Plānotais un padarītais (2013.— 2016.)

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis pārskata ziņojumu par LOK darbību iepriekšējā četrgadē bija veidojis kā kodolīgu šim ciklam izvirzīto 17 galveno uzdevumu izpildes analīzi, norādot, kurus darbus izdevies paveikt, kurus nē un ar kuriem tiks galā daļēji. Šis dokuments uzskatāmi parāda LOK darba daudzveidību un plašo apjomu.

LOK galvenie 2013.—2016. gadam plānotie darbi un reāli paveiktais

1. Saglabāt un stiprināt Latvijas sporta organizāciju vienotību, sadarbojoties ar visām pašvaldību, valsts un sabiedriskajām organizācijām.

Izpildīts:

— sporta organizāciju sadarbības jomā process ir nepārtraukts un ilgstošs. Priecē, ka mums jau ilgu laiku ir laba un auglīga sadarbība ar visām valsts, pašvaldību un sabiedriskajām sporta organizācijām, kuras ietekmē sporta politiku Latvijā;

— LOK un LSFP jau ilgstoši tiek uztvertas kā vienots sporta nozares partneris valdībai, valsts un pašvaldību institūcijām sporta nozares attīstībā. Šī vienotā pieeja pēdējos četros gados tikai stiprinājusies, un tā jāturpina;

— 2012. gada nogalē LOK tika noorganizētas vairākas LOK, LSFP, LKSSA, LPK un LSIIDP darba apspriedes, pēc kurām NSP iesniegts kopīgs sporta organizāciju viedoklis par valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadali — šis procentuālais sadalījums tiek piemērots joprojām, katra gada nogalē NSP lemjot par valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadali sportam;

— sadarbībā ar sporta federācijām un pašvaldībām nodrošinātas jaunatnes un pieaugušo ziemas un vasaras Latvijas olimpiāžu sacensības pašvaldību komandām 2013. gadā Ventspilī, 2015. gadā — ziemā — Siguldā, vasarā — Valmierā un Cēsīs, 2016. gadā Valmierā. Latvija joprojām ir vienīgā ES dalībvalsts, kur tiek rīkotas kompleksas sacensības visos olimpiskajos sporta veidos gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.

2. Nostiprināt LOK lomu un ietekmi valsts sporta politikas veidošanā un īstenošanā. Mērķis — ilgtermiņa un prognozējamas sporta attīstības nodrošināšana valsts sporta politikas dokumentos un kompaktas, kompetentas un elastīgas valsts sporta pārvaldes institūcijas izveide.

Izpildīts daļēji:

— LOK aktīvi iesaistās valsts iniciatīvu sporta politikas jomā izstrādē un īstenošanā (valstiskā līmenī praktiski neviens sporta politikas dokuments vai kāds cits sporta nozarei svarīgs lēmums netiek pieņemts bez LOK un LSFP iesaistes un līdzdalības);

— LOK iesniegusi IZM vairākas iniciatīvas Sporta likuma pilnveidošanai, precizēšanai un uzlabošanai;

— LOK prezidents kopš 2015. gada atkal tiek ievēlēts par NSP priekšsēdētāja vietnieku, atjaunojot valsts un sabiedriskā sektora līdzsvaru NSP darbā; tas ļauj tiešāk, konkrētāk un savlaicīgāk ietekmēt NSP darbu un dienaskārtību sporta nozarei aktuālos un svarīgos jautājumos.

