Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ar pasaules rekordu par godu simtgadei

Vislatvijas orientēšanās nakts, Nakts peldējums ar Ginesa rekorda mēģinājumu 100 x 100 metru stafetē, #BeActiveSporta un fitnesa nakts, Nakts skrituļbrauciens Eiropas Sporta nedēļa Rīgā noslēdzās ar enerģisku pasākumu virkni tumsas aizsegā. Dienas gaišajā pusē visā Latvijā risinājās tautas sporta pasākumi. Ikviens bija aicināts piedalīties sporta aktivitātēs, mudinot iedzīvotājus piecelties, sākt sportot un turpināt to darīt visa gada garumā.

Orientēšanās nakts popularitāte aug

Ar vairāk nekā 1600 cilvēku dalību 28. septembrī risinājās Vislatvijas orientēšanās nakts, ko orientieristu saime atzīmējusi kā šogad lielāko rogaininga pasākumu Latvijā. Vislatvijas orientēšanās nakts šogad norisinājās astoņās Latvijas vietās — Talsos, Vecumniekos, Liepājā, Limbažos, Olainē, Salaspilī, Cēsīs un Rīgā.

“Pērn Vislatvijas orientēšanās naktī startēja vien aptuveni 700 cilvēku, taču šogad atsaucība bija krietni lielāka un daudzi sporta veidu izmēģināja pirmo reizi,” akcentēja Vislatvijas Orientēšanās nakts organizatore Ildze Straume. “Bija cilvēki, kuri uz pasākumu devās ar sportiskiem mērķiem un cīnījās par godalgotām vietām, taču daudziem tā bija vienkārši iespēja atpūsties un pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni. Daudzās pilsētās laikapstākļi dalībniekus nelutināja un bija stiprs lietus, kas gan nevienu nenobiedēja doties trīs stundu ilgajā rogaininga distancē.” Kopā būšanas prieks un sacensību azarts ņēma virsroku.

Šāda pasākuma veiksmīga izdošanās nebūtu iespējama bez pašvaldību atbalsta. Daudzviet tika nodrošinātas siltas telpas, kur pēc finiša sasildīties, Limbažos pašvaldība nodrošināja balvas pilnīgi visiem dalībniekiem, ne tikai uzvarētājiem, savukārt Vecumniekos tika pasniegtas vietējo uzņēmēju sarūpētas balvas.

Vislatvijas orientēšanās nakts uzvarētāji

Liepāja: Mana labākā komanda(Mārtiņš Eglijs, Iveta Eglija)

Rīga: Krūšu inspekcija (Guntis Šmaukstelis, Miķelis Zumbergs)

Cēsis: OK Meridiāns BB(Jānis Brakšs, Sandis Burtnieks)

Salaspils: Zoo stacijas bērni (Ivars Vertuls, Viesturs Bērziņš)

Talsi: Ģimenes spēks(Dārta Silgale, Jana Silgale, Jānis Silgals, Eduards Silgals, Artūrs Silgals)

Vecumnieki: Darba rezerves(Edijs Šmits, Raimonds Kaže)

Limbaži: Limbaži skrien(Alise Putraima, Andris Mežgailis, Māris Ādamsons, Agnija Ādamsone, Kitija Zaule)

Olaine: Braļukas(Artūrs Verza, Andrejs Verza)

Ginesa rekorda mēģinājums

Viens no visemocionālākajiem sportiskās nedēļa brīžiem bija Latvijas simtgadei apvienotās peldētāju komandas mēģinājums pārspēt Ginesa rekordu 100 x 100 metru peldējumā pirms Nakts peldējuma 29. septembrī Ķīpsalas peldbaseinā. Starp 100 peldētājiem, kuri mēģināja labot šobrīd britiem piederošo sasniegumu (1.29:03), līdzās Latvijas peldētājiem bija arī titulēti meistari, olimpieši un daudzi nacionālo izlašu dalībnieki, Eiropas un pasaules čempionātu peldētāji no Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, Austrijas, Izraēlas, Islandes un Portugāles.

