Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Atradums un uzticība

Latvijas tenisā sākusies augšupeja. To
apliecina ne tikai vīriešu izlases panākumi Deivisa kausa izcīņā un Ernesta
Gulbja ielaušanās pasaules reitinga labāko simtniekā, bet arī Anastasijas
Sevastovas panākumi. Viņa par meistarīgu spēlētāju kļuvusi nevis Rīgā vai
Jūrmalā, bet gan Liepājā. Liepājniekiem arī agrāk bijuši labi tenisisti, un
Sevastovas panākumi nav nejaušība. Tieši pirms gada Anastasija Sevastova
uzvarēja savā pirmajā starptautiskajā Future turnīrā Vācijā, tagad
septiņpadsmitgadīgā liepājniece profesionālajā sieviešu tenisā jau ir labāko
300 skaitā.

Asarās rūdīta
Edgars Ernestsons par tenisa treneri Liepājā
strādā jau 46 gadus, tomēr tik talantīgas audzēknes viņš nav saticis bieži.
"Anastasija sāka spēlēt sešu vai septiņu gadu vecumā, un drīz vien varēja
redzēt, ka viņa ir spējīga meitene," atceras treneris. "Raksturs gan
sākumā bija šausmīgs, raudādama vien staigāja – nespēja pieņemt zaudējumus, nevarēja
pārdzīvot, ka viņu kāds apspēlē, ka viņa zaudē kaut punktu."

Liepājas tenisa skolas direktors Imants
Andersons pat atminas gluži vai kuriozu: "Reiz kādā spēlē Anastasija bija
uzvarējusi pirmajā setā ar 6:0, otrajā  bija
vadībā ar 5 : 0, bet tad zaudēja pirmajā izspēlē, un sākās asaras un histērija…"

Spurainais raksturs, jauktie gēni, milzu
gribasspēks un talants palīdzējis Sevastovai tikt uz priekšu. Latvijas līmeni
viņa jau pāraugusi un otro gadu trenējas Nikija Piliča tenisa akadēmijā. Ar
liepājnieci tagad strādā Martins Rutners. Viņas pirmais treneris Edgars
Ernestsons lieliski apzinās, ka par augsta līmeņa tenisisti savās mājās
neizaugt: "Tur nav ko nožēlot! Ja Anastasija nebūtu tikusi ārā, viņa
paliktu iepriekšējā līmenī, mums jau nav tādu iespēju."

Par laimi, tika atrasti sponsori, un
Anastasija varēja doties uz Minheni. Imants Andersons smejot atceras, kā līguma
nosacījumus Rīgā pārrunājuši: "Sēžam pie galda – es, Anastasijas mamma un
vēl pieci miljonāri. Man iepriekšējā vakarā piezvanīja un teica, ka rīt no rīta
jābūt Rīgā pie Jura Savicka."

Katram darījumam ir savi zemūdens akmeņi, taču
Sevastovas progress ir acīmredzams, turklāt ne tikai spēles kvalitātes ziņā
vien. "Pirms diviem trim gadiem Anastasija vēl bija maza auguma, tāda kā
salīkusi, ja vēl ieliktu padusē šaha dēlīti, tad cilvēki teiktu, ka viņa nāk no
šaha pulciņa," atceras Imants Andersons. "Aizbrauca uz Piliča
akadēmiju, mēnešus trīs patrenējās, un, kad es viņu vēlāk sagaidīju  Rīgas lidostā, – O! Pavisam cita stāja,
pavisam cita iznešanās."

Relikviju vairošana                            

Liepājā prot strādāt ar jaunajiem talantiem,
te regulāri vasarās notiek visaugstākā līmeņa jauniešu sacensības. Savulaik
Liepājā jaunatnes turnīros spēlējušas tādas slavenības kā Jeļena Dementjeva,
Marats un Dināra Safini, Mihails Južnijs, Jevgēņijs Kafeļņikovs. Talantu nav
trūcis arī pašiem liepājniekiem, īpaši jāpiemin ilggadējā Latvijas tenisa
līdere Irina Ševčenko-Gudele, tāpat Anžela Žguna. Liepājas tenisa centram pērn
tika svinēta 100 gadu jubileja, un šajos svētkos par valsts sieviešu čempioni
kļuva sešpadsmitgadīgā Anastasija Sevastova..

Tagad 
liepājniece peld citos ūdeņos – pasaules reitingā šovasar sasniegta 254.
vieta, lai arī gadu viņa uzsāka tikai 529. pozīcijā. Pirmais treneris uzskaita
vēl dažas raksturīgākās audzēknes iezīmes: "Viņa labi lasa spēli, jūt,
kurā vietā kritīs bumbiņa. Pretinieces sit un sit, bet Anastasija visu laiku
gadās viņām tieši priekšā. Tas ir talants, ir lietas, ko nevar iemācīt, dabas
dotas. Vieni to panāk ar darbu, citiem tas ir asinīs."

