Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Melnais periods

Latvijas hokeja izlase beigusi dalību pasaules
čempionātā, atgriežoties mājās ar 11. vietu. Šogad mūsu komandai bija
vienreizēja iespēja tikt ceturtdaļfinālā, taču Latvijas hokejisti to palaida
vējā, pēdējā mačā zaudējot Vācijai. Līdz ar to Latvijas izlase pagaidām netika
pie ceļazīmes uz 2010. gada Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Tiesa, pēdējās trīs
biļetes uz Kanādu vēl tiks izspēlētas kvalifikācijas turnīros.
Pārvarot pasaules
čempionāta pirmo grupu turnīra barjeru, Latvijas izlasei atvērās durvis uz
ceturtdaļfinālu, jo turnīra otrajā posmā sensacionāli netika Slovākijas
hokejisti. Tas nozīmēja, ka otrajā posmā mums pretī stāsies ne tikai spēcīgā
Somijas izlase, bet arī Norvēģijas un Vācijas vienības, kas pasaules rangā
atrodas zem mums.Otrā posma pirmā
spēle ar Somiju radīja optimistisku noskaņu, jo pagājušā pasaules čempionāta
finālistiem zaudējām tikai ar 1:2. Par šīs sacīkstes neapšaubāmu pirmo zvaigzni
kļuva latviešu vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš atvairīja 62 pretinieku metienus.
Īpaši daudz darba Edgaram bija pirmajā trešdaļā, kad somi pa viņa vārtiem
izdarīja 36 metienus. Tas ir čempionāta rekords, jo neviens cits vārtsargs
viena perioda laikā nav traucēts tik bieži. Dīvaini, ka Masaļskis nesaņēma mača
labākā Latvijas izlases spēlētāja balvu – tā tika aizsargam Rodrigo Laviņam.Pēc cienīga zaudējuma
somiem Latvijas komanda itin pārliecinoši ar 4:1 apspēlēja norvēģus (spēles
labākā spēlētāja balva mums tika Jānim Spruktam), iegūstot lielisku izdevību
tikt ceturtdaļfinālā. Lai sasniegtu mērķi, mačā ar Vācijas izlasi pietika pat
ar neizšķirtu pamatlaikā. Turklāt vāciešiem šī spēle vairs nebija tik svarīga,
jo viņi jau bija zaudējuši izredzes tikt tālāk. Pirms pēdējās trešdaļas viss
bija labi, Latvijas izlase kontrolēja notikumus laukumā (3:2), taču trešajā
periodā situācija pēkšņi kardināli mainījās – vācieši guva trīs bezatbildes
vārtus. Pagalam neveiksmīga šī spēle bija komandas kapteinim Rodrigo Laviņam,
kurš pēdējā trešdaļā atradās laukumā, kad tika zaudēti visi trīs vārti, turklāt
pēdējie divi ir uz viņa sirdsapziņas. Par notikumiem pēdējā periodā liecina arī
statistika – metieni 13:5 par labu vāciešiem. Kad pēdējās minūtēs vajadzēja
sarīkot pēdējo ofensīvu, Latvijas hokejisti nespēja savaldīt nervus un
sapelnīja nevajadzīgus noraidījumus, paši atņemot sev cerības uz glābiņu. Par
mača labāko spēlētāju Latvijas izlasē tika atzīts Herberts Vasiļjevs. Viņš arī
saņēma balvu kā mūsu komandas turnīra labākais uzbrucējs, bet par čempionāta
Latvijas izlases labāko aizsargu tika atzīts Arvīds Reķis.

 

Cerības un vilšanās

Nevar teikt, ka
noticis kaut kas traģisks vai negaidīts. Līdz spēlei ar Vāciju viss ritēja
atbilstoši rangam – Latvijas izlase zaudēja varenajām ASV, Kanādas un Somijas
izlasēm, bet apspēlēja ierastās otrā ešelona vienības – Slovēniju un Norvēģiju.
Arī zaudējums Vācijai, kas Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) izlašu
rangā atrodas tikai vienu pozīciju zemāk par mums (11. vieta), nav nekas jauns
– šī jau bija ceturtā spēle pēc kārtas, kad lielajos turnīros nespējam pieveikt
Vācijas izlasi (trešais zaudējums). Tagad varam tikai ar nostalģiju atcerēties
mūsu pirmos čempionātus elites grupā, kad vācieši mums nebija nopietns
pretinieks (1997. g. – 8:0, 1998. g. – 5:0). Jāņem vērā, ka Vācijas izlases
rindās bija četri Nacionālās Hokeja līgas (NHL) pārstāvji, bet mums tāds ir
vienīgi Raitis Ivanāns, kurš visai reti parādījās laukumā. Jāpiebilst, ka
Ivanāns beidza čempionātu ar sliktāko lietderības koeficientu komandā -5
(tikpat švaki gan klājās arī aizsargam Agrim Savielam un uzbrucējam Jurim
Štālam).

