Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
BMX Žurnāls: Nr. 317 Olimpiāde

BM X-fails

  Sporta veida spēku apliecina ne tikai uz visaugstākā pjedestāla gavilējošs atlēts, bet varbūt pat vēl vairāk — spēja ātri atgūties pēc zaudējuma triecieniem, jo uzvarēt nevar vienmēr un visur. Agrāk vai vēlāk jebkuru līdersportu piemeklē neveiksmju josla. Vai tā nepārvērtīsies ilgstošā lejupslīdē, tas atkarīgs no tā, cik plaša, pamatīga un stingra attīstības sistēma izveidota šajā sporta veidā. Tagad pienākusi BMX kārta to demonstrēt.

Patiesībā jau iepriekš bija skaidrs, ka turpmāk Latvijas BMX uz augšu nāksies celt jaunam vilnim. Divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs savos 29 gados Rio bija pats vecākais braucējs, Edžus Treimanis (28) — trešais vecākais. Bet, lai gūtu panākumus, BMX jāapvieno gandrīz vai neapvienojamais — pieredze ar jaunības trakumu jeb spēju aizvērt širmi, izslēgt pašsaglabāšanās instinktus, kas ar gadiem un šajā sportā neizbēgamajiem kritieniem no zemapziņas spiežas ārā uz muskuļiem kā bremžu kluči pie riteņa aploces.

Vēlāk izrādīsies, ka astoņu Rio finālistu vidējais vecums ir nepilni 24 gadi, laureātiem tas ir vēl par kādiem sešiem mēnešiem mazāks. Mūsējos no viņiem šķir tieši viens olimpiskais cikls. No medaļniekiem — pat ar astīti… Bet 17. augustā tas vēl nav zināms.

IZSĒTS, VĒL NEPAZAUDĒTS

Meteoroloģiski ir spēļu karstākā diena, kas Deodoro X-parkā gaisu padara svelmainu. BMX gan notiek “tikai” nosacīta iesildīšanās — individuālās sacensības, taimtriāls jeb izsēšanas braucieni, kuros 32 olimpieši pēc sasniegtajiem rezultātiem sadala ceturtdaļfināla grupas un celiņu izvēles secību tajās.

Edžus Treimanis sāk gandrīz tāpat kā pirms četriem gadiem Londonā — ar kūleni… Tikai šoreiz tas notiek jau pēc pirmā lidojuma. “Aizlēca par tālu, vēl nebija piezemējies un sāka jau mīties,” kļūdu analizē mūsu izlases galvenais treneris Ivo Lakučs. “Nāca sitiens no lejas, un, kā mēs sakām, — kājas ielūza. Tāpēc zaudēja līdzsvaru un sekoja kritiens.” Acīmredzami šajā trasē atslābināties nevar ne mirkli. “Edžus nav pirmās taisnes braucējs, tāpēc viņam ļoti svarīgi iegūt labu celiņa izvēli,” turpina treneris un divu olimpisko spēļu dalībnieks. “Ļoti gribēja, pārcentās un… tagad brauks pa sliktāko.”

Māris Štrombergs finišē ar septīto rezultātu (Londonā bija vienpadsmitais). “Šis rezultāts nav tik būtisks, galvenais — uzvarēt vēlāk,” norāda divkārtējais olimpiskais čempions. “Tas bija labs treniņš skatītāju priekšā, kas palīdz iejusties sacensību ritmā. Trase ātra, laba.” Braucot vienatnē, tajā ātrākais ir pasaules čempions Žoriss Dodē (Francija) — 34,617, kam seko šveicietis Dāvids Grafs (+ 0,061), austrālietis Sems Vilobijs (+ 0,097), divi amerikāņi Konors Fīldss (+ 0,151) un Korbens Šāra (+ 0,276), Tvans van Gents no Nīderlandes (+ 0,316) un Štrombergs (+ 0,336). Vēl kādu sekundes desmitdaļu lēnāks ir divdesmitgadīgais pasaules čempions tieši šajā disciplīnā Nīks Kimans no Nīderlandes.

Pirmās dienas izskaņā Māris Štrombergs izskatās daudz mierīgāks un atbrīvotāks nekā sacensību sākumā pirms četriem gadiem Londonā. Joko ar līdzjutējiem, neatsaka pat tiem, kas palūdz selfiju. Arī lielais karstums latviešus neuztraucot. Viņi speciāli tam tieši pirms spēlēm Amerikā gatavojušies. Te gan laikapstākļi mēdz strauji mainīties, bet… “Mēs arī 19 grādos varam braukt,” mierina Lakučs. “Vēsumam trenējāmies Rubenē, karstumam — Floridā.” Treneris norāda, ka trase ir sarežģīta un to bez kļūdām izbraukt nav viegli. Labi, ka savu poligonu Rubenē izdevies pārveidot tās līdziniecē.

