Avots, plecs, liesma…
Avots, kurā smelties izturību, plecs, pie kura gūt atbalstu, liesma, kas sasilda — tas ir Uļas fonds jeb — oficiāli — Latvijas Olimpiešu sociālais fonds, kas vasaras beigās īstenoja vēl nebijušu projektu.
“Tikai tu to vari!” divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione basketbolā Uļjana Semjonova joprojām atceras šos vārdus, ko pirms 28 gadiem, mudinot veidot šādu fondu un uzņemties tā vadību, viņai teicis toreizējais LatvijasOlimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš. Kad pēc šaubu ēnotām pārdomām tika teikts jāvārds gluži nezināmam darbam, Uļa savā ierastajā centībā sāka apzināt olimpiešus, kam visvairāk bija nepieciešama palīdzība, un tās sniegšanai meklēt sponsorus.
Tagad Uļas fonds vieno gandrīz 200 sporta veterānus un viņu trenerus, nešķirojot tos pēc olimpiskās piederības. Līdz šim fonds galvenokārt sniedza finansiālo un dažādu veidu materiālo palīdzību, jo sevišķi savu biedru veselības problēmas risinot. Par morālo atbalstu nemaz nerunāsim.
Šogad fonds, piedaloties ziedot.lvprojektu konkursā, ieguva Latvijas Valsts Mežusponsorētos līdzekļus rehabilitācijas nometnes rīkošanai. “Mūsējais tika atzīts par visinteresantāko projektu!” palepojas Uļas fonda valdes loceklis Almers Ludviks. Un tā vasaras beigās vairāki desmiti sporta veterānu varēja doties… ganībās. Kā gan citādi lai dēvē šo pasākumu, ja tas norisinājās Užavas nometņu vietā Ganības!
Patiesībā gan tā bija gluži vai īsta treniņnometne ar celšanos septiņos no rīta, divu kilometru nūjošanu uz pludmali un atpakaļ, dažiem arī ar peldi jūrā. “Un brokastīs — visiem smaids sejā!” priecājas Uļa. Pareizu nūjošanu visiem mācījusi pati Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenkova. Savukārt LOK goda prezidents Vilnis Baltiņš ikvienam interesentam ierādījis golfa spēles pamatelementus. Bet vislielākā slodze ik dienu bijusi masierei Lilitai Dūdai, kā arī fizioterapeitiem Pāvelam Nazarovam un Jānim Ķepītim. Savukārt zinātņu doktore Una Veseta lekcijās sniegusi vērtīgus padomus, kā uzturēt veselību arī cienījamos gados, bet māksliniece Madara Lazdiņa pierādījusi, ka katrs var būt mākslinieks, tādējādi atjaunojot savu karaspēku.
Protams, notikušas arī sacensības un pat dejas. “Visi saka — šāda nometne esot labāka par Ziemassvētku balli,” saka Uļjana Semjonova. “Tajā katrs sēž pie sava galdiņa, bet Ganībāsvisi savstarpēji iepazinās un kļuva par vienu lielu ģimeni. Turklāt tik skaista vieta, tik atsaucīgi cilvēki. Lauku piens, lauku krējums, lauku biezpiens, pašcepti rauši, plātsmaizes — tik garšīgi! Paldies saimniecēm, viņas bija kolosālas!”
Tagad ar atgūtiem spēkiem cauri pelēkam rudenim uz jaunu pavasari, kad ganībās atkal dīgs zaļa zāle.