Čempionāta otrajā
posmā Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks veica vairākas izmaiņas
sastāvā – malā palika aizsargs Jēkabs Rēdlihs un uzbrucējs Viktors Bļinovs, bet
pēdējā mačā rezervē nonāca aizsargs Agris Saviels un uzbrucējs Kaspars
Daugaviņš. Pirms gada Maskavā Daugaviņš bija rezultatīvākais Latvijas izlases
spēlētājs, bet šogad viņš tā arī neguva nevienu rezultativitātes punktu. To
varbūt var norakstīt uz jaunības nestabilitāti, jo deviņpadsmitgadīgais Daugaviņš
ir jaunākais mūsu izlases dalībnieks. Otrajā posmā Latvijas izlase papildināja
savas rindas – 32 gadus vecais uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis ne ar ko īpašu
neizcēlās, bet par desmit gadiem jaunākais Mārtiņš Karsums mačos ar Norvēģiju
un Vāciju demonstrēja atzīstamu sniegumu, dodot cerību, ka nākamajos gados viņš
izlasē varētu ieņemt arvien svarīgāku vietu.

Šķiet, ka vairāk tika
gaidīts no mūsu pieredzējušā komandas spēlētāja 31 gadu vecā uzbrucēja
Aleksandra Ņiživija, kurš jau desmito reizi pēc kārtas piedalījās pasaules
čempionātā. Krievijas Superlīgas pārstāvis Ņiživijs guva vienus vārtus,
realizējot bullīti mačā ar Slovēniju.

Ciparu valstībā

Pēdējos gados hokejā
par to vien runā, cik liela nozīme ir spēlei nevienlīdzīgos sastāvos. Šogad mēs
par to pārliecinājāmies uz savas ādas. Sešos mačos Latvijas hokejisti guva
tikai divus vārtus, realizējot vairākumu, šajā rādītājā čempionātā ieņemot 14.
vietu (sliktāk ar vairākuma izmantošanu klājās tikai slovēņiem un
baltkrieviem). Toties Latvijas izlase ar lielu pārsvaru ierindojās pirmajā
vietā pēc nopelnīto noraidījumu skaita (60 mazie
sodi
, otrie šajā jomā bija vācieši ar 48 divu minūšu sodiem). Var jau
meklēt problēmu tiesnešu sazvērestībā, bet godīgāk būtu atzīt, ka mačos ar
potenciāli spēcīgākiem pretiniekiem mēs bieži vien netikām līdzi
pretspēlētājiem, kā arī nepratām pielāgoties stingrajai un brīžiem varbūt
tiešām sīkumainajai tiesāšanai. Neskaitot Ivanānu, kurš mačā ar Kanādu saņēma
lielo sodu 5+20, naskākie divīšu
pelnītāji bija Laviņš un uzbrucējs Lauris Dārziņš – katram pa 16 soda minūtēm.

Vēl viena Latvijas
izlases problēma bija zemā rezultativitāte – 11 gūtie vārti (vidēji 1,833 vārti
spēlē) ir mūsu sliktākais rezultāts pasaules čempionātos. Līdz šim
mazrezultatīvākie turnīri bija 2005. gadā Insbrukā un 2006. gadā Rīgā, kad
guvām pa 12 vārtiem. Salīdzinājumam, mūsu debijas čempionātā elites grupā 1997.
gadā Somijā astoņos mačos guvām 37 vārtus (4,625). Latvijas izlasē tā arī
neatradās izteikta uzbrukuma līdera, jo nevienam spēlētājam neizdevās gūt vairāk
par trim rezultativitātes punktiem. Šo robežu sasniedza Dārziņš, Vasiļjevs,
Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Cipulis un Karsums, kurš piedalījās tikai divās
spēlēs.

Starp citu, Latvijas
izlase ir pēdējā vietā vēl pēc viena rādītāja – metienu efektivitātes (182
metieni, 11 vārti, mērķi sasniedza tikai 6,04 raidījumi). Visbiežāk pretinieku
vārtus apdraudēja jaunākais Rēdlihs – 24 metieni.

