Olimpiskā universiāde
Profesore Agita Ābele labo jau otro rekordu pēc kārtas. Pirms nepilniem diviem gadiem kļuvusi par Latvijas Augstskolu sporta savienības valdes priekšsēdētāju, viņa pagājušajā vasarā uz Vispasaules studentu spēlēm Kazaņā aizveda Latvijas vēsturē lielāko delegāciju (128 sportistus), tagad nedēļu pirms Ziemassvētkiem Trentīno arī ziemas universiādē cīnās nebijis latviešu studentu pulks, hokeja komandu ieskaitot.
VĒSTURISKAIS HOKEJS
Mūsu hokejisti akadēmiskajās sacensībās gan nav nekādi debitanti. Jau pirms kara, kad vēl nebija izveidotas kompleksās universiādes, toties tika rīkoti studentu pasaules čempionāti atsevišķos sporta veidos, Latvijas hokejisti 1933. gadā Bordonekijā, Itālijā, ieņēma dalītu otro vietu, bet 1935. gadā Sanktmoricā izcīnīja bronzas medaļas, ar 1:0 pārspējot gan Franciju, Itāliju un Čehoslovākiju, bet ar 2:5 zaudējot Ungārijai un ar 0:4 Šveicei, kas kļuva par turnīra uzvarētāju. Ziemas universiādēs, kurās mūsējie kopš 1997. gada piedalījušies individuālajos sporta veidos — galvenokārt biatlonā, kalnu un distanču slēpošanā, kā arī snovbordā — līdz šim medaļas nav izcīnītas.
Vasaras universiādēs PSRS studentu izlases sastāvā vislabāk veicies vieglatlētiem. Par čempioniem kļuvuši šķēpmetēji Jānis Zirnis (1973.) un Dainis Kūla (1981.), kā arī tāllēcēja Anita Stukāne (1979.). Pēc neatkarības atgūšanas šķēpmetēju tradīciju turpināja Ēriks Rags, 1999. gadā Latvijai izcīnot pirmo universiādes zeltu. Interesanti, ka mūsu pirmais olimpiskais čempions vingrotājs Igors Vihrovs universiādē kļuva par sudraba laureātu, bet nākamais olimpiskais vicečempions atbalsta lēcienā Jevgeņijs Saproņenko 2003. gadā studentu konkurencē bija nepārspējams.
Šāgada vasarā Kazaņā no 128 Latvijas studentiem, kas sacentās 20 sporta veidos, vislabāk veicās Laurai Ikauniecei, kas kļuva par universiādes vicečempioni septiņcīņā, kā arī Elzai Gulbei un Jānim Rēriham, kas izcīnīja bronzas medaļas attiecīgi airēšanā un jostu cīņā.
STUDENTU DIŽATLĒTI
„Dalībnieku meistarība ir izcila,” uzsver Agita Ābele. „1949. gadā dibinātās Starptautiskās Studentu sporta federācijas (FISU) mērķis ir universiādes padarīt par otru nozīmīgāko sporta forumu pasaulē aiz olimpiskajām spēlēm. Domāju, ka tas faktiski jau sasniegts. Vasaras universiādē Kazaņā piedalījās 162 valstu studenti, no kuriem atkarībā no sporta veida 60 līdz 80 procenti bija Londonas olimpisko spēļu dalībnieki. Universiāde nav nekāds studentu tusiņš, kā tas šķiet nezinātājiem.”
Tiesa, izņemot sporta spēles, īpašas kvalifikācijas normas, lai varētu startēt universiādē, atlētiem nav jāizpilda. Galvenais noteikums — būt studentam vecumā no 17 līdz 28 gadiem. Saprātīgus lēmumus liek pieņemt vienīgi gaidāmā spēcīgā konkurence. Agita Ābele, kas pati bijusi vairākkārtēja Latvijas čempione daiļslidošanā un tagad ir ISU kategorijas tiesnese, raksturo situāciju ar praktisku piemēru: „Papētot iepriekšējās universiādes rezultātus daiļslidošanā, sapratu, ka mūsu pretendentei, kas stabili izpilda divarpus apgriezienu akseli un ar nelielām kļūdām — trīsapgriezienu salhovu, tur būs jācīnās, lai nepaliktu pēdējā. Gluži tāpat kā Eiropas čempionātā.”
Tādējādi individuālajos sporta veidos būsim pārstāvēti tikai biatlonā, šorttrekā, distanču un kalnu slēpošanā. Starp šiem studentiem pazīstamākais ir Kristaps Zvejnieks, kurš pirmais Latvijas vēsturē slalomā iekļuvis pasaules ranga labāko simtniekā.
IEDVESMA TURPINĀJUMAM
„Abās slēpošanās un biatlonā mūs pārstāvēs divi dalībnieki, šorttrekā — viens, hokejā — 22. Tas ir Augstskolu sporta savienības un attiecīgo federāciju sadarbības rezultāts,” skaidro Ābele. „Mēs labi sapratām, ka tas ir augsto sasniegumu sports. Tāpēc mūsu komandā šoreiz nav, piemēram, snovbordistu vai kērlingistu. Turklāt dalība universiādē katram izmaksā vismaz tūkstoš eiro, kas jāgādā pašam. Daudzus atbalsta augstskolas, pašvaldības un federācijas. Nacionālā sporta padome ar Olimpiskās komitejas, Federāciju padomes un Sporta spēļu asociācijas atbalstu piešķīra 28 000 latu hokeja komandas līdzdalībai.”
