Buda un meitene mežā

Aija Skrastiņa
ir Latvijas dāmu orientēšanās komandas līdere. Viņa labprāt runā, smaida, smej,
bet savu būtību neatklāj. Jā, šobrīd viņai svarīgi būt labākajai sportā.
Turklāt vēlams ne tikai Latvijā. Aiz dzirkstīm acīs pavīd spīts.
Orientēšanās lielā
mērā ir vientuļnieku sports, kurā katram pašam ar sevi jātiek galā un visvairāk
jāmācās no savām kļūdām. Te nu nonākam līdz jautājumam, cik daudz Aijai palīdz
viņas aizraušanās ar budismu? "Tas ievirza domas pareizā gultnē, palīdz nomierināties,
kontrolēt savu prātu un arī emocijas," skaidro Aija. Teoloģiju Latvijas
universitātē gan viņa izvēlējusies ne jau budisma dēļ, studijas drīzāk līdz
budismam viņu aizvedušas.Cik noprotams,
teoloģijā gūtās zināšanas Aijai kalpos citu mērķu sasniegšanai. Bet
orientieriste viņa būs arī pēc divdesmit un četrdesmit gadiem, jo: "Šajā
sportā jebkurā aizņemtības pakāpē un vecumā var atrast veidu, kā ar to
nodarboties." Piemērs ir Aijas vecāki, kas viņu savulaik aizveda uz tautas
sacensībām Meridiāns. "Man tas gan patika, gan padevās," savu
sākumu sportā atceras Aija. "Jau bērnībā cīnījos par uzvarām. Es gribēju
būt pirmā."No aprīļa sākuma
līdz oktobra beigām Aijas Skrastiņas stadions ir mežs. Nodarbības tajā ne
vienmēr notiek ar kompasu un karti rokā. Regulāri ar īpašām metodēm tiek
trenēta gan izturība, gan ātrums, gan arī, piemēram, Gaujas senlejā spēja
skriet pret kalnu un… no kalna, kas arī prasa īpašas iemaņas, lai kustībā
spētu izmantot ķermeņa inerci. Turklāt pasaules čempionāts šāgada jūlijā notiks
Čehijā, kas nu nav nekāda līdzenumu zeme.Aija ir tehniskās,
smalkās orientēšanās cienītāja. Takas un vienkārši uztverams apvidus nav viņas
gaumē.

"Ceru uz pirmo
sešnieku," tā Aija vērtē izredzes savā trešajā Eiropas čempionātā. Pirmajā
viņa startēja, vēl būdama juniore, kalnainā apvidū Ungārijā. Tā bija vērtīga
skola.

Aija Skrastiņa
Eiropas čempionātā skries visas trīs distances un vēl stafeti. Parasti viņa
izlaiž garo distanci. "Ventspilī ir mazliet citādi. Apvidus nav tik
kalnains, un tādam izturības vajadzētu pietikt."

Līdz šim mūsu dāmām
ne sevišķi veicies stafetē. Aijas laikos labākā bijusi vienpadsmitā vieta
pasaules čempionātā pirms četriem gadiem. Savās mājās desmitniekā gribētos
ielauzties, kaut gan Eiropa orientēšanās sportā ir stiprākais kontinents.
Pasaules čempionātos konkurenci uz medaļām papildina gandrīz vai vienīgi
austrālieši. Eiropas pjedestāls jebkurā gadījumā grūtāk aizsniedzams, jo uz to
var pretendēt pa sešiem sportistiem no katras valsts, pasaules čempionātos
vienu nāciju var pārstāvēt tikai trīs.

"Lielajos
mačos nevienu distanci vēl neesmu veikusi bez kļūdām," atzīst mūsu
komandas līdere. "Kartes lasīšana lielā tempā… To man vajadzētu
pilnveidot."

Perfekcionisms ir
nekļūdīga distances veikšana bez apstāšanās, pat bez tempa samazināšanas. Ja
tas Aijai izdosies, mēs gavilēsim.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune,
Sports

Aija Skrastiņa

Orientieriste, NBS
sporta kluba instruktore

Dzimusi         1982.
gada 12. janvārī Cēsīs

Izglītība         Cēsu
Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija, LU Teoloģijas fakultāte

Sportā           Orientēšanās
sportā kopš sešu gadu vecuma. Pirmais treneris Igors Bušs, tagad trenējas Ievas
Šustas vadībā

Lielākie
sasniegumi           Daudzkārtēja Latvijas čempione, 2005.
gada pasaules čempionātā 16. vieta sprintā, 2007. gada PČ 18. vieta vidējā
distancē

Ģimenes
stāvoklis Neprecējusies

Aizraušanās Budisms

Pieci no Latvijas izlases

Latviju Eiropas čempionātā
Ventspilī kopā ar līderiem Aiju Skrastiņu un Mārtiņu Sirmo pārstāvēs arī
pieredzējušie orientieristi Edgars Bertuks, Jānis Krūmiņš, Kaspars Kārkliņš,
Jānis Ozoliņš, Zanda Abzalone, Una Arama, Iveta Brūvere, Kristīne Kokina un
Dace Gaigala. Iepazīstinām ar komandas debitatiem.

