Hokejs trakajiem un čaklajiem
Par vienu no iedvesmojošākajiem sporta klubiem Latvijā kļuvis viscaur latviskā garā veidotais HK Kurbads. Ikvienā pozīcijā hokeja klubā ir kāda odziņa, bet interesantākās no tām — tautas apjūsmotā ledus halle un komandas īpašnieka altruistiskā filozofija, kas balstīta idejā par enerģijas apmaiņu. Pāris kurbadiešukvalitātes raksturlielumi — leģendārā Artūra Irbes lojalitāte, kurš komandā otro sezonu strādā par vārtsargu treneri, un dumpīgais komandas mentors Raimonds Dombrovskis, kurš uz plānā galdiņa urbšanu neparakstītos.
Pulksten astoņos no rīta, kad Kurbada ledus hallesbārā uzsākam sarunu ar kluba īpašnieku un uzņēmēju Andi Pikānu, uz ledus iziet HK Kurbada meistarkomandas hokejisti. “Šie ir tie čaļi, kuri mums tālāk cels Latviju. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Kurbada spēlētāju pēc aktīvās spēlētāja karjeras noslēgšanas būvēs mūsu hokeja nākotni,” sarunu iesāk Pikāns.
“Šī nav armija, bet vieta, kur hokejistiem ielikt disciplīnu, kas ir visa pamatā. Katru dienu mums ir treniņi — bez izņēmumiem. Katru rītu spēlētājiem ir jāceļas tā, lai pulksten septiņos jau būtu ģērbtuvē, sāktu iesildīties un pulksten astoņos būtu gatavi iziet uz ledus; pēc tam seko nodarbība pie fizioterapeita Rolanda Admidiņa. Pulksten 10 lielākā daļa hokejistu steidz uz darbu, pārrodoties mājās pie ģimenēm vakarā ap pulksten 19… Trešdienās un sestdienās ir spēles,” kluba dibinātājs ilustrē spēlētāju ikdienu.
“Tā aug veči!” izteiksmīgi saka Pikāns. Jaunajiem hokejistiem tiek dots piemērs, uz ko tiekties.
Vēsturiskais 1996. gads
“1996. gads ieies Latvijas hokeja vēsturē ne tikai ar to, ka Latvijas izlase iekļuva A grupā, bet arī ar hokeja komandas Kurbads dibināšanu,” vēstīts kluba mājaslapā hkkurbads.lv. “Atgriezos no armijas, un Sporta pilī dzima ideja. Kurbads— sākotnēji tā bija pilnīga amatieru kustība. Trenējāmies līdz pulksten vieniem naktī vai agros rītos, jo citā laikā ledus nebija pieejams. Entuziasms bija milzīgs,” stāsta Pikāns, kurš tolaik uz ledus pulcēja ar auto tirdzniecību saistītus vīrus. Kurbadadebijas sezonā — 1. vieta amatieru B līgā. Kurbadsir spēkavīra tēls latviešu mitoloģijā.
Katru pavasari Pikāns ar kompāniju devās uz pasaules čempionātu dzīvot līdzi Latvijas hokeja izlases gaitām. Būtībā Pikāna hokeja sapnis uzplauka desmitgadīga puikas vecumā, kad viņš pirmo reizi nostājās uz slidām. Liktenīgo kailsalu uz piemājas Ķīšezera ledus viņš atceras joprojām: “Visvairāk man palikuši atmiņā paši slidzābaki, kuros liku iekšā skolas klades, lai kāju noturētu taisni. Citādi kājas ļurkājās,” atminas uzņēmējs. Iespēja nopietni trenēties hokejā Andim nebija, taču nemiernieks tāpat pamanījās izspēlēties tolaik slavenajā Zelta ripasturnīrā.
Vīri ir klāt!
Ar devīzi “Vīri ir klāt!” Kurbadaamatieru kustība kopš 2001. gada uzņēma aizvien lielākus apgriezienus. Komandas dosjē parādījās pirmā ārzemju pieredze — Somijā, Slovākijā un Igaunijā. “Lēmums par virslīgu nāca lēni, ilgi un dziļi pārdomāti — piecus gadus par to domāju, kamēr visu izplānoju. Jau sen bija doma pāriet no amatieru līmeņa uz pusprofesionālu klubu. Pateicoties draugiem Harijam Vītoliņam, Normundam Sējējam, Ilmāram Tomanam man bija priekšstats, kā tas notiek un ko tas prasa,” stāsta uzņēmējs.