Latvijas izlases
treneris Znaroks visvairāk uzticējās aizsargam Guntim Galviņam, kurš laukumā
pavadīja 114:33 minūtes. Savukārt no uzbrucējiem visbiežāk pie šprices tika Jānis Sprukts (109:33), taču viņš guva tikai divus
rezultativitātes punktus (0+2).

Ko tālāk?

Pirms čempionāta
Latvijas Hokeja federācija (LHF) izlasei izvirzīja uzdevumu ieņemt vismaz 10.
vietu. Diemžēl jau otro gadu pēc kārtas Latvijas izlases galvenais treneris
Oļegs Znaroks nespēj aizsniegt nebūt ne nesasniedzamo mērķi (pērn Latvijas
izlasei klājās vēl sliktāk – 13. vieta).

Znaroks jau
pasteidzies paziņot, ka gatavs turpināt darbu ar izlasi, taču šķiet, ka LHF
vadībai par to vēl būtu nopietni jāpadomā. Turklāt agrākais publikas mīlulis
Znaroks pirms čempionāta zaudēja daudzus savus fanus, atļaujoties nievājošus
izteicienus par latviešu valodu. Jocīgi bija skatīties, kā šajā situācijā LHF
mēģināja Znaroku pasniegt kā ārzemju speciālistu. Ja jau Znaroks ir mums tik
svešs, tad varbūt viņam vairs nav jādod nekādas atlaides, bet jāvērtē pēc
sasniegtā rezultāta. Neaizmirsīsim, ka jebkurā gadījumā ar nākamo sezonu
Znaroks vairs nevarēs atļauties visu laiku veltīt Latvijas izlasei, jo
parakstījis līgumu ar Krievijas klubu MVD.

Tomēr visdīvainākā ir
Latvijas izlases konsultanta Krievijas speciālista Vladimira Krikunova izteiktā
ideja, ka mums nākotnē vajadzētu padomāt par Latvijas izlases pastiprināšanu ar
naturalizētiem Krievijas speciālistiem. Cerēsim, ka šī murgainā ideja neatradīs
dzirdīgas ausis LHF vadības kabinetos, jo to diez vai varētu saukt par Latvijas
hokeja attīstību, bet gan pašapmānu. Redzot aktivitātes ap atjaunoto Rīgas Dinamo gan rodas iespaids, ka mūsu
hokeju par katru cenu mēģina ievilkt vecajās padomijas sliedēs.

Milžu cīņas

Šodien pasaules
čempionātā notiks pusfināla cīņas. Sākot ar šo stadiju, visi mači notiks
Kvebekā. Pirms tam radās iespaids, ka čempionāts bija sadalīts divās daļās –
astoņas komandas spēlēja Kvebekā, bet otrs astoņnieks dzīvojās pa Halifaksu.
Neilgi pirms čempionāta starta turnīra rīkotāji izcēlās ar savdabīgu lēmumu, ka
ceturtdaļfinālā E un F grupas komandas vēlreiz sacentīsies savā starpā nevis
viena ar otru. Godīgi sakot, nevienā sporta veidā neatceros šāda veida
precedentu. Tāpēc izveidojās kurioza situācija, ka E grupas pēdējos mačos tikās
Krievija – Šveice un Zviedrija – Čehija, bet pāris dienas vēlāk tiem pašiem
pāriem jau bija jākrusto nūjas ceturtdaļfinālā. Nopietnos mačos turnīra
reglaments parasti netiek mainīts īsi pirms čempionāta starta. Piemēram,
futbolā jau pusgadu pirms Eiropas vai pasaules čempionāta finālturnīra ir
zināms precīzs spēļu kalendārs, tur vairs netiek pieļauti ne mazākie labojumi.

Šoreiz izmaiņas skāra
arī spēles par palikšanu elites grupā, jo vairs nenotika četru komandu turnīrs,
bet divi pāri izspēlēja minisēriju līdz divām uzvarām – Slovākija apspēlēja
Slovēniju, bet Francija bija pārāka pār Itāliju.