3. Palielināt olimpisko sporta federāciju finansējumu administratīvo un sporta programmu īstenošanai.

Izpildīts:

— 2015. gadā federāciju bāzes finansējums bija 19 600 EUR gadā;

— 2016. gadā — 21 000 EUR gadā, astoņas federācijas šogad saņēma tikai bāzes finansējumu, jo nebija rezultātu, kas atbilda kritērijiem. Finansējuma apjoms federācijām pēc kritērijiem visus šos gadus ir nemainīgs;

— 2016. gadā pieņemts LOK IK lēmums par plānoto bāzes finansējuma palielināšanu līdz pat 30 000 EUR 2019. vai 2020. gadā, nesamazinot finansējumu, kas federācijām tiek sadalīts pēc kritērijiem;

— federācijas, kuru sportisti piedalījās Rio olimpiskās kvalifikācijas sacensībās, šogad saņēma kompensāciju kopsummā 110 000 EUR neatkarīgi no tā, vai sportisti kvalificējās olimpiskajām spēlēm;

— arī 2015. gadā iedibinātā LOK programma TOP–50 finansēja vasaras sporta veidu pārstāvjus, gatavojoties Rio.

4. Atbalstīt olimpisko sporta federāciju iniciatīvas par starptautisku sporta pasākumu rīkošanu Latvijā, kam valsts sporta budžetā jānosaka atsevišķa apakšprogramma no 2013. gada.

Izpildīts:

— valsts sporta budžetā 2014. gadā izveidota un tiek finansēta atsevišķa budžeta apakšprogramma starptautisku sacensību rīkošanai;

— papildus arī LSFP budžetā ir šāda sadaļa, kur federācijas pēc konkrētiem kritērijiem var pretendēt uz līdzfinansējumu sacensību rīkošanai;

— pozitīvi vērtējams, ka valdība nereti novērtē starptautiskas sporta sacensības kā ekonomiku veicinošu faktoru — federācijas mācās pamatot sacensību pozitīvo ekonomisko efektu caur sporta tūrismu u. c. biznesa attīstību, piesaistot papildu finanses no valsts tieši sporta sacensību rīkošanai.

5. Nostiprināt un modernizēt Latvijas Olimpiskās vienības materiāli tehnisko bāzi sporta centrā Mežaparks.

Izpildīts:

— LOK un LOV kopā ar SC Mežaparks 2014. gadā izstrādāja un iesniedza apstiprināšanai NSP—NSB SC Mežaparks attīstības koncepciju, pēc kuras apstiprināšanas SC Mežaparks attīstībai tika papildus piešķirti vairāk nekā 600 000 EUR no valsts sporta budžeta, tādā veidā SC Mežaparks nosargāts pret mēģinājumiem atņemt tam nacionālās sporta bāzes statusu un nodot FM vai privatizēt;

— LOV materiāli tehniskā bāze 2014.—2015. gadā modernizēta un paplašināta par aptuveni 0,5 miljoniem eiro — atjaunota vecā un izveidota jauna LOV funkcionālo darba spēju noteikšanas laboratorija, palielināts sporta medicīnas un rehabilitācijas speciālistu skaits un paplašināts LOV sportistiem sniedzamo pakalpojumu klāsts un kvalitāte;

— LOV noslēgti sadarbības līgumi ar LSPA un vairākām sporta spēļu komandām.

6. Saglabāt likumdošanu, kas paredz UIeN atvieglojumus komersantiem, ieskaitot valsts akciju sabiedrības un kapitālsabiedrības, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, vienlaikus nodrošinot skaidru un saprotamu sistēmu (kritērijus) lēmumos par ziedotās naudas sadali. Piesaistīt vēl vairāk Latvijas un starptautisko komersantu kā LOK programmu un pasākumu sponsorus.

Izpildīts:

— UIeN atvieglojumi ziedotājiem, arī valsts kapitālsabiedrībām saglabāti, taču ik gadu notiek mēģinājumi šo kārtību atcelt; arī šogad PB izteikusi priekšlikumu valdībai samazināt dažādu nodokļu atvieglojumu veidus un skaitu — jābūt modriem (diemžēl ziedotāju vidū pēdējos trijos gados palikusi tikai viena valsts kapitālsabiedrība — VAS LVM);

— valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales kārtība no 2013. gada tiek noteikta ar NSP lēmumu, kura pamatā ir sporta organizāciju ieteiktā procentuālā sadalījuma tabula — LOK darbību ilgstoši atbalsta LOK ģenerālsponsori VAS Latvijas Valsts meži un SIA LMT, sponsori Latvijas Gāze un Swedbank — paldies par atbalstu!

