Cīnītāja līdz galam
Latvijas karogu II Jaunatnes olimpisko spēļu atklāšanas parādē 16. augusta vakarā Ķīnas lielpilsētā Naņdzinā nesīs septiņpadsmit gadus vecā tenisiste Jeļena Ostapenko. Šis gods argumentēts ar cienījamiem panākumiem. Pirms trim gadiem Trabzonā, Turcijā, viņa kļuva par Eiropas Jaunatnes olimpiādes čempioni, šogad uzvarēja prestižajā Vimbldonas tenisa turnīrā juniorēm, patlaban Ostapenko ir piektā labākā juniore pasaulē.
Lai gan oficiāli pasē viņas vārds ir Jeļena, visi viņu sauc tikai un vienīgi par Aļonu. Kāpēc tā, to pati sportiste izskaidroja LTV 7 raidījumā Sporta studija tūdaļ pēc lielās uzvaras Vimbldonā: „Kad man vecāki izvēlējās vārdu, Aļonas tajā laikā kalendārā nebija, tā nu es pēc pases esmu Jeļena, bet dzīvē reāli — Aļona.” Par Aļonu viņu dēvē arī tenisa sabiedrība pasaulē, un tas nav nekas jauns — piemēram, savulaik visi zināja slaveno Štefiju Grāfu, kaut arī pēc pases viņa bija Štefānija.
PRINCIPIALITĀTE NĀKOTNES VĀRDĀ
Ceturtais augusts Latvijā. Nežēlīga svelme — Ventspilī atkal fiksēts jauns karstuma rekords, arī Rīgā un tās apkārtnē jau no paša rīta cepina pamatīgi. Aļona Ostapenko trenējas ACB tenisa centrā Mārupē no deviņiem rītā līdz divpadsmitiem dienā. Vispirms laukumā viņa aizvada stundu pret bijušo profesionāli, tagad treneri un Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku. Pēcāk vēl divas stundas intensīva treniņa ar Lauru Gulbi — vienu no mūsu labākajām tenisistēm. Treniņš ir intensīvs, tikai ar mazām pauzītēm slāpju remdēšanai. Uzturēties šādā saulē jau tāpat vien trīs stundas no vietas nav vienkārši, uz cietā hard seguma laukumā esi kā uz pannas.
Aļona Kārļa Lejnieka vadībā vispirms strādā, lai uzlabotu sitienu no labās puses jeb forhendu, tad spēle ar dažādām ritma maiņām, izgājieni pie tīkla, gremdes un beigās vēl serves slīpēšana. Nežēlīgs ritms, bet Aļonai ir raksturs, un viņa nesūdzas. Ja daži elementi pēc trenera ieceres netiek izpildīti pareizi, seko sods — pieci palēcieni uz augšu ar ceļgaliem pie krūtīm, tenisa aprindās dēvēti par ķenguriem. Pēc tenisa treniņa pavisam maza atpūta un — uz nodarbību fiziskajā sagatavotībā!
Tāda ir ikdiena, ja profesionālajā tenisā grib ko sasniegt. Vasarā Aļonai pat ir vieglāk, jo nav jāvelta laiks mācībām. Jau kopš bērnības ar viņu kopā tenisā ir māte Jeļena Jakovļeva, pēc profesijas tenisa trenere. Jauniete ir ļoti apņēmīga, to apliecina arī viņas sekmīgās mācības Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, turklāt klasē ar fizikas un matemātikas novirzienu. Aļona cenšoties nekavēt nevienu stundu, ja vien neesot ārpus valsts.
