Nojauc robežas, cementē prātu
Stass ir igaunis, Anda — latviete. Katrs ir savas valsts čempions, bet abiem kopā pieder tikai Latvijas zelts. Pasaules šāgada čempionātā 10 dejās jauniešiem Ķīpsalā startēs arī Staņislavs Varess un Gunta AndaZabrauska. Igaunis un latviete, kas kopā dejo tikai gadu, šajā laikā apliecinot sevi kā talantīgu un perspektīvu pāri.
Viens no pasaulē lielākajiem sporta deju festivāliem Baltic Grand Prix2013mobilizējis šos divus jauniešus — Staņislavs Varess un Gunta Anda Zabrauska pasaules čempionātam jauniešiem 10 dejās gatavojas tik cītīgi, ka viņus sastapt var tikai ļoti vēlā vakara stundā.Pāris savā starpā sarunājas angliski, kas ir vienkāršākais saziņas veids, jo katram ir sava dzimtā valoda: Stasam — igauņu, Andai —latviešu. Puisis labi runā arī krieviski un šobrīd apgūst latviešu valodu.
Jauniešu grupā sporta dejās var startēt līdz 18 gadu vecumam, bet Andai patlaban ir 15 un Stasam 18 gadi. Tātad nākamgad viņi Stasa vecuma dēļ nokļūst pieaugušo konkurencē. Anda varētu vēl trīs gadus startēt jauniešu grupā, bet, izvēloties trīs gadus vecāku partneri, viņai nākas strauji kļūt pieaugušai.
PAR LATVIJAS MEITENI PAČUKSTĒJA
Kā gan igauņu puisis kļuva par rīdzinieku? Izrādās, tā bijusi Stasa iniciatīva, izvēloties Latvijas meiteni Andu par savu partneri. „Ja gribi dejot augstā līmenī, tad bieži vien nākas pieņemt arī diezgan neparastus un pārdrošus lēmumus,” vaicāts par savu pārcelšanos uz Rīgu, skaidro Staņislavs Varess. „Pēc tam, kad izšķīros no savas iepriekšējās deju partneres, sapratu, ka Igaunijā sev piemērotu meiteni neatradīšu. Nācās izvērtēt dažādus variantus, vērojot pārus starptautiskajās sacensībās, galvenokārt pēc dejas kvalitātes. Dažas iespējamās partneres dzīvoja pārāk tālu no Igaunijas. Bet tad man kāds pačukstēja, ka ir viena Latvijas meitene. Izpētīju, cik viņa gara, savācu daudz informācijas. Kad paskatījos viņas deju video, sapratu, ka man der šāda partnere un, sameklējis viņu sociālajā portālā facebook.com, aizrakstīju. Pēc pāris dienām Andai Latvijā bija jāpiedalās pasaules čempionātā junioriem 10 dejās, es atbraucu uz Rīgu, lai uzrunātu Andu klātienē. Vēl pēc pāris nedēļām mēs satikāmies un pamēģinājām dejot.”
Kas Stasam bija būtisks deju partneres izvēlē? Puisis kā pirmo min dejas kvalitāti. „Man bija arī nozīmīgi zināt, kāds ir Andas raksturs, vai viņa ir mērķtiecīga, motivēta, vēlas kaut ko sasniegt,” skaidro dejotājs.
PARTNERIS LIEK PIEAUGT
„Stasu biju redzējusi sacensībās, un viņš man bija zināmā mērā elks,” par savu sastapšanos ar igauņu puisi stāsta Anda. „Kad uzzināju par Stasa interesi dejot ar mani, biju ļoti priecīga, kaut arī tobrīd vēl dejoju ar savu iepriekšējo partneri. Bija vairāki apstākļi, kāpēc pieņēmu lēmumu par labu partnera maiņai.”
Iepriekšējās sezonās Anda dejojusi ar Aleksandru Koroļko un Evertu Gulbi. Viņa sākumā bažījusies, ka trīs gadus vecākais deju partneris no Tallinas varbūt izcels savu pārākumu un pārlieku mācīs jauniņo, bet izrādījies, ka viņiem ir lieliska saprašanās un raksturu saderība, abi ar cieņu izturas viens pret otru un iztiek bez strīdiem un konfliktiem.
