Bioloģiskais piensaimnieks no Madonas

Orientēšanās sacensību galvenais favorīts Andris Jubelis Valmierā pārliecinoši triumfēja sprinta sacensībās, bet dienu iepriekš Madonas komandas sastāvā izcīnīja arī sudrabu jaukto komandu stafetē.

Konkurentus pataisīs aukstus

Jubeļa Latvijas izlases komandas biedrs smiltenietis Artūrs Pauliņš pavasarī savās pirmssezonas prognozēs 27 gadus veco džeku no Madonas raksturoja šādi: „Sarkaņu meistars, kurš noteikti skries savās Asics kedās, šogad solās būt ne mazāk draudīgs kā pagājušajā sezonā, kad sezonas sākumā pataisīja aukstus visus, kas stājās viņam ceļā. Pašreizējais Latvijas čempions sprinta distancē.” Jubelis — tagad arī Latvijas olimpiādes čempions un vicečempions!

Pēc finiša devām vārdu pašam Andrim Jubelim, kurš dalījās iespaidos gan par olimpiādē paveikto, gan atklāja, kā, pievēršoties veģetārismam, atsakoties no ienesīga darba IT jomā un pārņemot saimniecībā fermu ar 50 govīm, var manāmi uzlabot rezultātus.

JUTOS KĀ GARANTĒTS MEDAĻNIEKS

Sprintā veicu gandrīz perfektu skrējienu — jutos fiziski labi, taču pieļāvu nelielu kļūdu, zaudējot 15 sekundes. Tas šoreiz man dārgi nemaksāja, bet rezultāti ir blīvi, un citreiz šāds misēklis var izrādīties izšķirošs… Sapratu, ka varētu izcīnīt zeltu, kad biju skatītāju kontrolpunktā — pēc veiktiem 80% trases distances. Treneris teica, ka esmu pārliecinoši priekšā un veidojas labs rezultāts, tad sevi iemotivēju un labi veicu distances pēdējo daļu.

Sprinta sacensības bija ļoti svarīgas, jo šoreiz bija sabraukuši visi labākie, tikai viens dalībnieks nestartēja slimības dēļ. Tas piešķīra šiem mačiem augstu vērtību. Protams, pirms starta mērķis bija visaugstākais — čempiona tituls, taču, tā kā bija zināms, ka būs spēcīga konkurence, nevarēju atbraukt ar paceltu cepuri — konkurenti arī bija labi gatavojušies. No otras puses, pirms starta jutos kā garantēts medaļnieks, jo maija sākumā izdevās uzvarēt Latvijas čempionātā (trešo reizi — K. Z.), tādēļ bija pārliecība, ka varētu izdoties arī tagad.

Savukārt stafetē viss notika tā, kā vēlējāmies — izcīnījām medaļu, kaut gan pats nostartēju viduvēji, pieļaujot kļūdas divu minūšu vērtībā. Taču komandas biedri izdarīja labu darbu, un pirmo sacensību dienu varējām noslēgt ar labām sajūtām.

TRASE PĀRSTEIDZ

Olimpiādei fiziskajā ziņā īpaši nebiju gatavojies, bet teorētisko pusi centāmies komandā izpildīt uz visiem 100 %, šīs man bija arī testa sacensības pasaules čempionātam. Mūsu, Madonas komandas, rīcībā bija 10 gadus veca apvidus karte, un vēl iepriekšējā vakarā pirms sacensībām staigājām un mēģinājām uzminēt, kādos virzienos distance varētu vest, kāda varētu būt taktika, kādas nogāzes mūs sagaida, spriedām, kādi varētu būt iespējamie laikapstākļi, lai maksimāli pielāgotos sacensību apstākļiem.

Organizatori patīkami pārsteidza ar trases maršrutu — lai arī pirms starta bijām veikuši trases analīzi, maršrutā bija iekļauta kartes daļa, kuru šķērsot nebijām plānojuši. No trases īpaši atmiņā paliks noslēdzošais posms, kad, skrienot augšā pa Beverīnas pilskalnu gar pilsdrupām, varēja redzēt finišu. Pēdējos gados Latvijā viena no vislabākajām sprinta distancēm!

PILSĒTAS DZĪVE MAN NEPATĪK…

Orientēšanās sportam ir augsta prioritāte manā dzīvē, veltot tam visu brīvo laiku, taču ar orientēšanos ienākumus negūstu. Sevi saucu par zemnieku, jo iztiku pelnu zemnieku saimniecībā. Pēc izglītības esmu IT speciālists, bet pirms pusotra gada pametu darbu Rīgā, kas bija saistīts ar ģeoinformāciju jeb programmēšanu — datubāzu inženieriju, un pārvācos uz laukiem Madonā, jo pārņēmu no vecākiem zemnieku saimniecību.

Esmu dzimis laukos, un pilsētas dzīve man nepatīk. Man izdevās piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu jaunas lopu novietnes izbūvei un tādā veidā ieviest pārmaiņas dzīvē. Kad pārvācos atpakaļ uz laukiem, apprecējos, un nu man ir sešus mēnešus vecs dēls!