RAKSTURS KĀ RADĪTS TENISAM
Kad sportiste ir Latvijā, viņa bieži trenējas ar Lauru Gulbi un nodarbības vada Kārlis Lejnieks. Pēc darba Vīnē mūsu nesenais spēlētājs šovasar atgriezies Latvijā. Lejnieks kļuvis par Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretāru, turpina trenera darbu un joprojām ir Latvijas izlases kapteinis Deivisa kausa izcīņā. Lejnieka sniegtais raksturojums Aļonai ir visai glaimojošs: „Viņa ir fiziski pietiekami spēcīga, arī tehniski labā līmenī, ko apliecina rezultāti, un, pats galvenais, viņa psiholoģiski ir kareivīgi noskaņota. Tāds raksturs, kas mūsdienās ir retums — kaujiniecisks, vienmēr cīnīsies, nekad neko neatdos tāpat vien. Kopumā viņa pašlaik izskatās ļoti cerīgi, ja vien turpinās attīstīties. Gods pārstāvēt Latvijas valsti Jaunatnes olimpiādē, tas viņai patīk, bet sportiski galvenais būs US Open septembra sākumā. Mērķis ir beigt gadu kā pirmajai pasaulē junioru reitingā, lai būti vieglāk dabūt wild card jeb īpašo ielūgumu uz lielajiem turnīriem un piesaistīt sponsorus, kas varētu atbalstīt finansiāli.”
Domājot par stratēģiju nākamajam gadam, ir dažādi varianti. Ostapenko vēl varētu spēlēt junioru turnīros, bet ilgtermiņā vairāk gan laikam atmaksātos piedalīšanās pieaugušo sacensībās. Kārlis Lejnieks: „Tas atkarīgs arī no sponsoru prasībām, varbūt viņi gribēs, lai vēl ko vinnē junioru konkurencē, bet principā Aļona jau ir uzvarējusi junioru Grand Slam, kas Latvijā nevienam nav izdevies, un viņa centīsies pēc iespējas vairāk spēlēt sieviešu WTA profesionālajos turnīros, kāpt arvien augstāk, pietuvoties simtniekam.”
ATVADĪTIES UN ATNĀKT
Pēc treniņa Aļona pati uzreiz teic, ka šis US Open viņas karjerā būs pēdējais junioru konkurencē. „Savu mērķi junioros jau esmu sasniegusi — tas bija vinnēt vienu Grand Slam turnīru, tāpēc junioru līmenī pēc US Open varu beigt… Man iedos nākamgad Vimbldonā wild card kvalifikācijas turnīram, tā ir apsolīts.” Pieaugušo tenisā šogad galvenais būtu pietuvoties 200. vietai pasaules WTA reitingā vai pat augstāk, lai varētu spēlēt kvalifikāciju visos lielajos turnīros. Dažas labākās vienaudzes jau tā tagad dara un ļoti sekmīgi. Labākais piemērs — šveiciete Belinda Benčiča un horvātiete Ana Konjuha, kas abas pieaugušo Vimbldonas turnīrā aizkļuva līdz trešajai kārtai. Pērn Benčiča triumfēja junioru Vimbldonā, Konjuha — US Open un Austrālijā.
„Pieaugušo tenisā viens no galvenajiem faktoriem ir stabilitāte,” atzīst Aļona Ostapenko. Junioru konkurencē tas neesot tik izteikti.Benčiča jau tagad esot mentāli ļoti stabila, Konjuhas spēle savukārt ir ļoti agresīva. Abas jaunās dāmas sieviešu tenisā vēl īsti nepazīst, un to viņas sākumā izmanto. „Kad spēlēs ilgi lielajā tūrē, jau būs grūtāk, visas pretinieces zinās spēles stilu un sagatavosies. Tā bija Benčičai, pirmās spēles — lieliski, bet pēc tam jau viņu iepazīst, un Karolīnai Vozņiacki jau viņa nupat Stambulas turnīrā zaudēja pa nullēm… Galvenais ir spēlēt stabili ilgtermiņā.”
Uz jautājumu par gaidāmajām Jaunatnes olimpiskajām spēlēm Ķīnā Aļona atbild tieši: „Protams, tenisā svarīgāks ir US Open turnīrs, kas būs uzreiz pēc tam. Tomēr arī Ķīnā spēlēšu no visas sirds. Man karstums netraucē, man pat patīk spēlēt karstumā.”
