Latvijas antidopinga nozare audzē muskuļus
Latvijas antidopinga speciālisti ilgus gadus norādīja uz akūtu finansējuma trūkumu nozarē, kas viesa bažas par pilnvērtīgu antidopinga programmas īstenošanu. Trūkstošie līdzekļi antidopinga programmai tika rasti vien tad, kad jau bija nozvanījis trauksmes zvans un pastāvēja bažas, ka nākamās olimpiskās spēles Latvijai var paslīdēt garām. “Ja mēs nebūtu iespiesti stūrī, Antidopinga biroja izveidošanas process, visticamāk, būtu bijis sarežģītāks un ilgāks, bet mēs bijām pareizajā vietā un laikā,” stāsta nesen izveidotā Latvijas Antidopinga biroja direktors Mārtiņš Dimants. Direktors uzsver, ka jaunizveidotā biroja darbs nebūt neaprobežojas ar analīžu paraudziņu ievākšanu — antidopinga birojs zina vairāk, nekā varētu domāt…
Pēdējā brīdī
Sākoties Veselības ministrijas tās padotībā esošo iestāžu reorganizācijai, 1. jūlijā izveidoja Latvijas Antidopinga biroju. Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā un Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā aprakstīto prasību izpilde iepriekš bija Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) uzdevums, ko veica tās paspārnē izveidotā struktūrvienība — Antidopinga nodaļa. No VSMC nodalot iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpi, centram piešķirts jauns nosaukums — Latvijas Antidopinga birojs, tam vienlaikus mainot arī valsts pārvaldes padotības formu no pakļautības uz pārraudzību, lai nodrošinātu šīs iestādes autonomiju — neatkarīgu pastāvēšanu.
Tieši autonomijas neesamība bija viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas konstatēts Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) veiktajā aptaujā par Latvijas antidopinga sistēmu. Neatbilstības Pasaules Antidopinga kodeksa prasībām varēja nākotnē apdraudēt turpmāku Latvijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs. Latvijai varēja tikt piemērota soda nauda, tāpat varēja tikt daļēji vai pilnībā apturēts starptautiskais finansējums nacionālajai olimpiskajai organizācijai, kā arī piemērots aizliegums rīkot pasaules čempionātus un citus lielus sporta pasākumus. Dimants uzsver, ka tobrīd steidzami bija jāatrisina kā organizācijas autonomijas, tā arī finansējuma jautājumi.
Naudas piešprice
Nepietiekams finansējums bija arī viens no WADA konstatētajiem trūkumiem, uz ko ilgstoši norādīja arī VSMC Antidopinga nodaļas vadība. Antidopinga sistēmas pilnveidei šogad valsts budžetā piešķirti papildu līdzekļi ievērojami lielāka dopinga kontroļu skaita veikšanai. Par valsts budžeta līdzekļiem veikto pārbaužu skaitu paredzēts palielināt par 1000 analīzēm.
Tāpat līdz šim VSMC Antidopinga nodaļā pastāvīgi parādījušās vakances, nespējot piesaistīt un arī noturēt nozares speciālistus. Dimants atzina, ka kopš pagājušā gada septembra, kad Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis ziņojumu, kurā detalizēti uzskaitīta problemātika un tās risinājumi, iekļaujot arī antidopinga jomas uzdevumus un programmu īstenošanai paredzēto budžetu, tā vairs nav problēma. No 2018. gada 1. janvāra nozares budžets pieaudzis par aptuveni 600 tūkstošiem eiro iepriekšējo nepilnu 90 tūkstošu eiro vietā. Dimants pastāstīja, ka jau tad sākta budžeta apgūšana, kas ļāva organizācijas darbiniekiem nodrošināt būtiski lielāku ienākumu par paveikto darbu. “Uzskatu, ka atalgojuma līmenis birojā patlaban garantē iespēju noturēt cilvēkus nozarē. Atalgojums ir konkurētspējīgs pret vidējo algu valstī un atlīdzību valsts pārvaldē. Līdz ar to ir atrisināts darbinieku nemitīgās rotācijas jautājums,” vērtēja Dimants.
Antidopinga nodaļā iepriekš strādāja tikai četri cilvēki, ieskaitot direktoru, un visiem darbiniekiem papildus tiešajiem pienākumiem bija jāveic arī antidopinga kontroles. Tagad birojā strādā 11 cilvēki. Uzdevums veikt antidopinga kontroles un strādāt ar ierobežotas pieejamības informāciju uzticēts četriem cilvēkiem, līdz ar to ekspertus nu var nodarbināt birojā, izvairoties no riska, ka viņiem nebūs iespējas veikt tiešos pienākumus, jo jādodas veikt kontroles. “Darbība un efekts jau ir jūtams,” secinājis organizācijas vadītājs.