Mūsu hokeja izlase uzaicinājumu piedalīties universiādē, kurā startēs 12 valstsvienības, saņēma, pateicoties dažāda vecuma Latvijas izlašu sniegumam pasaules čempionātos. Trentīno turnīrs būs ne tikai spraigs, bet arī garš. Arī tās komandas, kuras neizkļūs no trim apakšgrupām un zaudēs iespēju pretendēt uz medaļām, turpinās cīņu par pārējām vietām.
Šogad Kazaņā risinājās 27. vasaras universiāde, nu kārta 26. ziemas. Tiesa, kārta tai bija pienākusi jau janvārī, kad parasti studenti rīko savus ziemas sporta svētkus, bet Polijas ziemas centri pirms pusotra gada no rīkotāju tiesībām atteicās. Universiādi glāba itāļu Trentīno, kurai gan tās sagatavošanai vajadzēja papildlaiku līdz decembrim. Tādējādi līdz nākamajai ziemas universiādei, kura Granādā, Spānijā, notiks savlaicīgi — 2015. gada janvārī, atlikuši tikai 13 mēneši.
„Universitāšu sports ļauj nepazust atlētiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, bet vēl nav iekļuvuši LOV sastāvos. Tiesa, mums nepieciešams stabils finansējums Latvijas universiādes sacensību rīkošanai, kas patlaban risinās 50 dienas visa mācību gada garumā. Strādājot tikai brīvprātīgi, tām nevar piešķirt pienācīgo spožumu un pievilcību,” norāda Agita Ābele. „Tajā pašā laikā ne tikai kļūt par olimpieti, bet arī piedalīties Vispasaules universiādē var kļūt par cienījamu mērķi.”
22 no 45
„Apsekoju visus 45 studentus, kas hokeju spēlē virslīgā, un oktobra beigās sākām koptreniņus,” stāsta Latvijas studentu hokeja izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns. „Vairāki hokejisti jau spēlējuši Latvijas U-18 vai U-20 izlasēs, pārējiem dota iespēja tagad. Esam aizvadījuši divas pārbaudes spēles ar Prizmu un Rīgas čempioniem. Abās gūtas uzvaras.
Izlasē pārstāvēti gandrīz visi virslīgas klubi. Visplašāk — Zemgale/LLU, Rīga/Prizma un Kurbads. No trim Dinamo studentiem uz Trentīno noteikti netiek Bukarts un Bičevskis, bet Upītis, iespējams, spēlēs. Nebūs arī mūsu ASV studentu Bļugera un Freiberga.
Mūsu apakšgrupā ņemamo galu pārstāv itāļi, bet viņi ir mājnieki un ar viņiem mums pirmā spēle. Amerikāņu un zviedru izlases jebkurā sastāvā būs spēcīgas. Smagi mums ies, bet darīsim, ko varēsim.”
HOKEJS
10.—21. decembris
Henrijs Ančs (vārtsargs), Alberta koledža
Uldis Čalpa (vārtsargs), Rīgas Tehniskā universitāte
Kārlis Kalvītis (aizsargs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Pauls Zvirbulis (aizsargs), Latvijas Universitāte
Livars Lāns (aizsargs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Viesturs Cimermanis (aizsargs), biznesa augstskola Turība
Kristaps Kuplais (aizsargs), Banku augstskola
Ansis Brikainis (aizsargs), Rīgas Tehniskā universitāte
Jānis Bullītis (aizsargs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Krists Apsītis (aizsargs), Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola
Juris Upītis (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Kristaps Legzdiņš (uzbrucējs), biznesa augstskola Turība
Artūrs Birstiņš (uzbrucējs), Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RISEBA)
Edgars Lipsbergs (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Kārlis Brants (uzbrucējs), Rīgas Tehniskā universitāte
Artjoms Ogorodņikovs (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Artūrs Āboliņš (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Artūrs Batraks (uzbrucējs), Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Miks Komuls (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Elvis Egle (uzbrucējs), Latvijas Universitāte
Ralfs Melders (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Jānis Bērziņš (uzbrucējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
A grupa
Itālija
ASV
Zviedrija
Latvija
B grupa
Krievija
Slovākija
Čehija
Lielbritānija
C grupa
Kanāda
Kazahstāna
Ukraina
Japāna
BIATLONS
13.—20. decembris
Vjačeslavs Mihailovs, Latvijas Robežsardzes koledža
Žans Andrejevs, RTU Daugavpils filiāle
DISTANČU SLĒPOŠANA
12.—21. decembris
Natālija Kovaļova, Daugavpils Universitāte
Ronalds Krams, Daugavpils Universitāte
KALNU SLĒPOŠANA
13.—21. decembris
Kristaps Zvejnieks, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Daniels Fogelis, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
ŠORTTREKS
18.—20. decembris
Jēkabs Saulītis, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
