Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 317 Reportāža

Kādēļ Martins Dukurs grib redzēt florbolu olimpiskajās spēlēs?

Olimpieši pret žurnālistiem, aktieri pret Latvijas sieviešu izlasi, čempioni pret rīdziniekiem — 17. septembrī ar šīm un daudzām citām trakām florbola spēlēm pie Brīvības pieminekļa (!) tika ieskandināta Eiropas Sporta nedēļa.

Varu likt roku uz sirds — tik daudz pozitīvu iespaidu un atsauksmju par kādu jaunu sporta pasākumu biju novērojis vēl tikai pēc pirmajām Stirnu buka sacensībām Šlokenbekas muižā 2014. gadā.

KAS IR EIROPAS SPORTA NEDĒĻA

Eiropas Sporta nedēļa notika 28 valstīs, aicinot eiropiešus iesaistīties kādā no 8000 pasākumiem. Latvijā Eiropas Sporta nedēļu Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) organizēja ar latviešiem raksturīgu vērienu — vairāk nekā 600 pasākumu visā valstī ar gandrīz 200 000 reģistrētu dalībnieku!

Sporta nedēļas mērķis ir mainīt iedzīvotāju paradumus un aicināt tautu būt aktīvākiem. Eirobarometra aptauja liecina, ka vismaz reizi nedēļā ar sportu nodarbojas vien 31 procents no mums.

Šķiet, mūsdienās neizbēgami lielākajai daļai sabiedrības dibens ir pieaudzis pie dīvāna, datora vai automobiļa krēsla. Visai Eiropai būtu jākustas daudz, daudz vairāk, lai mēs būtu tik veseli, cik varētu būt, regulāri veicot fiziskas aktivitātes.

No vienas puses, Latvijai uz kopējā fona nav tie sliktākie rādītāji — latvieši sporto arī dārzos un deju kolektīvos, tādēļ, pēc Eirobarometra datiem, fiziskās aktivitātes ziņā mūs pārspēj tikai Skandināvijas valstis un Nīderlande. Taču, no otras puses, kā leiši mēdz teikt, pasaulē sliktākā lieta, ko varam darīt, — ir salīdzināt. Eiropiešiem būtu jākustas biežāk, ilgāk un, manuprāt, arī jēgpilnāk — tādā izpratnē, ka ikkatrs no mums var atrast tieši sev vispiemērotāko sporta veidu vai fizisko aktivitāti, lai ar smaidu sejā ražotu endorfīnus un ķermenis iemiesotu veselu garu, bet prāts — asumu.

Cita lieta, ka, pēc Valsts Sporta medicīnas aģentūras datiem, tikai trīs procentiem skolēnu ir pareiza stāja…

MILDAI NORAUJ JUMTU

Daudzi vaicā, kādēļ svinīgajā Eiropas Sporta nedēļas atklāšanā pie Brīvības pieminekļa spēlēja tieši florbolu. Atbilde ir pavisam vienkārša: no 3. līdz 11. decembrim Rīgā notiks pasaules čempionāts florbolā. Gada lielākais notikums pašmāju sportā!

Gan aprunājoties ar olimpiešiem, aktieriem, florbolistiem, funkcionāriem, žurnālistiem, skatītājiem, gan pašam iesaistoties un pavērojot pasākumu, radās sajūta: ja Mildai būtu cepure, viņa to paceltu Latvijas Sporta federācijas padomes, Ghetto Games rīcības komandas un Latvijas Florbola savienības priekšā. Projekta BeActive Eiropas sporta nedēļas atklāšanas pasākuma emocionālais lādiņš norāva jumtu. Grandiozajā pasākumā vienaldzīgs nepalika neviens!

Bet par visu pēc kārtas. Sporta nedēļu atklāja ar 12 stundu kolorītu florbola maratonu, kam bija jānoslēdzas ar vakara naglu — 24. Latvijas florbola čempionāta Elvi vīriešu virslīgas sezonas atklāšanas spēli starp čempionvienību Lielvārde/FatPipe un Ulbroka/Triobet (8:7). Dienas pirmajā pusē laukumā varēja izspēlēties ikviens un izdevību garām nelaida nedz skolu komandas, nedz florbola klubi vai vienkārši florbola entuziasti.