Titulētākais peldējuma dalībnieks — pasaules čempions, Pekinas un Londonas olimpisko spēļu medaļnieks Krievijas izlases stafetes peldējumos — Jevgēņijs Lagunovsuzreiz pēc sava peldējuma atklāja, ka uz Latviju devies ar lielu intrigu. “Esmu šeit šo grandiozo sacensību dēļ,” iesāk 32 gadus vecais sportists, “savā dzīvē esmu piedalījies daudzos stafetes peldējumos, bet šādā pasākumā startēju pirmo reizi, tādēļ ļoti gribējās piedalīties — ārkārtīgi interesanti!”

Savukārt vienīgā dāma starp 100 dalībniekiem, kura startēja 100 x 100 stafetes peldējumā, — Hrafnhildura Lutersdotirano Islandes — ar slapjiem matiem un degošām acīm sacīja: “Esmu patīkami satraukta — vēl nekad neesmu bijusi daļa no pasaules rekorda! Dāmu šeit nav daudz, jo esam ātras, bet ne tik ātras kā puiši ūdenī. Tam jābūt ļoti ātram peldējumam, lai sasniegtu jaunu rekordu,” cerību uz izdošanos pauda islandiete. Viņas tautietis Fredraks Milošs piebilda: “Šis ir lielisks pasākums — milzīga enerģija virmo gaisā. Man patīk peldēšana, jo dievinu ūdeni — man patīk tā sajūta, ka ūdenī esmu ātrs.”

Marks Šperkins no Izraēlas,kuram personiskais rekords 100 m peldējumā ir 50,46 (!) sekundes, brīdi, pirms stafete finišēja, tribīnē pauda pārliecību, ka rekords kritīs: “Mēs būsim Ginesa rekorda grāmatā — mana komanda peld ļoti ātri.”

Savukārt mūsu peldētājs jelgavnieks Emīls Dūmiņšpastāstīja, ka ar peldēšanu sācis nodarboties ārstnieciskos nolūkos. “Peldēšana mani aizrāva, un es turpinu trenēties. Esmu šeit, jo gribu piedalīties Ginesa rekorda uzstādīšanā,” apņēmības pilns bija Emīls. Baltijas čempions Rinalds Puķītis ar peldēšanu nodarbojos, lai uzturētu labu veselību un labi izskatītos. “Esmu nedaudz uztraucies, bet tas ir normāli,” pirms starta, kad stafetes adrenalīna pārsātinātā atmosfēra bango pilnā sparā, atklāj Rinalds.

Un tikaipasaules rekords

Tikai nedaudz vairāk par minūti pietrūka, lai Latvija bez diskusijām ierakstītu vārdu Ginesa rekordu grāmatā — kopīgiem spēkiem šo distanci Latvijas komanda nopeldēja 1 stundā 30 minūtēs 28 sekundēs.Tiesa, Rīgā peldējums notika olimpiskā izmēra jeb 50 m baseinā, kurā ir ievērojami grūtāk sasniegt ātrāku rezultātu nekā 25 m baseinā, turklāt peldēšanā strikti nošķir rekordus, kas sasniegti viena vai otra izmēra baseinā, taču Ginesa rekordu komisija līdz šim tam nav pievērsusi uzmanību.

Pirms starta sportistu sapulcē peldētājiem mati sacēlušies stāvus, uzzinot, ka olimpiskā izmēra baseinā notiks mēģinājums gāzt rekordu, kas uzstādīts īsajos celiņos. Bet organizatoriem izvēles nebija.