Kristiāns GIRVIČS

Latvijas izlases spēlētāju statistika

Vārtsargi*

Edgars Masaļskis     6          320:42            18        182     91,00  3,37    1 (0+1)            0

Sergejs Naumovs     1          37:18  1          18        94,74  1,61    0          2

Aizsargi**

Rodrigo Laviņš          6          101:28            2 (0+2)            16        6          -1

Georgijs Pujacs         6          108:12            1 (0+1)            6          5          +2

Arvīds Reķis  6          114:51            0          10        6          -1

Guntis Galviņš           6          114:33            0          2          17        -3

Krišjānis Rēdlihs       6          103:45            0          10        10        +1

Aleksandrs Jerofejevs          6          102:00            0          8          4          0

Agris Saviels 6          26:19  0          4          1          -5

Jēkabs Rēdlihs         4          18:15  0          2          0          -3

Uzbrucēji

Herberts Vasiļjevs     6          100:27            3 (2+1)            10        13        0

Lauris Dārziņš           6          90:19  3 (2+1)            16        14        +1

Miķelis Rēdlihs          6          79:34  3 (2+1)            12        24        0

Mārtiņš Cipulis          6          101:24            3 (1+2)            2          19        -1

Mārtiņš Karsums       2          30:38  3 (1+2)            2          5          +3

Aleksejs Širokovs     6          84:26  2 (2+0)            4          13        -1

Aleksandrs Ņiživijs    6          91:30  2 (1+1)            2          11        0

Jānis Sprukts 6          109:30            2 (0+2)            2          6          -1

Armands Bērziņš      6          80:51  1 (0+1)            8          10        +1

Juris Štāls      6          36:57  0          2          5          -5

Kaspars Daugaviņš  6          47:00  0          0          6          -1

Raitis Ivanāns            6          35:33  0          31        2          -5

Viktors Bļinovs          3          21:10  0          2          1          -4

Aleksandrs
Macijevskis       3          17:55  0          0          4          -1

*vārds un uzvārds,
aizvadītās spēles, minūtes laukumā, zaudētie vārti, atvairītie metieni,
atvairīto metienu procents, vidēji mačā zaudētie vārti, rezultativitātes
punkti, soda minūtes

**vārds un uzvārds,
aizvadītās spēles, minūtes laukumā, rezultativitātes punkti (vārti +
piespēles), soda minūtes, metieni, lietderības koeficients

Latvijas izlase pasaules čempionātos

1997.  7. vieta

1998.  9. vieta

1999.  11. vieta

2000.  8. vieta

2001.  13. vieta

2002.  11. vieta

2003.  9. vieta

2004.  8. vieta

2005.  9. vieta

2006.  10. vieta

2007.  13. vieta

2008. 11. vieta

Latvijas izlases rezultativitāte pasaules
čempionātos

(aiz gada seko vidēji
spēlē gūtie un zaudētie vārti, iekavās – spēles un vārti)

1997.  4,625 (8, 37):2,875 (8, 23)

1998.  3,50 (6, 21):3,00 (6, 18)

1999.4,00 (6,
24):3,666 (6, 22)

2000.  2,142 (7, 15):2,428 (7, 17)

2001.  3,166 (6, 19):2,166 (6, 13)

2002.  2,333 (6, 14):2,33 (6, 20)

2003.  2,33 (6, 14):2,666 (6, 16)

2004.  1,857 (7, 13):2,00 (7, 14)

2005.  2,00 (6, 12):3,166 (6, 19)

2006.  2,00 (6, 12):4,166 (6, 25)

2007.  3,333 (6, 20):3,666 (6, 22)

2008. 1,833 (6,
11):3,166 (6,19)

Pasaules čempionāts

F grupa

Somija – Latvija 2:1 (0:1, 1:0, 1:0)

Vārtus guva: 01:27
(0:1) Dārziņš (M. Rēdlihs, Laviņš), 29:21 (1:1) Pilstrēms (Niskala, Bekstrēms),
50:04 (2:1) Kapanens (Lepisto, Pilstrēms). Soda minūtes – 14:26. Metieni –
64:27. Tiesneši: Aleksandrs Poļakovs (Krievija), Brents Raibers (Šveice).
Skatītāji: 7215.

Somija: Bekstrēms; Niskala, Jokela, Koistinens, Vānanens, Salmela,
Lepisto, Niemi; Selanne, Peltonens, S. Koivu, M. Koivu, O. Jokinens, Rūtu, J.
Jokinens, Kapanens, Hivonens, Bergenhaims, Hāls, Piorala, Pilstrēms.