Savukārt pulksten piecos pēcpusdienā Brīvības pieminekli sasniedza jaundibināta tradīcija — sportistu gājiens. Maršā no Vecrīgas sirds līdz Mildai bija vienojies pustūkstotis dalībnieku no dažāda kalibra organizācijām — RTU karsējmeitenes, Bodibildinga un fitnesa federācija, mūsu paralimpiešu komiteja, Sporta pedagoģijas akadēmija, cīņas mākslas klubi un virkne citu sporta veidu draugu. Izskanot oficiālajai atklāšanai ar LOK prezidenta Aldona Vrubļevska, LSFP prezidenta Eināra Fogeļa, IZM ministra Kārļa Šadurska, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa uzrunām un kulminācijā — Latvijas himnai, šovs varēja sākties!

DRĀMA STARP OLIMPIEŠIEM UN ŽURNĀLISTIEM

Vakara programma sākās ar olimpiešu dueli pret žurnālistiem, kas pulcēja 1200 skatītāju. Spēle… Nē, tā nebija vairs tikai spēle! Tā bija divu pasauļu cīņa ar Holivudas scenāriju!

Latvijas Olimpiešu/vēstnešu komandas sastāvā laukumā devās vairāki olimpiskie medaļnieki un pasaules čempioni — Martins Dukurs, Daumants Dreiškens, Helvijs Lūsis, Edgars Bertuks, Eiropas čempione Maija Tīruma, Latvijas rekordistes Aļona Ribakova un Līna Mūze, Eiropas komisijasVietējā varoņa (Local hero) balvas ieguvējs Raimonds Elbakjans, olimpieši Dainis Upelnieks, talantīgais Oskars Ķibermanis, Rīgas maratona guru Aigars Nords, florbola vārtsardze Evija Meļnova un pat Latvijas aizsardzības ministrs, starp citu, divkārtējs olimpietis Raimonds Bergmanis!

Žurnālistu vienība lika pretī arī gana daudzveidīgi nokomplektētu sastāvu — televīzijas sejas, radio balsis, interneta un drukāto mediju autori: tā teikt — mēs jums parādīsim, pateiksim un pēc tam paši uzrakstīsim un feisbukā nošērosim! Žurnālistu komandas sastāvā spēlēja: Reinis Ošenieks, Kaspars Lācis, Inese Vaikule (LTV), Artis Drēziņš (Latvijas Avīze), Jānis Cīrulis (Sporta centrs),Jānis Bendziks (Delfi), Armands Sametis (Diena), Mārtiņš Kļavenieks (Latvijas Radio), žurnālu Sports pārstāvēja Renārs Buivids un šo rindu autors.

Cīņas sākumā rezultātu ar metienu no distances atklāj Ošenieks, un pēc brīža Cīrulis reportieriem panāk jau 2:0. Nesalīdzināmi fiziski pārākie olimpieši Dukura spārnoti atbild ar pieciem goliem pēc kārtas, nosverot svara kausu savā labā — 5:2. Pa vidu kādā no epizodēm aizsardzības ministrs vēl ar nūju pa muti iesit mūsu kolēģim no Delfiem. Netīšām, bet gar zemi abi. Tad Lācis nostrādā vārtu priekšā un atgūst žurnālistiem vienus vārtus. Taču olimpiešu ekspresis ar Dukuru priekšgalā ir pamatīgi ieskrējies — gluži kā Zviedrijas superlīgas labākajos mačos Dukurs saņem planējošu Bergmaņa piespēli un no gaisa mauc devītniekā! Liekas, ka laukumā lidos krūšturi… Labi, vismaz cepures, jo skeletonistam hat-trick! Aizsardzībā jāuzteic augumā raženākā žurnālista Buivida spēka paņēmiens pret Elbakjanu, taču izskatās, ka trenētais geto džeks pat pēc ziloņa trieciena varētu noturēties kājās. Pēc brīža galvu reibinošā stilā žurnālistu vārtus glābj Drēziņš, tomēr Ķibermanis izšauj gluži kā Upelnieks no stenda. Bitīt matos! — piecas minūtes pirms beigām jau 7:3 olimpiešu labā! Par laimi, Šēnhofs ātri gūst vienus vārtus, un pēc mirkļa Lācis kritienā atjauno intrigu — 5:7. Žurnālisti rauj nost no laukuma vārtsargu un sešatā pa galvu pa kaklu metas uz Laimas pulksteņa pusi — neticami, bet 35 sekundes pirms beigām tiesneši atrod bullīti uz olimpiešu vārtiem. Olimpiešiem, noraugoties soda metienu uguns pakulās, ar Kerča pauzi rezultāta starpība izdeg līdz minimumam — 6:7! Sitoties bez vārtsarga, žurnālisti netiek ārā no savas zonas, un bumbiņa nervus stindzinoši danco tukšu vārtu priekšā. Pēdējā mirklī izveicīgākais ir Šēnhofs un zibenīgi palaiž bumbiņu pāri visam laukumam, seko izmisuma metiens… Eh, olimpiešu vārtus glābj Evija. Veiksme pieder stiprākajiem!