“Šis ir pasaules rekords jeb ātrākais 100 x 100 m peldējums, kāds jebkad ir noticis olimpiskā izmēra baseinā. Apkopojot TOP 100labākos rezultātus 50 m un 25 m baseinā, redzams, ka īsajā baseinā šādu distanci tie paši sportisti var nopeldēt aptuveni par 200 sekundēm ātrāk,” analizē Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs. Patlaban peldēšanas federācija strādā pie tā, lai Rīgā sasniegtais rekords tiktu iekļauts arī Ginesa rekordu grāmatā.

Viena peldētāja vidēji pavadītais laiks distancē ir augstvērtīgs. “Ja kāds mūs apsteigs, tad peldēsim vēlreiz,” piebilda Platonovs, kurš bija galvenais idejas autors Latvijas simtgadē dāvināt grandiozos peldēšanas svētkus.

Nakts peldējuma enerģijas lādiņš

Kad 100 x 100 metru rekorda peldējums bija noslēdzies, dalībnieku emocijas turpināja dzirksteļot kopīgajā svētku noskaņojumā. Četrās Latvijas pilsētās starta šāviens tika dots Nakts peldējumam, kas risinājās jau ceturto reizi. Baseinos vienlaikus lēca Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils iedzīvotāji, īpašā apgaismojumā un dīdžeju mūzikas pavadībā baudot sportisku vienotības izjūtu ūdenī.

Latvijas pilsētās Nakts peldējumos vienojās 900 veselīga dzīvesveida atbalstītāji, kopīgiem spēkiem veicot 83,9 km garu peldējumu. Tādā veidā par vairāk nekā 6 km uzlabots pērn Nakts peldējumā iespētais rezultāts, kas 2017. gada Eiropas Sporta nedēļas ietvaros sasniedza 77,35 kilometrus.

“Šis kopīgais mērķis bija pamatīgs enerģijas lādiņš, kas vienoja — es gribētu ticēt — ikvienu Ķīpsalas baseinā esošo un arī attālināti te notiekošajam sekojošo. Manuprāt, šāda kopības izjūta par to, ka spējam paveikt ko nebijušu un unikālu, pamatīgi var iedvesmot uz lieliem darbiem un motivēt arī tos, kuri līdz šim nav bijuši tik aktīvi,” iespaidos dalās#BeActiveun Nakts peldējuma vēstnesis, arhitekts un garo distanču skrējējsDins Vecāns. Viņš piebilda, ka tautas sporta kustību pasākumos redz pieaugošu cilvēku iesaisti un aktivitāti.

Nakts peldējuma mērķis ir atgādināt par peldēšanu kā veselīgu un aktīvu fizisko nodarbi, taču, lai tas gada tumšajos mēnešos spētu ieintriģēt, speciāli šim notikumam tika domāts par īpašu noformējumu, kas peldētājiem un arī skatītājiem padara šo pasākumu par vizuāli baudāmu un neaizmirstamu pieredzi.

“Nav nekā labāka par ūdeni — no rīta ūdenī mazgājam seju, tīrām zobus, dienas gaitā ir svarīgi to dzert —, un kādēļ gan lai katru dienu nepeldētu, pavadot brīdi ūdenī? Tas ir lieliski,” piebilda peldēšanas saimes šefs Platonovs.

Fitness — tumsas aizsegā Rīgas sirdī

Kamēr vieni peldēja, citi vingroja brīvā dabā Esplanādē.

Pirmo reizi notika #BeActiveSporta un fitnesa nakts, kurā ikvienam atnācējam bija iespēja izdejoties Dance Fitnodarbībā ar treneri no Īrijas — Luīzu Makoliju, izmēģināt FITBO nodarbību treneres Alīnas Silickas vadībā un izaicināt sevi treniņā ar Kristapu Strodu.

Visa vakara garumā risinājās ielu vingrotāju paraugdemonstrējumi, notika konkursi un izlozēja balvas, interesenti varēja izmēģināt dažādus fitnesa produktus un citas sportiskas aktivitātes.

