Futbola izlases jaunā cerība
Šomēnes ar spēlēm Ziemeļmaķedonijā un Polijā Latvijas valstsvienība sāks 2020. gada Eiropas čempionāta atlases turnīru. Vēl mūsu pretinieki būs Austrijas, Slovēnijas un Izraēlas futbolisti, bet ceļazīmi uz Euro 2020 finālturnīru iegūs divas labākās grupas komandas. Latvijas valstsvienību cīņā vedīs jauns galvenais treneris — Slovēnijas speciālists Slaviša Stojanovičs, ar kuru noslēgts līgums uz trim gadiem.
Pēdējo divu gadu laikā Stojanovičs kļuvis jau par ceturto Latvijas valstsvienības galveno treneri — 2017. gada aprīlī mūsu slavenākais futbola speciālists Aleksandrs Starkovs šajā amatā nomainīja savu audzēkni Marianu Paharu, taču nu jau savā trešajā darba piegājienā izlasē nopelniem bagātais Starkovs nenoturējās pat gadu, pērn atdodot vadības grožus somu speciālistam Miksu Pātelainenam, kurš gan arī neguva panākumus, tāpēc jau pagājušā gada izskaņā futbola vadība sāka meklēt jaunu mūsu valsts galvenās komandas glābēju. Kā atzina Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs, Stojanovičs jau uzreiz bijis pirmais kandidāts uz šo amatu, taču sākumā problēmas radījušas trenera saistības ar iepriekšējo darbavietu — slavenāko Bulgārijas klubu Levski. Tāpēc piedzīvojām visai neparastu situāciju, kad jau janvāra vidū LFF paziņoja, ka ir panākta vienošanās ar jaunu treneri, taču oficiāli Stojanoviča vārds tika atklāts tikai pirmajā martā, vien trīs nedēļas pirms turnīra sākuma.
Interesanti, ka Stojanovičs bija viens no diviem galvenajiem kandidātiem uz Latvijas izlases galvenā trenera amatu jau pagājušajā pavasarī pēc Starkova atlaišanas no amata, taču toreiz speciāli izveidotā LFF darba grupa deva priekšroku somam Miksu Pātelainenam. Tagad varam secināt, ka tā bija kļūda. Stojanovičs jau ir pazīstams mūsu futbola līdzjutējiem, jo 2017. gada vasarā viņš uz pusi sezonas kļuva par Riga FC galveno treneri. Zīmīgi, ka togad Riga FC rindās savas profesionālas futbolista karjeras pēdējo sezonu aizvadīja arī tagadējais trenera darbadevējs Gorkšs.
49 gadus vecajam Stojanovičam ir pietiekami nopietna trenera darba pieredze. Savus pirmos ievērojamos panākumus viņš guva ar Slovēnijas komandu NK Domžale, divreiz pēc kārtas triumfējot valsts čempionātā (2007. un 2008. gadā), un klubam tie joprojām ir vienīgie Slovēnijas čempionu tituli. 2011. gada rudenī Stojanovičs jau kļuva par Slovēnijas valstsvienības galveno treneri, taču, negūstot panākumus, nostrādāja šajā amatā tikai nedaudz ilgāk par gadu. Toties ļoti labi Stojanovičam veicās nākamajā darbavietā Belgradā, kur viņš vadīja slavenāko Serbijas klubu Crvena Zvezda, jau pirmajā sezonā palīdzot klubam pēc septiņu gadu pārtraukuma izcīnīt Serbijas čempionu titulu (2014. g.). Uzreiz pēc tam Stojanovičs devās strādāt ar Beļģijas augstākās līgas klubu Lierse, taču tur viņš noturējās tikai pusi sezonas. Vēlāk, 2016. gadā, Stojanovičs dažus mēnešus nostrādāja Ķīnā, bet pagājušajā vasarā stājās pie Levski stūres, kas uz šķiršanās brīdi Bulgārijas čempionātā ieņēma otro vietu.
Stojanovičs ir kļuvis jau par desmito Latvijas valstsvienības galveno treneri no ārzemēm — seši no tiem gan bija vēl pirmās republikas laikā, bet atjaunotās neatkarības periodā futbola izlasi ar dažādām sekmēm vēl ir vadījuši gruzīns Revazs Dzodzuašvili, anglis Gerijs Džonsons un Pātelainens.
Ņemot vērā, cik drūmus laikus ir piedzīvojusi Latvijas valstsvienība, jaunā cikla sākumā nav pamata runāt par lieliem mērķiem, bet ar steigu soli pa solim ir jāsāk glābt mūsu futbola reputāciju. Pēdējā laika Latvijas izlases neveiksmes nozīmēja, ka atlases turnīra izlozē mūsu komanda nonāca pēdējā, sestajā, grozā kopā ar minivalstiņām — Lihtenšteinu, Andoru, Maltu un Sanmarīno (salīdzinājumam — Lietuva un Igaunija bija divus grozus augstāk). Diemžēl atkal nepiepildījās daudzu latviešu līdzjutēju sapnis tikt vienā grupā ar kādu no pie mums vēl neredzētiem Eiropas futbola grandiem (Angliju, Vāciju, Itāliju vai Franciju), taču tāpat jau 24. martā Varšavā mūs eksaminēs zvaigžņotā Polijas izlase. Latvijas izlasi gaidīs ļoti grūts pārbaudījums, jo poļiem ir izcila uzbrukuma līnija — Vācijas superkluba Minhenes Bayern līderis Roberts Levandovskis, kā arī divi no Itālijas čempionāta labākajiem snaiperiem — šīs sezonas atklājums Kšistofs Pjonteks (AC Milan) un Arkadiušs Miliks (Napoli).