Ar mērķi izcīnīt zeltu 2013. gadā HK Kurbads sevi pieteica Latvijas čempionāta virslīgā. Likteņa ironija — scenārijs gluži kā pasakā par Kurbadu: trīs gadus pēc kārtas komandas sezona beidzās ar neveiksmi… Iepriekš piekāpušies deviņgalvainā velna priekšā, HK Kurbads2017. un 2018. gada pavasarī izcīnīja divus Latvijas čempiona titulus, turklāt kļūstot par vienu no retajām komandām pasaules hokeja vēsturē, kas finālsērijā līdz četrām uzvarām spējusi izglābties no 0—3.
Irbe, Sprukts, Raimonds…
HK Kurbadsgalvenais treneris ir Aleksandrs Macijevskis, kurš hokejista karjeru noslēdza Latvijas čempionātā, aizsargus trenē NHL uzspēlējušais Viktors Ignatjevs, komandas treneru korpusam uz ierobežotu laiku pievienojies arī ilggadējais Latvijas izlases kapteinis un pasaules čempions pie Krievijas izlases stūres Harijs Vītoliņš, bet vārtsargu treneris — Artūrs Irbe. “Mums jāuztver katra minūte kā svētki, ko Artūrs pavada organizācijā. Viņš mums ir kā kaķis — viņš var staigāt kad un kur grib,” kluba vadība leģendārajam vārtsargam dod lielu brīvību.
Vērtīgi komandas veterāni ir uzbrucējs Jānis Sprukts, kurš guvis vārtus NHL, un Mārtiņš Cipulis. Pēc Latvijas čempionāta 13. kārtas Cipulis (8+8) un Sprukts (4+12) kopā ar gados jauno Edgaru Homjakovu (10+8) ir trīs no četriem turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem.
Komandas galvenais mentors ir Raimonds Dombrovskis — Vanagkalna saimnieks un septiņkārtējs ASV čempions biatlonā. “Viņš ir pirmais cilvēks, ar ko konsultējos. Raimonds ir ass, tiešs, komentāros nežēlīgs, taču godīgs. No viņa smeļos noderīgus padomus sporta psiholoģijā,” stāsta Pikāns. Raimonda spēja ģērbtuvē pateikt īstos vārdus sekmējusi kurbadiešu panākumus. “Mums ir tradīcija februārī braukt uz Vanagkalnu slēpot un klausīties Raimonda ekspedīciju stāstus. Nesaprotu, kādēļ Biatlona federācija viņu nav piesaistījusi — viņam piemīt jauda. Viņš var vadīt procesus un uzšķilt dzirksteli.”
Kurbadasvētnīca
Šoruden apritēja gada jubileja, kopš durvis vēra Kurbada ledus halle— 1500 skatītāju (500 sēdvietas) ietilpīgā hokeja halle, kas slejas Rumbulā. Mūsdienās aizvien populārāk ir celt sporta būves ar kompaktām skatītāju zonām — pievilcīgāka atmosfēra ir pilnākā mazā hallē nekā pustukšā arēnā.
Halles būvniecība izmaksāja 3,5 miljonus eiro. “Labākā treniņhalle Latvijā! Ar nevainojamu ledus kvalitāti un apgaismojumu, mājīgu interjeru un ērtām ģērbtuvēm,” kurbadiešihalles mājaslapā kurbadshalle.lv sevi piesaka kā nozares līderus, halli dēvējot arī par svētnīcu. Un kā gan nepiekritīsi, ja uzslavas par slidotavas burvīgo auru regulāri nākas dzirdēt pat no ārzemju hokeja speciālistiem? “Te ir ielikta dvēsele, sajūtas, izpratne, lai radītu vidi, kurā sniegt bērniem un jauniešiem iespēju attīstīties,” Pikāns pielicis roku halles interjera veidošanā, kas viņam ir sirdij tuva nodarbe.
Klubā ir ieviesti dažādi specifiski noteikumi, piemēram, līdzīgi kā NHL komandās, spēlētāji ģērbtuvē nedrīkst kāpt uz kluba logo. Katra ģērbtuve veltīta kādai hokeja leģendai, par ko liecina gan piemiņas plāksne uz durvīm, gan sienas ģērbtuvju sienas dizains. Ģērbtuves veltītas Sandim Ozoliņam, Artūram Irbem, Kārlim Skrastiņam, Sergejam Žoltokam, Helmūtam Balderim un Harijam Vītoliņam. “Kad saskaņojām ar hokejistiem ideju par ģērbtuvēm, Sandis Ozoliņš atjokoja — skatieties tik, lai man ūsas nepiezīmē!” pārstāsta Pikāns.
