Anglija būs aizslēgta?

Andris Staģis

No
piektdienas līdz svētdienai vieglatlētikas līdzjutēju skati būs
piekalti Lielbritānijas pilsētai Birmingemai, kur notiks šīs ziemas
lielākās sacensības -Eiropas meistarsacīkstes. Turpat 600 dalībnieku
(no 45 valstīm) vidū būs arī astoņi Latvijas

Pirmās
Eiropas vieglatlētu sacensības telpās notika 1966. gada 27. martā
Vācijas pilsētā Darmštatē. Pirmās četras sacensības dēvēja par Eiropas
spēlēm – tikai kopš 1970. gada eiropiešu sacensībām telpās tika
piešķirts čempionāta statuss. Līdz pat 1990. gadam čempionāti notika
katru gadu – pēc tam jau ik pārgadus, pārmaiņus ar pasaules
čempionātiem.Pirmajās divās
spēlēs Latvijas vieglatlēti nebija PSRS izlasē. Debitante 1968. gadā
Madridē bija Helēna Ringa – tāllēkšanā viņai tika 5. vieta (6,14 m)…

Turpinājumu lasiet žurnālā

Kad un cikos mūsējie startē Birmingemā

2. marts

9.45 60 m/b siev. priekšskrējieni Zanda Grava

10.10 60 m/b vīr. priekšskrējieni Staņislavs Olijars

11.40 lodes grūšana kvalifikāc. Māris Urtāns

12.15 tallēkšana siev. kvalifikāc. Ineta Radēviča

15.45 60 m/b siev. pusfināli Zanda Grava ( ja iekļūst)

16.05 60 m/b vīr. pusfināli Staņislavs Olijars (ja ieklūst)

16.20 augstlēkšana siev. kvalifikāc. Natālija Čakova

16.50 lodes grūšana fināls Māris Urtāns (ja iekļūst)

18.20 60 m/b siev .fināls Zanda Grava ( ja iekļūst)

18.30 60 m/b vīr. fināls Staņislavs Olijars ( ja ieklūst)

3.marts

9.30 60 m siev. priekšskrējieni Zanda Grava

9.35 tāllēkšana vīr. kvalifikāc. Andrejs Maškancevs

10.00 60 m vīr. priekšskrējieni Staņislavs Olijars

10.05 augstlēkšana vīr, kvalifikāc. Normunds Pūpols

10.40 60 m septiņcīņai Jānis Karlivāns

11.45 tāllēkšana septiņcīņai Jānis Karlivāns

13.15 augstlēkšana siev. fināls Natālija Čakova (ja ieklūst)

13.25 lodes grūšana septiņcīņai Jānis Karlivāns

15.00 60 m siev. pusfināli Zanda Grava ( ja ieklūst)

15.15 tāllēkšana siev. fināls Ineta Radēviča ( ja iekļūst)

15.20 60 m vīr. pusfināli Staņislavs Olijars ( ja iekļūst)

15.45 augstlēkšana septiņcīņai Jānis Karlivāns

4. marts

9.15 60 m/b septiņcīņai Jānis Karlivāns

10.30 kārtslēkšana septiņcīņai Jānis Karlivāns

14.00 augstlēkšana vīr. fināls Normunds Pūpols ( ja iekļūst)

14.40 1000 m septiņcīņai Jānis Karlivāns

15.00 tāllēkšana vīr. fināls Andrejs Maškancevs ( ja iekļūst)

16.05 60 m siev. fināls Zanda Grava ( ja iekļūst)

16.20 60 m vīr. fināls Staņislavs Olijars ( ja iekļūst)

Interesanti,
ka sacensības Madridē notika slēgtajā velotrekā, kuram pa vidu bija
ierīkots tikai 182 metru garš koka skrejceliņš. Vēl ilgi ziemā
sacensības notika uz koka skrejceliņiem, turklāt garumā tas svārstījās
no 150 līdz 200 metriem. Tikai astoņdesmitajos gados ieviesa standartu,
ka telpu sacensībās celiņa garumam jābūt 200 metru.Pirmais
no latviešu vieglatlētiem godalgotu vietu – zelta medaļu 1972. gadā
Grenoblē izcīnīja pērn mūžībā aizgājušais skrējējs Juris Grustiņš, 3000
metru distanci veicot 8:02,85. Līdz 1992. gadam PSRS izlases sastāvā
latviešu vieglatlēti piedalījās 12 Eiropas čempionātos, izcīnot 12
medaļas – septiņas zelta, divas sudraba un trīs bronzas.Čempiona
godā divkārt bija Jānis Bojārs lodes grūšanā (1983. gadā Budapeštā –
20,56 metru un 1984. gadā Gēteborgā – 20,84 metru). Savukārt Inta
Kļimoviča un Ingrīda Barkāne 1975. gada Katovicē saņēma zelta medaļas
par PSRS izlases uzvaru stafetes skrējienā. Pēdējo reizi startējot PSRS
izlases formā (1990. gadā – Glazgovā), savu pirmo zelta medaļu izcīnīja
barjerists Igors Kanovs – 7,52. Tomēr visspožākie panākumi 1986. gadā
Madridē guva trīssoļlēcējs Māris Bružiks. Viņš ne tikai izcīnīja zelta
medaļu, bet pat sasniedza jaunu pasaules rekordu – 17,54 metru. Līdz
1992. gadam sudraba medaļas tika Sarmītei Štūlai 800 metru (1975.
gadam) un Aleksandram Obižajevam kārtslēkšanā (1983. gadam – 5,60
metru), bet bronzas – Jānim Laurim arī kārtslēkšanā (1974. gadā – 5,30
m) un divkārt Intai Kļimovičai 400 metru (1975. gadā – 53,91 un 1976.
gadā – 52,80).PSRS izlases
sastāvā nekad nebija vairāk par trim latviešu vieglatlētiem. 1992. gadā
Dženovā (Itālija) XXII Eiropas čempionātā, kad Latvijas vieglatlēti
pirmo reizi startēja zem sarkanbaltisarkanā karoga, mūsu delegācijā
bija astoņi sportisti. Tikpat cik 1996. gadā Stokholmā, 1998. gadā
Valensijā un arī tagad – Birmingemā. Igors Kazanovs, jau otro reizi
kļuvis par Eiropas čempionu, stāvot uz goda pjedestāla, kā pirmais
latviešu sportists pēc neatkarības atgūšanas, lika skanēt Latvijas
himnai. Igors uzvarēja vēl divkārt – 1996. gadā Stokholmā (7,59) un
1998. gadā Valensijā (7,54).Uz
Birmingemu Latvijas vieglatlēti dosies jau astoto reizi. Šajos septiņos
čempionātos izcīnītas piecas zelta un pa vienai sudraba un bronzas
medaļai. Bez Igora Kazanova trim uzvarām vēl pa reizei uz goda
pjedestāla augstākā pakāpiena stāvējuši Māris Bružiks trīssoļlēkšanā
1996. gadā (16,97) un Staņislavs Olijars 2000. gadā Ģentē (60 m/b –
7,50). Sudraba medaļa jeb dubultuzvara turpat Stokholmā tika citam mūsu
barjeristam Guntim Pederam (7,65). Bronzu 2002. gadā Vīnē saņēma
Staņislavs Olijars.

Andris STAĢIS