Šis sāļi saldais sporta medus
Tā kā mums nav sporta ministra, augstākā persona šajā jomā jāmeklē Latvijas augstākajā varā — Saeimā, kur Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju vada Jānis Upenieks. Ekonomists ar ļoti sportisku biogrāfiju un dzīvesveidu. Viņam ir tas gods Sportam Jaunajā gadā sniegt pirmo interviju.
“Vairāk gan mēs visām sporta organizācijām esam sabiedrotie un cenšamies neskatīties uz citiem no augšas,” hierarhijas kāpņu augstumu samazina Jānis Upenieks. “Budžeta kontekstā gan Saeimas deputāti ir tie, kas saka galīgo vārdu par finanšu sadalījumu.”
— Jūs esat pelnījuši aplausus. Sporta budžets šogad ir gandrīz par 13 miljoniem lielāks nekā pērn. Tiesa, no tiem 11 miljonus saņems celtnieki…
— Jā, bet par šo naudu tiks būvēti nozīmīgi sporta infrastruktūras objekti. Visvairāk līdzekļu — pāri par 4 miljoniem — atvēlēti tenisa centra Lielupe rekonstrukcijai. Mani kā Vieglatlētikas savienības valdes locekli priecē, ka beidzot pie kārtīga stadiona tiks Cēsis, ka vieglatlētikas manēžu uzcels Liepājā un ka beidzot šāda būve būs arī Vidzemē — Valmierā, daugavpilieši varēs sākt projektēt savējo. Būvējot un pilnveidojot arī citas bāzes, sports cilvēkiem kļūs arvien pieejamāks.
Otrs lielākais pieaugums 3,5 miljonu apmērā atvēlēts sporta skolu treneru algām. Nav gluži tā, ka būtu apdalīts augstas klases sasniegumu sports un federācijas un sporta pasākumi.
— Jā, šogad šajās jomās neliels pieaugums ir. Bet kāpēc nākamajos divos gados augstu sasniegumu sportam un sporta federācijām atkal plānots krietni mazāks budžets?
— Tā ir budžeta bāze, kuru 2014. gadā noteica visiem nākamajiem gadiem vienādu. Pavasarī sākot strādāt ar nākamā gada budžetu un detalizēti to izstrādājot vasarā, vajadzētu panākt, ka turpmākajiem gadiem šī budžeta bāze tiek noteikta ne zemāka kā, piemēram, šogad. Ja valsts ekonomika aug, nav nekāda pamata tai būt mazākai. Lai, plānojot 2018. gada budžetu, mēs varam skatīties uz šāgada apjomu un uz augšu. 2019. gadu atkal tāpat plānot attiecīgi pret 2018. gadu.
— Tad beidzot tiks ievērots Sporta likuma 13. pants, kura 1. punkts nosaka, ka budžeta apakšprogrammas Augstas klases sasniegumu sports finansējuma apjoms nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā!
— Finanšu ministrija, vērtējot sākotnējos skaitļus un analizējot prognozes, mēdz būt piesardzīga, un tāpēc līdz šim nav atbalstījusi šīs bāzes paaugstināšanu budžeta sākotnējās izstrādes laikā. Labā ziņa, ka galu galā, pateicoties aktīvai sporta organizāciju darbībai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī mūsu Saeimas apakškomisiju, katru gadu izdevies mīnuszīmi tomēr pārvērst plusā un šo summu palielināt.
— Bet sajūta nav patīkama. Tiklīdz pieņemts viens budžets, visas sporta organizācijas metas izmisīgā cīņā par nākamo!
— Piekrītu, tas ir aplami. Centīsimies to labot. Nevajadzētu būt tā, ka mūsu sportisti sasniedz izcilus rezultātus, sekmīgi nes Latvijas vārdu pasaulē, bet mēs budžeta sākotnējos ciparos to visu nosviežam uz leju.
— Kad valsti skāra vispārējā ekonomiskā krīze un sporta budžets tika nežēlīgi apcirpts, premjers Valdis Dombrovskis solīja, kas vismaz daļēji tas tiks kompensēts ar ikgadējiem valsts akciju sabiedrību ziedojumiem. Bet šķiet šī džentlmeniskā noruna sāk aizmirsties. Džentlmeņi amatos mainās, rodas citas intereses, ziedojumus grib saņemt daudzi…
— Pareizāk būtu, ja visas valsts akciju sabiedrības šīs ziedojumu summas ieskaitītu valsts sporta budžetā un sporta organizācijas pēc visiem zināmiem kritērijiem to sadalītu.