Latvija: Masaļskis; Reķis, Saviels, Laviņš, Galviņš, Pujacs, Jerofejevs,
K. Rēdlihs, J. Rēdlihs; Širokovs, Sprukts, Daugaviņš, M. Rēdlihs, Bērziņš,
Ivanāns, Dārziņš, Vasiļjevs, Cipulis, Ņiživijs, Štāls, Macijevskis.

Norvēģija – Latvija 1:4 (1:2, 0:1, 0:1)

Vārtus guva: 11:34
(0:1) Cipulis (Sprukts), 12:56 (1:1) Spetss (Bastiansens, Holoss), 17:22 (1:2)
Vasiļjevs (Karsums), 22:27 (1:3) M. Rēdlihs (Bērziņš, Dārziņš), 59:36 (1:4)
Dārziņš (Pujacs, Masaļskis t.v.). Soda minūtes – 10:10. Metieni – 23:30.
Tiesneši: Kristers Larkings (Zviedrija), Brents Raibers (Šveice). Skatītāji:
9017.

Norvēģija: Grotness; Holoss, Jakobsens, Trigs, Mirvolds, Kaunismaki,
Odegārds, Rimans; Hansens, Skroders, Cukarello Āsens, Asks, Roimarks, Holtets,
Spetss, Bastiansens, Olimbs, Skadsdamens, Forsbergs, Froshaugs, Nīgārds.

Latvija: Masaļskis; Reķis, Laviņš, Saviels, Galviņš, Pujacs, Jerofejevs,
K. Rēdlihs; Širokovs, Sprukts, M. Rēdlihs, Karsums, Vasiļjevs, Ivanāns,
Ņiživijs, Bērziņš, Dārziņš, Cipulis, Štāls, Daugaviņš, Macijevskis.

Latvija – Vācija 3:5 (1:1, 2:1, 0:3)

Vārtus guva: 05:01
(1:0) Vasiļjevs (Karsums, Laviņš), 18:45 (1:1) Šmidts (Ulmans vair.), 25:48
(2:1) M. Rēdlihs, 27:23 (2:2) Volfs (Šuberts), 31:39 (3:2) Karsums (Vasiļjevs,
Ņiživijs), 47:51 (3:3) Šuberts (Busks, Rencs), 50:40 (3:4) J. Zaidenbergs
(Ulmans, Rencs), 52:51 (3:5) Ulmans (Felskis). Soda minūtes – 42:24. Metieni –
34:29. Tiesneši: Denijs Kurmans (Šveice), Milans Minars (Čehija). Skatītāji:
8614.

Latvija: Masaļskis; Reķis, Laviņš, Galviņš, K. Rēdlihs, Pujacs,
Jerofejevs, Saviels; Širokovs, Sprukts, Dārziņš, Ņiživijs, Karsums, Vasiļjevs,
M. Rēdlihs, Bērziņš, Ivanāns, Cipulis, Štāls, Daugaviņš, Macijevskis.

Vācija: Pacolds; D. Zaidenbergs, Šuberts, Šmidts, Raiss, Bakoss,
Hordlers, Osterlohs, Rencs; Felskis, Šturms, Gocs, Volfs, Hakerts, Gogula, J.
Zaidenbergs, Trips, Ulmans, Ustorfs, Busks, Fikals.

Kanāda – Norvēģija
2:1 (1:0, 0:1, 1:0), ASV – Vācija 6:4 (3:2, 1:1, 2:1), Vācija – Kanāda 1:10
(0:4, 0:5, 1:1), Somija – ASV 3:2 (0:0, 0:2, 3:0), ASV – Norvēģija 9:1 (3:0,
3:1, 3:0), Kanāda – Somija 6:3 (2:1, 2:0, 2:2).

Kanāda          5          5          0          0          0          30:9    15

Somija            5          3          1          0          1          16:12  11

ASV    5          3          0          0          2          25:13  9

Norvēģija        5          1          0          1          3          8:20    4

Vācija 5          1          0          0          4          13:27  3

Latvija            5          1          0          0          4         
8:19   3      

E grupa

Zviedrija – Dānija
8:1 (2:0, 2:0, 4:1), Šveice – Čehija 0:5 (0:1, 0:3, 0:1), Krievija –
Baltkrievija 4:3 (0:2, 1:0, 2:1, 0:0, 1:0), Čehija – Baltkrievija 3:2 (0:1,
1:0, 1:1, 0:0, 1:0), Krievija – Zviedrija 3:2 (0:1, 1:1, 2:0), Dānija – Šveice
2:7 (0:2, 0:3, 2:2), Zviedrija – Čehija 5:3 (0:0, 2:2, 3:1), Šveice – Krievija
3:5 (0:3, 0:1, 3:1), Baltkrievija – Dānija 2:3 (0:0, 0:1, 2:1, 0:1).

