Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Nepieciešama prognozējamība un stabilitāte

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas pavasara sesijā apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2019. gadam, kurā vairāk nekā 70 procenti finanšu līdzekļu tiks novirzīti olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

“2018. gadā esam veiksmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus — gatavojoties un pagājušā gada februārī sekmīgi aizvadot Phjončhanas ziemas olimpiskās spēles, kā arī jauniešu komanda piedalījās III Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Buenosairesā,” LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Bet darbs nekad neapstājas un tuvākās nākotnes atbildīgākie darbi ir pienācīga sagatavošanās Tokijas olimpiskajām spēlēm 2020. gada vasarā. Tāpat nedrīkst aizmirst II Eiropas spēles, kas šāgada jūnijā notiks Minskā, VIII Latvijas Jaunatnes olimpiādi Jelgavā un Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādi Baku, kā arī tradicionālo Olimpisko dienu septembrī, pirmās ANOC Pludmales spēles Sandjego oktobrī un programmas Sporto visa klase kārtējā mācību gada atklāšanu novembrī.”

ZIEDOJUMU UZ PUSI MAZĀK

“Tādēļ šogad nepieciešams ne tikai mērķtiecīgi un lietderīgi izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, bet arī panākt budžeta palielinājumu. Nepieciešams sekot un iespēju robežās ietekmēt 2020. gada un vidējā termiņa valsts budžeta veidošanu,” uzsvēra LOK prezidents. “Nedrīkstam pieļaut finansējuma samazinājumu augstas klases sasniegumu sportam, bet gan jāpanāk tā palielinājums. Jārēķinās, ka ziedojumu apjoms turpinās sarukt, savukārt reklāmas un licences ieņēmumu apjoma palielināšana ne katrai sporta organizācijai ir pieejama un iespējama. Ziedojumu apmēra kritums sasniedz vairāk nekā 50 procentus. Augstas klases sportisti olimpieši nerodas vienā dienā vai gadā, pat ne vienā olimpiskajā ciklā. Tādēļ prognozējamība un stabilitāte ir jo svarīgāka katram sportistam, trenerim un federācijas vadītājam.”

“Aizvadītais Olimpiskais gads ir bijis sportiskiem notikumiem un panākumiem bagāts, bet vienlaikus sarežģīts Latvijas sportā,” LOK Ģenerālās asamblejas sesijā izteicās LOK ģenerālsekretārs olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers. “Ir pienācis brīdis sporta organizācijām un Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi pieņemt lēmumu par valsts pasūtījumu sportā, veicot pārdomātas reformas sporta nozares pārvaldībā, kā arī sniedzot nepieciešamo finanšu atbalstu pārmaiņu laikā, tādā veidā dodot iespēju sportistiem un treneriem tiekties uz augstiem sportiskiem rezultātiem un sporta organizācijām attīstīties.”

LOK Ģenerālās asamblejas laikā tika sveikti vairāki LOK Izpildkomitejas locekļi, kuri ar savu sekmīgo darbu ir veicinājuši sporta nozares attīstību Latvijā. Apsveikumus saņēma Atis Sausnītis, Kirovs Lipmans, Raimonds Rublovskis un Jānis Mežeckis.

2019. GADA BUDŽETS 5,7 MILJONI EIRO

LOK darba galvenajām prioritātēm — olimpisko spēļu sagatavošanās programmām — budžetā atvēlēti 1 853 353 eiro. No šīs summas 227 438 eiro paredzēti olimpiskās sagatavošanās Tokija 2020 programmas apmaksai, II Eiropas spēlēm Minska 2019 plānoti 70 355 eiro, savukārt Individuālo sporta veidu federāciju/savienību finansējumam un bāzes finansējumam individuālo sporta veidu federācijām/savienībām ir paredzēti 1 182 600 eiro. Olimpiskās kustības jaunatnes programmai paredzēti 209 645 eiro, kas sevī ietver Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādes “Sarajeva 2019”, VIII Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādes “Jelgava 2019” un Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādes “Baku 2019” apmaksu. Olimpisko delegāciju ekipējumam plānots tērēt 163 315 eiro.

Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi — 1 348 990 eiro. Šī nauda paredzēta treneru tālākizglītības, sporta veidu federāciju, LOK reģionālās, sporta veidu attīstības, olimpisko spēļu sagatavošanās programmu, Latvijas Olimpiskās akadēmijas, Latvijas Olimpiešu kluba un citu atbalsta programmu apmaksai. Tāpat finansējums paredzēts Olimpiskās dienas 2019 organizēšanai un programmas Sporto visa klase nodrošināšanai.