— Pērnajā rudenī pēc Rio spēlēm daudzi, ieskaitot IzM Sporta departamentu, aizmirsa šajā pašā olimpiskajā ciklā izcīnītās divas olimpiskās sudraba un divas bronzas medaļas Sočos, pieprasot sporta sistēmas reorganizāciju un asi kritizējot LOK, kas gan no augstas klases sasniegumu sportam paredzētajiem līdzekļiem nesaņem pat trešo daļu.
— Situācija, protams, bija duāla. Pēc Sočiem gaidījām tādus pašus panākumus Rio, mediji un PR kampaņas solīja — tūlīt būs! Mēs medaļas vairākiem sportistiem uzkārām kaklā, viņiem vēl tikai kāpjot lidmašīnā uz Rio. Bet sports jau tāpēc ir sports, ka nav tik viegli prognozējams, ka tajā liktenīgas kļūst nejaušības, sīkumi un sakritības. Ja papēta, cik izmaksā vienas olimpiskās medaļas izcīnīšana, cik tajā iegulda citas valstis, tad jāatzīst, ka Latvija strādā ļoti, ļoti efektīvi.
— Starp citu, var gadīties, ka drīz mūsu Soču medaļas kļūst vēl spožākas.
— Turpinās starptautiskā dopinga skandāla izraisīto seku novērtēšana. Man bieži vaicā, kā būs ar naudas prēmijām, ja Soču olimpisko spēļu medaļas bobslejā un skeletonā patiešām tiks pārdalītas mums par labu? Protams, ka tādā gadījumā naudas balvu apjoms jāpārskata, citādi mēs atbalstītu tos, kas uzvar krāpjoties.
Bet arī Latvijas sportisti nav gluži nevainīgi. Pēc pozitīvo dopinga analīžu daudzuma uz sportistu skaitu esam vieni no lielākajiem grēkāžiem. Lai arī pieķerto dopinga lietotāju gadā nav vairāk par 10, uz kopējā fona tas ir daudz. Tiesa, lielākie vaininieki nav olimpisko sporta veidu pārstāvji, kas ir vairāk izglītoti, jo ar viņiem strādā LOV. Visvairāk dopings izplatīts amatieru sportā, jo īpaši fitnesa zālēs, kur cilvēki ne vienmēr pietiekoši zinošu un godprātīgu instruktoru vadībā cenšas uzlabot savu fizisko formu, nereti vairāk gan ar to domājot savu ārējo izskatu. Drīzumā plānojam tikties kopējā sēdē ar Saeimas Juridisko komisiju, lai izprastu, kāds likumiskais ietvars nepieciešams, lai varētu sekmīgāk cīnīties ar šo problēmu, sodīt arī par dopingu saturošu vielu izplatīšanu, motivēšanu tās lietot.
— Jūsu rokās ir ne tikai nauda, bet vispirms — likumi. Sporta veidu federācijas drīkst veidot tikai juridiskie biedri. Sporta klubi tādi ir, bet sporta skolas, kas ir pašvaldību iestādes, ne. Savukārt daudzās federācijās visaktīvākie biedri ir tieši sporta skolas.
— Izglītības un zinātnes ministrija līdz septembrim uzdevusi sakārtot šo jautājumu. Vienkāršoti sakot, federācijās sporta skolu vietā jāstājas pašvaldībām, kas tiesības sevi pārstāvēt var deleģēt sporta skolām. Gada sākumā gan Saeimas Sporta apakškomisijā, gan citos formātos organizēsim diskusiju, kā šai situācijai rast loģisku risinājumu. Varbūt pietiek ar vienu labojumu Sporta likumā.
— Sporta likumu tik bieži pieprasa grozīt, ka varbūt laiks rakstīt jaunu likumu?
— Patlaban man uz galda stāv 85 priekšlikumi likuma grozījumiem. Pirms kāda gada tika sākta diskusija par izmaiņu nepieciešamību un Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegts ap 100 priekšlikumu. Tagad ir jautājums, kā mēs ar tiem rīkojamies tālāk. Ir izskanējis arī priekšlikums rakstīt jaunu Sporta likumu. Varbūt nevajag visu veco uzreiz mest ārā, bet iet šim likumam skrupulozi cauri un skatīt, kas der, kas neder, kas jāmaina.
— Kādi ir būtiskākie priekšlikumi?