DUKURAM VIRSROKU ŅEM AZARTS

Par mača vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Martins Dukurs, kurš ar trim vārtiem un tikpat rezultatīvām piespēlēm olimpiešiem noorganizēja 6 no 7 vārtiem.

„Man patika!” sacīja Martins. „Labs pasākums, biju patīkami pārsteigts — spēle bija noorganizēta ar vārtsargiem, labs segums ar apmalēm un pie Brīvības pieminekļa! Domāju, šis būs tāds plezīra mačs, bet spēles gaitā visi iekarsa aizvien vairāk un vairāk. Sākumā spēlējām visi, bet tad brīžiem sportiskais azarts ņēma virsroku un nedomājām par to, vai pretī nāk žurnālisti vai kas — uz soliņa jau sāka dalīt, kurš spēlēs vairāk un kurš mazāk.” Uz soliņa olimpiešus diriģējis Ķibermanis, savukārt pieredzējušais Bergmanis uzņēmies komandas tēva lomu un darbojies gluži kā komandas psihologs.

Dukurs stāsta, ka skeletonisti un bobslejisti florbolu spēlē treniņos, lai iesildītos vai kārtīgi izskrietos — citreiz pat viss treniņš tiek aizvadīts florbola zīmē. „Jā, es trenējos arī hokejā, taču šogad florbolu ir sanācis spēlēt vairāk — ar florbolu viss ir vienkāršāk, mierīgi var spēlēt bez bortiem, bet hokejā — vajag ledus halli un bruņas,” sacīja Dukurs.

Savukārt žurnālistu komandā par labāko spēlētāju tika atzīts Reinis Ošenieks. „Gribējās ierādīt olimpiešiem vietu un pierādīt, ka mēs arī varam,” smaidīja Sporta studijas vadītājs. „Olimpiešiem neatsverams bija Dukura un Upelnieka ieguldījums. Es arī spēlēju hokeju, bet florbolu biju uzspēlējis reizi un pirms 15 gadiem,” sacīja Ošenieks. Žurnālists piebilda, ka no šā pasākuma citas federācijas var pamācīties, kā vajag atklāt jauno sezonu.

Interesanti, ka Dukurs pauda pārliecību — florbols agri vai vēlu būs olimpisko spēļu programmā: „Manuprāt, florbolam jau sen bija jābūt olimpiskajā apritē. Florbols ir viegli pieejams, demokrātisks un skatāms — tiek gūts daudz vārtu, un rezultāts ātri mainās. Dažs labs sporta veids olimpiskajās spēlēs izskatās daudz skumīgāk. Zinot, cik maz florbola spēlēšanai vajag — nūju un sporta zāli —, florbolam ir potenciāls apjomīgi piesaistīt jauniešus un visus pārējos. Florbolu var spēlēt ikviens un jebkurā vecumā — tas ir svarīgi ne tikai augstu sasniegumu sportā, bet arī kopumā.” Uzsvēršu — to par florbolu saka vīrs, kurš pazīst sporta drēbi — Latvijas Gada sportists, divkārtējs olimpiskais vicečempions, daudzkārtējs pasaules čempions, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris!

DĀMAS EKSAMINĒ AKTIERUS

Starp spēlēm notika konkursi un šovi. Kādas mazs puika laimēja biļetes uz florbola pasaules čempionāta atklāšanas cīņu Arēnā Rīga starp Latviju un pasaules čempioniem Zviedriju, trāpot bumbiņu no laukuma centra vārtos atstātā mazā ailā. Turpat laukuma galā attiecības kārtoja spēka vīri, bet pie Bastejkalna apskatei bija iedzīts pievilcīgs sporta vāģis. Uzstājās gan dziedošās dvīnes un gan Mārtiņš Strods.

