darba tilpumu. Sadalīšanas mērķis bija nošķirt jaudīgās un modernās pilnpiedziņas turbomašīnas no mazāku motoru mašīnām. Pretējā gadījumā mazās klases pārstāvji sāka zaudēt motivāciju bezcerīgajā cīņā, bet lielo mašīnu braucēju nebija tik daudz, lai kompensētu veidojošos dalībnieku iztrūkumu.
Tiesa, reorganizācija beidzās arOpen 3500 neizdzīvošanu — klase nesapulcēja nepieciešamo dalībnieku skaitu Latvijas čempionāta statusa saņemšanai.
Toties Open 2500 ieguvusi jaunu elpu, piesaistot arī dažus jaunus braucējus.
Šajā kolektīvā galvenās cīņas gaidāmas starp Intu Jeršovu, kurš startēs ar pilnpiedziņas Subaru, un aizmugures piedziņas prototipu braucējiem Jāni Kozlovski un Jāni Dreimani. Tomēr arī šajā klasē prognozes nevar būt drošas, jo pārsteigt var gan Lauris Unāms, gan Armands Pārupe, gan citi.
VAZ Klasikakategorijā šobrīd šķiet visprognozējamākais līderis — labas izredzes aizstāvēt pērn sasniegto Latvijas čempiona titulu ir Arnim Odiņam. Šāgada galvenie konkurenti būs vicečempions Edijs Zimza, bronzas medaļnieks Kalvis Tēts un uzreiz aiz medaļu robežas palikušais Imants Kolomenskis. Lielais nezināmais būs vairāki Igaunijas braucēji, kuri pulcējas uz mūsu čempionātu.
Šogad arī B600 klase ieguvusi pamatīgas izmaiņas līderu pulkā. Čempionātu pametusi iepriekšējo divu gadu čempione Beate Klipa, ar uzvaras nesušo bagiju pārceļoties uz NEZ kroskartu čempionātu.
Vicečempions Valters Zīverts šo sezonu izlaidīšot, bet bronzas medaļnieks Kaspars Meņģelis ziemā pārdeva savu bagiju Montai Beierbahai, kura debitēs klasē, pārnākot no 2000 Super salonmašīnas. Meņģelis gan steidz sagatavot pēdējā brīdī iegādātu citu bagiju — vērosim, vai tiks atgūta konkurētspēja.
Tas viss nozīmē, ka klasē laiks jauniem līderiem. Pērn sevi lieliski apliecināja brāļi Jānis un Gatis Geisteri, Jānis Kļava, atgriežas igaunis Keivo Koivs. Iespējams, starp viņiem notiks galvenās cīņas par uzvarām sacīkstēs.
Pozitīvi, ka jaunu dalībnieku paaudzi piedzīvo arī bērnu Mini bagiju klase. Ja vēl pērn šķita, ka klasē būs pamatīgs dalībnieku iztrūkums, tad pirmajam posmam pieteicies pilns starta laukums ar mazajiem braucējiem.
BRUŅOJAS ARĪ FOLKREISS
Šogad apgriezienus turpina uzņemt arī tautiskākais krosa veids — folkreiss. Ziemas sezonā, pat par spīti vājajai ziemai, sportistiem izdevās veikt četrus posmus. Dramatiskā cīņā līdz sezonas pēdējam aplim tika noskaidrots, ka LAF Folkreisa Ziemas kausu sasniedzis Renārs Ēķis, kurš apsteidza Mārtiņu Spīķi un Raivi Biezo. Sezona izvērtās aizraujoša, jo pirms pēdējā posma uz uzvaru kopvērtējumā pretendēja pieci sportisti.
Arī vasarā folkreisu gaida pietiekami daudz sportiskās intrigas, jo bruņojas līdzšinējie līderi, savukārt dzirdēts par jaunu sportistu un automašīnu tuvošanos sacensību startam.
Pozitīvi, ka arvien vairāk dalībnieku gatavojas cīņai ar aizmugures piedziņas auto — līdz šim dominējušās priekšpiedziņas neļāva attīstīties tā sauktajam Klasikas spārnam. Taču kopš pērnā gada maisam gals vaļā.