“Superīgi izdomāts!” sacīja Esplanādē sastaptais nis Cīrulis, kuru ar draudzeni uzrunājām tikko pēc izmēģinātā vingrojumu kompleksa Stroda vadībā. “Dažādi vingrinājumi un spēles tādā veidā, ka gribas darīt. Esmu arī mājās mēģinājis fitnesa vingrinājumus, sekojot YouTubeatrodamajiem fitnesa vingrinājumiem, taču te kopā un brīvā dabā ir foršāk. Kā izdomājām atnākt uz šo pasākumu? Sociālajos tīklos mani uzrunāja #BeActiveSporta un fitnesa nakts reklāma. Šonedēļ biju aizgājis arī uz pāris fitnesa treniņiem Nacionālajā bibliotēkā, kas notika Eiropas Sporta nedēļas ietvaros. Savukārt Jāņa draudzene Ikra no Pakistānas, kura dzīvo Rīgā, atklāja, ka viņu iedrošinājis tas, ka visi sporto kopā un pilsētas centrā. “Šī ir ļoti laba ideja, jo parasti šeit un šajā vietā nekas tāds nenotiek. Manuprāt, tas ir labs veids, kā cilvēkus uzrunāt un iesaistīt fitnesā. Aktīvāk izkustējusies, jūtos labāk un kādus no šiem vingrinājumiem pamēģināšu atkārtot mājās,” iespaidos par iegūto unikālo pieredzi dalījās pakistāniete.

Visas dienas gaitā iedzīvotāji arī citur Latvijā varēja izmēģināt fitnesa klubu īpašos piedāvājumus, lai iepazītos ar veselības sportu.

Nakts brauciena gaismu karnevāls

Par tradīciju kļuvis Brīvības ielas Nakts brauciens, kurš norisinājās jau piekto reizi un trešo reizi Eiropas Sporta nedēļas ietvaros, pulcējot aptuveni 5000 dalībnieku. Šogad trase bija 5 km gara — no Esplanādes līdz Pērnavas ielai un atpakaļ.

Rīdzinieki nakts braucienus atzinuši kā vienu no pozitīvākajiem aktīva dzīvesveida veicinošiem pasākumiem. Skeitbordistiem, skeiteriem un skrituļotājiem tā bija arī iespēja izmēģināt tikko atjaunoto Brīvības ielas segumu, kas ikdienā nav iespējams.

Trasē sastapām arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretāru un Sarajevas olimpisko spēļu medaļnieku Zinti Ekmani:“Internetā izlasīju, ka gaidāms Nakts brauciens — man bija klikšķis, ka te ir jābūt, jo īpaši tāpēc, ka dzīvoju tuvumā. Šis brauciens atgādina 1. maija stafetes, kurās augstskolas sitās pa Brīvības ielu savā starpā — nostalģija pārņem… Atceros, kā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija bija uz nažiemar Rīgas Tehnisko universitāti,” sarunas ratu negaidītā virzienā pavērš Ekmanis. “Ideāli laikapstākļi skrituļošanai — tāpat kā bobslejā: galvenais, ka nekas no gaisa nekrīt. Ko es šovakar ieteiktu visiem tiem, kuri nesporto? Obligāti jāpiedalās šādos pasākumos — kopības sajūta ar sportisku piesitienu līdzīgi kā Dziesmu svētkos! Veselīgi.”

Ar skrituļslidām braukt ir viegli un vērtīgi, jo tiek vingrinātas tādas muskuļu grupas, kuras ikdienā netiek noslogotas. “Tas ir svarīgi, lai ķermenis būtu attīstīts vispusīgi. Jūtu, ka skrituļošana man pēc operācijas ir palīdzējusi nostiprināt gūžas muskulatūru. Skrituļošana, skriešana, peldēšana, vingrošana — tas viss kopā dod vajadzīgo efektu,” skaidroja Ekmanis.