— 2016. gadā piesaistīts sponsors no Polijas — sporta preču zīmols 4F, ar kuru noslēgts arī ilgtermiņa (līdz 2020. g.) līgums par Latvijas olimpisko komandu apgādi ar visu nepieciešamo ekipējumu, izņemot starta tērpus, lietojot olimpiskās komandas jauno vizuālo identitāti (krāsas, pīne un komandas logo latviski — reģistrētas LOK preču zīmes);

— 2015. gadā nacionālā un Baltijas valstu līmenī atjaunota LOK sadarbība ar SOK ilggadējāko sponsoru Coca-Cola programmā BeActive;

— 2015. gadā sekmīgi uzsākta reklāmas sadarbība ar partneriem VAS Latvenergo un SIA Moller auto Krasta — atbalsts olimpiskajiem centriem Valmierā, Ventspilī —, centrs Rīgā saņēmisnosaukumuElektrum, kā arī VW komerctransports federācijām un airēšanas, kanoe, biatlona un BMX komandām.

7. Nodrošināt ilgtermiņā prognozējumu valsts budžeta finansējumu sportam, iespējams, arī kultūrai (atskaitījumi no akcīzes nodokļa alkoholam, tabakai vai degvielai, azartspēļu un loteriju nodokļiem un nodevām, u. tml.).

Nav izpildīts:

— valsts finanšu politika to neatbalsta, taču gan sporta, gan kultūras nozares uztur spēkā šo prasību vai aicina rast citu risinājumu ilgtermiņā prognozējamam finanšu apjomam šajās nozarēs uz vismaz 6—8 gadiem. Tad treneri un sportisti daudz drošāk varētu plānot darbus vairākus gadus uz priekšu.

8. Individualizēt kritērijus LOV sastāvu noteikšanai un sportistu un viņu treneru finansiālā atbalsta līmenim Latvijas Olimpiešu sociālajā fondā.

Izpildīts:

— pieņemti vienoti kritēriji un finansēšanas kārtība LOV pamatsastāva (A) un rezerves sastāva (B) sportistiem gan ziemas, gan vasaras sporta veidos, īpašos gadījumos ļaujot LOV dalībniekiem pieņemt individuālus lēmumus par atsevišķiem sportistiem slimību, traumu, komandas (ekipāžas) sastāva maiņas u. tml. gadījumos;

— sadarbībā ar LOV un IZM sakārtota un padarīta skaidrāka sporta veterānu, sportistu un treneru stipendiju apmēra noteikšanas un izmaksas kārtība no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (veterānu — olimpisko čempionu mūža pabalsts šogad noteikts 450 EUR mēnesī, bet labāko sportistu un treneru stipendijas pārsniedz 2000 EUR mēnesī). Paldies divkārtējās olimpiskās čempiones Uļjanas Semjonovas vadītajam fondam par atbalstu olimpiešiem un sporta veterāniem!

9. Atbalstīt sporta skolu un sporta klubu darbību un jaunatnes un citu sporta treneru atalgojuma sistēmas pilnveidošanu.

Izpildīts:

— daļā par sporta skolu treneru finansēšanu no valsts budžeta visas sporta organizācijas kopīgi nolēma, ka no 2015. gada 1. septembra sporta skolu treneru likmes simtprocentīgi tiek finansētas no valsts budžeta, kā tas bija līdz 2008. gadam; tam tika izlietota liela daļa 2015. gada budžeta palielinājuma, bet problēma tika atrisināta pilnībā.

