1910. gadā kalti kausi
Trešdien Daugavas stadionā
sāksies starptautiskās vieglatlētu sacensības Rīgas kausi 2007.
Atjaunotajā variantā to izcīņai ir tikai otrais kārtas numurs. Tomēr pirmsākumi
meklējami tālajā 1910. gadā, kad Rīgas rātes dāvātos trīs kausus izcīnīja
skrējēji, lēcēji un metēji. Pēc pusgadsimta šādas sacensības
atdzima jaunā veidolā. Lai popularizētu
vieglatlētiku Latvijā, 1961. gada rudenī Rīgā ieradās vairāki slaveni PSRS
izlases vieglatlēti. Skatītāju atsaucība un ieinteresētība bija tik liela
(augstlēkšanas sektors Dinamo stadionā bija sajūsmināto skatītāju
aplenkts – tajā startēja arī pasaules rekordists Valērijs Brumels), ka Latvijas
Vieglatlētikas federācija un Rīgas pilsētas izpildkomitejas vadība pieņēma mūsu
vieglatlētikas vēsturnieka Jura Bernsona ieteikumu atjaunot Rīgas kausu izcīņu.
Sākas 32 gadus ilgais
(1962.-1993.), neparasti skaistais un panākumiem bagātais klasiskais Rīgas
kausu izcīņas periods. Sacensības vienmēr bija labi organizētas un populāras ne
vien PSRS, bet arī ārzemēs. Rīgas kausu izcīņā startējuši un lielākoties arī
uzvarējuši 33 olimpiskie čempioni – ieskaitot visus četrus Latvijas šķēpa
metējus.
Pasaules rekordu hronikā oficiāli
ir reģistrēti divi Rīgas kausos sasniegtie rekordi. 1968. gadā Vera
Korsakova 80 m ar barjerām noskrēja 10,2 sekundēs, un šis rekords palicis kā mūžīgais.
1973. gadā Faina Meļņika disku aizmeta 67,44 m.
Rīgas kausu izcīņā savulaik
piedalījušies visu tā laika savienoto republiku un 26 ārvalstu vieglatlēti.
Īpaši daudz skatītāju Dinamo stadionā, kur tagad atrodas Skonto
halle, bija 1984. gadā, kad tur startēja pasaules rekordists augstlēkšanā (2,38
m) Žu Janhua (Ķīna). Jau pēc startiem Rīgā viņš savam rekordam pielika vēl
vienu centimetru. Viens pats Jānis Lūsis astoņas reizes saņēma kausus – divus
no tiem iegūstot savā īpašumā.
Deviņdesmito gadu sākumā, Latvijai
atgūstot neatkarību un samazinoties finansiālajām iespējām, kritās arī Rīgas
kausu popularitāte. 1993. gadā tie notika pēdējo reizi. Tomēr jau 1996.
gada 2. jūnijā ar LVS iniciatīvu un jo īpaši ar britu vieglatlētu menedžera Dž.
Normena atbalstu tika aizsākta jaunu starptautisko Rīgas sacensību vēsture.
Rīgā ir viesojušies kā pasaules rekordisti trīssoļlēkšanā briti Džonatans
Edvardss un Ašja Hansena, arī četrkārtējais Eiropas čempions šķēpa mešanā
(tāpat kā Jānis Lūsis) Stīvs Beklijs, arī olimpiskais čempions 800 m – Vjeborns
Rodals (Norvēģija).
Pērngada sacensības bija zīmīgas ar
to, ka mums atkal ir Rīgas kausi. Ar Rīgas Domes finansiālo atbalstu
atjaunots ne tikai nosaukums, bet arī fakts, ka septiņi uzvarētāji (obligāti –
arī šķēpa mešanā) saņem speciālos Rīgas kausus. Speciāla komisija lems, kurās
sešās disciplīnās uzvarētājiem kausus piešķirs šoreiz.
Pērn sacensību rota bija Vadima
Vasiļevska fantastiskais 90,43 m tālais šķēpa metiens.
Andris STAĢIS
Skatīties Vadimu
Viens no
galvenajiem notikumiem Rīgas kausu izcīņā noteikti būs šķēpa mešana vīriešiem.
Gribu visus vieglatlētikas draugus aicināt klātienē vērot Vadima Vasiļevska
startu, jo šogad pašu mājās daudz startu nav plānots.
Vadims tikko atgriezies no sacensībām Vācijā, kur viņš
sasniedza tobrīd otro labāko rezultātu pasaulē (tikko gan mūsējo par nieka
tiesu apsteidzis norvēģis Torkildsens un soms Pitkameki) – 87,56 m.
Stāsta Vadims Vasiļevskis: „Pirms sacensībām jutos ļoti labi. Vienīgi
sezonas sākumā drusku klibo ieskrējiena ritms. Kad biju aizmetis jau 87 metrus,
pirms pēdējā mēģinājuma ieskrējiens sanāca ļoti ātrs. Izmetu un jutu, ka viss
izdevies ļoti labi – precīzi trāpīju šķēpā, tehniski viss izdevās gandrīz lieliski.
Un šķēps lidoja – vienīgi nespēju noturēties sektorā. Kad šķēps piezemējās,
nenoturējās arī tiesneši (parasti tā nedara) un rezultātu izmērīja – 94,29
m…"
Ja atrēķinātu kaut pusmetru, tas būtu viens no labākajiem
metieniem cilvēces vēsturē. Bet visu var labot, sezona tikai uzņem
apgriezienus. Tagad Vadimam iecerēts nopietns treniņdarbs un nākošais starts
būs Rīgas kausos. Atceramies, ka tieši kausu izcīņā Vadims pirmo un vienīgo
reizi pārsniedza 90 metrus – 90,4 m. Šīs piektdienas pievakarē sacensību sākums pl. 18, kur vērosim Vadima šķēpa lidojumu.
Juris Bērziņš-Soms
