Bez tiesībām uz neveiksmi
Gandrīz pēc gada pārtraukuma šomēnes darbībā atkal redzējām mūsu futbola valstsvienību, kas aizvadīja pirmos mačus jaunā galvenā trenera Daiņa Kazakeviča vadībā. Diemžēl Latvijas izlases jaunais dzīves posms Eiropas Nāciju līgas zemākajā līmenī iesākās ne pārāk iepriecinoši, jo neizšķirti ar Andoras un Maltas futbolistiem nekādā gadījumā nevar būt apmierinošs rezultāts. Jau oktobrī Latvijas izlasi gaida izšķiroša spēle Fēru salās — neveiksme šajā mačā sagraus mūsu cerības uz pirmo vietu Eiropas futbola pastarīšu līgā un radīs papildu spiedienu uz valstsvienības jauno vadību.
Pagājušajā žurnāla Sports numurā publicējām plašu interviju ar Latvijas nacionālās futbola izlases galveno treneri Daini Kazakeviču, tāpēc vēl jo interesantāk bija redzēt, cik daudz no trenera plāniem īstenosies dzīvē. Kazakevičs bija apdomīgs un brīdināja, ka pirmie soļi var būt ļoti grūti, sevišķi runājot par ilgtermiņa plāniem. Taču jāsaprot, ka laiks — tā ir privilēģija, ko var atļauties retais treneris. Valstsvienību līmenī rezultāts tiek prasīts tūlīt un tagad. Skaidrs, ka pēc divām spēlēm ir pāragri izdarīt secinājumus. Pirmais nopietnais atskaites punkts būs novembrī pēc Nāciju līgas beigām, bet šajā turnīrā pat otrā vieta būs neveiksme.
… UN 17 NEUZAICINĀTIE
Jaunā Latvijas izlases galvenā trenera debijas spēle Rīgā ar Andoru beidzās neizšķirti 0:0, kas mums divu gadu laikā pret šo pundurvalstiņu bija jau trešais bezvārtu neizšķirts pēc kārtas. Var jau sevi mierināt, ka no šiem mačiem šoreiz mūsējie bija tuvāk panākumam, neizmantojot vairākas lieliskas vārtu gūšanas izdevības (Jānis Ikaunieks pat nerealizēja 11 m soda sitienu), turklāt pēc Vladislava Gutkovska noraidījuma pēdējās 20 minūtes spēlējām mazākumā, taču tas tikai vēlreiz apliecina, cik zemu esam krituši, ka mums jāmeklē visādi attaisnojumi.
Savukārt otrajā spēlē Maltā Latvijas izlase ne ar ko nebija labāka par laukuma saimniekiem, un neizšķirts 1:1 bija absolūti godīgs mača iznākums.
Dainis Kazakevičs turēja solījumu, veicot diezgan būtisku sastāva atjaunināšanu, jo daļa ierasto izlases spēlētāju pāris iepriekšējos gados jau bija iztērējusi visu uzticības kredītu, tāpēc prasījās pārmaiņas. Zīmīgi, ka uz savām pirmajām spēlēm Kazakevičs neuzaicināja 17 spēlētājus, kuri pagājušajā gadā izgāja laukumā Latvijas valstsvienības mačos — vārtsargu Andri Vaņinu, aizsargus Vitāliju Jagodinski, Vitāliju Maksimenko, Armandu Pētersonu, Aleksandru Solovjovu, Vladislavu Gabovu, Vjačeslavu Isajevu, pussargus Kristeru Toberu, Oļegu Laizānu, Danielu Ontužānu, Alekseju Grjaznovu, Borisu Bogdaškinu, Vladimiru Kamešu, uzbrucējus Artūru Karašausku, Denisu Rakelu, Valēriju Šabalu un Ēriku Punculi. Protams, katram spēlētājam ir savs stāsts, piemēram, pamata aizsargam Maksimenko pievienoties valstsvienībai liedza Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, jo viņš ikdienā naudu pelna Japānā. Veterāns Vaņins beidzis spēlētāja karjeru, savukārt jaunie Tobers un Ontužāns dziedē savainojumus, un viņiem viss vēl ir priekšā.
DAŽĀDIE DEBITANTI
Pirmajos Kazakeviča mačos pie Latvijas valstsvienības stūres laukumā izgāja trīs debitanti — pirmajā spēlē ar Andoru uz maiņu cīņā iesaistījās Valmieras kluba pussargs — 21 gadu vecais Alvis Jaunzems, kurš Maltā jau ieņēma vietu starta vienpadsmitniekā, bet cits valmierietis — 24 gadus vecais aizsargs/pussargs Krišs Kārkliņš — debitēja Maltas mača izskaņā. Maltā pavisam negaidīti iespēju izmēģināt spēkus valstsvienības pamatsastāvā ieguva 18 gadus vecais uzbrucējs Raimonds Krollis, kurš kļuva par pirmo Mettas futbola skolas audzēkni valsts galvenajā komandā. Sākotnēji Krollis, kurš šosezon ar astoņiem gūtajiem vārtiem Latvijas virslīgā ir rezultatīvākais vietējais futbolists, bija iekļauts Latvijas U-21 izlasē, taču tad diskvalifikāciju nopelnīja Gutkovskis, bet Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ uz Maltu nevarēja doties Roberts Uldriķis, tāpēc Raimonds uzreiz izpelnījās paaugstinājumu.