— Dažus jau esam īstenojuši, izdarot grozījumus Sporta likumā. Piemēram, nosakot atbildību par spēļu rezultātu sarunāšanu, par drošību auto, moto un ūdensmotosporta sacensībās. Sporta jomā darbojas ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī vairākas citas, un likumam vajadzētu precīzāk noteikt, par ko kura ministrija ir atbildīga. Jānostiprina Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss. Līdz šim tās lēmumi ir tikai rekomendējoši, bet tiem vajadzētu būt saistošiem. Galu galā LNSP vada premjers un tās sastāvā ir vairāki ministri, kā arī tiek pārstāvētas visas ietekmīgākās sabiedriskās sporta organizācijas.
— Vai tiek aktualizēts arī jautājums par atsevišķu sporta ministriju vai pārvaldi premjera pakļautībā?
— Šādas idejas laiku pa laikam izskan. Belēviča kungs savulaik pat bija gatavs sportu ņemt Veselības ministrijas paspārnē, Bergmaņa kungs šobrīd gatavs ņemt pie sevis, bet ne valdības, ne Saeimas gaiteņos šīs iniciatīvas netiek apspriestas. Sports paliek Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.
— Kā skolās būs ar trešo sporta stundu nedēļā, par kuras nepieciešamību it kā nešaubās neviens?
— Tā ir viena no ministrijas prioritātēm. Ieviešanu nedaudz kavē gan finansiāli apsvērumi, gan citu priekšmetu skolotāju iebildumi. Matemātiķi, protams, vēlas, lai vairāk tiktu mācīta matemātika, ģeogrāfi, lai — ģeogrāfija. Būtu jāsaprot, ka sports šiem mācību priekšmetiem nav konkurents. Gluži otrādi — tas palīdz tos labāk apgūt. Sporta stundā smadzenes atpūšas un iegūst enerģiju jaunai garīgai darbībai. Lēnām un arvien vairāk izdodas pārliecināt visas iesaistītās puses, kas lemj par šo jautājumu. Būtībā skolēniem nepieciešams tik daudz kustību, cik viņi saņem Latvijas Olimpiskās komitejas projektā Sporto visa klase. Sportojot katru dienu, viņi enerģiski pozitīvi uzlādējas un mācībās gūst daudz labākas sekmes.
— Izpaužas klasiskā pretruna starp lēmējvaru un izpildvaru…
— Cilvēkiem ir dažādas intereses. Mēs Saeimas Sporta apakškomisijā esam 13 deputāti, kas ar sportu ir vairāk nekā uz tu. Ar visu pārliecību varam cīnīties par šiem jautājumiem, uz kuriem citi kolēģi varbūt skatās no cita rakursa. Izglītības un zinātnes ministrijā sports ir viena no prioritātēm, tai ir jārisina arī citi ļoti aktuāli jautājumi, tomēr tā vienmēr ir aizstāvējusi sportu, cīnījusies par finanšu palielinājumu, katru gadu jaunās politikas iniciatīvās aizstāv arī trešās sporta stundas ideju. To, kas tiks īstenots, lielā mērā izšķir Finanšu ministrija, kā valsts maciņa turētāja, kā arī citi ministri, kas piedalās balsojumā. Un katram vajadzīgi papildu līdzekļi. Bet, tā kā sports kļūst arvien populārāks un panākumi lielāki, aug arī mūsu iespējas. Turklāt finanšu ministre ir izcila šahiste…
— Mums pirmo reizi ir finanšu ministre, kas ir arī Latvijas olimpiādes čempione!
— Jā, un mums par sporta vajadzībām ar viņu runāt ir daudz vieglāk.
— Arvien izskan prasības atsevišķus sporta veidus valstī pasludināt par prioritāriem. Bet paši sporta veidi godīgā konkurencē jau sevi sarindo prioritārā secībā — gūstot panākumus un iekļūstot Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā, izpildot Sporta federāciju padomes kritērijus… Arī valsts piedalās šajā procesā, maksājot sporta skolu treneriem algu. Šādi vērtējot, prioritāra ir vieglatlētika — 285 treneri, otrajā vietā basketbols — 219 treneri…
— Vieglatlētika ir arī vismazprasīgākais sporta veids, kas ieliek pamatus turpinājumam daudzās citās disciplīnās. Bet par prioritārajiem sporta veidiem piekrītu, — lai arī tie nav ar kādu īpašu lēmumu fiksēti, LSFP, LOK un LOV tos sarindo prioritārā secībā.
— Ja ar likumu, kā padomju laikos jau to mēģināja, tiktu noteikts stingrs saraksts, kuri sporta veidi valstī jāattīsta, mums, piemēram, nebūtu divkārtējā olimpiskā čempiona Štromberga. Kurš ierēdnis pirms 20 gadiem lielu puišu lēkāšanu ar maziem divriteņiem uzskatīja par perspektīvu sporta veidu?!