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece, departamenta direktora vietniece Dina Vīksna sacīja, ka pasākuma odziņa ir brauciens pa pilsētas centrālo ielu, kas pasākuma gaitā pilnībā pieder mazo ritenīšu braucamrīku cienītājiem: “Palūkojieties! Viņi visi smaida: lieli un mazi, apaļi un tievi — visi sporto, visiem ir labi. Šķiet, pat koki smaida pretī! Esmu pati piedalījusies, un bija ļoti labi. Šis brauciens nav sportiskiem rezultātiem, bet — lai izbaudītu gan rīdzinieku, gan pilsētas viesu kompāniju.”

#Piecel cituvisefektīvākais risinājums

Visdažādākie sporta pasākumi nedēļas garumā sadarbībā ar pašvaldībām, olimpiskajiem centriem, skolām, fitnesa klubiem notika visā Latvijā — skriešana, nūjošana, vingrošana, peldēšana, pārgājieni, futbols, volejbols, frisbijs, beisbols un citas komandu sporta spēles, dažādu cīņas veidu demonstrējumi, atklātie treniņi, velosacensības, burāšana, disku golfs, akmens mešanas sacensības tālumā un daudz dažādu citu pasākumu.

Pērn ESN ietvaros veiktais pētījumu aģentūras KantarTNS pētījums par sporta paradumiem Latvijā liecina — kopumā vairākums (68 %) strādājošo Latvijas iedzīvotāju ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet gandrīz katrs trešais jeb 28 procenti Latvijas iedzīvotāju tomēr atzīst, ka ikdienā nesporto vai nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Fakti liecina — joprojām esam lielāki sporta (84 %) fani nekā sportotāji. Tāpēc šāgada Eiropas Sporta nedēļas pasākumu vienotais aicinājums Latvijā bija Piecelies pats un #piecel sev līdzi vēl kādu. Psihoterapeits un sporta psihologs nis Grants uzsver, ka pārliecinoši visefektīvākais ceļš, kā nobriedušu vai gados vecāku cilvēku iesaistīt fiziskās aktivitātēs, ir paņemt viņu līdzi uz fizisku aktivitāti un sportot kopā. Piemēram, doties kopā dabā nūjot, izbraukt ar velosipēdiem, pavingrot, palīdzot cilvēkam sajust enerģijas pieplūdumu.

Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva ar mērķi pievērst Eiropas iedzīvotājus aktīvam dzīvesveidam un skaidrot tā pozitīvo ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti. Kaut arī šāgada Eiropas Sporta nedēļa Latvijā ir noslēgusies, tās organizatori — Latvijas Sporta federāciju padome — aicina būt fiziski aktīviem ik dienas arī visa gada garumā.

 

Bravo pašvaldībām!

Eiropas Sporta nedēļas (ESN) koordinatore Dace Zvaigzne atzinīgi vērtē tieši pašvaldību līdzdalību fizisko aktivitāšu popularizēšanā, paužot gandarījumu, ka iespēto atzinīgi novērtē Eiropas Komisija. Sporta nedēļas galvenā organizatore gan plānoja un rīkoja lielākos ESN pasākumus, gan arī pati ar entuziasmu pielika roku praktiskos darbos, lai grandiozie pasākumi izdotos iespējami veiksmīgi.

LSFP koordinē ESN pasākumus, kas notiek visā Latvijā. Cik būtiska ir aktīva pašvaldību iesaiste sadarbībā?

