Iedēstīt īstas jogas sēklas Latvijā
Latvijā esot pavisam nedaudz patiesu jogas speciālistu, kuri sportistiem un arī interesentiem spēj pasniegt jogu tās pilnībā — ne tikai iemācīt lotosa pozu, piemēram, uzskata Sunnita Raavi, kura no Indijas ieradusies Latvijā, lai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) veiktu doktorantūras studijas un attīstītu izpratni par jogas pielietojumu sportā. Pirmie darbi jau esot paveikti, un jau septembrī augstskolā darbību sāks pirmā bakalaura līmeņa studiju programma, kurā topošos speciālistus apmācīs par jogas labvēlīgo ietekmi sportošanas procesā.
Latvijā viņa ieradusies ar 20 gadu pieredzes bagāžu, LSPA turpinot doktorantūras studijas un veicot pētījumu par jogas un sporta savstarpējo savietojamību. Neskatoties uz konsultāciju biznesu Indijā, kas nav saistīts ar sportu, Latvijā Sunnita ieradās, lai sniegtu savu artavu sporta nozarē, kā arī Latvijas izglītībā. Viņas mērķis ir parādīt cilvēkiem to, ko jau pierādījuši desmitiem pētījumu — ka joga mazina sāpes, uzlabo muskuļu tonusu un stāju, nodrošina relaksāciju. Tomēr, pēc viņas domām, pētījumu par jogas un sporta savietojamību ir ļoti maz, un, pateicoties dedzīgajai vēlmei to izpētīt, viņa arī nokļuva Latvijā.
— Bet kā doktorantūras vietas meklējuma ceļi nonāca tieši te?
—Man bija un joprojām ir iespējas doties, piemēram, uz ASV vai Austrāliju, bet Latviju izvēlējos tādēļ, ka šī valsts attīstās kā centrs pētījumiem izglītībā un zinātnē. Latvijā šī joma attīstās, bet, piemēram, ASV jau ir labākās universitātes, un ir viegli, ja visi parametri jau skaidri. Ikviens, kuram teicu, ka došos uz Latviju, man jautāja, kur tāda ir, kā arī, kāda velna pēc dodos tieši turp, jo mana ģimene un daudzi paziņas ir Austrālijā, ASV, Lielbritānijā. Ir vieglāk tikt vietā, kur lietas jau ir izdarītas, bet jābūt kādam, kurš nāks un sniegs artavu arī citur — es ticu šādai filosofijai. Ticu arī, ka Latvija patlaban attīstās, un tas pieprasa cilvēkus ar pieredzi, zināšanām, lai palīdzētu šim procesam noritēt veiksmīgi. Tas ir mans mazais pienesums. Mēs veidojam Jogas ekselences centru LSPA, tāpat sāksim kursu moduli bakalaura līmeņa studentiem — Joga un fiziskā izglītība. Tas ir nozīmīgi, jo nodrošinās papildu kvalifikāciju sporta profesionāļiem, veicinot plašākas karjeras iespējas. Attīstīsies arī pati sporta ekosistēma.
— Vai Latvijā patiesi iespējama jogas pētniecība, ja te nepastāv dziļas jogas tradīcijas?
— Latvija ir postpadomju valsts, tomēr te nav jogas tradīciju, bet ir ļoti interesanti, ka Krievijā šādas tradīcijas pastāv — ir tā dēvētā krievu joga, par ko iespējams atrast grāmatas, kas datētas ar 1920. vai 1930. gadu. Tas ir ļoti interesanti, kāpēc jogas prakse no Krievijas nenonāca arī līdz šejienei. Krievu joga pamatā ir līdzīga indiešu jogai. Protams, pastāv vairāki tās virzieni, bet jogas ideja abās valstīs nemainīgi saistās ar cilvēka organismu. Pamatā joga sastāv no astoņiem līmeņiem. Pirmie divi saistās ar pašdisciplīnu, tad seko stājas vingrinājumi, kur ķermenis tiek izmantots kā instruments, lai novietotu organismu tādā pozīcijā, kas veicinās stājas, asinsrites, muskuļu stāvokļa uzlabošanos. Šo darbību laikā vienmēr jādomā par pareizu elpošanu, kas palīdz disciplinēt elpošanas sistēmu. Visbeidzot nāk fokusēšanās, kas palīdz katram atsevišķam indivīdam nenovērsties no saviem mērķiem. Sportā mūsdienās notiek tā, ka sportisti un viņu treneri velta uzmanību tikai jogas fiziskajai pusei, proti, mēģinot iegrozīt savu ķermeni dažādās sarežģītās pozās. Un tā viņi sauc sevi par jogas meistariem. Būtu ļoti labi, ja būtu vairāk cilvēku, kas izprastu jogas holistisko pieeju, kas nozīmē disciplīnu, bez kā joga nav iedomājama.