Savukārt Sportacentrs.comhokeja komentētājam Ansim Šennem būtisks arguments, lai pulcētu draugus uz Kurbada spēli, ir mājīgie ozolkoka galdi, kas slejas bārā un no kuriem paveras lielisks skats uz spēles laukumu. Pie letes pieejams arī izlejamais Kurbada alus, kas pēc speciāla pasūtījuma darināts alusdarītavāLabietis. Savukārt par halles akustiku aculiecinieki vislabāk varēja pārliecināties tās atklāšanā, kad tumbas iemēģināja latviešu folkmetāla grupa Skyforger. Kā simbols enerģijas apmaiņai kluba noformējumā izmantotas latviešu rakstu zīmes.
Hallē saldēšanas iekārtas izbūvētas ar domu par nākotni — ar tām varēs nodrošināt ledu B hallē, kas iekļauta kluba piecgades plānā. Vispirms darbu sarakstā ir viesnīcas celtniecība, pie kuras šobrīd norit darbs. Pie halles iecerēts uzcelt divus mini futbola laukumus, kas tiek plānoti konsultējoties ar speciālistiem Londonā.
Mirušās stundas
HK Kurbadsbudžets sezonas budžets ir nepilni 200 000 eiro. Klubs peļņu nenes. “Lielākais izaicinājums — lai hokeja klubs spētu nākotnē darboties pašpietiekami,” Pikāns balsta kluba budžetu ar Kurbadaloģistikas uzņēmumā un tā meitas uzņēmumos nopelnītiem līdzekļiem.
Stundas no pulksten deviņiem līdz 14 dēvē Kurbada hallē dēvē par mirušo laiku, jo šīs piecas stundas ledus nav noslogots. “Tas ir tas, kas mūs velk uz leju,” teic Pikāns. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju Pikāns cer īstenot ieceri, lai halli varētu aizpildīt ar sporta stundām. Līdzīga pieeja tiek īstenota Tukuma ledus hallē.
Pikāns ir sašutis, ka klubs maksā milzīgu infrastruktūras nodokli — gandrīz 10 000 eiro gadā, bet pašvaldība nesalabo no betona plāksnēm savulaik veidoto ceļa posmu no Maskavas ielas līdz hokeja hallei. “Mīļā Rīgas pašvaldība, lūdzu, salabojiet šo pašvaldības ielu, lai bērni var normāli atnākt līdz sporta skolai!” lūdz saimnieks. Hallē četrās treniņu grupās trenējas 90 bērni.
Spēlē, strādā un izaug Kurbadā
Lielākā daļa kluba hokejistu strādā Kurbadaloģistikas uzņēmumā un Kurbadasporta skolā.
Toms Hartmanis, kuram savulaik prognozēja karjeru NHL, pievienojās Kurbadam 2014./2015. gada sezonā, atgriežoties Latvijā no Anglijas. “Toms vaicāja, kā es varu spēlēt hokeju un strādāt,” atstāsta Pikāns. Spēlētājs piekritis veikt vienkāršus darbus noliktavā. Galvenais, lai dod iespēju pieradīt sevi par minimālo algu. “Pagājuši četri, un viņš ir Kurbada uzņēmuma piramīdas virsotnē — 2. visaugstākajā pozīcijā starp visiem uzņēmuma darbiniekiem, strādājot loģistikā visaugstākajā līmenī,” Pikāns slavē Hartmani.
Līdzīgi vārtsargs Uldis Čalpa izaudzis par Volkswagenun Audiloģistikas vadītāju Baltijā.
Aizsargs Mārtiņš Gipters ir atbalsts Kurbadatehniskajai daļai un strādā ar iepirkumiem, uzbrucējs Jānis Straupe — mārketinga tekstu autors, kādu otru esot grūti atrast, bet viņa brālis Dāvis, arī uzbrucējs — vadošs speciālists Kurbadameitas uzņēmumā DBC. Juris Štāls draftētais uzbrucējs vada Kurbadajauno hokejistu skolu, Toms Bluks — viens no tās labākajiem jaunajiem treneriem, bet allaž pozitīvi noskaņotais Renārs Valters — ledus halles direktors. “Visus puišus es ieraudzīju uz ledus. Palūkojieties uz viņiem — talantu kalve! Ja ar attieksmi laukumā viss ir kārtībā, hokejists ir gatavs arī darbam,” pārliecinājies Pikāns.