Minētās programmas tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar 38 olimpisko sporta veidu federācijām. Līdzekļi galvenokārt ir paredzēti sportistu treniņu darba apstākļu nodrošināšanai, sacensību inventāra iegādei un izgatavošanai, kā arī medicīniskajam nodrošinājumam. Daļa no federācijām piešķirtajiem līdzekļiem ir paredzēta Latvijas Olimpiskās vienības komandas sastāvos iekļauto treneru un sportistu mācību un treniņu darba nodrošināšanai.

Olimpiskās izglītības un informācijas programmu nodrošināšanai, kas paredz Latvijas Gada balvas sportā 2019 un LOK Ģenerālās asamblejas 2019 organizatoriskās izmaksas, kā arī olimpiskās izglītības un informatīvo nodrošinājumu, ir paredzēti 60 610 eiro.

SPORTO 14 000 DIENĀ

LOK 2019. gadā turpinās atbalstīt deviņu reģionālo un sporta veidu olimpisko centru attīstību, veicinot jaunatnes, tautas un augstu sasniegumu sporta aktivitātes valstī. 150 000 eiro plānoti kā līdzfinansējums visu reģionālo olimpisko sporta centru modernizācijai un attīstībai. Savukārt valsts budžeta dotācija apakšprogrammā Valsts ilgtermiņa saistības sportā valsts galvoto aizdevumu atmaksai ir 1 446 498 eiro.

“Statistika rāda, ka visos olimpiskajos centros kopā ar sportu un fiziskām aktivitātēm ziemas sezonā ik dienu nodarbojas vairāk nekā 14 000 cilvēku, vasarā — 7000,” akcentēja Aldons Vrubļevskis. “Olimpiskie centri dod darbu vairāk nekā 500 speciālistiem, un 2018. gadā tie nodokļos samaksājuši vairāk nekā 3 200 000 eiro, tai skaitā PVN — 986 545. Vidzemes olimpiskajā centrā pagājušajā gadā uzsāka darbu jaunais peldbaseins, šogad turpinās Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas būve. Valmierā top jauna BMX trase, kurā šāgada jūlijā notiks Eiropas čempionāts — vienīgās starptautiskās sacensības Latvijā, kurās mūsu sportisti varēs pelnīt olimpiskās kvalifikācijas punktus pašu mājās.”

Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem finansējumu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un pašu saimnieciskās darbības.

“Domājot par sporta finansēšanu nākotnē un gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, 2018. gada rudenī uzsākām akciju Es atbalstu sportu, kas mēneša laikā saņēma atbalstu no vairāk nekā 10 500 atbalstītājiem,” atgādināja LOK prezidents. “2018. gada 28. septembrī sarīkojām LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesiju par tēmu Latvijas sports 2030, kurā piedalījās arī visi LSFP biedri, pašvaldību un to sporta dzīves vadītāji. Sesijas laikā visu politisko partiju pārstāvji, kas piedalījās, atbalstīja nepieciešamību gan pilnveidot sporta valsts pārvaldības sistēmu, gan izveidot ilgtspējīgu un prognozējamu sporta finansēšanas sistēmu, jo 2017. gada nodokļu reforma radījusi ievērojamu ziedojuma apjoma kritumu 2018. gadā. Akcijas Es atbalstu sportu panākums ir fakts, ka jaunās valdības deklarācijā iekļauti trīs punkti par sportu — nebijis notikums Latvijas politikas vēsturē.”

Nobeigumā prezidents šo optimismu mazināja: “Lai kādi būtu ieraksti valdības deklarācijā vai rīcības plānā, lai cik skaisti plāni ietverti sporta attīstības koncepcijās, tie nerisina sporta attīstības ikdienas jautājumus. Tos var risināt tikai sporta cilvēki un sporta organizācijas un to sadarbība gan savā starpā, gan ar valsts un pašvaldību institūcijām. Mums nepieciešams zināt valsts sporta politikas nostādnes un redzēt valsts sporta pārvaldes sistēmas pilnveidošanu. Nepieciešama stabilitāte un drošība ilgtermiņā arī sporta finansējuma sistēmā. Mēs, sporta organizācijas, katrā laikā esam gatavas piedāvāt mūsu pieredzējušo sporta darbinieku padomus un konsultācijas — svarīgi, lai politiskā vide būtu gatava mūs sadzirdēt.”

Asamblejas sesijā piedalījās LOK individuālie locekļi un olimpisko sporta veidu federāciju pilnvarotie pārstāvji, valsts amatpersonas, Nacionālās sporta padomes locekļi, viesi un žurnālisti.

Latvijas Olimpisko komiteju atbalsta ģenerālsponsori SIA Latvijas Mobilais Telefons un AS Latvijas Valsts meži; LOK sponsori — AS Grindeks un 4F; LOK sadarbības partneri VAS Latvijas dzelzceļš un VAS Starptautiskā lidosta “Rīga”.

Mārtiņš Mālmeisters
Mārtiņš Mālmeisters