Zemgus Žagata

Rīgas
Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases audzēknis

Par
labākajiem startiem uzskata veikumu pasaules skolēnu čempionātos – 2004. gadā
Beļģijā (5. vieta V14 grupā) un 2006. gadā Slovākijā (7. vieta V16 grupā). Var
lepoties ar Latvijas jauniešu čempiona godu krosā un 3000 m distancē aizpērn un
divām sudraba medaļām šosezon: 3000 m (ziemā) un krosā junioru konkurencē.
Trešā vieta NORDEA Rīgas maratona 5
km distancē, piekāpjoties tikai slavenajiem Aigaram Fadejevam un Edgaram
Šumskim. Latvijas pieaugušo izlasē iekļuva, pateicoties veiksmīgajam startam
valsts sprinta kausa Saulkrastu posmā un Pavasara divdienu cīņās vidējā
distancē Lilastē. Minētajās disciplīnās startēs EČ Ventspilī, vidējā distancē
centīšoties savu spēju robežās, bet sprintā mērķis ir iekļūt finālā, kas būtu
ļoti labs panākums.

Krista Mihailova

Ekonomikas
un kultūras augstskolas 1. kursa studente, specializācija – angļu valodas tulks

Kalvja
Mihailova dvīņumāsa, 20 gadu veca. Priecājas par uzvaru Baltijas čempionātā
šogad Viļņā, guvusi daudz uzvaru jauniešu grupā, pirms četriem gadiem Eiropas
kadetu čempionātā Čehijā iegūta sestā vieta vidējā distancē. EČ Ventspilī
gribētu startēt sprintā un vidējā distancē, bet negribētu skriet garo gabalu.
Par konkrēti izcīnāmu vietu nedomā, taču centīšoties pēc labākās sirdsapziņas,
lai nekļūdītos ceļa izvēlē. Ventspils kāpu mežs ne īpaši patīkot, labāk, ja
meži biezāki un grūtāk caurskrienami. Uzskata, ka labāk padodas orientēšanās
nekā izturība skrējienā. Cer, ka Latvijas komandas līdere Aija Skrastiņa dāmu
konkurencē iekļūs sešniekā.

Laura Vīķe

Rīgas
Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases audzēkne, 18 gadu veca

Prieks
par uzvaru Baltijas čempionātā šopavasar Viļņā, kad rezultāts sekundi sekundē
sakrita ar Kristas Mihailovas veikumu, arī Latvijas pērnā gada čempiones zelts
S18 stafetē. Eiropas sacensībās rezultāti pieticīgāki, taču visam savs laiks.
Pērn EČ kadetiem 22. vieta sprintā un garajā distancē. Pasaules skolēnu
čempionāta bronzas laureāte 2004. gadā. Latvijas pieaugušo izlasē iekļuvusi pēc
veiksmīgiem startiem pēdējās atlases sacensībās. Cer Ventspilī vairot pieredzi,
jo neesot startējusi pieaugušo konkurencē. Ventspilī būšot jāskrien naigi,
naigi, bet bez kļūmēm. Domās ir jau pasaules junioru čempionātā, kas jūlijā
risināsies Zviedrijā. Vispirms gan jāiekļūst Latvijas izlasē.

Andris Kivlenieks

Ogres
ģimnāzijas 11. klases audzēknis, 18 gadu vecs

Labākie
sasniegumi aizpērn. Pasaules skolēnu čempionātā Slovākijā sudrabs vidējā
distancē vecākajā grupā, atkārtojot šo panākumu EČ kadetiem V16 stafetē.

EČ
Ventspilī plāno skriet sprintu un vidējo distanci. Par komandas biedru apsteigšanu
nedomā, bet vēlas iekļūt A finālā vidējā distancē, kas pašam iecienītākā. Mežā
jūtas ja ne ātrāks par konkurentiem, tad vismaz līdzvērtīgs, bet sprintā, jožot
pa pilsētu, nejūtas tik ātrs, kā vajadzētu. Apmierināts un priecīgs par iekļūšanu
pieaugušo izlasē un iespēju paspēkoties ar pieredzējušajiem grandiem – Mārtiņu
Sirmo, Edgaru Bertuku un Jāni Krūmiņu.

Kalvis Mihailovs

Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes I kursa students,
ģeogrāfs, 20 gadu vecs

Augstākais
sasniegums – bronza pērn pasaules junioru čempionātā Austrālijā stafetē.
Uzvaras citās sacensībās uzskata par mazāk vērtīgām. Ventspilī cer piedalīties
sprintā un garajā distancē, kā arī stafetē. Mērķis EČ skriet maksimālā tempā,
bez kļūdām ceļa izvēlē uz katru no KP. Gatavošanās posmā lielāko vērību
veltījis izturības treniņiem. Sprintā sasniegšot vajadzīgo ātrumu. Uzskata, ka
Latvijas komanda ir pietiekami spēcīga, Mārtiņam Sirmajam jācīnās par medaļām,
stafetē jāpakutina nervi konkurentiem.

Māris
BLODONS