Nākamie laukumā devās aktieri pret Latvijas sieviešu izlasi. Laukumā bija pārstāvēti teju visi Rīgas teātri un Opera — Lauris Subatnieks, Gints Andžāns, Artūrs Dīcis, Kaspars Zāle, Mārtiņš Upenieks (Dailes teātris), Artūrs Krūzkops, Uldis Anže (Nacionālais teātris), Jānis Apeinis (Nacionālā opera), Kaspars Breidaks (improvizācijas teātris Spiediens), bet pretinieču vārtos stājās… Gundars Silakaktiņš (Daile)! Pie skatuves mākslinieku komandas stūres bija norīkots Latvijas vīriešu valstsvienības galvenais treneris Normunds Grunckis. Meitenes, ar kapteini Gunitu Kārkliņu priekšgalā, pārstāvēja labākās pašmāju sieviešu florbola komandas — NND, Rubene, Ķekavas Bulldogs, Rīgas lauvas un FK Ķekava. Pirms mača aktieri florbolistēm pasniedza katrai pa sarkanai rozei, bet meitenes aktieriem dāvāja Latvijas florbola izlases fanu kreklus.

Vairumam no aktieru šī bija pirmā iepazīšanās ar florbolu. Un, šķiet, dāmām aktierus spilgti izdevās iepazīstināt ar šo sporta veidu — jau 6. minūtē meitenes bija panākušas 5:0… Dāmas nodemonstrēja tikai sievietēm piemītošu iejūtību un, lai padarītu spēku samērus laukumā līdzīgākus, spēlēja ar otru nūjas galu. Pateicoties Dailes teātra un Nacionālā teātra ciešai sadarbībai — Apeinim trīs vārti, Andžānam divi —, aktieriem izdevās atspēlēties līdz pat mīnus divi. Pēdējā minūtē notika kas neredzēts — laukumā metās spēlēt vienlaikus visas 15 valstsvienības dalībnieces. Aktieri, kā jau aktieri, atbildi parādā nepalika un meiteņu vārtus aizstūma līdz savai zonai. Kādā brīdī laukumā jau bija tāds haoss, ka florbolu vienlaikus spēlēja ne tikai visi iespējamie virknējumi un ar vairākām bumbām, bet arī pasākuma vadītāji bija tikuši pie nūjām. Beigās uz tablo 5:9 un lustīgs prāts visiem!

NEAIZMIRSTAMO PIEDZĪVOJUMU SARAKSTĀ

Dailes teātra aktieris Lauris Subatnieks, ko daudzi no mums pazīst kā Lattelecom reklāmas seju, pēc mača atklāja, ka pirmo reizi dzīvē spēlējis florbolu. „Viņas izskatījās pārāk ātras, pārāk profesionālas, pārāk labi ar nūju apstrādāja bumbiņu,” nosmēja Subatnieks. „Ar mūsu fizisko sagatavotību nebija iespējams viņām izskriet līdzi, un bieži vien atlika tikai noskatīties.” Aktiera pirmais iespaids par florbolu — agresīvs sporta veids, labi piemērots arī večiem.

Vaicāts, ar ko viņam paliks atmiņā šis pasākums, Subatnieks atbildēja: „Esmu kūtrs uz šādām lietām, bet, kad piedalos, saprotu — velti esmu kūtrs — es guvu tik daudz pozitīvu emociju. Man ļoti patika, baigi forši!”

Savukārt talantīgā izlases florboliste Inga Ametere teica, ka šī spēle paliks viņas neaizmirstamo notikumu sarakstā. „Man šis mačs ārkārtīgi patika, pat grūti izteikt, cik ļoti. Galvenokārt jau tāpēc, ka laukumā valdīja tādas emocijas, kuras nav iespējami aprakstīt,” priecājās Ametere.

„Tā bija iespēja paspēlēt pret dažiem no maniem mīļākajiem aktieriem. Parasti redzam viņus uz skatuves vai TV ekrānos, bet tagad spēlējām uz viena laukuma! Aktieri vai mūsu komanda ik pa brīdim izdomāja ko interesantu, ar ko padarīt šo pasākumu vēl neaizmirstamāku,” Ametere piebilda, ka šādi pasākumi rosina vēlmi turpināt spēlēt florbolu.