Turot ledus paku pie nobrāztās pieres, Edžus Treimanis atzīstas, ka esot vienkārši kauns. Atšķirībā no Londonas spēlēm šoreiz smadzeņu satricinājuma nav un arī āda cietusi mazāk. Edžum laikam jādabū pa galvu, lai viņā atmostos īstais Treimanis, kas Londonā, noteipots kā Betmens, aizcīnījās līdz devītajai vietai.

NĪDERLANDIEŠU SLAZDS

Vēsture atkārtojas. Bet vai visā pilnībā? Vakardienas pretvējš nākamajā rītā iegriezies tiešā pavējā, kas pūš ar lieljaudas ventilatora uzcītību. Edžum Treimanim ceturtdaļfinālā jāstartē kopā ar taimtriāla līderi Žorisu Dodē, turklāt bez celiņa izvēles tiesībām.

Pēc iepriekšējā dienā piedzīvotā kritiena Edžus sāk mazliet piesardzīgi, šķiet, cerībā atgūt īstās izjūtas — septītais. Otrajā braucienā, kura sākumā trīskārtējais pasaules čempions Dodē krīt tik sāpīgi, ka viņam no spēlēm jāizstājas, bet otrās taisnes beigu lielajā lēcienā divriteņa dakšu lauž pašreizējais pasaules vicečempions Nīks Kimans, Edžus finišē trešais, pēc diviem braucieniem ieņemot kāroto ceturto pozīciju. Bet… šis kārums vēl jānotur.

Pēdējā braucienā viss atkal sagriežas kājām gaisā. Jelle van Gorkoms, kas jau guvis divas uzvaras, var atļauties nesteigties un finišā palaiž priekšā savu tautieti, uzdāvinot Kimanam trešo vietu un iespēju cīņu turpināt pusfinālā, kas tiek liegta Treimanim, kurš mērķi sasniedz piektais aiz Gorkoma. Vismaz puse vēstures vairs neatkārtosies… Tik satriektu Edžu Treimani nav gadījies redzēt pat pēc šaušalīgā kritiena.

81 — VISS VAI… ŠOREIZ — NEKAS

Mārim Štrombergam, stājoties uz starta, otrā roka pēc Dāvida Grafa. Trešais blakus pieripina Laiems Filipss. Labi vismaz, ka mūsējie nav vienā braucienā. Latvietim, kā ierasts, uz velosipēda jau pirms Londonas spēlēm paša izvēlētais 81. numurs, kas nozīmē — visu vai neko, pirmais vai pēdējais — astotais…

No starta kalna Māris drāžas lejā savā stilā, izvirzoties līderos. Pirmais lēciens, piezemēšanās, pampaku vilnis un, ejot uz otro lidojumu, šķiet, Māris pēkšņi piebremzē, lai apdomātu, kā rīkoties tālāk. No lielās virāžas izejot, viņš jau ir iedzinējos. Otrajā taisnē Štrombergam priekšā gāžas britu cerība (Londonas spēlēs 8. vieta), pasaules 2013. gada čempions Laiems Filipss, kas saķēries kopā ar Grafu, un latvietim nav, kur sprukt. Piespiedu kritiens, pēc kura viņš tomēr pieceļas un aizminas līdz finišam sestais. Vēl pēc pusotras minūtes mērķa līniju šķērso arī Grafs, bet Filipsam sacensības beigušās priekšlaicīgi.

Vēl nekas daudz nav zaudēts. Pusfinālā pēc trim braucieniem iekļūs četri labākie. Otrajā braucienā Štrombergs finišē ceturtais un pārceļas uz piekto pozīciju. Trešajā vēlreiz ne savā stilā atminas ceturtais, un uz pusfināla svītras nostājas trīs braucēji ar vienādu punktu skaitu (14). Tālāk tiek Eiropas vicečempions šveicietis Dāvids Grafs, jo pēdējā braucienā guvis uzvaru. Tas izšķir pārējo likteni, kam atsevišķos braucienos tik augstu vietu nav. Tātad šoreiz nevis viss, bet — nekas…

Tādu pašu šoku kā Latvija piedzīvo Francija. Ne tikai Dodē, arī pārējie divi tās braucēji iestrēgst ceturtdaļfinālā. Vispārliecinošāk — ar trim uzvarām — pusfinālu sasniedz austrālietis Sems Vilobijs, kam arī pieder trīs pasaules čempiona tituli. Pa divām reizēm nepārspēti paliek visi trīs pārējo braucienu līderi — Jelle van Gorkoms  un Torijs Naihogs (Kanāda), kas katrs pa reizei izcīnījuši pasaules čempionāta sudrabu, kā arī Entonijs Dīns (ASV), kam vienīgajam tik skanīgu titulu nav.