— Taisnība. Tāpēc jābūt brīvai konkurencei, kas katru sporta veidu uztur arī zināmā tonusā.
— Dzirdēts par īpatnēju ideju apvienot četras ļoti atšķirīgas nacionālās sporta bāzes vienā. Ekselento kamaniņu un bobsleja trasi Siguldā, Daugavas stadionu, kas turpmākajos gados būs būvlaukums, tenisa centru Lielupe ar līdzīgu likteni un sporta centru Mežaparks, kas ir arī LOV bāze.
— Ideja ir izveidot vienu valdi, bet katrā bāzē atstāt savu atbildīgo personu. Mērķis ir sakārtot saimniecību, bet tam nekādā veidā nevajadzētu mazināt finansējumu katrai atsevišķai bāzei.
— Bet, kas būtu jāsakārto kamaniņu un bobsleja trasē, kas ir augstākā līmeņa bāze, kurā regulāri notiek pasaules čempionāti un Pasaules kausa izcīņas?
— Tiesa, bet par šo jautājumu vēl risinās diskusijas. Piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja atsūtījusi priekšlikumu pārņemt Mežaparka bāzi.
— Un kā jūs uz to skatāties?
— Pirms izsaku viedokli, gribētu apspriesties ar visām iesaistītajām pusēm. Uzskatu, ka noteikti nedrīkst ciest ne sportisti, ne sporta bāze. Bet, ja uzlabojam pārvaldību, samazinām izmaksas, tas ir iespējams.
— LOK jau pieder olimpiskais centrs Elektrum Rīgā, kas neapšaubāmi kalpo tikai un vienīgi sportam.
— Neapšaubāmi tas ir veiksmes stāsts. Arī reģionālie olimpiskie centri ir kā sporta bišu stropi.
Jānis UPENIEKS
Saeimas deputāts (Vienotība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, LSFP valdes loceklis, LOK Izpildkomitejas loceklis, Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes loceklis
Dzimis: 1988. gada 21. novembrī Valmierā
Augums, svars: 198 cm, 107 kg
Izglītība: Valmieras Viestura vidusskola, Rīgas Ekonomikas augstskola (bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā)
Sportā: no septiņu gadu vecuma, trenējies basketbolā, vieglatlētikā, futbolā, volejbolā aizrāvies ar orientēšanos un cīņas mākslu
Pirmie treneri: Alvils Kaufmanis un Raitis Ravinskis
Lielākie sasniegumi: bronzas medaļa Latvijas basketbola amatieru līgā, Latvijas beisbola izlases dalībnieks (2011)
Darba gaitas: bijis ceļu strādnieks, finanšu analītiķa asistents, finanšu analītiķis Stendera ziepju fabrikā, mārketinga aģentūras Creative Media Services projektu vadītājs, 11. un 12. Saeimas deputāts
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir meita
Vaļasprieki: teātris, basketbols, beisbols, orientēšanās sports, vieglatlētika, golfs
VALSTS BUDŽETA PROGRAMMA SPORTS 2017.—2019. GADĀ
(Apakšprogrammas nosaukums, 2016. gada budžets, 2017. gada budžets, 2018. gada budžets, 2019. gada budžets)
Sporta būves 6 342 683; 17 424 830; 11 859 710; 6 925 718
Balvas par izciliem sasniegumiem 42 686; 42 686; 42 686; 42 686
Sporta federācijas un sporta pasākumi 2 820 000; 3 039 005; 2 323 940; 2 292 978
Murjāņu sporta ģimnāzija 2 639 551; 2 012 392; 2 012 942; 2 012 392
Latvijas Sporta muzejs 101 835; 85 763; 85 763; 85 763
Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā 2 006 613; 1 282 415; 992 415; 542 415
Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai 1 650 000; 1 650 00; 1 377 801; 1 360 811
Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 11 001 120; 14 666 398; 14 666 398; 14 666 398
Augstas klases sasniegumu sports 6 558 036; 6 718 036; 5 801 940; 5 722 975
Valsts ilgtermiņa saistības sportā — dotācija LOK — valsts galvoto kredītu atmaksai 3 365 550; 2 525 339; 3 224 444; 3 145 015
Dotācija Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai 365 000; 365 000; 280 245; 274 955
Kopā 36 893 074; 49 811 864; 42 667 744; 37 072 106