10. Modernizēt un pilnveidot LOK Statūtus, struktūru un darba organizāciju.

Izpildīts:

— 2013. gada martā pieņemta pašreiz spēkā esošā LOK Statūtu redakcija — tajā skaidrāk un detalizētāk atspoguļoti jautājumi par LOK biedru statusu, LOK individuālo locekļu, amatpersonu un institūciju kandidātu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, komisiju darbu u. c.;

— optimizēta LOK organizatoriskā struktūra, ekonomējot arī finanšu līdzekļus — LOK darbinieku sastāvā tagad iekļauti visi darbinieki, kuru tiešie darba pienākumi ir LOK programmu un pasākumu nodrošināšana, arī daļa bijušās SSA darbinieku.

11. Aktivizēt sadarbību ar SOK Olimpisko Solidaritāti.

Izpildīts:

— maksimāli iespējamā apjomā tiek izmantots finansējums jauniešiem un elites atlētiem, un sporta spēļu komandām (hokejs 2013./2014. g., basketbols 2015./2016. g.), gatavojoties un piedaloties olimpiskajās spēlēs;

— piesaistām finansējumu treneru semināru, kursu un citiem sporta speciālistu starptautiskajiem izglītības pasākumiem (MEMOS, Delavera, Sporta mediķi, ANOC akadēmija Korejā), treneru kursus Latvijā organizējušas astoņas federācijas;

— četru gadu ciklā OS finansējums LOK visiem šiem pasākumiem pārsniedz 2 miljonus eiro.

12. Atjaunot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba darbību sporta veidu interesēs.

Nav izpildīts:

— gaidām Aizsardzības ministrijas iespēju palielināšanos.

13. Stiprināt olimpisko sporta veidu federāciju izlases sportistu statusu un atbalsta pieaugumu IeM Veselības un sporta centrā.

Izpildīts:

— IeM Veselības un sporta centrā saskaņā ar LOK un IeM sadarbības līgumu tiek iesaistīti LOV pamatsastāva sportisti.

14. Veicināt efektīvas Latvijas sporta speciālistu sagatavošanas sistēmas izveidošanu (pilnveidošanu) Latvijā, ierosinot divpakāpju (sporta koledža un sporta augstskola uz Murjāņu sporta ģimnāzijas un LSPA bāzes) sporta speciālistu sagatavošanas sistēmas izveidi, kā arī nostiprināt sporta treneru atalgojuma sistēmu augstu sasniegumu sportā, kas atkarīga no sportiskā rezultāta. Tas ļautu saglabāt sportā arī sportistus 19—23 gadu vecumā, kas labi startē junioru līmenī, bet kuriem nepieciešams laiks līdzvērtīgai konkurēšanai pieaugušo grupā.

Izpildīts:

— par treneru atalgojuma noteikšanas sistēmas izveidi atkarībā no sportiskā rezultāta sportistu sagatavošanas centros (internātos).

Nav izpildīts:

— par divpakāpju treneru izglītošanas sistēmas ieviešanu, bet ideja nav atmesta (tas tiešā veidā nav LOK atbildības, bet gan valsts un LSPA jautājums).

15. Atbalstīt Latvijas sporta un olimpiskās informācijas un izglītības programmas plašsaziņas līdzekļos un internetā, kas iepazīstina Latvijas sabiedrību ar visu līmeņu un visu sporta veidu aktivitātēm un sporta problēmām Latvijā, ieskaitot jaunatnes sporta, sporta zinātnes un metodikas jautājumus, un nekomerciālajiem sporta veidiem pašvaldību, skolu un vietēja līmeņa sportā.

Izpildīts:

— turpinās žurnāla Sports izdošana, kam piesaistīti papildu finanšu līdzekļi no Olimpiskās Solidaritātes;

— viens žurnāla Sports numurs katru gadu tiek veltīts sporta zinātnei;

— sadarbība ar LTV, Latvijas Radio, radioSWH, MTG group televīziju un radio, popularizējot LOK programmas un pasākumus;

— Olimpiskās dienas un Sporto visa klase programmas un pasākumi sniedz plašu informāciju par olimpisko kustību un sporta nozīmi labas veselības saglabāšanai un nostiprināšanai;

— notiek Latvijas Gada balva sportā ceremonija ar tiešraidi LTV1.