— Vai, jūsuprāt, cilvēki Latvijā, kuriem joga tomēr nav ļoti tuva, spēs attiecīgi novērtēt jūsu sniegumu sportam Latvijā?
— Pat tagad ir ļoti maz cilvēku, kuri saprot, ka joga ir pielietojama sportam. Austrumeiropā to esmu novērojusi. Tomēr ir gadījumi, kad sportisti ir izpratuši jogas sniegtos labumus, jo ir to praktizējuši.
— Vai tādos Latvijā populāros sporta veidos kā basketbols un hokejs arī varēs saprast jogas pozitīvo ietekmi uz sporta veida un sportistu attīstību?
— Joga nav atsevišķs sporta veids. Joga ir dzīves daļa, sportistu ikdienas sastāvdaļa, kas palīdz uzlabot sniegumu viņu pārstāvētajos sporta veidos. Es nezinu, vai viņi to var izjust, līdz uzzina, kas joga īsti ir. Tomēr atsevišķi sporta veidi jogu jau ir iekļāvuši savā ikdienā — tas nav noticis Latvijā, bet citās pasaules vietās. Piemēram, džudo, futbolā, slidošanā — joga tiek izmantota stājas uzlabošanai, fiziskās formas veicināšanai. Latvijā, domāju, 95 procenti nezina, ka joga var sniegt pienesumu sporta rezultātiem, tādēļ viņi arī nejūt nepieciešamību pēc tās.
— Populārajā kultūrā joga tiek uztverta kā tāda sieviešu lieta, arī fitnesa klubos jogas nodarbībās pārsvarā ir tikai sievietes. Kāpēc tā?
— Joga iedarbojas uz cilvēka organismu kopumā, un nav nozīmes, vai ar to nodarbojas sievietes vai vīrieši. Jogas mehānisms ir saistīts ar vispārējiem fiziskiem parametriem, kas kopīgi abiem dzimumiem. Sievietēm joga, protams, var palīdzēt grūtniecības vai pēcdzemdību periodā — varbūt tas ir viens no faktoriem, kāpēc tam vairāk pievēršas sievietes. Senākos laikos Indijā jogu izmantoja vīrieši, lai attīstītu savas fiziskās dotības — piemēram, bodibilderiem nebija tik modernu sporta ekipējumu, un joga tika izmantota arī karaļu un cīkstoņu aprindās, lai veidotu muskuļu masu un attīstītu kopējo fizisko sagatavotību. Šāds stereotips varētu būt attīstījies tikai tagad, jo agrāk ar jogu nodarbojās pārsvarā vīrieši.
— Latvijā plaši tiek diskutēts par iespēju skolās nodrošināt vēl vienu sporta stundu, jo bērnu veselības stāvoklis kopumā krītas, vērojamas stājas problēmas. Vai jums šķiet, ka šīs problēmas tādā gadījumā varētu labot arī ar jogas ieviešanu skolās?
— Jā, noteikti. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai skolās būtu trīs sporta stundas, un tam ir vairāki iemesli. Galvenais iemesls ir veselības apsvērumi — aptaukošanās un kardiovaskulārās saslimšanas. Abas šīs problēmas var labot, izmantojot fiziskās aktivitātes. Lai samazinātu slimību risku, svarīgi palielināt fiziskās aktivitātes līmeni skolās. Tāpat arī sekot līdzi bērnu hormonālajām izmaiņām. Pētījumi ir skaidri parādījuši — jo vairāk persona pavada svaigā gaisā, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, jo vairāk attīstīsies fiziskā forma, kā arī hormonālais līmenis var stabilizēties, kopumā veicinot arī vispārējo endorfīnu līmeni. Salīdzinoši ar šo reģionu, Indijā ar jogu skolēni nodarbojas vairāk, tomēr arī to skaits nav pietiekams. Daudzas skolas ir nodrošinājušas skolēniem iespēju pāris reizes nedēļā nodarboties ar jogu.