“Mana filozofija ir pakalpot šiem jauniešiem un palīdzēt viņiem piepildīt sapņus. Tas ir smalks mehānisms, kurā ir jāliek liela mīlestība,” teic uzņēmējs. “Tā ir mana misija — kalpot cilvēkiem. Esmu to sapratis. Man tas patīk. Un, ja to saproti, tev ir viegli. Cilvēks šajā pasaulē nav nācis, lai saņemtu algu, bet lai atstātu ko labu aiz sevis, lai padarītu pasauli labāku.”
Vajag vairāk spēļu un konkurentu
HK Kurbadsattīstība ir būtiski atkarīga no Latvijas hokeja čempionāta.
“Man kā kluba vadītājam un menedžerim ar 36 spēlēm regulārajā sezonā nav iespēja komandai piesaistīt ārzemēs spēlējošos — laba līmeņa jauniešus, lai dotu iespēju viņiem atgriezties spēlēt dzimtenē; nav runa par leģionāriem. Viņiem ir viens arguments — tik mazs spēļu skaits sezonā nozīmē regresu. Minimums ir jābūt 45 spēlēm,” argumentē Pikāns. Ar 10 komandām Latvijas čempionātā tas būtu īstenojams.
Viņš uzskata, ka Latvijas Hokeja federācijai (LHF) būtu aktīvāk jāstrādā pie Latvijas čempionāta popularizēšanas, jāpiesaista Virslīgai vairāk komandu no reģioniem. “Daugavpils, Valmiera, Ventspils — tās ir pilsētas, kurās ir visa nepieciešamā infrastruktūra, ar hokeja tradīcijām. Jautājums ir par vietējās pašvaldības un vietējo uzņēmēju piesaisti klubu atbalstam,” Pikāns nepiekrīt, ka čempionāta paplašināšana atduras pret finanšu resursu jautājumu.
HK Kurbadavadītājs prasa no federācijas iniciatīvu — lielāku ieinteresētību un dialoga veidošanu starp LHF un reģioniem. “Ko nozīmē — nav naudas? Naudas nekad nav bijis. Tas nav arguments. Nauda ir jāiet un jāmeklē! Viens ir tas, ka tev piešķir naudu, lai tērētu, bet pavisam, kas cits — pašam iet, radīt un tad tērēt. Tas ir darbs un meistarības jautājums — spēt piesaistīt naudu,” Pikāns uzsver, ka federācijai ir jārada apstākļi, lai viss funkcionētu. “Es neesmu gatavs iesaistīties federācijas darbā, jo vispirms jāsaved kārtībā sava sēta — līdz izcilībai. Es neesmu funkcionārs, bet esmu gatavs iesaistīties ar idejām, padomu, redzējumu.”
“Kas šobrīd notiek ar Latvijas hokeja izlasi? Milzīgas sabiedriskās attiecības, milzīgs spiediens — māja tiek būvēta no jumta, nevis no pamatiem. Pamatā jābūt bērnu un jauniešu čempionātam un Latvijas čempionātam, kur akūti pietrūkst līdzekļu un kur ir daudz darāmā. Pie Latvijas izlases stūres ir labs kanādiešu treneris Bobs Hārtlijs. Jautājums, vai mēs to varam atļauties,” retoriski vaicā Pikāns, paužot sašutumu, ka šosezon nenotiks Latvijas kausa izcīņa. “Latvijas simtgadē pirms sezonas mēs uzzinām, ka nebūs Latvijas kauss hokejā. Nebūs, jo nav līdzekļu… Un mēs zinām, kur šie līdzekļi paliek,” nikns ir Pikāns.
Piemērs no valstsvienības konkurentu puses
Pikāns aicina palūkoties Francijas un Dānijas virzienā. Īsā laikā franči nacionālajā čempionātā teju dubultoja spēļu skaitu no 24 uz 44, startējot 12 komandām. Kā labu piemēru pusprofesionālam čempionātam viņš min arī Dānijas elites līgu, kurā spēkiem mērojas 10 komandas, jaudājot piesaistīt gana lielu publikas interesi.
Tiesa, LHF plāno iet Baltijas ceļu, no 2019. gada sezonas veidojot turnīru četrām labākajām Latvijas komandām kopā ar divām stiprākajām vienībām no Igaunijas un divām komandām no Lietuvas. Sākotnēji šis turnīrs būs kausa izcīņas formātā, bet nākotnē plānots virzīties uz 40 spēļu meistarsacīkstēm.