Krievija           5          3          2          0          0          21:13  13

Čehija 5          2          1          1          1          20:14  9

Zviedrija         5          3          0          0          2          23:16  9

Šveice            5          3          0          0          2          16:15  9

Baltkrievija     5          0          0          3          2          13:18  3

Dānija 5          0          1          0          4          9:26    2

Spēles par palikšanu elites grupā

Slovēnija – Slovākija
1:5 (0:1, 1:4, 0:0), Francija – Itālija 3:2 (1:1, 1:0, 1:1), Slovākija –
Slovēnija 4:3 (1:0, 2:2, 0:1, 0:0, 1:0), Itālija – Francija 4:6 (1:2, 1:1,
2:3).

Individuālā statistika

(pirms
ceturtdaļfināla spēlēm)

Rezultatīvākie spēlētāji

Denijs Hītlijs
(Kanāda)          13 (9+4)

Matiass Veinhandls
(Zviedrija)        10 (4+6)

Pets Keins (ASV)     10 (3+7)

Riks Nešs (Kanāda) 10 (3+7)

Tomašs Kaberle
(Čehija)     10 (1+9)

Patriks Eliašs
(Čehija)         9 (6+3)

Dastins Brauns (ASV)          9 (5+4)

Fils Keselss (ASV)   9 (5+4)

Rezultatīvākie aizsargi

Tomašs Kaberle
(Čehija)     10 (1+9)

Ļubomirs Višņovskis
(Slovākija)     9 (2+7)

Pols Martins (ASV)   8 (1+7)

Maiks Grīns (Kanāda)          6 (2+4)

Kristofers Šmidts
(Vācija)    6 (2+4)

Brents Bērnss (Kanāda)      6 (1+5)

Labākie vārtsargi

(vārds un uzvārds,
valsts, aizvadītās spēles, minūtes laukumā, zaudētie vārti, atvairītie metieni,
vidēji mačā zaudētie vārti, atvairīto metienu procents)

Paskāls Leklērs
(Kanāda)   3          180:00            4          69        1,33    94,52

Henriks Lundkvists (Zviedrija)         3          180:00            7          92        2,33    92,93

Tims Tomass (ASV) 3          160:00            4          49        1,50    92,45

Kems Vords (Kanāda)         3          180:00            6          68        2,00    91,89

Vitālijs Kovaļs
(Baltkrievija) 6          370:49            19        198     3,07    91,24

Mihails Birjukovs
(Krievija)   3          162:26            6          62        2,22    91,18

Martins Gerbers (Šveice)     4          240:00            9          93        2,25    91,18

Kristobals Juē
(Francija)      5          250:00            15        154     3,60    91,12

Edgars Masaļskis (Latvija)           6          320:42           18        182     3,37    91,00

Lietderības koeficients

Denijs Hītlijs
(Kanāda)          +10

Brents Bērnss
(Kanāda)      +10

Dankans Kīts (Kanāda)        +9

Matiass Veinhandls
(Zviedrija)        +8

Jonass Frogrēns
(Zviedrija) +8

Visvairāk soda minūšu

Mets Grīns (ASV)      36

Niklass Valins
(Zviedrija)     31

Raitis Ivanāns (Latvija)     31

Komandu statistika

Spēle vairākumā

(komanda, minūtes
vairākumā, gūtie vārti, vairākuma realizācijas procents)

ASV    54:23  15        36,59

Čehija 47:45  11        35,48

Vācija 45:18  8          27,59…

14. Latvija     55:35  2          6,45

Spēle mazākumā

ASV    50:03  4          88,57

Kanāda          49:03  3          88,00

Somija            46:23  3          88,00

Zviedrija         43:05  3          88,00…

7. Latvija       64:25  6          84,21

Metienu efektivitāte

Kanāda          247     35        14,17

Zviedrija         227     32        14,10

ASV    231     30        12,99…

16. Latvija     182     11        6,04

Visvairāk soda minūšu

(komanda, soda
minūtes, divu minūšu noraidījumi)

ASV    180     43

Somija            165     33

Zviedrija         163     34

Latvija            155     60