Noslēpumainais Lielais Melnais

Šajās dienās mūsu karogs tiek
nests uz virsotni, kurā tas vēl nav plīvojis. Pagājis mēnesis kopš Ata Plakana
vadītā sestā Latvijas Himalaju ekspedīcija atstāja Nepālas galvaspilsētu
Katmandu, lai dotos sasniegt pasaules piekto augstāko virsotni Makalu (8463 m).Līdz pagājušajai svētdienai
bija pabeigta augšējo nometņu iekārtošana, Atis un Līga Plakani atgriezās bāzes
nometnē, lai atgūtu spēkus izšķirošajam kāpienam. Savukārt Edijs Šadauskis un
Normunds Lisovskis pirmo reizi devās uz 3. nometni 7400 m augstumā. Viņu
aklimatizācija noris lēnāk, un abi tandēmi virsotni centīsies sasniegt ar dažu
dienu starpību.
Plāns un emocijas "Pēc divām stundām sākam
ceļu augšup, lai svētdien sasniegtu virsotni," trešdien desmitos no rīta
pēc Latvijas laika Sportam ziņoja Atis Plakans. "Esam trīs dienas
atpūtušies bāzes nometnē, jūtamies labi. Tagad tikai jāiet…"Ceļā uz pirmo nometni devās abi
Plakani un Pēteris Tomiņš. Tālākais rīcības plāns ir šāds.Ceturtdien trijotne sasniedz
otro nometni.Piektdien Pēteris atgriežas
bāzes nometnē, Atis un Līga dodas uz trešo nometni.Sestdien, 17. maijā Atis un
Līga iekārto ceturto nometni (7600 m).Svētdien – virsotnes diena.Pirmdien alpīnisti atgriežas
bāzes nometnē.Vienlaikus ar latviešiem kāps
arī Francijas, Lielbritānijas un Ungārijas alpīnisti.Vēl pirms nedēļas, atbildot uz Sporta
jautājumu, kāds Makalu izskatās tuvumā, Līga izsaucās: "Es neko tik
briesmīgu neesmu redzējusi!"Trešdien mūsu alpīniste savu
viedokli daudz nebija mainījusi: "Visgrūtāk ir psiholoģiski – liels, melns
kalns. Kad uzkāpj līdz vietai, kuru redz no bāzes nometnes, paveras vēl viens
kalns un sākas viss no sākuma. Augšā ir liels aukstums. Te daudzi nosaldējuši
melnus pirkstus, degunus un melnas ausis. Apsaldējumus veicina arī skābekļa
bads. Es redzu pasaules spicos večus, kas atgriežas, knapi dvešot, nevar vairs
ne parunāt, ne pakustēt. Bet mēģināsim!"Līga Sportam atzinās, ka
viņai varbūt nāksies izmantot papildu skābekli, lai turētu līdzi Ata tempam.
Tiek pieļauta arī iespēja, ka pēdējo posmu līdz virsotnei Atis Plakans ies
viens.

Himalaju meteocentrs Rīgā

"Nedēļas nogali Makalu
apkaimē sola bez nokrišņiem," informē ekspedīcijas meteoroloģe, abu vadošo
alpīnistu meita Laila Plakane. "Pūtīs Himalaju virsotnēm minimāls vējš ar
ātrumu 10-15 metri sekundē, turklāt kāpējiem izdevīgā virzienā – no ziemeļiem
un ziemeļaustrumiem – tātad no kalna puses. Tā ka vismaz maršruta pirmajā daļā
alpīnisti atradīsies aizvējā."

Starp citu, Laila ir Rīgas 2.
vidusskolas 9. klases skolniece, kura ģeogrāfijas skolotāja vadībā apguvusi
interneta meteoresursu izmantošanu un datu apstrādi. Jau pērn viņa ar interneta
palīdzību tepat no Rīgas mūsu ekspedīcijai palīdzēja sasniegt Čooiju (8201 m).