Kūleņo Latvijas čempionātā
Runājot par HK Kurbads aktuālo sportisko veikumu, klubam nacionālais čempionāts iesācies blāvi, turnīra tabulā Latvijas čempioniem balansējot starp 4. un 5. pozīciju. “Tas ir jautājums, ko uzdodu sev katru dienu — kas ir noticis? Bet ar to sports ir interesants.”
Pikāns neizslēdz, ka kūleņošana pa turnīra tabulas vidusdaļu saistīta ar hokejistu koncentrēšanos Kontinentālā kausa izcīņai. Komandas, kuras pārvarēs turnīra 3. kārtu, superfinālā cīnīsies par vienīgo ceļa zīmi Čempionu līgu. Viens no šīs sezonas mērķiem HK Kurbadsir iekļūt kausa superfinālā. Kad ar Pikānu runājam, kur viņš redz HK Kurbadu pēc pieciem gadiem, kluba vadītājs piebilst, ka tad aiz muguras vajadzētu būt piedzīvotai debijai Čempionu līgā…
Latvijas čempionātā HK Kurbads uz sava ledus šosezon dominē, taču acīs krīt kurbadiešu rezultāti izbraukumā — četrās no piecām spēlēm piedzīvoti zaudējumi. Turklāt visas reizes paspēlēts tiešajiem konkurentiem — Prizmai(1:2), Mogo (4:5), Zemgalei (1:3), kā arī Liepājai(2:3), kas šo sezonu sākusi ar jaunu komandas vadību un vājāku sastāvu. Neveiksmes pretinieku laukumā viesa bažas pirms turnīra Francijā.
Ceļš uz čempionu līgu
Kontinentālā kausa izcīņu klubs sāka no 2. kārtas, aizvadot turnīru savā laukumā. Ar septiņu vārtu pārsvaru kurbadieši apspēlēja gan Islandes klubu Skautafelag(9:2), gan Spānijas Sansevastjanas Txuri Urdin(8:1), kas ir klasi zemākas komandas. Izšķirošā cīņa aizritēja pret Latvijā ilgus gadus nostrādājušā slovāku trenera Jūliusa Šuplera vadīto Doņeckas Donbass. Interesanti, ka pirms gada šī paša turnīra 2. kārtā sāncenši aizvadīja spēli ar identisku cīņas likmi — ja 2017. gadā atbildīgajā mačā arī ukraiņus kurbadiešiemizdevās apspēlēt uz vienas slidas, pieveicot Donbass ar septiņu vārtu pārsvaru, šogad uzvarētāju izšķīra viena ripa — 3:2. Zīmīgi, ka šis zaudējums Šupleram maksāja trenera amatu. Līdzīgi kā pērn izšķirošā brīdī Kurbadā vienu no pirmajām vijolēm nospēlēja pieredzējušais Mārtiņš Cipulis, tiekot atzīts par turnīra labāko uzbrucēju.
Kamēr Latvijā svinējām simtgadi, kurbadieši no 16.līdz 18. novembrim neveiksmīgi turpināja cīņu par Kontinentālo kausu un turnīra 3. kārtā Francijā sacentās vienā grupā ar Kazahstānas vienību Kokšetau Arlan (2:6), Baltkrievijas Gomeļ(3:4) un mājiniekiem Lions(3:2), pēc pirmajām divām spēlēm zaudējot izredzes iekļūt superfinālā..
“Manuprāt, Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) savā attīstībā ir aizķērusies astoņdesmitajos gados. Starptautiskajai hokeja sabiedrībai vajadzētu pamācīties no futbola, kur starptautiskos turnīros par iekļūšanu nākamajā kārtā komandas saņem summas ar piecām un pat sešām nullēm. Viņi dalās un saņem pretī,” Pikāns aicina domāt tālredzīgāk. Viņš uzsver, ka hokejs ir pasaulē ātrākā spēle un skatītājus piesaistīt nav problēmu, domājot par izklaidi arī spēļu starplaikos. Starp citu, reiz HK Kurbads spēles starplaikā reiz tika izpildīts unikāls triks, mototriālistam Andrim Grīnfeldam ar motociklu pārlecot pāri hokeja vārtiem, uz kuriem Straupe jaunākais izpildīja improvizētu soda metienu pret vārtsargu Guntaru Reisu.
Tas tikai apliecina — pasaule un hokejs pieder trakajiem. Labā nozīmē.