Iepriekšējos periodos organizācijas budžetā bija paredzēta nauda tikai 150 dopinga kontrolēm, savukārt patlaban gada laikā būs iespējams veikt aptuveni 1200 analīzes. Tas nozīmē, ka atkarībā no birojā iegūtās informācijas viens sportists nepieciešamības gadījumā var tikt testēts pat vairāk nekā trīs reižu gadā.
Pirmie augļi
Dopinga kontrolēs, pārbaudot aizliegto vielu klātesamību sportistu organismos, konstatētais pārkāpumu skaits ir samazinājies. Dimants norāda, ka patlaban var runāt par pārkāpumiem, kas, iespējams, vairāk saistīti ar izvairīšanos no kontrolēm. “Pieaugot pieejamo kontroļu skaitam, palielinājies arī to gadījumu skaits, kad pie sportistiem sacensībās vai arī ārpus tām ierodas dopinga kontrole. Ne jau bez iemesla cilvēks atsakās. Varbūt, ja cilvēks neatteiktos no kontroles, pārbaudes rezultāti uzrādītu kādas aizliegtās vielas pēdas, kas novestu pie diskvalifikācijas,” sacīja Dimants.
“Mēs esam jaunu pārmaiņu priekšā — mēs redzam, kā izmainās sportistu attieksme,” atzina organizācijas direktors.
Situācija uzlabojusies arī grēcīgākās federācijās, kurās iepriekš biežāk nekā citos sporta veidos konstatēti dopinga pārkāpumi. Dimants norādīja, ka federāciju sportisti zina, ka nu Antidopinga birojam ir iespēja biežāk ierasties uz sacensībām, lai veiktu pārbaudes. Strādājot pie dopinga pārkāpumu izmeklēšanas lietām, pieaugusi varbūtība sportistus ķert arī ārpus sacensībām — arī tad, ja sportisti nav iekļauti pārbaužu sarakstos.
“Informāciju par sportistu atrašanās vietu mēs atradīsim jebkādā veidā un noliksim viņus kontroles priekšā. Tas daudziem liek domāt par to, cik viegli un vai vispār vērts mēģināt riskēt piedalīties sacensībās, lietojot aizliegtas vielas, ja ir tāda Antidopinga organizācija, kāda patlaban ir Latvijā,” noteica Dimants, uzsverot, ka tas ir tikai sākums. Dimants uzskata, ka sportisti, kuri zina, kas ir viņu organismos, vairs nevar būt tik droši par to, ka būs iespējams izskaitļot kontrolieru ierašanos, domājot, ka, ja jau vienreiz kontrole bijusi, otrreiz tā nebūs.
“Mums ir plašas iespējas būt elastīgiem un neprognozējamiem. Nezinu, vai to var saukt par iebiedēšanas taktiku, bet darba efektivitāte sākusi attaisnoties,” sacīja Dimants. Viņš uzsver, ka antidopinga nozare nestāv uz vietas un inovatīvas metodes ļaus vēl kvalitatīvāk atskatīties pagātnē un atkārtoti pārbaudīt paraugus, kas var novest sportistu pie rezultātu anulēšanas un diskvalifikācijas.
Nerentablais papildu risks
Eiropā ir vairākas laboratorijas, uz kurieni iespējams sūtīt no sportistiem ievāktos paraugus. Latvija sadarbojas ar vienu no laboratorijām Vācijā, jo Latvijā šādas laboratorijas nav. Un, visticamāk, nekad arī nebūs. Latvijā veikto analīžu skaits nespētu nodrošināt vietējās laboratorijas rentabilitāti. “Ja pat mēs izpildītu minimālās prasības, es viennozīmīgi pārstāvētu principu Latvijas atlētu paraugus Latvijas laboratorijā nepārbaudīt,” akcentēja Dimants.
Vietējo sportistu paraugu analizēšana Latvijā varētu radīt līdzīgu situāciju, kādā bija nokļuvusi Krievija. “Kopš 2016. gada tas tiek identificēts kā viens no riskiem, no kura katrai valstij ar savu dopinga laboratoriju un iespējamu valdības iesaisti tajā būtu jāizvairās.”
Pārāk daudz interpretāciju
Lai arī Krievijas Antidopinga aģentūrai (RUSADA) pēc trīs gadus ilga darbības aizlieguma atkal atzīta atbilstība kodeksam, nozarē virmo bažas, vai organizācija tiešām izpildījusi visus kodeksa punktus. “Tā interpretācija,” uzskata Dimants.
“Tā kā mums ir piekļuve Nacionālā antidopinga organizāciju institūta komunikācijas grupai, redzam, ka top temats par Krieviju — organizācijas un sportisti ir sašutuši par pārkāpumiem un pēdējiem pieņemtajiem lēmumiem šīs valsts virzienā,” atklāja Dimants. Krievijas gadījums ir pacēlis strīdus jautājumu, cik efektīva ir pasaules antidopinga sistēma.