Visnomaļākais…

Makalu, saukts arī par Lielo
Melno, ir visnomaļākais Himalaju astoņtūkstošnieks. Lai arī gaisa līnijā tas
atrodas tikai 20 km attālumā no Everesta, pieeja šai virsotnei ir no citas
puses, tāpēc bāzes nometni var sasniegt ātrākais pēc desmit dienu ilga
pārgājiena. Nepakļāvīgā 8463 m augstā Makalu virsotne pirmo reizi tika iekarota
tikai 1955. gadā. To paveica francūži.

1999. gadā starptautiskas
ekspedīcijas sastāvā Makalu kāpa Ilgvars Pauls, sasniedzot 7500 m augstumu.
Viņa ceļabiedrs dānis Maikls Jurgensons atceļā no virsotnes gāja bojā. Līdz šim
pavasarim Makalu bija uzkāpuši tikai 206 alpīnisti, 22 šī virsotne kļuvusi
liktenīga. Bet, piemēram, Everestu sasnieguši vairāk nekā 3000 kāpēju.

Aizvadītajā svētdienā Makalu
sasniedza Brazīlijas alpīnisti, pirmdien viņiem sekoja krievi, otrdien kazahi.
Virsotni sasnieguši arī spāņi, bet Makalu melno sarakstu papildinājis
Andalūzijas ekspedīcijas šerpa. Pirmo reizi vēsturē Makalu nogāzes ir tik
"apdzīvotas", jo, kad Ķīna negaidīti alpīnistiem slēdza Everestu, lai
tajā komunistisku varoņdarbu noslēpumainībā uznestu olimpisko lāpu, daudzas
ekspedīcijas mainīja savus plānus un pārcēlās uz Makalu.

Lāpas apdedzinātie

Pērnruden atgriežoties no sava
pirmā astoņtūkstošnieka Čooiju, Atis un Līga Plakani kopā ar Kasparu Klapkalnu
guva pārliecību, ka nākamgad viņiem pa spēkam varētu būt arī Everests. Atis
sāka plānot ekspedīciju. Viņu sajūsmināja ķīniešu ideja pasaules augstākajā
virsotnē uznest olimpisko lāpu un iespēja būt tajā brīdī klāt. Plakans pat
meklēja kontaktus ar šī pasākuma organizatoriem, lai piedāvātu latviešu
līdzdalību akcijā, kurai vajadzētu simbolizēt vienotību, draudzību un kopēju
tieksmi pēc dižām uzvarām.

Rīkotāji piedāvājumam
neatsaucās. Vienalga būt blakus olimpiskajai ugunij, kura degs vienā no
pasaules visskarbākajām vietām, ja nepieciešams, varbūt pat palīdzēt tai
nenodzist, likās ļoti vilinoši. Tika komplektēta Latvijas sestā Himalaju
ekspedīcija. Pirmās divas bija Teodora Ķirša uz Daulagiri un Everestu, trešo
organizēja Juris Osis uz Čooiju, iepriekšējās divas Atis Plakans uz Šišapangmu
un Čooiju (pārējie sasniegumi gūti starptautisku ekspedīciju sastāvos).

Diemžēl uz Himalajiem šopavasar
nevarēja doties uzticamais Čooiju biedrs Kaspars Klapkalns. Komandā iekļāvās
ārsts Pēteris Tomiņš un Edijs Šadauskis, ar kuriem kopā Plakans jau iepriekš
devies vairākās augstkalnu ekspedīcijās, kā arī tehniskā alpīnisma speciālists
Normunds Lisovskis bez nozīmīgas augstkalnu pieredzes, ja neskaita Elbrusu.

Laikus tika nokārtotas visas
formalitātes un saņemta atļauja kāpt Everestā. Bet tad… 12. martā visas
ekspedīcijas saņēma e-pasta paziņojumus, ka Čooiju un Everesta Ziemeļu (Tibetas
puses) nogāze slēgta līdz 10. maijam. Tas nozīmēja, ka visi plāni izjaukti. No
ierašanās bāzes nometnē līdz virsotnes dienai parasti paiet trīs, četras
nedēļas, kas nepieciešamas, lai iekārtotu maršrutu, augšējās nometnes un
aklimatizētos. Bet jūnijā, nereti pat agrāk Himalajos sākas vasaras musonu
periods, kas kāpšanu padara neiespējamu.