16. Pilnveidot Latvijas olimpiskās kustības vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un izpēti un olimpiskās izglītības programmas.

Izpildīts:

— pēc katrām spēlēm iznāk grāmata pat Latvijas olimpiskās komandas startiem olimpiskajās spēlēs;

— uzlabojusies tiešā ikdienas sadarbība ar Sporta muzeju, kur pašlaik notiek olimpiskā izstāde Rio-2016;

— turpinās kopīgā LOK, Olimpiskās Solidaritātes un Sporta muzeja programma Latvijas Olimpiešu Slavas zāle. Tā tiks atvērta 2018. gadā par godu Latvijas valsts simtgadei;

— ar Olimpiskās akadēmijas palīdzību atjaunota Olimpiskā ABC, kas gaida izdošanu LOK 95 gadu jubilejā 2017. gadā.

17. Pilnveidot un paplašināt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām modernu un mūsdienīgu sporta infrastruktūras objektu izveidē un pilnveidošanā visā Latvijas teritorijā, pilnveidot olimpisko centru darbību, papildinot tos ar valsts atbalstītiem sporta internātiem, lai nodrošinātu iespējami plašāka sporta veidu skaita labāko sportistu atbalstu mācībām un sporta darbam no valsts sporta budžeta.

Izpildīts:

— par sportistu sagatavošanas centriem (pilotprojekti) Valmierā un Ventspilī. Programma jāturpina un jāpaplašina.

Daļēji izpildītsun tiek turpināts par infrastruktūru:

— Siguldas trases rekonstrukcija un LOV paplašināšana un modernizācija SC Mežaparks;

— atbalstītas pašvaldību iniciatīvas Valmierā (peldbaseins), Rēzeknē (olimpiskais centrs), Liepājā (hokeja halle un vieglatlētikas manēža), Siguldā (multifunkcionālais sporta centrs ar baseinu);

— olimpiskais centrs Sigulda pilnībā nodots pašvaldības īpašumā un attīstās;

— lēnāk tas notiek tenisa centrā Lielupe un Daugavas stadionā, bet projekti jau ir skaidri un to uzsākšanai naudas pietiek.

Prioritātes nekavējoši veicamajos darbos, protams, ir Valsts sporta budžets 2017. gadam un nodrošinājums ziemas olimpisko spēļu programmai Pjončhana 2018. Spēles sāksies jau pēc 16 mēnešiem.

Īstenojot paredzētos pasākumus un programmas, būs iespējams nodrošināt Latvijas labāko sportistu sagatavošanos un startus:

— 2017. gadā — Eiropas jaunatnes ziemas un vasaras olimpiādēs Erzurumā (Turcija) un Ģērā (Ungārija), kur startēs 14—17 gadus veci sportisti;

— 2018. gadā — ziemas olimpiskajās spēlēs Korejā un Jaunatnes III olimpiskajās spēlēs Argentīnā, kur startēs 15—18 gadus veci sportisti;

— 2019. gadā — Eiropas jaunatnes ziemas un vasaras olimpiādēs Sarajevā un Minskā, kā arī Eiropas II spēlēs;

— 2020. gadā — XXXII olimpiādes spēlēs Tokijā un Jaunatnes III ziemas olimpiskajās spēlēs Lozannā;

— kā arī katru gadu sarīkot Latvijas Olimpisko dienu, Latvijas Gada balva sportā un Latvijas jaunatnes ziemas olimpiādi; ik pa diviem gadiem (2017. un 2019. g.) sarīkot Latvijas jaunatnes vasaras olimpiādes, 2018. gada martā sarīkot Latvijas IV ziemas olimpiādi un 2020. gadā — Latvijas V olimpiādi vasaras sporta veidos.

Latvijā rīkotie pasākumi kalpo kā sagatavošanās posmi augstākiem sasniegumiem starptautiskā mērogā un popularizē olimpisko kustību un sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.