DULLI KĀ KARĀ

Neveiksmes iemesls šķietami vienkāršs. Spēcīgais vējš no mugurpuses negaidīti palielina ātrumu un kļūst skaidrs, ka pēc otrā lēciena var iznākt piezemēties pārāk tālu, jau uz plakanas virsmas, pavisam ne tur, kur vajadzētu. Sekundes simtdaļās šo problēmu atrisināt nav iespējams, un zemapziņa ieslēdz savas bremzes. “Nostrādāja pašaizsardzība,” piekrīt Ivo Lakučs. “Ar startu un pirmās taisnes sākumu viss bija kārtībā. Bet pavējš darīja savu, otrā pumpa galvā vairs nesalikās kopā. Redzot pārējo kritienus, arī sabijās par daudz. (..) Šeit viss uz dzīvību vai nāvi — kā karā. Negaidīju, ka sacensības būs tik dullas. Mums vajadzēja pretvēju, jo nevarējām savākt otro pumpu. Bail, ka neaizlec par tālu, un tad ir Treimaņa variants.”

“Negribas vainot trasi, visiem pa to bija jābrauc,” atzīst Māris. “Vienkārši tā nebija parocīga manam braukšanas stilam. Lai tādā ātrumā tiktu galā ar otro pumpu, stājai jābūt mazliet citādākai nekā manējā. Tāda pumpa reizi sezonā vienos mačos gadās. Šoreiz tieši olimpiādē. Vakar spriedām, domājām, analizējām, bet 30 minūšu iesildīšanās treniņā nevar paspēt neko izmainīt. Kas saistās ar starta kalnu, ar minieniem, mēs visu izdarījām. Līdz pirmajai pumpai vispār nebija problēmu — nosēdiens, ātrums aug un tad nākamais šķērslis, ko neparedzējām,” notikušā analīzi Māris Štrombergs nobeidz ar striktu teikumu: “Bet vaina jau ir manī. Žēl. Jā, ļoti žēl… Daudz darba ielikām. Likās — starta kalns atkosts, viss kārtībā. Atbraucam, un nākamā problēma priekšā. Visiem jau vienādi.”

Vai daudzie kritieni neietekmēja? “Tie neietekmētu, ja es būtu pārliecināts par sevi. Ja stājos uz starta un zinu, ka mani nekas netraucēs, ka man viss sanāks, es braucu un citu kritieni mani neietekmē. Bet es uz otrās pumpas apstājos un man garām aizlec čaļi no nekurienes. Es nosēžos uz plakanā, ātrumu pazaudēju, jābrauc barā, kur man nav ticības par pārējiem, čaļi ļoti nestabili, grūstās, lec, viens neuzlec, aizķeras, krīt…” Pēc pirmās taisnes šajā trasē vairs nav īsti, kur apdzīt. No tāda viedokļa šī Mārim būtu piemērota trase. To viņš pats atzīst. Ja vien atrisinātu problēmu pirms lielās virāžas. “Dodē pirmajā braucienā vienīgajam otrā pumpa sanāca, kā vajag,” vērtē Štrombergs. “Otrajā vējš iepūta stiprāk, un viņš iekrita lielajā līkumā, savainojot roku. Traki, traki…”

“Cīņa bija pārāk dulla, nevarējām parādīt to, kam bijām gatavi,” ar nožēlu piebilst Ivo Lakučs. “Jāievelk elpa, tad domās, ko darīt tālāk,” no savām trešajām olimpiskajām spēlēm atvadās Māris Štrombergs. “Katrā ziņā plinti krūmos nemetu.”

Par Rio olimpisko čempionu kļūst 23 gadus vecais amerikānis Konors Fīldss, kas līdz šīm pasaules čempionātos tikai reizi (2014. gadā) iekļuvis finālā, finišējot septītais. Tiesa, tādu pašu vietu viņš izcīnīja arī Londonas olimpiskajās spēlēs. Deodoro X-parka trasē pēdējā braucienā visi vēji pūš viņa veiksmes burās. Savukārt dāmu BMX tagad ir tāda pati situācija kā kungiem — trijās spēlēs, kopš šis sporta veids ir olimpisks, tikai divi čempiona tituli. Rio tāpat kā pirms četriem gadiem Londonā uzvar kolumbiete Mariana Pahona.

BMX

Kungi

1. Konors Fīldss (ASV)34,642

2. Jelle van Gorkoms(Nīderlande) 35,316

3. Karloss Alverto Ramiress Jepess (Kolumbija) 35,517

4. Nikolass Longs (ASV)35,522

5. Torijs Naihogs (Kanāda) 35,674

6. Sems Vilobijs (Austrālija) 36,325

17. Māris Štrombergs (Latvija) 39,554

19. Edžus Treimanis (Latvija)