Vēlāk lielā kaimiņa spiedienam
pakļāvās Nepāla, pirmajās desmit maija dienās alpīnistiem aizliedzot pacelties
augstāk par bāzes nometni arī uz savas – Everesta dienvidu nogāzes. Turklāt
neviens nevarēja paskaidrot, kas notiks, ja ķīnieši līdz 10. maijam olimpisko
uguni Everestā neuznesīs.

2065. gadā Himalajos

Alpīnisti virsotnē sāk kāpt jau
gadu iepriekš, koncentrējot šim mērķim visas domas un resursus. Un pēkšņi
virsotnes nav. Tukšums. Ko darīt? Nekāpt vispār nekur? Pārspēlēt ekspedīciju uz
citu kalnu? Latviešiem šis variants šķita vislabākais. Izvēle krita uz Makalu,
jo uz Everesta kaimiņieni Lodzi attiecās tie paši "olimpiskie"
ierobežojumi, Kančendžanga šķita pārāk sarežģīta, Daulagiri mūsējie jau
bijuši…

"Makalu nav viegls kalns,
nenormāli milzīgs," izpētes rezultātus vēl Rīgā rezumēja Atis Plakans.
"Ir vairākas tehniski sarežģītas vietas. Iziešana uz trešās nometnes vietu
7400 m augstumā uz Makalu La pārejas, otra – vēl aptuveni puskilometru augstāk.
Sākumā 200 metri pa piecdesmitgrādīgu sniega un ledus nogāzi, pašās beigās
klintis, pie kurām būs jāpieturas ar rokām vairāk nekā parasti. Tehniskie
alpīnisti teiks – štrunts. Bet tas jādara 8400 m augstumā. Vienīgi paši pēdējie
50 augstuma metri ir salīdzinoši viegli. Ja neskaita vēju, kas pāri korei velk
ar ātrumu 30-40 metri sekundē. Baltijas rudens vētras tai vietai ir lēns vējš.
Tur vējš kāpēju burtiski grūsta."

Netika mainīts arī bioloģijas
zinātņu doktores Līgas Plakanes nodoms ar anesteziologa Pētera Tomiņa palīdzību
turpināt savu pētījumu par organisma adaptācijas iespējām skābekļa bada
apstākļos, fiksēt kā mainās organisma vielu maiņa, kā organisms pārorientē
savus enerģijas ieguves avotus. Šim nolūkam 
pirmo reizi ekspedīcijai līdzi ir portatīvs gāzu analizators.

Katmandu pārdzīvojuši maoistu
uzvaru Nepālas vēsturē pirmajās parlamenta vēlēšanās un pēc nepāliešu kalendāra
sagaidījuši jauno – 2065. gadu, latvieši 27. aprīlī ieradās Makalu bāzes
nometnē, uz kuru no ielejas nepilnās divās nedēļās vairāk nekā 60 nesēji
nogādāja divarpus tonnas smago ekspedīcijas kravu.

Tagad bāzes nometnē, kas
atrodas augstāk par Elbrusa virsotni un kurā uzturas aptuveni 15 ekspedīcijas,
mūsējie ierodas tikai no augšas. Cerams, ka kāds tuvākajās dienās varēs
atkārtot leģendāros Teodora Ķirša Everestā teiktos vārdus: "Augstāk vairs
nav kur kāpt…"

Dainis CAUNE

Makalu klasika.
Latvijas ekspedīcijas maršruts

Foto: Jānis Busenbergs

1995. gada 14. maijs. Teodors
Ķirsis Everesta virsotnē pozē Imantam Zaulam, viņam aiz muguras – Makalu

Foto: Imants Zauls

Skats no 2. nometnes (6780 m).
Priekšplānā ceturtā augstākā (8516 m) virsotne Lodze un Everests (8848 m)