“Prioritāte ir domāt nevis par to, kā ir citur, bet par sasniedzamo pašu valstī. Krāpniecība un pārkāpumi, kas notikuši pasaulē, atstājuši iespaidu uz izmeklēšanas darbību, tāpēc pārkāpumu atklāšanas veicināšana ir viena no prioritātēm, vienlaikus domājot par to, kā sodīt noteikumu pārkāpējus. Piemēram, Starptautiskajai Boksa federācijai patlaban draud kodeksa atbilstības atņemšana un konkrētas federācijas izslēgšana no olimpiskās kustības,” argumentēja Dimants, piebilstot, ka pēdējie grozījumi Latvijas tiesību aktos jau paredzēja konkrētākas rīcības, ietverot atsauces uz kodeksa atbilstības standartu.
Novērotais diskusijās par Pasaules Antidopinga kodeksa grozījumiem liecina, ka jaunais kodekss būs stingrāks un, iespējams, beidzot tas definēs un skaidrāk izteiks normas, lai izvairītos no interpretācijas iespējām. Dimants pastāstīja, ka ir daudzi jautājumi, kas līdz šim aktualizēti antidopinga organizācijas juristu starpā. Piemēram, Latvijā nekad nav bijusi iespēja sportistam administratīvi pārskatīt pirmreizējo pārkāpumu, kas attiecas uz dopinga pārbaužu noteikumiem par atrašanās vietu (sportistam visu gadu ir jāsniedz ziņas antidopinga birojam par savu atrašanās vietu). Trīs šādi pārkāpumi sportistam draud ar diskvalifikāciju. “Patiesībā šajā procesā ir iespēja pārskatīt minēto pirmreizējo brīdinājumu, taču — kas ir tie pierādījumi, kurus drīkstētu izmantot kā attaisnojošus?” retoriski vaicāja Dimants. Antidopinga eksperti lūdz WADA sniegt detalizētu skaidrojumu, lai izvairītos no plašām deklaratīvām normām, kas nerada skaidrību.
Uzlabot ķertspēju
Turpmāk jāstrādā arī pie tā, lai ierobežotu aizliegtu medikamentu pieejamību sportistiem. Dimants atklāja — oktobra sākumā Somijā aizturēta persona no Latvijas, kura bija pārvietojusi 800 testosterona injekciju vienības. “Te var redzēt divas problēmas: mūsu valstī ir cilvēki, kuri to dara, kā arī to, kā spēj strādāt Somijas muita, kas aizturēja šo kravu. Tas ir stāsts par to, cik lielu lomu šajā stāstā uzņemas Iekšlietu ministrija un tās padotības institūcijas, lai šo jautājumu kontrolētu,” teica Dimants.
“Antidopinga birojs zina vairāk, nekā varētu domāt. Antidopinga biroja redzeslokā ir daudz informācijas par to, kas notiek,” atklāja organizācijas vadītājs. Strādājot ar šādu informāciju, vairāk tiek aktivizēta mērķpārbaude. “Ir naivi domāt, ka Antidopinga birojs ir tas, kas vienkārši ievāc paraudziņus. Tā tiešām nav,” piekodināja Dimants, piebilstot, ka Latvijā ratificētā Konvencija uzliek uzdevumu valstij ierobežot neatļautu medikamentu pieejamību.
Decembra sākumā plānota Eiropas Padomes (EP) vizīte, kurā būs skaidri jāziņo par to, kādā veidā īstenoti astoņi Konvencijā ierakstītie būtiskie punkti. “EP ir liela loma antidopinga jautājumu koordinēšanā, līdz ar to starptautiskajai organizācijai ar šādu ietekmi ir visai lielas iespējas pakratīt ar pirkstu,” brīdināja Dimants, piebilstot, “ja tā notiks, mēs atkal nonāksim nepatīkamā situācijā.” Šajā kontekstā problemātisks solās būt medikamentu pieejamības jautājums, taču nedrīkstētu teikt, ka ar valsts kontrolējošo institūciju rīcībā esošajiem instrumentiem neko nevarētu darīt. Antidopinga birojs sadarbojas ar Veselības inspekciju, ziņojot par gadījumiem, kad notiek nereģistrētu medikamentu izplatīšana, bet, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir atbildīgs par darbībām, kas vērstas pret patērētāja interesēm, izskaužot dažādu medikamentu apriti.
