Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Baušķenieku Vācijas variants

Latvijas ziemas čempionātā tenisā visvairāk par sevi lika runāt dvīņubrāļi Jānis un Mārtiņš Podžus no Bauskas. Abiem vēl 16 gadu, bet Jānis pieaugušo konkurencē tika līdz finālam un sudraba medaļai, Mārtiņš izcīnīja trešo vietu, dubultspēlēs brāļi cīnījās finālā, čempiona titulu gan ieguva tikai Mārtiņš kopā ar Linu Lilekiti. Dvīņi jau aptuveni pusotru gadu dzīvo un trenējas Vācijā, Dormagenā, netālu no Ķelnes.

Latvijā dvīņubrāļi nebija redzēti spēlējam jau pasen, un atkalredzēšanās bija patīkama. Abi izauguši gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, spēle kļuvusi agresīvāka un labāka. Mārtiņš pirms nepilniem diviem gadiem izcīnīja otro vietu Eiropas U-14 čempionātā un visu laiku bija solīti priekšā Jānim. Nupat Latvijas čempionātā vienspēlēs tālāk tika Jānis, spēku samēri izlīdzinājušies. To pierāda arī sasniegtais Future turnīros. Pagaidām brāļiem vēl ATP punktu nav, bet katram pa reizei jau izdevies pārvarēt Future kvalifikāciju un līdz pirmajam punktam ( uzvarai pamatturnīrā) pietrūcis pavisam maz. Mārtiņš Future kvalifikāciju pārvarēja janvārī Francijā, Jānis to pašu Francijā paveica martā.

TENISS TRIJATĀ

Pusotrs gads Dormagenas Bayer tenisa klubā Vācijā. Kopā ar tēvu un vienam ar otru, tā paiet brāļu ikdiena. Papildus treniņiem vēl spēles vācu kluba sastāvā, bieži nedēļas nogalē visi trijatā dodas uz tuvākajiem turnīriem Vācijā, Nīderlandē vai Francijā. Šogad jaunos talantus finansiāli atbalsta arī Latvijas Tenisa savienība, taču rocība vēl nav tik liela, lai dotos tālākos izbraucienos. Jāīrē miteklis, jāpērk ikdienai nepieciešamais, laukumi kā jau kluba biedriem gan ir par brīvu, ar inventāru — raketēm, apģērbu un apaviem — apgādā japāņu Yonex firma. Cita ceļa, lai izsistos, nav — visu laiku jābūt apritē un jāspēlē.
„Nu jau esam apraduši ar dzīvi Vācijā,” stāsta Jānis Podžus. „Klubā ir ļoti draudzīga attieksme, bet vispār mums nav daudz brīva laika — treniņi, pēc tam jātiek galā ar mācībām — mēs joprojām esam Vecsaules pamatskolas skolnieki. Brīvajā laikā parasti ko palūkojam internetā, paspēlējam spēlītes, pilsētiņa jau maza, tajā īpaši nav ko darīt.” Mārtiņš Podžus: „Dažkārt gan pietrūkst, ar ko parunāties, savureiz arī pastrīdamies savā starpā, taču lielu domstarpību nav.”
Dormagenas klubā esot ideāli apstākļi treniņiem. Ziemas sezonā seši laukumi zem jumta, turklāt katrā hallē pa diviem, neesot liela trokšņa visapkārt. Vasarā 17 laukumi laukā, turpat sporta baseins, trenažieru zāle. Dvīņu tēvs Alvis Podžus teic, ka grēks būtu sūdzēties. Klubā par treneri strādā arī mūsu Roberts Gūtmanis, kluba mačos reizēm uzspēlē Deniss Pavlovs.
Brāļiem jau kopš tenisa gaitu sākuma sešu septiņu gadu vecumā galvenais treneris ir tēvs. Jānis: „Kopā esam kā maza komanda, tēvs mums arī stīgo raketes, katram jau vismaz dienā vienai raketei stīgas pārplīst, dažreiz arī vairāk. Visbiežāk trenējamies savā starpā ar brāli, parasti divreiz dienā, vēl ir arī fiziskie vingrinājumi.”

LĪDZĪGI, BET NE VIENĀDI

Tūdaļ pēc Latvijas čempionāta dvīņi devās atpakaļ uz Vāciju, lai gatavotos vasaras sezonai. Abiem vislabāk tīk spēlēt uz cietā hard seguma, arī māla laukumos, paklājs patīk vismazāk. „Vēl jāattīsta mugura, vēdera muskulatūra, tāpat rokas, kājas jāuztrenē, darba vēl daudz,” prāto Mārtiņš.
Dvīņi tenisa laukumā ir ļoti atšķirīgi, un ne jau tāpēc vien, ka Jānis ir kreilis. Māte Anta saka, ka Mārtiņam patīk ķert visas bumbas, aizskriet un atsist, Jānis ir impulsīvāks, dažreiz sit pat spēcīgāk nekā brālis, taču savā sniegumā nav tik stabils. Dažkārt arī kļūdaini tiesnešu lēmumi viņu vairāk ietekmē, bet: „Mēs jau mācām — kā tiesneši pasaka, tā arī ir, nekas nemainīsies, jāspēlē, nevis jādusmojas, citādi spēlē uzreiz ir kritums.”
Jānis pie saviem trumpjiem tenisā min servi, vajagot uzlabot fizisko sagatavotību, ja netiek īsti klāt bumbām, rodas kļūdas. „Man serve arī ir laba,” atzīst Mārtiņš. „Uzlabot vajag spēli no gaisa, nogrieztos sitienus un serves pieņemšanu.” Abi ir vienisprātis, ka grūtāk spēlēt pret laba līmeņa junioriem, nevis pieaugušajiem, tad nav tāda stresa, kaut arī lielie vīri sit spēcīgāk.