Par īsto maču debitantu droši var saukt arī 24 gadus veco Eduardu Emsi, kurš pirms diviem gadiem gan nospēlēja pusi puslaika ierindas pārbaudes spēlē ar Dienvidkoreju, bet tagad viņš balsta pussarga pozīcijā abus mačus aizvadīja no zvana līdz zvanam. Emša gadījums ir īpašs, jo vietu valstsvienības pamatsastāvā viņš nopelnījis pēc pārcelšanās uz mums pavisam mazpazīstamo Armēnijas čempionātu.
Šajos mačos neviens no mūsu sākumsastāva laukuma spēlētājiem nebija pat 30 gadus vecs, bet, neskaitot debitantus, vēl pieci no starta vienpadsmitnieka futbolistiem valstsvienībā nav nospēlējuši pat 10 spēles — aizsargi Raivis Andris Jurkovskis un Antonijs Černomordijs, pussargi Andrejs Cigaņiks, Vladislavs Fjodorovs un jau minētais Emsis. Tātad mums tiešām ir jauna un nepieredzējusi komanda. Vislielākā pieredze no šo maču sastāva ir 29 gadus vecajam aizsargam Kasparam Dubram, kura rēķinā ir 39 valstsacīkstes, bet par spēli mazāk ir pussargam Artūram Zjuzinam.
SĀPĪGĀ PRIEKŠĒJĀ LĪNIJA
Traumas dēļ šoreiz malā bija jāpaliek aizsargam Mārcim Ošam, kurš spēlējis Šveices virslīgā, taču šobrīd ne jau aizsardzība ir mūsu lielākā problēma. Latvijas izlases vadībai noteikti vislielākās galvassāpes rada jaunu risinājumu meklējumi priekšējā līnijā, jo pēdējā laikā mums pagalam grūti klājas ar vārtu gūšanu. Simboliski, ka savā debijas mačā Kazakevičs uzbrukuma smailē izvirzīja Gutkovski, kurš spilgti iesāka sezonu Polijas ekstraklasē, taču valstsvienībā Vladislava sausā sērija kļūst arvien iespaidīgāka — 19 maču un vairāk nekā tūkstotis nospēlēto minūšu bez vārtu guvuma.
Diemžēl tieši pirmās spēles priekšvakarā savainojumu guva vēl viens uzbrucējs Dāvis Ikaunieks, kurš bija gatavs iziet laukumā vien otrajā spēlē uz maiņu. No mūsu uzbrukuma kandidātiem tieši Dāvim līdz šim izlasē ar tiešo pienākumu pildīšanu bija veicies vislabāk — četri vārti 24 spēlēs, bet no esošajiem futbolistiem rezultatīvāk izlasē ir spēlējis vēl tikai pussargs Zjuzins, kurš guvis septiņus vārtus. Septembra mači arī parādīja, ka Kazakevičs lielas cerības saista ar uzbrūkošo pussargu Jāni Ikaunieku, kurš bija visai aktīvs, taču izšķirošajos brīžos nepiepildīja cerības.
Kazakevičs visu laiku akcentē, cik svarīga ir stabilitāte, tāpēc oktobra mačos nav paredzamas lielas sastāva izmaiņas. Tomēr situācija Nāciju līgas tabulā Latvijas valstsvienībai ir kļuvusi ļoti sarežģīta — Fēru salas izlase pirmajos mačos apspēlēja gan Maltu (3:2), gan Andoru (1:0), apsteidzot mūs par četriem punktiem. Tas nozīmē, ka nākamajā turnīra spēlē 10. oktobrī Fēru salās Latvijas izlase vairs nevar atļauties neveiksmi, jo līdzjutēji diez vai pieņems otro vietu šajā Eiropas vājāko izlašu kompānijā.
Trīs dienas pirms tikšanās ar saliniekiem Latvijas labākie futbolisti aizvadīs vēl vienu pārbaudes spēli viesos ar Melnkalnes izlasi, bet Rīgā mūsu labākos futbolistus atkal redzēsim 13. oktobrī, kad pie mums viesosies maltieši.
EIROPAS NĀCIJU LĪGA
D līga
Fēru salas 2 – 2 – 0 – 0 – 4:2 – 6
Latvija 2 – 0 – 2 – 0 – 1:1 – 2
Malta 2 – 0 – 1 – 1 – 3:4 – 1
Andora 2 – 0 – 1 – 1 – 0:1 – 1
Nākamās Latvijas izlases spēles:
10. oktobris
Fēru salas—Latvija
13. oktobris
Latvija—Malta
14. novembris
Latvija—Fēru salas
17. novembris
Andora—Latvija