— Pašvaldības ir nozīmīgs palīgs ESN mērķu realizēšanā. Esam gandarīti, redzot, ka pašvaldību sporta dzīves organizatori plānveidīgi organizē pasākumus un aktivitātes tautas sportā. Daudzās pašvaldībās šo pienākumu brīvprātīgi uzņemas veikt citas jomas darbinieks. Vēl jo vairāk prieks, ka pašvaldību iesaiste ar katru gadu aug, šogad sasniedzot 65 iesaistīto pašvaldību skaitu. Eiropas Sporta nedēļa guvusi lielu vērienu, tikai pateicoties mūsu sadarbības partneriem, tāpēc vislielākā pateicība pienākas arī Latvijas Olimpiskajai komitejai,sporta federācijām, izglītības iestādēm, uzņēmumu un iestāžu darbavietām, sporta un fitnesa klubiem un visiem tiem, kas individuāli vai nu organizēja pasākumu, vai piedalījās kādā no vairāk nekā tūkstoš pasākumiem.

Ar ko paliks atmiņā ESN 2018?

— Šis ir jau trešais gads, kopš LSFP koordinē ESN. Katrs gads ir bijis īpašs ar atklāšanas pasākumu, šogad atklāšana notika kopā ar pasaules čempionātu ielu vingrošanā. Taču, īpaši neizceļot kādu konkrētu pasākumu, varu teikt, ka man kā vienai no organizatoriem pēc saspringta plānošanas un sagatavošanās darba posma visa nedēļa ir cilvēku un notikumu kokteilis, kad atklāšanā tiek spiesta roka pasaulē labākajiem ielu vingrotājiem, pa vidu ir visdažādākie pasākumi dažādos sporta veidos dažādām auditorijām, bet nedēļas noslēgumā līmē starta numurus peldētājiem no visas Eiropas, kas atsaukušies mūsu avantūrai — par godu Latvijas simtgadei mēģināt sasniegt rekordu 100 x 100 metru peldējumā.

Kurš tev bija visspilgtākais aizvadītās ESN pasākums?

— Nakts peldējums ar 100 x 100 metru peldējumu. Paldies Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentam Aivaram Platonovam, jo rekorda mēģinājums bija viņa ideja. Ar šo peldējumu izdevās pierādīt, ka peldētāju saime Eiropā spēj apvienoties kopīgam izaicinājumam un to realizēt. Kā arī redzējām, ka iedzīvotāju interese piedalīties Nakts peldējumā ievērojami aug — norises dienā pat nācās slēgt reģistrēšanos ātrāk, nekā plānots.

Kas bija lielākais izaicinājums ESN gaitā, un ko no tā var mācīties?

— Apņēmība pārliecināt iedzīvotājus sportot visā Latvijā un visā Eiropā vien jau ir izaicinājums. Ir patīkami, ka mūsu paveikto ierauga un novērtē Eiropas Komisija. Patīkami apzināties, ka šogad jau visā Eiropā vienlaikus notiekošajiem nakts pasākumiem viens no iniciatoriem esam tieši mēs. Nakts peldējums un Vislatvijas Orientēšanās nakts, kā arī Nakts brauciens pie mums jau ir iemantojuši tradīcijas, ar kuru palīdzību mēs, prezentējot šo pasākumu norisi Briselē, pārliecinājām Eiropas Komisijas pārstāvjus par šāda koncepta pasākumu lietderību.

 

Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis: “Eiropas Sporta nedēļas mērķis — neatlaidīgi turpināt atgādināt, cik ļoti ikdienas sportošana — neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības — saistīta ar labāku veselību un dzīves kvalitāti kopumā gan katram individuāli, gan mums kā sabiedrībai kopumā. Mēs arī vēlamies parādīt, cik fiziska izkustēšanās var būt daudzveidīga un pieejama, šogad īpaši uzrunājot tos, kuri vēl nav sportojuši. Mainīt paradumus ir grūtākais, tāpēc gandarījums, ka aug ne vien dalībnieku skaits Eiropas Sporta nedēļā, bet arī tautas sporta popularitāte Latvijā — katrs piektais (1/5) jeb 18 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pērn veiktajā pētījumā norādījuši, ka regulāri nodarbojas ar sportu, to ir uzsākuši pēdējo piecu gadu laikā, turklāt 13 procenti — pēdējā gada laikā.”