„Man šķiet, ka tas ir liels retums, jo domāju, ka Latvijā nav otra tāda pāra, kuram būtu tik labas savstarpējās attiecības, kādas ir mums ar Stasu,” smaida Anda. Protams, arī savstarpējās simpātijas esot svarīgas, uzskata abi dejotāji, kaut gan Stass piemin, ka ļoti profesionāli dejotāji dejas dēļ spēj arī notēlot simpātijas.
Pāra menedžere ir Andas māsa Ieva Zabrauska-Gailīte. Viņa uzsver, ka deja ir ļoti smags sporta veids un attiecībām pārī ir milzu nozīme, jo deja ir divu cilvēku kopdarbs. Turklāt nākas katru dienu būt kopā smagos treniņos, gandrīz katra nedēļas nogale paiet braucienos un sacensībās. „Anda ir ļoti mainījusies. Iespējams, ka viņa pati to neredz, bet, būdama trīs gadus jaunāka par Stasu, viņa ir ļoti pieaugusi. Stass viņai ir palīdzējis celt deju līmeni un arī dejā vairāk atvērties. Prieks redzēt, ka viņi ir labi draugi,” secina menedžere.
MĒRĶĪŠI UN EMOCIJU TRENIŅI
Kopš pērnā gada 20. novembra Stass dzīvo Rīgā un priecājas, ka tas nav pārāk tālu no Tallinas, ka itin viegli iespējams reizēm aizbraukt pie vecākiem.
Gan Staņislavs Varess, gan Gunta Anda Zabrauska katrs savā valstī 2012. gadā ar citiem partneriem bija kļuvuši par savas grupas valsts čempioniem 10 dejās. Desmit dejas ir pati grūtākā disciplīna, jo ir jāspēj nodejot gan piecas ugunīgās Latīņamerikas dejas, gan piecas skaistās standartdejas, kas kopā prasa milzīgu fizisko izturību. Kad Staņislavs un Anda sāka dejot kopā, jau pēc dažiem mēnešiem jaunais pāris kļuva par Latvijas jauniešu čempioniem. „Lai panāktu kaut ko, vispirms ir jāizvirza mazie mērķi, kuri pamazām jāsasniedz,” ceļu uz pjedestālu skaidro Stass. „Mazie mērķīši ir arī katrs treniņš. Kas attiecas uz šo pasaules čempionātu, tad, protams, būtu labi izcīnīt kādu augstu vietu, bet pats svarīgākais ir 14. decembrī nodejot maksimāli labi, sacenšoties ar 34 pasaules valstu spēcīgākajiem dejotājiem.”
„Pirms sacensībām notiek ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā sagatavošanās,” par jaunumu, kas ienācis arī Latvijas sporta dejotāju ikdienā, stāsta Anda. „Ir treneri, kas, izmantojot dažādus vingrinājumus, palīdz atvērties, smaidīt, nebaidīties parādīt savas emocijas.” Pāris ar šiem konsultantiem februārī iepazinušies treniņnometnē Polijā. Huberts un Magdašajā valstī ir atzīti sporta deju psihologi, kas spēj smadzenēs iestatīt ne tikai mērķus, bet arī programmu, kā tos sasniegt. Tagad abi treneri pasniedz nodarbības arī Latvijā.
PASĪŠU MAZMEITA UN VILTĪBA AR SKRITUĻSLIDĀM
Ieva Zabrauska-Gailīte, komentējot Andas nopietno aizraušanos ar sporta dejām, skaidro, ka jaunākā māsa patiesībā dejās bijusi kopš dzimšanas. „Mūsu vecvecāki ir Jānis un Ināra Pasīši, kuri bija pirmie Latvijas sporta deju čempioni 1962. gadā. Arī mūsu mamma ir dejojusi, un savulaik mēs — abas vecākās māsas — arī nopietni dejojām dažādos Latvijas klubos. Anda ir jaunākā, viņa redzēja, ko dara māsas. Dejas ir mūsu ģimenes tradīcija.”
„Ja runājam par finansēm, tad milzīgs paldies sakāms mūsu vecākiem,” norāda Stass, bet Anda steidzas skaidrot, ka sporta dejās viss ir ļoti dārgi — gan kurpes, gan tērpi, protams, arī privātstundas pie treneriem Latvijā un ārzemēs, kā arī braucieni uz sacensībām. Ja vecākiem pašiem nav iespēju finansiāli to visu nodrošināt, tad talantīgiem bērniem tiek meklēti sponsori.
