Principiāli un gaišredzīgi
Ik pa laikam atskan kategoriski aicinājumi valstī beidzot noteikt prioritāros sporta veidus. Bet tādi jau 20 gadus tiek noteikti. Turklāt nevis ar likumu uz mūžīgiem laikiem kādu pasludinot cienīgāku par citiem, bet iespēju durvis turot atvērtas visiem. Tiesa, tas attiecas tikai uz olimpiskajiem sporta veidiem un virs šīm durvīm rakstīts: Latvijas Olimpiskā vienība — LOV.
„Jau Latvijas PSR Sporta komitejā divi cienījami vīri pusgadu cītīgi strādāja, lai izveidotu sistēmu, kā noteikt prioritārus sporta veidus. Nekas viņiem neizdevās,” LOV valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis interviju Sportam sāk ar atskatu vēsturē. „Runājot par individuāliem olimpiskajiem sporta veidiem, pagaidām objektīvākas sistēmas par Latvijas Olimpisko vienību ar tās atlases kritērijiem nav. Tie prioritātes izkristalizē pēc sasniegtajiem rezultātiem un padarītā darba. Šo varēšanu veido ne tikai talantīgi sportisti, bet arī tikpat talantīgi treneri un tradīcijas.
Domājot plašākā mērogā — par tautas veselību, bērnu fizisko sagatavotību, manuprāt, prioritārie sporta veidi ir pilnīgi skaidri — vieglatlētika, vingrošana un peldēšana. Nekā vispusīgāka nav. Jebkurš, kas nokļūst augstu sasniegumu sportā un ienāk LOV, ir sācis ar kādu no šiem sporta veidiem, visbiežāk — ar kustēšanos vieglatlētikā.”
— Formāli LOV atbalsta sportistus un viņu trenerus, bet ne sporta veidus…
— Sportistam iekļūstot Olimpiskajā vienībā, krietni tiek atslogots attiecīgā sporta veida federācijas budžets. Brīvos līdzekļus tā var izmantot citiem mērķiem, piemēram, jaunatnes programmām. Nupat ziemas un vasaras komisijas Olimpiskajā komitejā apstiprināja jauno pabalstu sistēmu. Trenerim, kura audzēknis ir LOV pamatsastāva augšgalā — A grupā, tas var pārsniegt pat divus tūkstošus eiro mēnesī. Savukārt sportists, ja viņš iekļuvis arī TOP 50 programmā, saņem simtprocentīgu treniņprocesa un sacensību nodrošinājumu. Tie ir padsmit tūkstoši mēnesī. Plus ikmēneša pabalsts, kas turpmāk tiks vairāk diferencēts par labu tiem, kas spēj būt pasaules līderi savā sporta veidā. Plus medicīniskais nodrošinājums, sākot ar sporta ārsta un fizioterapeita pakalpojumiem un beidzot ar traumu dziedēšanu un rehabilitācijas procesu. Vēl apdrošināšana, darbspēju diagnostikas laboratorijas pakalpojumi, kas regulāri ļauj veikt fiziskās sagatavotības novērtējumu, analizēt tās tendences un nereti arī izvērtēt, kā solījumi saskan ar darbiem. Ir sporta veidi, kuru pārstāvjiem sacensību periodā vienmēr līdzi dodas sporta ārsts vai fizioterapeits. Kopā ar TOP 50 programmu, kas ziemas sporta veidu pārstāvjiem gan sāks darboties tikai nākamgad, vienam elites sportistam, rupji rēķinot, gadā tērētā summa var sasniegt nepilnus 100 000 eiro.
Eksistē dzelžaina aprēķinu kārtība. Sportists LOV ienāk ar noteiktu rezultātu, piemēram, pasaules čempionāta zelta medaļu. Tāds sniegums atbilst pamatsastāva A grupai ar noteiktu finansējumu. Klāt nāk bonusi par citiem sasniegumiem. Tiek aprēķināts atbilstošs pabalsts sportistam un viņa trenerim, kā arī treniņprocesa finansējums. Ja sportists LOV ienāk ar pasaules čempionāta sesto vietu, tā jau ir cita pozīcija, ja ar junioru konkurencē gūtu godalgu, atkal cita, vēl zemāka pozīcija. Katrai ir sava bāzes summa finansējumam un noteikts pabalstu apmērs. Tas nosaka sportistam bez maksas pieejamo medicīnisko un pārējo pakalpojumu apjomu. Vēl jebkuram LOV dalībniekam iespējams izmantot olimpisko centru pakalpojumus, vispirms jau trenažieru zāles un peldbaseinus.
Pateicoties valsts atbalstam, pērn mēs varējām krietni paplašināties, sporta centrā Mežaparks izveidojot pilnīgi jaunu rehabilitācijas centru ar trijām dažādām vingrošanas un trenažieru zālēm, kā arī fizioterapeitu kabinetiem. Vairāki pazīstami mūsu elites atlēti pēc smagām traumām un operācijām ar tā palīdzību jau paspējuši sekmīgi atgriezties ierindā.