Aktieriem, tāpat kā olimpiešu un žurnālistu cīņas dalībniekiem, pēc spēles tika pasniegtas dāvanā zaļās un oranžās Oxdog florbola nūjas, ar kurām tika aizvadīts mačs.

VIRSLĪGAS SEZONAS ATKLĀŠANA

Divas stundas pirms pusnakts pārpildītu tribīņu ielenkumā, kas pulcēja 2200 skatītāju, laukumā devās Latvijas čempionvienība Lielvārde/FatPipe pret spēcīgāko Rīgas reģiona komandu Ulbroka/Triobet. Pirmā spēle Latvijas florbola čempionāta vēsturē zem klajas debess!

Taču pirms ilgi gaidītās cīņas vispirms laukumā uznāca Street Warrior ielu vingrotāji. Nodemonstrējot pārcilvēcisku izveicību, kareivji rudenīgajā naktī pamatīgi uzkurināja publiku spēlei!

24. Latvijas čempionātu kontu atvēra Ervīns Torsters, spēles 6. minūtē izvirzot vadībā Lielvārdes komandu. Kārlis Bulāns drīz vien rezultātu izlīdzināja, taču pirmais periods noslēdzās ar draudīgo 4:1 lielvārdiešu labā. Ar mainīgām sekmēm, tomēr kopumā čempionvienība turpināja dominēt laukumā un trešās trešdaļas sākumā panāca pat četru vārtu pārsvaru — 7:3. Likās, ka intriga izkūpējusi gaisā, taču gaisā izkūpēja arī Lielvārdes spēles plāns. Minūtes laikā (!) rīdzinieki guva trīs vārtus, un viss varēja sākties teju no jauna — 45. minūtē uz tablo dega 6:7. Rīdzinieku ofensīva pieņēmās spēkā, un 53. minūtē Artūrs Jurševskis guva savus otros vārtus pēc kārtas un panāca status quo jeb 7:7. Ulbroka/Triobet bija tuvu pilnai laimei, taču 50 sekundes pirms pamatlaika beigām viens no četriem Lielvārdes ķekavniekiem, Gints Klēģers, trāpās pie Toma Akmeņlauka atlēkušās bumbiņas un no asa leņķa triec to vārtos, kļūstot par vakara varoni — 8:7!

„Akmens izdomāja uzmest no centra, un veiksmīgi trāpījos pie bumbiņas,” izšķirošo golu komentēja Klēģers, kurš Lielvārdes labā guva divus vārtus. Pirms tam viņam izdevās panākt 7:3 pēc lieliskas cita ķekavnieka, vārtsarga Jāņa Bramaņa, piespēles. „Gluži kā ziedu laikos,” pirms 15 gadiem iespēlēto kombināciju atcerējās Gints. „40 minūtēs ieguvām komfortablu pārsvaru, bet rīdzinieki uzspieda ātrāku un haotiskāku spēles ritmu, lai sarautu mūsu aizsardzību. Un kļūdījāmies,” sacīja Klēģers.

ŽETONS FEDERĀCIJAI

Kā norādīja pieredzējušais spēlētājs, pirms spēles florbolistiem bijušas bažas, vai tik vēlā stundā uz laukuma neveidosies rasa, pārvēršot laukumu slidenā gaļasmašīnā. „Pasākums bija noorganizēts tiešām augstā līmenī. Es varu teikt komandas vārdā — pat negaidīti labi! Viens, ka spēlējām pie Mildas, otrs — viss bija tā nostrādāts, ka nav, kur piesieties. Šādu sezonas atklāšanas spēli vajadzētu ieviest kā tradīciju!” sacīja Klēģers.

„Pa dienu biju piebraucis paskatīties, kā spēlē olimpieši pret žurnālistiem — interesanti bija redzēt, kā spēlē dažādas sporta personības, dažāda kalibra spēlētāji — cilvēki nāca un skatījās, manīju pašu dalībnieku pozitīvas atsauksmes tviterā. Daudzi garāmgājēji, iespējams, pirmoreiz dzīvē redzēja florbolu. Manuprāt, šis bija labs solis florbola popularizēšanā,” dienas gaitā redzētais un piedzīvotais Klēģeram devis pārliecību, ka arī pasaules čempionāts Latvijā būs līmenī. „Žetons federācijai!”