— Tad jau joga būtu jāievieš arī birojos…
— Patiesībā, esmu jau izstrādājusi šādu 20 minūšu programmu, ko var izmantot sēdoša darba veicēji. Vērojot šīs programmas devumu 2000 darbinieku lielā uzņēmumā, mēs ieraudzījām, ka viņu produktivitāte uzlabojās — 20 minūšu laikā darbinieki spēja relaksēties. Arī augstskolā patlaban ir kolēģi, kuri mēģina ikdienā ieviest šādu praksi.
Būtu daudz vairāk ieguvumu, ja cilvēki, kas patlaban ar jogu nodarbojas fitnesa centros vai kur citur, pilnībā izprastu tās filosofiju un mehānismu. Jāatzīst, ka tagad joga pamatā tiek uzskatīta par komercializētu pasākumu, un viss būtu labi, tomēr jogas izmantojums sniegtu labākus rezultātus, ja cilvēkiem tiktu piedāvāta pilnīga izpratne par to.
— Bet kāpēc tā ir noticis? Vai tā ir vieglāk? Vai runa ir par vienkāršu zināšanu trūkumu?
— Agrāk jogu izmantoja sabiedrības augstākie slāņi. Tikai krietni vēlāk joga nonāca arī līdz zemākiem slāņiem, nodrošinot izpratni par jaunu sevis pilnveidošanas veidu. Tomēr jogas transakcija pa sabiedrības slāņiem notika nekvalitatīvi. Tas ir labi redzams tagad — ir miljoni tā dēvēto jogas profesionāļu, tikai pavisam retais patiesi praktizēs holistisku jogu. Šā iemesla dēļ Indijā darbojas kvalitātes izvērtēšanas padome. Mēs mēģinām akreditēt jogas speciālistus, lai nodrošinātu to, ka speciālisti saviem klientiem spēj pasniegt kvalitatīvu izpratni par holistisko jogu.
— Kā interesents fitnesa zāļu jogu nodarbībās var saprast, vai viņam tiek iemācīts viss? Ka meistars ir gana labs un zinošs?
— Tas ir izaicinājums saprast, vai cilvēks, kas pasniedz jogas nodarbības, ir patiesi profesionāls un zinošs. Es domāju, ka daudzi cilvēki, kas nāk uz fitnesa klubiem un kas nodomā apmeklēt arī jogas nodarbības, sākotnēji noteikti pievērsīsies jogas fiziskajai pusei. Tomēr tad ir svarīgi jautāt pasniedzējiem pēc skaidrojumiem. Es šaubos par to, ka tagad var atrast patiesi kvalitatīvu jogas meistaru. No fitnesa perspektīvas ir profesionāļi, kas pārzina jogas instrumentus un to, kā tie ietekmē ķermeni. Tomēr tad, kad jogai jāsasniedz visi tās līmeņi, rodas problēmas. Jogā ir lietas, ko zinātne var izmērīt, tomēr vienlaikus ir tādi jēdzieni kā enerģijas plūsmas, čakras, un tieši izpratne par tiem atšķir patiesu jogas meistaru. Tam ir jābūt specifiskām jogas zināšanām, kuras steigā un saraustīti nav iespējams nodot sekotājiem. Protams, var domāt, ka tie, kuri apmeklē tādas jogas nodarbības, kur pasniedz tikai jogas fizisko pusi, ir apkrāpti. Tomēr es tā nedomāju. Viņi fokusējas uz fizisko sagatavotību. Citi sagaida, piemēram, stājas korekciju vai relaksāciju. Un ar to cilvēkiem tagad pietiek, viņi neprasa neko vairāk. Cilvēkus pagaidām apmierina izpratne par jogu kā modernu laika pavadīšanu. Līdz ar to tas arī tiek piedāvāts patērētājiem. Iespējams, ja cilvēki uzzinātu, ko patiesi nozīmē joga un ko tā spēj nodrošināt, joga sāktu attīsties. Un es tam ticu.
Autori: Anastasija Tetarenko