Izveidojot rehabilitācijas centru, atbrīvojās telpa, kurā varējām iekārtot otru funkcionālās diagnostikas laboratoriju, kurai vēl jāiegādājas dažas iekārtas, kam ar šāgada budžeta līdzekļiem nepietika.
— Tātad paveras lielākas iespējas par maksu laboratorijas pakalpojumus izmantot arī amatieriem, kas, teiksim, gatavojas nākamā gada Stirnu buka skrējienu seriālam?
— Neapšaubāmi priekšroka ir LOV sportistiem, kas šos pakalpojumus saņem bez maksas. Bet mūsu dibinātāji — LOK, IzM un LSPA — apstiprinājuši cenrādi, kas publicēts arī mūsu mājaslapā, un jebkurš amatieris var pierakstīties rindā, kas gan nereti ir garāka, nekā gribētos. Šo iespēju izmanto ne tikai individuālo sporta veidu pārstāvji. Jau vairākus gadus mums ir līgums ar Futbola federāciju, kas pie mums uz testiem vismaz reizi gadā sūta visus virslīgas spēlētājus, mūsu iespējas izmanto arī atsevišķi hokejisti, basketbolisti, volejbolisti, florbolisti.
— Kāpēc LOV sastāvā nav sporta spēļu pārstāvju?
— Vispirms jau šiem sporta veidiem ir cita specifika. Viņiem mēs varam nodrošināt tikai darbaspēju diagnostikas laboratorijas pakalpojumus un vēl rehabilitāciju. Tie sporta spēļnieki, kas atbilst augsto sasniegumu sportam, trenējas, sporto un būtībā dzīvo savos profesionālajos klubos ārzemēs, kur medicīniskais nodrošinājums un rehabilitācijas iespējas ir pat pārākas par mūsējām. Kaut gan, būdami Latvijā, viņi nereti izmanto arī mūsu pakalpojumus.
— Labu laiku LOV ir arī jaunatnes sastāvs. Vai jūtams tā pienesums pamatsastāvā?
— Kā kurā sporta veidā. Daži jaunatnes sastāvos tiek pārstāvēti itin kupli, bet pēc tam pazūd. Piemēram, airēšanā savulaik LOV sastāvā bijuši pat 12 jaunie talanti, bet diemžēl olimpiskajās spēlēs pēdējo reizi šajā sporta veidā bijām pārstāvēti 2000. gadā un ne tajā patīkamākajā veidā, jo nokļuvām dopingotāju sarakstos. Šobrīd federācijas darbā notikušas radikālas pārmaiņas, piesaistīts ārzemju speciālists, ir cerības atjaunot airēšanas labās tradīcijas.
Junioru ienākšana pieaugušo konkurencē, kas bieži vien saistīta ar vidējās izglītības iegūšanu un nepieciešamību izšķirties par tālāku ceļu dzīvē, ir problemātiska visos sporta veidos. Diemžēl airēšanā starptautiskā federācija komerciālus panākumus nav guvusi un finansiāli nav tik spēcīga, lai varētu atbalstīt savus sportistus tā, kā tas iespējams vieglatlētikā, pludmales volejbolā, tenisā vai futbolā.
LOV pret junioriem, kas ienāk pieaugušo konkurencē, izturamies elastīgi, lai viņiem palīdzētu pārvarēt šo smago robežšķirtni. Visā pasaulē junioru līderi ļoti reti par tādiem jau nākamajās sezonās spēj kļūt arī pieaugušo konkurencē. Mūsu uzdevums ir šo junioru sastāvu saturēt un dot tam iespēju adaptēties pieaugušo pasaulē. Ir veiksmes stāsti un arī daudz neveiksmju. Ne vienmēr vainojams jaunā sportista motivācijas trūkums. Reizumis arī treneris savu audzēkni nespēj ievest nākamajā meistarības līmenī. Ļoti svarīga loma šajā procesā ir ģimenei un tās atbalstam.
Patlaban jaunatnes vasaras sastāvā ir 28 sportisti. Visspilgtāk sevi apliecinājusi Tīna Graudiņa, pludmales volejbolā kļūstot gan par Eiropas U-18 čempioni, gan sekmīgi cīnoties pieaugušo turnīros. No jaunatnes sastāva pieaugušo konkurencē ļoti cienīgi ienākuši svarcēlāji — Artūrs Plēsnieks un Rebeka Koha. Ziemas sporta veidos tādi ir pirmo Jaunatnes olimpisko spēļu laureāti kamaniņu braucēji — Riks Kristens Rozītis un Ulla Zirne, kā arī bobslejists Oskars Ķibermanis. Jūtams, ka aug rezerve BMX braucējiem. Jaunatnes sastāvā faktiski ir pārstāvēti visi tie sporta veidi, kam ir nopietnas tradīcijas un prasmīgi treneri.
Starp citu, brāļi Dukuri LOV sastāvā pirmo reizi parādījās 2000. gadā, bet pirmā olimpiskā medaļa tika izcīnīta tieši pēc 10 gadiem. Pirmie seši gadi bija vajadzīgi, lai nostabilizētos labāko desmitniekā un tā pirmajā pusē. Tātad šis ceļš ir garš. Mums jābūt pacietīgiem un kopā ar citiem sporta nozares ekspertiem arī tālredzīgiem un gaišredzīgiem, lai talantu saskatītu un atbalstītu. Šajā ziņā palīdz arī sportista individuālais plāns.