Savukārt Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons pusnaktī uzreiz pēc pasākuma uzšķīla dzirksteli jaunai intrigai: „Šķiet, ka pasākums ir izdevies, bet manā pierakstu blociņā ir vēl kas trakāks ierakstīts…”

AR PAPIŅA SVĒTĪBU

Pētersons sacīja, ka pieslēgšanās BeActive plāniem bija izaicinājums. „Ja kāds man pagājušogad teiktu, ka mēs viena gada laikā varam noorganizēt trīs tādus projektus — Latvijas čempionātu finālu Arēnā Rīga, sezonas atklāšanas spēli pie Brīvības pieminekļa un sagatavoties pasaules čempionātam, es neticētu!” sacīja Pētersons. Viņš norādīja, ka darbs pie Eiropas sporta nedēļas atklāšanas bijis spraigs un cīkstēšanās veselīgi notikusi līdz pēdējiem 50 laukuma centimetriem, lai visas puses būtu apmierinātas un florbolisti nodrošināti ar drošības zonām un Elvi virslīgas spēlei atbilstošu laukuma izmēru un kvalitāti.

Federācijas prezidents pauda gandarījumu, ka ir izdevies unikāls projekts. „Kādreiz hokeju spēlēja laukā uz dīķiem, un tad tas ienāca hallē, bet mēs esam gājuši pretēju ceļu. Šis ir apbrīnas vērts projekts un daudzu cilvēku nopelns. Cepuri nost viņu visu priekšā!” Te īpaši būtu jāuzteic Latvijas Sporta federācijas padomes artava.

Pirms turnīra Pētersons bija piesardzīgs izteikumos par laikapstākļiem. „Ja mēs visu darām ar gaišām domām un labu gribu, tad papiņš to augšā novērtē,” pasmaidīja allaž tik nopietnais Pētersons.

MĒS NEDRĪKSTAM PIEVILT

Pēdējos divus gadus LFS darbs ir pakārtots tam, lai maksimāli labi sagatavotos pasaules čempionātam. Pavasarī aizvadītais fināls (4000 skatītāju) bijis pirmais tests pirms meistarsacīkstēm. „Mums ir palikuši divi mēneši līdz pasaules čempionātam un vēl ir smagi jāstrādā. Droši vien vēl nāksies aicināt palīgā cilvēkus, lai finiša taisni izturētu — slodze ir liela, jo pasaules čempionāts ir vērienīgs pasākums. Mēs esam gatavi tās 10 dienas gan Arēnā Rīga, gan Elektrum olimpiskajā centrā darīt visu maksimālo, lai būtu tikai labākās atsauksmes. Latvijā daudzos sporta veidos esam veidojuši lielus pasākumus, un latvieši ir parādījuši, ka mēs mākam. Un mēs nedrīkstam pievilt!” Pētersons pauda apņēmību.

Federācijas vadītājs uzsver, ka pirmais mērķis pasaules čempionātā ir piepildīt Arēnu Rīga 3. decembrī, kad čempionāta atklāšanas vakarā Latvija uzņems pasaules čempionus Zviedriju. „Es par 90 procentiem varu apgalvot, ka finālā arēna būs aizpildīta. Es aicinātu biļešu iegādi neatlikt uz pēdējo brīdi — var sanākt tā, ka Latvijas spēlēs par medaļām, bet mums pašiem būs jāsēž trešajā stāvā — šobrīd jau arī tas tiek aizpildīts,” sacīja Pētersons.

Zviedrija un Somija, kur florbols augstā cieņā, ir čempionāta galvenie favorīti, tādēļ attiecīgi decembra sākumā Latvijā ir prognozējama mūsu ziemeļu kaimiņu invāzija. Skandināviem patīk izmaksu ziņā krietni lētākā Baltija. Latvieši, saņemamies!

Eiropas sporta nedēļa noslēdzās 23. septembrī ar Latvijas olimpisko dienu, kas tika atzīmēta, vingrojot vairāk nekā 500 Latvijas vietās, pulcējot 120 000 dalībnieku. Kā norādīja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, pirms četriem gadiem iedibinot olimpiskās dienas tradīciju, vingrot gribētāju bijis trīsreiz mazāk. Dzīve iet uz augšu!