Anastasija pēc panākumiem nav kļuvusi lepna
un apciemo dzimto tenisa centru, tam atvēlot arī dažu savu relikviju. Imants
Andersons kā īpašu dārgumu rāda Wilson raketi, ar kuru liepājniece
pagājušajā augustā Vācijā uzvarējusi savā karjerā pirmajā Future
turnīrā. Sekoja līdzīgi panākumi Slovākijā, bet pašlaik tenisiste spēlē
kategoriju augstāk Challenger  turnīros. Dažkārt viņai izdodas iekļūt arī
visaugstākās raudzes WTA turnīros. Maija beigās Stambulā liepājniece šādā WTA
turnīrā pārliecinoši pārvarēja kvalifikāciju, vēlāk pieveica pasaules pirmā
simtnieka spēlētāju Anastasiju Jakimovu no Baltkrievijas un tikai otrajā kārtā
dramatiskā spēlē piekāpās ukrainietei Aļonai Bondarenko (toreiz 25. vietā WTA
reitingā). Zaudēja tikai pieredzes trūkuma dēļ izšķirošajā setā ar 6 :7.

Tūdaļ pēc Stambulas tenisiste atgriezās
Liepājā un atkal cītīgi trenējās. Viņas piemērs ir lielisks stimuls pārējiem jaunajiem
pilsētas tenisistiem, jo Liepājā ar tenisu var nodarboties gandrīz katrs.
"Mēs esam kā komunisma skola, par nodarbībām jāmaksā tikai seši lati
mēnesī, ja divi bērni ģimenē – tad trīs lati par katru," pilsētas
priekšrocības uzskaita Imants Andersons. "Ziemā vēl tas pluss, ka skolās
zāles varam izmantot par velti, nav mums tādu cenu kā Rīgā."

Laiki un pamati

Liepāja bijusi sportiska pilsēta visos
laikos, lai arī tenisam pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados klājies grūti.
Teniss tolaik nebija olimpiskais sporta veids, un vecās bāzes pārbūve blakus
estrādei ilgusi vairāk nekā piecus gadus. Vasarās nebija kur spēlēt un
liepājnieki vai visu laiku pavadīja nometnēs Lielupes tenisa centrā.
Toreizējais Latvijas izlases treneris Augusts Mellups pat mēdzis jokot:
"Kā laukumi brīvi, tā jūs atkal virsū!" Edgars Ernestsons atceras, ka
liepājnieki jauniešu konkurencē dažreiz esot uzvarējuši gandrīz visās vecuma
grupās: "Tad jau par laukumiem nebija jāmaksā kā tagad. Lielupē
trenējāmies pat trīs reizes dienā, tādēļ arī bija panākumi."

Pašreiz Liepājā otra tik liela talanta kā
Anastasija Sevastova neesot, taču bērni trenējoties cītīgi. Agrā jaunībā
dažkārt vēl nevar atklāt spēlētāja īsto potenciālu, taču spēles pamati jāieliek
bērnībā. Tagad lielākās rūpes sagādā līdzekļu trūkums, jo došanās uz turnīriem
nav lēts prieks. Bez starptautisku spēļu pieredzes grūti salīdzināt savējo
veikumu ar citiem spēlētājiem.

"Ja būtu iespēja agrāk aizvest kaut uz
nedēļu un Nikijam Piličam parādīt mūsu talantīgākos audzēkņus, nu tādus kā
savulaik Anžela Žguna, Andrejs Koļesins, Līga Medne… Varbūt mums būtu vēl
vairāki izcili tenisisti ," prāto Edgars Ernestsons.

Arī Irina Ševčenko-Gudele tenisa pamatus
apguva Liepājā pie Nikolaja Puhova, tikai vēlāk viņa pārcēlās uz Rīgu. Daži
Liepājas tenisisti pabeiguši augstskolas ASV un tagad ieņem atbildīgus amatus,
taču kopumā treneru pilsētā netrūkst, te jau ilgus gadus strādā arī
daudzkārtējais Latvijas čempions Aivars Rozentāls.

Kā to putru vārīt

Tenisa dzīve neapstājas, lai arī viens liels
talants plašākai publikai parasti izsaka daudz vairāk nekā daudzi labi
vidusmēra tenisisti. Edgars Ernestsons pavisam drīz atzīmēs apaļu dzīves
jubileju, taču lielākā dāvana viņam kā trenerim ir Anastasijas Sevastovas
panākumi. Kurš gan treneris negribētu atklāt tādu talantu un izveidot no tā
spēlētāju, kaut tagad par bijušo audzēkni jau rūpējas citi. "Katram laikam
ir savi treneri, turklāt katrs kaut ko jaunu iemāca. Profesionālajā tenisā
tomēr ir jābūt visur klāt, ir jāvāra tā putra," atzīst seniors.

Anastasija nu aizvesta līdz profesionālā
tenisa skatuvei. Tenisā ir svarīgi katrā attīstības posmā gūt maksimālo labumu
no sava trenera, un mūsdienās gandrīz vairs nav tādu speciālistu, kas strādātu
ar kādu audzēkni no mazotnes līdz pat karjeras beigām. Edgars Ernestsons tic
savai bijušajai audzēknei un paredz lielisku sniegumu arī ātrajos mākslīgā
seguma laukumos: "Viņai ātrie laukumi arī būs labi, viņa jau jūt, kur nāks
bumba un pati kārtīgi uzšauj. Iet iekšā laukumā, spēlē no gaisa.
Nebaidās…"

Māris RĪMENIS, LTV Sports