LAUKOS — IZCILI APSTĀKĻI TRENIŅIEM

Madonā ir ideāli apstākļi treniņprocesam. Rīgā strādāju astoņas stundas dienā, un tas ir daudz. Strādājot IT jomā, varēju atļauties daudz vairāk ceļot, bet nekad necerēju, ka varētu šeit, Valmierā, uzvarēt. Kopš esmu pārcēlies uz Madonu, mani rezultāti ir uzlabojušies, sportiski esmu profesionāļa režīmā.

Mana ikdiena izskatās šādi: ceļos agri un dodos divas stundas veikt saimniecības darbus, mūsdienās fermās daudzas lietas ir automatizētas. Deviņos brokastoju. Desmitos sākas stundu garš rīta treniņš. Tad ir pusdienlaiks, kad vasarā nākas nedaudz pastrādāt pļavā. Papusdienoju un atpūšos. Četros man ir otrais treniņš — stundu garš, bet pēc tam līdz pulksten 19 jāvelta pāris stundas darbiem saimniecībā. Vakars — atpūtai. Protams, vēl jau ir treniņnometnes un sacensības.

VEĢETĀRISMS PALĪDZ

Pirms trim gadiem pievērsos veģetārismam, lai novērstu imūnsistēmas problēmas — bieži slimoju. Domāju, veģetāra diēta manus rezultātus noteikti neietekmēja negatīvi, tieši otrādi — man ir sajūta, ka tas ir palīdzējis ikdienas treniņu režīmā un esmu novērsis veselības problēmas. Man ļoti garšo dārzeņi, dažādi sautējumi. Sieviņa parūpējas! Tiesa, neesmu radikāls veģetārietis — mans vectēvs ir mednieks, un šad tad viņš atved aļņa un strausa gaļu — mājražojumu. Ikdienā gaļu neēdu, bet šādām ekoloģiskām veltēm dažreiz dodu zaļo gaismu.

BRIEST PASAULES ČEMPIONĀTAM LATVIJĀ!

Kā nonācu sportā? Bērnībā gadu mācījos mūzikas skolā, bet pēc tam 10 gadu vecumā aizgāju uz orientēšanās sporta pulciņu. Klasesbiedri apmeklēja, aizgāju līdzi, pamēģināju un iepatikās! Šobrīd tas ir dzīvesveids. Esmu sieviņu iesaistījis orientēšanās sportā, brālis arī orientējas, un faktiski visi draugi nodarbojas ar orientēšanās sportu, protams, dažādos līmeņos. Dažreiz, kad gadās kāda trauma, pietrūkst ierastās rutīnas — ka tu brauc, skrien, ceļo. Daudz sanācis apceļot pasauli.

Nākamais mērķis — pasaules čempionāts augustā Zviedrijā. Latvijas izlase vēl tiek komplektēta, bet, domāju, pēc uzvaras Latvijas olimpiādē starts sprinta distancē pienākas man. Šāds skrējiens kā šodien Valmierā pasaules čempionātā varētu mani ievest labāko TOP25. Tas būs rezultāts, ar ko būšu apmierināts. Tālejošāks mērķis — 2018. gada pasaules čempionāts, kas risināsies Latvijā.

Andris JUBELIS

Latvijas olimpiādes čempions orientēšanās sportā, zemnieku saimniecības Kaupēri saimnieks

Klubs: Latvijā — Mežmalas/Madona, startējot ārpus Latvijas, — Lietuvas klubs Igtisa

Dzimis: 1989. gada 16. martā Madonā

Izglītība: Sarkaņu pamatskola, Madonas Valsts ģimnāzija,Rīgas Tehniskā universitāte, maģistra grāds IT projektu vadībā, patlaban studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par orientēšanās sporta treneri

Lielākie sasniegumi: EČ U-16 vicečempions (2006, Čehija), PČ U-20 6. vieta (2009, Itālija), EČ ziemas orientēšanā stafetē (2013, Madona), trīskārtējs Latvijas čempions sprintā, Latvijas olimpiādes čempions sprintā un vicečempions stafetē (2016)

Citi sporta veidi: futbols, taku skriešana, ziemas orientēšanās

Grāmata, kas pēdējā izlasīta: Par ko es runāju, runādams par skriešanu(H. Murakami)

Mūzika: daudzveidīga; vadot auto, klausās Eiropas hītu radio

Filma: Skrējiens(Race), stāsts par sprinteri Džesi Ouensu

LATVIJAS IV OLIMPIĀDES PJEDESTĀLS

Dāmas

Sprints

1. Laura Vīķe (Rīga) 14:29

2. Sandra Grosberga (Pārgaujas nov.) 15:02

3. Una Arama (Madonas nov.) 15:11

Kungi

Sprints

1. Andris Jubelis (Madonas nov.) 15:27

2. Mārtiņš Sirmais (Rīga) 15:47

3. Artūrs Pauliņš (Smiletenes nov.) 15:55

Jauktās stafetes

1. Rīga (Mārtiņš Sirmais, Dāvis Dišlers, Laura Vīķe) 1.20:52

2. Madonas nov. (Artjoms Rekuņenko, Andris Jubelis, Una Arama) 1.25:46

3. Siguldas nov. (Andris Cāns, Anatolijs Tarasovs, Līga Ārniece) 1.29:30