LAIKS PIE VĪRIEM

Šogad brāļi jau sākuši spēlēt pieaugušo Future turnīros un tiem arī veltīs lielāko vērību. Papildu sezonā būs vēl vairāki mači Bayer kluba sastāvā Vācijas reģionālajā līgā pieaugušo konkurencē. Mārtiņš kluba reitingā ir trešais, Jānis — piektais, komandu mačos spēlē seši labākie. Tā ir Vācijas otra spēcīgākā līga, līmenis ļoti labs, pašu komandā arī argentīnietis un polis, dažkārt mūsu Deniss Pavlovs. Mērķis — Future turnīros iegūt pirmos ATP punktus un mēģināt pakāpties līdz 700. vietai reitingā pieaugušo konkurencē, tad var saņemt ielūgumu spēlēt četros lielākajos Grand Slam turnīros junioru konkurencē nākamgad. Šogad galvenais — krāt pieredzi un aizvadīt 80—100 oficiālās spēles.
Abi ar prieku atceras pirmās uzvaras Future kvalifikācijas turnīros, jo būtībā tur ikviens pretinieks ir ar lielāku pieredzi. Labi veicās pērnā gada nogalē, kad U-16 konkurencē brāļi kopā ar Iļju Fomkinu kvalificējās junioru Deivisa kausa finālam Meksikā un pirmajā kārtā mūsu komanda pat sensacionāli uzvarēja ar pirmo numuru izlikto Franciju. Mārtiņš toreiz izteicās, ka pretinieki laikam negaidīja, ka varam spēlēt tik labi. Jānis: „Vēlāk gan mums tik labi negāja, zaudējām Argentīnai ar 0:3 un Ķīnai ar 1:2. Cerējām, ka ķīniešus dubultspēlē uzvarēsim, bet viņi ļoti labi nospēlēja — ieservēja un uzreiz pie tīkla, viņiem ļoti labi izdevās.”

IZSALKUMS UN AUGĻI

Dvīņi ir pieticīgi savu panākumu uzskaitē, taču ar labu apetīti nākotnes plānos. Jāņa elks no pašreizējiem meistariem ir Novāks Džokovičs, Mārtiņa — Rodžers Federers. Katram sava spēle, savas nianses, arī raketes ar nedaudz atšķirīgu svaru un stīgojumu. Jānis: „Mārtiņam pati rakete ir vieglāka, lokanāks rāmis, bet viņš liek klāt papildu svarus, man stīgojums ir 30/29 kilogrami, brālim 29/28, nedaudz mīkstāks. Jaunās Yonex raketes ir ļoti labas, daudzi tagad ar tām sāk spēlēt.”
Savstarpēji mačos abiem nav iznācis uzspēlēt visai sen, un arī treniņos uz punktiem brāļi nespēlē bieži. Mārtiņš: „Agrāk es gandrīz vienmēr uzvarēju, tagad jau ir līdzīgāk… Ja treniņos iznāk uzspēlēt, bieži vien vajag trešo — izšķirošo — setu. Viņam kā jau kreilim serve specifiskāka, bet esmu jau pieradis, tā man laba skola. Pats esmu stabilāks, Jānis biežāk sataisa dubultkļūdas, fiziski mēs esam diezgan vienādi, viņš arī var ļoti ātri skriet, ārpus laukuma dažos vingrinājumos pat ātrāk par mani.”
Mārtiņa serve jau tagad sasniedzot 200 km/h, un šajā vecumā tas ir ļoti labs rādītājs. Jau sen pagājis tas laiks, kad abu tēvs varēja apspēlēt dēlus tenisa laukumā. „Tagad viņš mums sit bumbas tikai treniņos no groza,” smej Jānis.
Abu vecāku tenisa fanātisms sāk dot augļus. Savulaik privātmājas teritorijā Bauskas pusē ierīkots tenisa laukums, kur dēli guva savas pirmās iemaņas. Tagad tēvs Alvis ir kopā ar dēliem arī ikdienā Vācijā — kā treneris, menedžeris, šoferis un pavārs vienlaikus. Māte Anta lielākoties uzturas Latvijā, iespējami regulārāk cenšoties apciemot ģimeni Vācijā vai arī aizbraukt uz kādu turnīru.
Neparasta dzīve, taču mērķa labad jāpaciešas un tā sasniegšanai jāpieliek visas pūles. Nav tik vienkārši, kā dažkārt izskatās no malas, bet cita ceļa uz profesionālo tenisu nav. Latvija ir pārāk maza, ar dažiem turnīriem gadā nepietiek, un arī ģeogrāfiski Vācija ir daudz izdevīgāks variants, turklāt daudz kas tur ir lētāks nekā mūsu zemē.
Māris Rīmenis, LTV Sports

Mārtiņš un Jānis PODŽUS
Dzimuši: 1994. gada 29. jūnijā Bauskā
Mācās: Vecsaules pamatskolas 9. klasē
Augums, svars: Mārtiņš — 191 cm, 84 kg; Jānis — 188 cm, 82 kg
Sasniegumi sportā: Mārtiņš — Eiropas U-14 vicečempions (2008. gadā)
Jānis —Latvijas ziemas čempionāta finālists (2011. gadā)
Treneris: tēvs Alvis Podžus