Ne tikai ķert, bet arī izglītot
Valdībā un Saeimā notikušās debates par izmaiņām Latvijas antidopinga sistēmā parādīja, ka politiķu vidū pastāv atšķirīga interpretācija par atsevišķiem antidopinga jomas jautājumiem. “Nacionālā līmenī problēma ir izglītojošais darbs, proti, tas, cik lielā mērā antidopinga organizācija strādā ar sabiedrību un likumdevēju, jo jebkuram ir tiesības zināt un vienkāršotā veidā saņemt informāciju par to, kas ir ierakstīts plašajos jomu regulējošos dokumentos,” sacīja Dimants.
Arī sabiedrība nav pietiekami informēta par antidopinga nozares specifiku un nozīmi, piekrita biroja vadītājs. Antidopinga biroja stratēģijā ietverti mērķi, kas saistīti uz izglītošanu un informētību. Jaunatnes sportā, piemēram, top programma Patiess sports, ar kuras palīdzību tiks mēģināts vieglā un saprotamā veidā skolu jaunatnei stāstīt par dopinga sērgu un antidopinga programmu. Programmā plānots vērst uzmanību uz vērtībās balstītiem principiem — godīgumu, attieksmi pret citiem, godprātīgu rīcību, kas ir būtiska visas sportista karjeras gaitā.
“Tas būs eksplozīvs vilnis, kas nāks antidopinga jomā un būs pieejams visai sabiedrībai,” stāstot par iecerēto darbu informēšanas un izglītības jomā, pavēstīja Dimants. Jau tagad ir vērojams sabiedrības intereses kāpums.
Apzinoties, ka pārmaiņas nevar ieviest vienā dienā, Dimants cer uz sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai šos jautājumus iekļautu arī izglītības programmā. Papildus plānots atkārtoti vērsties UNESCO, mēģinot atkal piesaistīt līdzekļus, lai šoreiz iegūtu finansējumu eksplozīvai izglītošanas kampaņai.
Tāpat Antidopinga birojs sadarbībā ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) plāno īstenot federāciju izvirzītu pārstāvju padziļinātu izglītošanu, sniedzot kodolīgu informāciju par antidopinga programmas prasībām pret sportistiem, kuri darbotos kā antidopinga kampaņas vēstneši. Nākamais posms — darbs ar sporta darbiniekiem, piedāvājot apmeklēt seminārus, kuros varēs iegūt treneriem nepieciešamos sertifikācijas punktus. Tas ļautu pāris gadu laikā visus trenerus izglītot par nozares problemātiku.
Risināts jautājums arī par to, kā panākt, lai sportisti paši būtu ieinteresēti ievērot noteikumus, vienlaikus domājot par papildu sankcijām, kas būtu izdevīgas kā pašiem sportistiem, tā arī antidopinga organizācijai. Ja sportists, piemēram, būs pārkāpis noteikumu par atrašanās vietu, viņu varētu piesaistīt izglītošanas pasākumiem, vedot dažādās auditorijās ar mērķi atstrādāt nodarījumu. Tas vēl ir idejas līmenī, bet par to ticis diskutēts, un šī ideja guvusi atbalstu.
No riska par labo piemēru
Līdzšinējie Antidopinga nodaļas vadītāji, kā arī vairāki nodaļas darbinieki nu darbojas ārzemēs, kas liek domāt par Latvijas speciālistu augsto novērtējumu ārvalstīs. Antidopinga biroja izveidi var uzskatīt arī par veiksmes stāstu, kā atrisināt nozares problemātiku. Dimants uzsvēra, ka antidopinga jomā piedzīvots straujš lēciens — pieejamā budžeta procentuālais sadalījums dažādām programmām atbilst lielvalstīm. Tas pārējām Baltijas valstīm tāpat licis sasparoties un sākt budžeta pārskatīšanu.
Dimants pastāstīja, ka virkne valstu patlaban cenšas atrisināt antidopinga organizāciju autonomijas jautājumu. Latvija ir tā zeme, no kuras tagad tiek prasīts padoms un atzinums. “Tas ir stāsts par to, kā ar savu piedzīvoto procesu varam būt noderīgi citām valstīm,” teica Dimants.
Taču arī Latvijā vēl ir virkne risināmu jautājumu. Ņemot vērā, ka tūlīt parlamenta krēslos sēdīsies jauni deputāti, jācer, ka viņu izpratne par nozari neaprobežosies diskusijās par negodīgu terapeitiskās lietošanas atļauju piešķiršanu elites sportistiem. “WADA priekšsēdētāja vēlēšanu priekšvakarā Skandināvijas valstis uzsver, ka, ja speciālists saka, tad parlamentam tas ir jāapstiprina. Tas ir vitāli svarīgi, lai deputāti ieklausītos arī mūsu pašu antidopinga nozares speciālistos, kas Latvijā ir uz pirkstiem saskaitāmi,” noteica Dimants.