Foto: Normunds Lisovskis

Puskilometru virs Elbrusa. Līga
un Atis pirmajā nometnē 6200 m augstumā

Foto: Normunds Lisovskis

Līga Plakane

Alpīniste, fizioloģe, LU
pasniedzēja, bioloģijas zinātņu doktore

Dzimusi         1970. gadā Rīgā kalnos kāpēju Visvalža un Rutas Švinku
ģimenē

Izglītība         Beigusi Rīgas 2. vidusskolu, LU
bioloģijas fakultāti

Lielākie sasniegumi           Pirmā Baltijas alpīniste, kas
sasniegusi astoņtūkstošnieku – 8201 m augsto Čooiju Himalajos. Kopā ar
vīru Ati Plakanu piedalījusies desmit augstkalnu (virs 6000 m) ekspedīcijās.
2006. gadā sasniegusi Ismoila Somoni (Komunisma) smaili (7495 m) Pamirā un 7600
m augstumu, kāpjot Šišapangmā Himalajos. Sasniegusi arī Makkinliju, Akonkagvu
un citas virsotnes

Dodoties ceļā:

"Tas kalns visu laiku
biedē un pievelk, biedē un pievelk. Iešu, cik varēšu. Tāpat vien jau
neatkāpšos. Bāzes nometnē kopā ar dakteri Tomiņu nopietni nodarbosimies ar
zinātni. Arī tas vien jau būs ieguvums."

Atis Plakans

Alpīnists, ekspedīciju
organizators

Dzimis           1968. gada 24. maijā, Rīgā

Izglītība         Rīgas 6. vidusskola, Rīgas Politehniskā
institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāte

Lielākie sasniegumi           Čooiju (8201 m), Šišapangmas Centrālā
virsotne (8008 m), sniega leopards, septiņas reizes uzkāpis citās virsotnēs,
kas augstākas par 7000 m

Dodoties ceļā:

"Ir cerība, ka virsotni
spēšu sasniegt bez papildu skābekļa. Katrā ziņā pērn Čooiju pārliecinājos, ka
8200 m augstums man tādā veidā ir pa spēkam. Katram gadījumam skābekļa balons
būs līdzi. Būt pie pašas virsotnes un nespert pēdējos soļus tikai tāpēc, ka
gribi būt principiāls un nelietot skābekļa masku, arī diez vai ir pareizi.
Vadot ekspedīcijas, janvārī divreiz uzkāpu Kilimandžāro, februāra beigās
Akonkagvā līdz 6500 m. Aklimatizācija, šķiet, būs ļoti laba. Līdz aprīlim
regulāri slēpoju ar distanču slēpēm. Abi ar Līgu divreiz nedēļā apmeklējām
Ivara Čākura vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības."

Edijs Šadauskis

Alpīnists, inženieris Valsts
Mežu dienestā

Dzimis           1975. gadā Tukumā

Izglītība         15. arodskola, Meža tehnikums,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lielākie sasniegumi           Trenējies brīvajā cīņā,
bijis Latvijas jaunatnes izlases dalībnieks. Kalnos kāpj piecpadsmit gadus,
piedalījies vairākās Ata Plakana ekspedīcijās. Līdz šim augstākā virsotne –
Ismaila Somoni (Komunisma) smaile (7495 m) Pamirā.

Dodoties ceļā:

"Mērķis – uzkāpt! Esmu
sevi skriešanas treniņos cītīgi mocījis, lai krātu izturību. Ziemā ar Ati
aklimatizācijas nolūkos kāpām Akonkagvā, laika apstākļi neļāva tikt augstāk par
6700 m."

Normunds Lisovskis

Alpīnists, aktīvās atpūtas
vortāla RAID.lv redaktors, sporta pasākumu organizators

Dzimis 1972.
gada 21. februārī Rīgā

Izglītība         Beidzis Radio un elektronikas aparātu
būves tehnikumu, pa diviem kursiem LU Ģeogrāfijas un Ekonomikas fakultātēs, vienu
kursu LSPA

Lielākie sasniegumi
Trenējies garo distanču skriešanā, piedalās piedzīvojumu sacensībās, kāpšanai
kalnos pievērsies 1991. gadā, specializējies tehniskajā alpīnismā, izieti
vairāki līdz kilometram augsti klinšu sienu maršruti. Vienīgais ekspedīcijas
dalībnieks bez augstkalnu pieredzes. Augstākā virsotne – Elbruss (5642 m).

