Kad man vairs nebūs 16…

Sešpadsmitgadīgā Latvijas izlases debitante un kluba Ķekavas Bulldogs uzbrucēja Inga Ametere šobrīd ir rezultatīvākā Latvijas sieviešu florbola čempionāta spēlētāja. Turklāt pārliecinoši rezultatīvākā…

Mirklī, kad lasīsiet šīs rindas, florbola kluba Ķekavas Bulldogs supertalantīgā audzēkne būs aizvadījusi savu pirmo pasaules čempionātu Latvijas nacionālajā sieviešu izlasē. Grūti spriest, ar kādām atziņām Inga pārbrauks mājās, taču fakts paliek fakts: viņa spēlēs vienā valstsvienībā ar pasaules čempionāta visu laiku pieredzējušāko spēlētāju Baibu Jurušu, kura 1997. gadā debitēja Latvijas izlasē — tobrīd Inga Ametere vēl nebija dzimusi…

NEVARĒJA SAGAIDĪT

Ingas karjera sākās visnotaļ neparasti un nepiespiesti. „Florbolu sāku spēlēt tāpēc, ka mana mamma trenējās florbolā un vakaros es viņu nevarēju sagaidīt mājās. Tad es pati nolēmu pamēģināt spēlēt florbolu, un man tas iepatikās. Šis sporta veids mani uzrunāja ar to, ka ir iespēja darboties komandā un gūt uzvaras,” saka Inga, atceroties teju dekādi senus notikumus.

„No pirmā treniņa līdz vietai izlasē man bija nepieciešami deviņi gadi. Pirmie soļi jau netika saistīti ar domām par tik nopietnu florbola spēlēšanu nākotnē,” Inga norāda, ka visu šo laiku palikusi uzticīga Ķekavai un trenerim Intam Vancānam.

Pirmo reizi Inga sev uzmanību pievērsa jau pirms trim gadiem. 2010./2011. gada sezonas noslēgumā portāls florbolazinas.lv publicēja interviju ar 13 gadus veco Ingu, jo viņa jau tad bija viena no rezultatīvākajām spēlētājām virslīgas čempionātā un visrezultatīvākā 1. līgā. „Ar mācībām florbolu tagad ir visai grūti savienot, bet līdz šim tas nesagādāja nekādas problēmas,” toreiz sacīja Inga Ametere, „mana pieredze aug ar katru treniņu, tāpēc arī bez iemesla cenšos tos nekavēt. Protams, mana pieredze palielinās arī mačos pret spēcīgām komandām. Var jau būt, ka tas ir dabas dots talants.” Nākamajā sezonā Inga spēlēja divās jauniešu komandās un virslīgas turnīrā, rosinot intrigu, vai sezonas laikā mazā buldodze gūs 100 punktus.

Zinot, ka Ingas mamma Dace Ametere ir bijusi meitas trenere klubā un šoruden bija nominēta prestižajai balvai Gada sporta skolotājs (ikdienā strādā Ziepniekkalna sākumskolā), sasniegtie rezultāti drīzāk izskatās pēc laba darba sakausējuma ar labu talantu.

„Nu to par nopietnu trenēšanos grūti saukt, savā ziņā vieglāk, bet, no otras puses, grūtāk. Vieglāk tāpēc, ka jūtams ģimeniskais atbalsts,” paskaidro Inga.

VĀRTU OŽA

Šobrīd Inga (16 vārti un 4 piespēles) virslīgā spēlē kopā ar ilggadējām buldodžu līderēm māsām Līgu (3+5) un Aiju (6+3) Vancānēm, visām atrodoties čempionāta rezultatīvāko spēlētāju TOP 5. Tādēļ lūdzām partnerēm paraksturot Ingu un viņas spēli.

„Tikko labi par Ingu izteicās mūsu treneris — Inga aizvadīja spēles jaunatnes čempionātā, gūstot ceļgala sasitumu, taču tajā pašā dienā atbrauca palīgā arī virslīgas komandai un, spēlējot uz vienas kājas, guva vārtus,” sarunu iesāk vecākā no māsām Aija Vancāne, citējot treneri pēc 26. novembra maču ar FK Ādaži (8:4). Starp citu, šajā dienā gūtais savainojums radīja bažas par Ingas līdzdalību pasaules čempionātā.

Aija raksturo Ingas spēles stilu kā Latvijā netipisku: „Neordināra tehnika, ātras rokas. Viņa spēj ātri pieņemt lēmumu un, tikko saņēmusi bumbiņu, izdarīt zibenīgu piespēli vai metienu, kā vairums virslīgas spēlētājas nedara.” Aija atklāj, ka Ingai piemīt stipri vārtu gūšanas instinkti — laba vārtu oža.

„Atbildīga, klusa, taču komunikabla meitene, kurai ir savi uzskati un domas. Labi orientējas florbola pasaulē un atšķirībām no citām sportistēm nav ļaunatminīga, kā tas bieži vien sieviešu sportā ir,” rezumē Aija.

JAU TRENĒ BĒRNUS

Savukārt Līga Vancāne uzsver, ka Inga ir progresējusi tieši pagājušās vasaras laikā: „Nemitīgā atrašanās visu vecuma grupu buldogu nometnēs, katra pavadītā otrdiena Ghetto floorball turnīra posmos ir radījusi Ingā lielāku pārliecību par saviem spēkiem — viņa ir kļuvusi drošāka.”

