Spriediet pēc maniem darbiem

Latvijas izlases
vārtsargs Edgars Masaļskis nav no runātīgākajiem. Viņam vairāk patīk sevi
apliecināt darbos, galvenokārt jau – sargājot valstsvienības cietoksni. Arī Edgars
pieder pie vārtsargu kastas, kuriem nekad nav paticis sēdēt rezervistos.
Sauciet to par pašpārliecinātību, lecīgumu (to nu gan viņam nevar piedēvēt) vai
vēl kaut ko. Taču pats skarbākais nosodījums ir – paņemt tevi izlasē un likt
visu maču laiku sēdēt uz bankas. Bija brīdis, kad
Masaļski pat sāka dēvēt par mūžīgo trešo.
Pietika ieraudzīt izlases treniņnometnē darbojamies Artūru Irbi un Sergeju
Naumovu, lai saprastu, ka Edgaram tikpat kā nav vai nemaz nav izredžu tikt
laukumā pasaules čempionātā. Pirmoreiz uz valstsvienības treniņnometni
uzaicinājums bija tad, kad Masaļskim bija 21 gads. Tobrīd viņam šķita, ka tā
varēja notikt jau… pirms pāris sezonām. Taču, kā zināms, treneriem vienmēr ir
taisnība. Tāpat kā Mārim Baldoniekam, kurš savulaik Latvijas bērzā pamanīja, ka tam puikam Edgaram ir ķēriens hokeja
spēlē. Vēl gan īsti nenojaušot, ka no uzbrukumā spēlējošā censoņa viņš
pārvērtīsies par konkurentu ripu lielisku ķērāju. Piecus gadus
nospēlēja jaunizveidotajā Liepājas
metalurga komandā. Īpaši nozīmīga bija 2001/.2002. gada sezona, kad Edgars
kopā ar komandas biedriem kļuva ne tikai par Latvijas, bet arī par
Austrumeiropas Hokeja līgas čempionu. Viņš turklāt tika atzīts par līgas labāko
vārtsargu. Šķita, beidzot visi vārti būs vaļā. Arī startam pasaules čempionātā
un olimpiskajās spēlēs, ne tikai rezervistu soliņa deldēšana. Taču lielajām
cerībām nebija lemts piepildīties.

Pagāja viens
čempionāts, pagāja otrs, bet Edgaru tā arī pie vārda nelaida. Daudziem par
pārsteigumu, lielais klusētājs saņēmās un tolaik izlases galvenajam trenerim
Kurtam Lindstrēmam skaidri un gaiši pateica: ja reiz laukumā nav izredžu tikt,
treniņos vairs nepiedalīšoties. Pārdrošības pārsteigts, zviedrs dievojies, ka
pasaules čempionātā Prāgā Masaļski laukumā laidīšot. 24 gadu vecais Edgars
sargāja vārtus mačā ar čehiem. Toreiz tas arī bija viss.

Tā nu sanāk, ka
Edgara un viņa konkurenta Sergeja Naumova ceļi allaž krustojas. Leģendārs ir
olimpiskais kvalifikācijas izšķirošais mačs tepat Rīgā ar baltkrieviem, kad
otrā perioda sākumā Edgars vārtos nomainīja Sergeju. Ja atceraties, piecās
minūtēs mūsējiem izdevās atgūt trīs vārtus un nobruģēt ceļu uz Turīnas
olimpiādi, kur beidzot sacīkstē izbaudīja arī olimpisko ledu.

Šogad pasaules
čempionātam Kanādā Latvijas izlasē tika pieteikti trīs vārtsargi, no kuriem
Edgars bija jaunākais. Gandrīz līdz pēdējam brīdim netika paziņots, kurš no
viņiem būs pirmais. Izrādījās, ka – Edgars. Un bija brīdis, kad viņš atkal sita
uz pleca Sergejam Naumovam, kurš viņu nomainīja sacīkstē ar kanādiešiem. Taču
čempionāta turpinājums pilnībā piederēja Masaļskim. Ja kāds vēl neticēja, tagad
ikviens varēja pārliecināties, ka viņš šogad ir pirmais vārtsargs. Un šī apziņa
dod iedvesmu nākamajām sezonām.

Edgars Masaļskis

Dzimis           1980. gada 31.martā

Augums, svars        1,76
m, 78 kg

Pozīcija         vārtsargs

Pirmais treneris      Māris
Baldonieks

Spēlējis         Latvijas bērzā, BHS, Lido Naftā, Laternā,
Rīgā, Liepājas metalurgā,
Novosibirskas Sibirj (Krievija), Morrum GolS (Zviedrija), Rīgā 2000, HS Karlovy Vary, Jihlavas Duklā, IHC Pisek (Čehija), Almetjevskas Ņetfjaņik (Krievija), Minskas Dinamo,
Minskas Junostj (Baltkrievija),
Freiburgas EHC (Vācija), Žlobinas Metallurg (Baltkrievija), Latvijas
junioru izlasē

Debijas valstsvienībā        1999.
gadā

Debija pasaules čempionātā                   2002. gadā

Māra JURŠEVICA

Foto

Kā siena. Edgars Masaļskis šogad kļuva var valstsvienības līderi