Dodoties ceļā:

"Elbrusā viss bija
normāli, bet nav priekšstata, kā mans organisms jutīsies lielākā augstumā. Ir
cerības tikt augstāk par bāzes nometni. Virsotne? Ir naivi necerēt. Tad jau
nekāptu, ietu vienkārši trekingā."

Pēteris Tomiņš

Alpīnists, ārsts anesteziologs
un reanimatologs, kopš 1992. gada nodaļas vadītājs Linezera slimnīcā

Dzimis 1951.
gadā Valkas rajonā ("Esam ar Imantu Zaulu no viena pagasta.")

Izglītība  Valmieras vienpadsmit varoņu vidusskola,
Rīgas Medicīnas institūts (anestezioloģija un intensīvā terapija)

Lielākie sasniegumi Kalnos
kāpj kopš 1979. gada. Piedalījies ekspedīcijās (arī kā grupas vadītājs)
Kamčatkā, Altajā, Tjanšanā, Kaukāzā, Pamirā un citos kalnu rajonos. Augstkalnu
pieredze – Pamirā sasniegti 7000 m Hantengri (1991) un kāpts Kaufmaņa (Ļeņina)
smailes rajonā (1993.)

Dodoties ceļā:

"Kalni man vienmēr devuši
estētisko prieku, kustības prieku. Šoreiz klāt nāk zinātniskais prieks, jo
palīdzēšu Līgai veikt viņas pētījumus. Uz pašu augšu nemērķēju. Gadu man tomēr
ir vairāk nekā viņiem visiem. Man galvenā būs zinātniski praktiskā darbība,
gādāšu arī par ekspedīcijas medicīnisko nodrošinājumu, kuplināšu
sabiedrību."

Foto: Dainis Caune, Sports

Par kalnu

Ilgvars Pauls: pirmā piecnieka
nopietnība

"Makalu ir pasaules pirmā
piecnieka kalns. Šis fakts liek pieņemt zināmas saistības un attiecības, lai
šim kalnam tuvotos, – vēl vairāk, lai tajā uzkāptu. Everests, K2, Kančendžanga,
Lodze un Makalu ir īpašas virsotnes. Es savulaik Lodzē biju tikai kāds 115. vai
116. uzkāpējs. Pat slavenais Mesners Makalu sasniedza tikai ar ceturto
mēģinājumu.

Mēs 1999. gadā arī kāpām pa to
pašu klasisko maršrutu, kuru izmanto Ata Plakana ekspedīcija. Bet laika
apstākļi kalnu var mazliet pārveidot. Mēs uz trešo nometni Makalu La virs 7400
m vairāk kāpām pa kuluāra vidu, kaut gan tas bija ļoti ledains un, protams, ir
arī stāvs. Cik noprotu, tagad mūsējie vairāk turas pie klintīm. Līdz tam
sevišķu grūtību nevajadzētu būt. Beidzamo posmu ierauga tikai tad, kad tiek
virs Makalu La. Tikai tad arī var novērtēt situāciju un izplānot pēdējo
maršrutu. Katram savs ceļš un apstākļi tajā jāizvērtē pašam."

Imants Zauls: garš un ilgs

"Ļoti grūts, garš un
sarežģīts kalns. Lai tiktu līdz sedlienei vien, 800 metri uz augšu pa virvēm
jāiet. Arī pirms pašas virsotnes ļoti stāvs gabals jākāpj pa sienām. Vairākas
bīstamas vietas, kurās var norauties jebkurā mirklī. Ne velti nav populārs
kalns. Virsotnes dienā ļoti agri jāiziet, jo pēdējais maršruts ir garš un ilgs.
Es Ata vietā iekārtotu vairāk par četrām augšējām nometnēm. Arī atkāpšanās ir
grūtāka nekā no Everesta.

Man šķiet, ka komanda ir par
mazu. Ja vēl ne visi spēj strādāt augstāk par bāzes nometni, iekārtojot tālākās
nometnes, tad ir švaki. Vienīgā cerība, ka būs vairāk citu valstu kāpēju nekā
parasti un maršrutu varēs apstrādāt kooperējoties, tad kādam iespējams
izrauties. Katrā ziņā nekāda atpūta tur negaida."