Inga jau palīdz trenēt U-8 puišus. „Viņa sporta zālēs pavada lielāko daļu nedēļas un gandrīz katrās brīvdienās ir spēles — jaunatnes čempionātā un virslīgā,” stāsta Līga.

Sportisti, kuriem bijusi iespēja trenēties pie vecākiem, bieži vien sasniedz vislabākos rezultātus, taču viņi arī atzīst, ka ir ārkārtīgi grūti trenēties pie tēva vai mātes. „Manuprāt, tā kā pati visu mūžu esmu bijusi sava tēta audzēkne, tas nevis slāpē, bet motivē un dod lielāku iespēju pilnveidoties: ir iespēja daudz vairāk trenēties nekā citiem, un tas tikai palīdz augt. Nemāku teikt, kā Ingu ietekmējusi iespēja trenēties pie mātes — tas noteikti ir tikai devis lielāku motivāciju. Un tas arī ir veids, kā pavadīt brīvo laiku kopā ar ģimeni, jo ne vienmēr ir jāiet uz koncertiem un teātra izrādēm, var aiziet arī uz treniņu kopā un brīvdienās kopā florbolu uzspēlēt,” prāto Līga Vancāne.

Viņa arī norāda, ka Inga spēlē labi, kad apkārt ir labi partneri. „Ja viņai blakus ir vājas spēlētājas, tad uz Ingu tik ļoti nevar paļauties.” Tas gan ir tikai normāli, jo psiholoģiskais briedums Ingai vēl tikai priekšā.

„Galvenais, jācenšas tikt galā ar emocijām: tas ir ļoti grūti. Ja kas nesanāk, dažreiz gribas dusmoties uz visu komandu. Bet tie ir atsevišķi spēles momenti, un mums visiem komandā ir liels prieks par Ingas sniegumu šosezon!” piebilst Līga.

NOVEMBRA SPĒLĒTĀJA

Par aizvadītā mēneša sieviešu virslīgas čempionāta labāko spēlētāju tika nosaukta tieši talantīgā Ametere. Pēc meistarsacīkšu 7. kārtas viņa ir vienīgā, kura sasniegusi 20 punktu robežu un par sešiem rezultativitātes punktiem apsteidz turnīra otro rezultatīvāko spēlētāju, pazīstamo Edīti Bankavu (5+9) no Rubenes. Loģiskai spēlētājas attīstībai vajadzētu turpināties Latvijas valstsvienībā, kam šobrīd svaigas asinis vajag kā bullim sarkanu lupatu.

„Prognozēju, ka ne uzreiz tuvākajos gados, bet pamazām izaugs arvien vairāk talantīgu florbola meiteņu, kuras ievērojami palielinās konkurenci uz vietu izlasē. Tad arī man nebūs tik viegli atkārtot Baibas Jurušas rekordu,” intervijā floorball.lv komentē Ametere. „Pavasarī uz pasaules U-19 čempionātu vēl brauks ne mazums divus un pat trīs gadus jaunākas spēlētājas, bet pamazām viss nostāsies savās vietās. Esmu pamanījusi, ka U-12 komandās ir ļoti daudz talantīgu meiteņu!”

Inga atzīst, ka 16 gadu vecumā nav viegli sevi apliecināt pieaugušo florbolā, un viņa ir vienīgā Ķekavas Bulldogs pārstāve valstsvienībā, lai gan Inga atzīst, ka valstsvienības soliņu negrasās sildīt. Ja kāds pirms šīs sezonas vaicātu, kuras spēlētājas no buldodzēm spēlētu izlasē, tad droši vien pieminētu māsas Vancānes, pārliecināta ir Inga. „Līdzdalību pasaules čempionātā florbolā varētu droši nosaukt par viena sapņa piepildījumu, jo vismaz pagaidām svarīgāku turnīru mūsu sporta veidā nav,” teic Inga.

MĒRĶĒ UZ MEDAĻĀM

„Florbola treniņi un spēles ir lieliska vieta dot vaļu emocijām, kuras nākas ikdienas dzīvē nedaudz ierobežot,” šobrīd Inga mācās 10. klasē un apzinās, ka pēc diviem gadiem gan būs daudz grūtāk, jo būs jākārto eksāmeni.

„Lai arī Latvijas čempionātā ar klubu ieņemam tikai ceturto vietu, mūsu mērķis paliek nemainīgs — vieta finālā. Šosezon komandu spēki ir ievērojami izlīdzinājušies, un vairs nav spēļu, kuru rezultātus jau iepriekš varētu pateikt. Ja vieta finālā ir mūsu maksimālais uzdevums, tad palikšana bez medaļām noteikti tiks uzskatīta par neveiksmi,” neslēpj Inga.

Atliek pacietīgi turpināt darbu.

Inga AMETERE

Latvijas sieviešu florbola izlases un Ķekavas Bulldogs uzbrucēja

Dzimusi: 1997. gada 22. oktobrī Rīgā

Izglītība:Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 10. klases skolniece

Pirmais treneris: Ints Vancāns

Lielākie sasniegumi: 2013. g. Helsinku florbola kausā 3./4. vieta, 2010.g. LČ sievietēm 1. līga 3. vieta, 2010. g. LČ meitenēm U-14 1. vieta.

Nūja: Salming

Citi sporta veidi: volejbols, basketbols, peldēšana

Mīļākā filma: Step Up 4