Stass atzīstas, ka savulaik tēvam daudz kreņķu sagādājis, jo bijis nepaklausīgs puika, čīkstējis un izvirzījis savas prasības, ka grib to un grib šo. „Es dīcu, ka man vajag skrituļslidas, bet vecāki mani aizveda uz deju klubu, teica, lai es pamēģinu padejot un tad man būšot skritulenes,” par vecāku viltību stāsta Staņislavs. „Tomēr arī pēc tam, kad biju ticis pie skrituļslidām, tēvs vienalga lika iet dejot.”
PĒC STUNDĀM, PĒC TRENIŅIEM UN STARPBRĪŽOS
Staņislavam dejošana ilgi nav patikusi, jo viņš, kā katrs puika, gribējis spēlēt futbolu. „Tikai 14 gadu vecumā, kad parādījās labi rezultāti, man iepatikās būt pirmajam, iepatikās uzvaras garša, tas, ka man aplaudē, ka visi uz mani skatās,” ar dzirkstošām acīm klāsta igauņu puisis. „Un tajā brīdī, kad Igaunijas valsts čempionātā izsauca uz pjedestāla kā uzvarētāju, bija tā, ka gandrīz samaņu varēja zaudēt no milzu pārdzīvojuma.”
Arī Anda piedzīvojusi uzvaras sajūtas — tieši šāgada Latvijas čempiones tituls viņai ir īpaši nozīmīgs. Parasti gan tā īsti aptverot vēlāk, kas ir izdarīts, jo mirklī, kad tevi nosauc kā uzvarētāju, viss šķietot nedaudz sirreāls. Dejošanā neko arī nekad nevarot zināt, jo ir jauni pāri, kas strauji aug, savukārt citiem līmenis krītas, tāpēc atslābt nedrīkst ne mirkli.
Bet kā pārdzīvot neveiksmes? „Reizēm pēc neveiksmīgām sacensībām ir bijuši sarūgtinājumi, bet tos atstājam aiz muguras un visi kopā ejam tālāk, turpinām trenēties,” skaidro Staņislavs. „Patiesībā, katru dienu deju zālē trenējoties ar Andu, ir daudz labu emociju. Ja reizēm pēc skolas ierodos treniņā nomākts, tad vēlā vakarā palēkdamies priecīgs dodos mājās.”
Kad abi skolēni mācās? Pēc stundām, pēc treniņiem un starpbrīžos. Anda pavasarī beigs 9. klasi, Staņislavs pēc 12. klases vēlas studēt, bet, vaicāts par deju nākotni, stāsta, ka abi ir pārliecināti, ka dejos, cik vien ilgi varēs: „Mums dejas ir kā narkotika, mēs nespējam dzīvot bez tām, jo tas ir tik aizraujoši. Droši vien esam jukuši, bet mums abiem ļoti patīk tieši šāds dzīves stils.”
Staņislavs VARESS
Dzimis: 1995. gada 1. februārī Tallinā
Izglītība: Kallavere keskkool, Liivalaia gumnaasium, šobrīd 12. klases skolnieks Rīgas Itas KozakevičasPoļu vidusskolā
Vaļasprieki: ēst gatavošana, makšķerēšana, sports, aviomodeļu būve
Gunta Anda ZABRAUSKA
Dzimusi: 1998. gada 19. februārī Rīgā
Izglītība: Valda Zālīša pamatskola, šobrīd 9. klases skolniece Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā
Vaļasprieki: ceļošana, literatūra, ēst gatavošana
Pāra deju klubs: Dzintars
Treneri: Raimonds Piševs (Latvija), Matejs Krajcers (Slovēnija), konsultanti Marts Smolko (Latvija) un Ivona Golčaka (Polija)
Pāra nozīmīgākie sasniegumi: 2013. gada Latvijas čempioni 10 dejās jauniešu konkurencē, 2013. gada WDSF Youth Verona Open 2. vietas ieguvēji LA dejās, 2013. gada WDSF Youth Berlin Open 3. vietas ieguvēji ST un LA dejās