Latvieši astoņtūkstošniekos

*1990. gada 13. maijā
zemeslodes augstāko punktu Everestu (8848 m) aizsniedz latviskas izcelsmes
amerikānis Eds Viesturs. Vēl pēc trim dienām ASV dzimis latvietis Andris
Lapkašs šajā virsotnē uznes mātes šūtu Latvijas karodziņu.

*1993. gada 10. oktobrī
Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Teodors Ķirsis, Imants Zauls un Ilgvars Pauls
sasniedz Daulagiri (8167 m).

*1995. gada 14. maijā Latvijas
ekspedīcijas dalībnieki Teodors Ķirsis un Imants Zauls uzkāpj Everestā.

*1996. gada pavasarī Latvijas
ekspedīcijas dalībnieki Juris Osis, Rolands Laveiķis un Aivars Rutkis sasniedz
Čooiju (8201 m).

*1996. gada rudenī Ilgvars
Pauls uzkāpj Čooiju.

*1997. gada pavasarī Ilgvars
Pauls sasniedz Everestu.

*1998. gadā Ilgvars Pauls
uzkāpj Lodzē (8516 m) un Šišapangmas Centrālajā virsotnē (8008 m).

*2000. gadā Ilgvars Pauls
Karakorumā sasniedz Gašerbrumu II (8035 m).

*2001. gadā Ilgvars Pauls
Karakorumā sasniedz Nanga Parbatu (8126 m).

*2001. gada maijā, atgriežoties
no trešo reizi iekarotā Everesta, Andris Lapkašs glābj klientu un spiests
pārnakšņot absolūtā nāves zonā vairāk nekā 8500 m augstumā. Guvis nopietnus
apsaldējumus, latvietis tomēr izdzīvo. Lapkašs trīs reizes uzkāpis arī Čooiju.

*2005. gada maijā, uzkāpjot
Anapurnā (8091 m) Eds Viesturs kļūst par divpadsmito alpīnistu pasaulē, kurš
sasniedzis visas četrpadsmit virsotnes, kas augstākas par 8000 m. Turklāt
Everestā viņš pabijis… sešas reizes.

*2006. gada maijā Atis Plakans
sasniedz Šišapangmas Centrālo virsotni (8008 m).

*2007. gada 31. jūlijā Valdis
Puriņš Karakorumā uzkāpj Broda smailē (8047 m).

*2007. gada 9. oktobrī Līga un Atis
Plakani kopā ar Kasparu Klapkalnu sasniedz Čooiju virsotni (8201 m). Līga kļūst
par pirmo Baltijas valstu sievieti, kas uzkāpusi kādā astoņtūkstošniekā.

Latviešu augstuma rekordi

(Virs
7500 m)

 1. Andris Lapkašs – 8848 m, Everests (1990.)

 2. Teodors Ķirsis, Imants Zauls –  8848 m, Everests (1995.)

 3. Ilgvars Pauls – 8848 m, Everests (1997.)

 4. Ilmārs Bernāns, Vilnis Bušs – 8300 m,
kāpjot Everestā (1995.)

 5. Juris Osis, Rolands Laveiķis, Aivars Rutkis
– 8201 m, Čooiju (1996.)

 6. Līga Plakane, Atis Plakans, Kaspars
Klapkalns – 8201 m, Čooiju (2007.)

 7. Valdis Puriņš – 8047 m, Broda smaile
(2007.)

 8. Līga Hartmane – 7800 m, kāpjot Čooiju
(2006.), Jānis Busenbergs – 7800 m, kāpjot Everestā (1995.)

 9. Oļegs Siļins – 7719 m, Kongurs (2004.)

10. Andris Malaševskis – 7600
m, kāpjot Šišapangmā (2006.)

*Savu daļēji latvisko izcelsmi
nenoliedz arī ASV alpīnists Eds Viesturs, kam šajā sarakstā būtu piešķirama
pirmā vieta. Viņš 2005. gadā kļuva par divpadsmito kāpēju pasaulē, kurš
sasniedzis visas 14 virsotnes, kas augstākas par 8000 m.