Pirms tikšanās ar poļu zvaigznēm Latvijas futbolistus gaida, iespējams, pat vēl svarīgāka spēle — 21. martā Skopjē ar Ziemeļmaķedonijas izlasi. Tā ir tā pati bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija, kas šogad oficiāli nomainījusi valsts nosaukumu. Maķedoniešiem gan nav Eiropas mēroga futbola zvaigžņu, bet viņu labākie futbolisti spēlē augstāka līmeņa klubos nekā mūsējie. Ziemeļmaķedonijas izlasē ir trīs Eiropas TOP 5 līgu pārstāvji — pieredzējušais uzbrucējs un izlases kapteinis Gorans Pandevs no Itālijas kluba Genoa, kā arī vārtsargs Stole Dimitrevskis (Madrides Rayo Vallecano) un pussargs Eniss Bardhi (spāņu Levante).
Var teikt, ka Latvijas izlase šajos mačos būs tumšais zirdziņš, jo tās būs pirmās spēles jaunā trenera vadībā, un pagaidām varam tikai minēt, kādas būs Stojanoviča spēlētāju un taktiskās izvēles. Skaidrs gan, ka savainojuma dēļ pirmajos mačos mūsu izlasei būs jāiztiek bez pērn par gada labāko Latvijas futbolistu atzītā uzbrucēja Dāvja Ikaunieka. Savās mājās jauno Latvijas izlases modeli varēsim redzēt jūnijā, kad Rīgā viesosies Izraēlas un Slovēnijas futbolisti.
LATVIJAS VALSTSVIENĪBAS GALVENIE TRENERI ĀRZEMNIEKI
Villijs Maloušeks (Austrija) 1924. g.
Valters Vilsons (Anglija) 1925. g.
Ferencs Molnārs (Ungārija) 1926. g.
Karls Kurcs (Austrija) 1927. g.
Ferencs Vogenhūbers (Ungārija) 1935. g.
Rūdolfs Štancels (Austrija) 1936.—1938. g.
Revazs Dzodzuašvili (Gruzija) 1998.—1999. g.
Gerijs Džonsons (Anglija) 1999.—2001. g.
Miksu Pātelainens (Somija) 2018. g.
Slaviša Stojanovičs (Slovēnija) no 2019. g.
EURO 2020 KVALIFIKĀCIJA
G grupa
Polija, Austrija, Izraēla, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija, Latvija
Spēļu kalendārs
Ceturtdiena, 21. marts
Ziemeļmaķedonija—Latvija, Austrija—Polija, Izraēla—Slovēnija
Svētdiena, 24. marts
Polija—Latvija, Izraēla—Austrija, Slovēnija—Ziemeļmaķedonija
Piektdiena, 7. jūnijs
Latvija—Izraēla, Austrija—Slovēnija, Ziemeļmaķedonija—Polija
Pirmdiena, 10. jūnijs
Latvija—Slovēnija, Ziemeļmaķedonija—Austrija, Polija—Izraēla
Ceturtdiena, 5. septembris
Izraēla-Ziemeļmaķedonija
Piektdiena, 6. septembris
Austrija-Latvija, Slovēnija-Polija
Pirmdiena, 9. septembris
Latvija—Ziemeļmaķedonija, Polija—Austrija, Slovēnija—Izraēla
Ceturtdiena, 10. oktobris
Latvija—Polija, Ziemeļmaķedonija—Slovēnija, Austrija—Izraēla
Svētdiena, 13. oktobris
Polija-Ziemeļmaķedonija, Slovēnija-Austrija
Otrdiena, 15. oktobris
Izraēla-Latvija
Sestdiena, 16. novembris
Slovēnija—Latvija, Austrija—Ziemeļmaķedonija, Izraēla—Polija
Otrdiena, 19. novembris
Latvija—Austrija, Ziemeļmaķedonija—Izraēla, Polija—Slovēnija
A grupa
Anglija, Čehija, Bulgārija, Melnkalne, Kosova
B grupa
Portugāle, Ukraina, Serbija, Lietuva, Luksemburga
C grupa
Nīderlande, Vācija, Ziemeļīrija, Igaunija, Baltkrievija
D grupa
Šveice, Dānija, Īrija, Gruzija, Gibraltārs
E grupa
Horvātija, Velsa, Slovākija, Ungārija, Azerbaidžāna
F grupa
Spānija, Zviedrija, Norvēģija, Rumānija, Fēru salas, Malta
H grupa
Francija, Islande, Turcija, Albānija, Moldova, Andora
I grupa
Beļģija, Krievija, Skotija, Kipra, Kazahstāna, Sanmarīno
J grupa
Itālija, Bosnija un Hercegovina, Somija, Grieķija, Armēnija, Lihtenšteina