Bet, par pārmantojamību runājot… Tā notiek arī citos līmeņos. Piemēram, 1995. gadā pirmajā LOV ziemas sastāvā bija bobslejists Sandis Prūsis, kas tagad mūsu sastāvā ir cienījama trenera statusā. Pašos sākumos, kad LOV mājoja divās istabiņās zem Daugavas stadiona tribīnēm, mums bija tikai viena sporta ārste — Maruta Noveičuka, tagad pie mums strādā viņas dēls — rehabilitologs Arnis Noveičuks.
— Dalībnieku skaits Olimpiskajā vienībā kļūst arvien lielāks?
— Ne gluži, drīzāk tas ir stabilizējies. Pēdējā laikā LOV ziemas un vasaras sastāvos ir apmēram 140 sportisti. Viņu skaits mazliet svārstās atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem.
— Joprojām jums štatā ir pieci sporta ārsti un pieci fizioterapeiti. Nav par maz?
— Sākumā bija viens ārsts un neviena fizioterapeita… Tagad sezonas laikā mums šeit uz vietas ir pusotrs fizioterapeits. Pārējie atrodas komandējumos sacīkšu vietās kopā ar saviem sportistiem. Turklāt, piemēram, arī vieglatlēti ziemā dodas uz treniņnometnēm siltākās zemēs, un viņiem arī nepieciešami mūsu speciālistu pakalpojumi. Mums nākas piesaistīt fizioterapeitus no malas. Protams, izvēloties tikai attiecīgi sertificētus speciālistus ar kvalitātes zīmogu.
Mūsu sporta ārsti un fizioterapeiti ir mūsu zelta fonds. Plus mums ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas labākajiem speciālistiem citās medicīnas jomās — radiologiem, traumatologiem un citiem ekspertiem.
— Bet olimpisko spēļu kļūst arvien vairāk…
— Būtībā cikls ir nepārtraukts. Vēl Eiropas un pasaules čempionāts.
— Tagad akcents uz Rio. LOV vasaras sastāvs ir lielāks nekā pirms Londonas spēlēm.
— Skaitliski līdzīgs. LOV vasaras pamatsastāvā patlaban ir 39 atlēti, no kuriem astoņi spēlēm jau kvalificējušies. Sporta veidu spektrs ir plašs — vieglatlētika, svarcelšana, cīņa, džudo, BMX riteņbraukšana, šosejas riteņbraukšana, pludmales volejbols, kanoe un smaiļošana, bokss, modernā pieccīņa, teniss, šaušana, peldēšana, airēšana… Ir bijuši sportisti, kas spēlēm spēj kvalificēties arī bez LOV atbalsta.
— Labi sportisti nav iespējami bez labiem treneriem. Kā ir ar šo speciālistu kapacitāti?
— Valstī būtu nepieciešama grantu programma jaunajiem treneriem. Šajā ziņā mums ir jauninājums. Ja kāds no TOP sportistiem beidz aktīvā sportista gaitas un sāk strādāt par treneri nacionālajā izlasē, tad LOV pabalsts vismaz gadu viņam tiek saglabāts, palīdzot nostāties uz kājām jaunā, bet mums svarīgā jomā. Savukārt Latvijas Sporta federāciju padome ik gadu konkursa kārtībā atbalsta līdz 40 sportistus studentus, piešķirot līdzekļus, ko var izmantot mācību maksai. Piemēram, nesen universitāti sekmīgi absolvēja Laura Ikauniece-Admidiņa, augstāko izglītību ieguvusi arī Līna Mūze, Zigismunds Sirmais, Madara Palameika, Andrejs Rastorgujevs pat aizstāvējis maģistra grādu. Mums ir gudri augstas klases sportisti un jārūpējas, lai tādi būtu arī treneri. Turklāt ņemot vērā, ka dzīvojam atvērtā sabiedrībā, kurā jāspēlē pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Vācijā, Francijā vai Amerikā.
Einars FOGELIS
Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, LOK viceprezidents, Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas viceprezidents
Dzimis: 1960. gada 30. aprīlī Siguldā
Izglītība: absolvējis Siguldas 1. vidusskolu, Rīgas Politehnisko institūtu (tagad — RTU), ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu LU
Sportā: trenējies kalnu slēpošanā, kopš 1992. gada LOK Izpildkomitejas loceklis, 2004.—2012. gadam LOK ģenerālsekretārs, Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs piecās spēlēs
Darba pieredze: Sporta pils direktora vietnieks, valsts sporta komitejas Celtniecības direkcijas vecākais inženieris, Siguldas kamaniņu un bobsleja trases ekspluatācijas dienesta priekšnieks, galvenais inženieris, direktors, IzM Sporta pārvaldes vadītājs (līdz 2004.)
Ģimenes stāvoklis: precējies, meitas un divu dēlu tēvs
Vaļasprieki: literatūra, slēpošana, teniss, vindsērfings, riteņbraukšana