Šogad Aļonai ne pārāk labi klājās jūlijā aizvadītajā Eiropas jauniešu čempionātā Klotenē, tur nācās zaudēt astotdaļfinālā. Ostapenko bija izlikta ar pirmo numuru, it kā favorīte. Viņa šo neveiksmi pamatoti izskaidro: „Es jau nezināju, ka vinnēšu Vimbldonā, būtu zinājusi, vispār nepieteiktos Eiropas čempionātam. Mēs spēlējām kalnos, bieži lija lietus, vienu dienu spēlējām uz viena seguma, nākamajā — uz cita, laukā un telpās, nevarēju pierast un ieiet ritmā.”
Runājot par tehniskām niansēm, Aļona apzinās arī savas vājības: „Noteikti sitiens no labās puses jeb forhends, taču tagad tas jau ir kļuvis labāks, pie tā daudz strādājam. Serve man noteikti arī nav slikta, kaut arī gadās par daudz dubultkļūdu. Vienkārši nevajag baidīties izpildīt otro servi, tad viss ir labi.” Šogad arī Vimbldonas finālā sākumā bijusi pārāk bikla, milzīga arēna, daudz skatītāju. Un pirmajā setā zaudēts. „Sākumā nejutu sitienus, bet tad nomierinājos, centos atrast savu spēli, un jau otrajā setā tas izdevās. Trešajā setā jau viss iznāca vēl labāk.”
BALLE AR SLAVENĪBĀM
Skaidrs, ka Vimbldonas tenisa turnīrā arī junioru konkurencē nejauši uzvarēt nevar. Čempiones tituls Aļonai ir gluži vēsturisks panākums, kas katru čempionu padara par potenciālu profesionālo tenisistu. Protams, ne visiem vēlāk izdodas sasniegt ko tik būtisku profesionālajā karjerā, bet tas noteikti ir atspēriena punkts. Pēc tādas uzvaras uzreiz ir plašāka tenisa sabiedrības un turnīra rīkotāju interese, kas nākotnē var solīt arī dažu labu speciālo ielūgumu jeb wild card profesionālajā tūrē. Tas ir atspēriena punkts, kuru vajag prast izmantot.
Aļonas panākumi nav nejaušība. Starptautiski tie sākās pirms trīsarpus gadiem. Toreiz Ostapenko uzvarēja Francijā, Tarbā, Les Petits turnīrā — vecumā līdz 14 gadiem. Tajā spēlē absolūti visi lielākie jaunie talanti pasaulē, jo šajā vecumā vēl nedrīkst izmēģināt spēkus pieaugušo profesionāļu turnīros. Les Petits savulaik par čempionēm kļuvušas tādas vēlākās slavenības kā Martina Hingisa, Anna Kurņikova, Kima Klaistersa, Dināra Safina un citas, zēniem — Maikls Čangs, Rišārs Gaskē, Rafaels Nadals… Les Petits lieliski apliecina jauniešu talantu un trenētību līdz 14 gadu vecumam, Grand Slam turnīri junioriem — kādā kondīcijā šis pats talants ir soli pirms profesionālā tenisa.
Aļona Ostapenko junioru pasaules reitingā nu ir piektā, taču 17 gadu vecumā jau būtiskāka ir viņas vieta pieaugušo rangā, galu galā par karjeru kopumā spriedīs pēc sasniegtā profesionālajā apritē. Pašlaik Aļona ir labāko 400 skaitā, un viņas mērķis pēc šīs sezonas ir pakāpties vismaz līdz trešajam simtam. No 15 gadu vecuma var sākt spēlēt profesionālajos turnīros ar ierobežotu turnīru skaitu sezonā, to skaits katru gadu pieaug, bet no 18 gadu vecuma vairs nekādu ierobežojumu nav.
Pirmā lielā balle aizvadīta. Tā bija pēc Vimbldonas, kurā piedalās visi čempioni — vienspēlēs, dubultspēlēs, junioru konkurencē, arī ratiņkrēslu tenisā. Aļonai izdevies parunāties arī ar vairākām slavenībām, tostarp ar viņas elku vīriešu tenisā Novāku Džokoviču. Abiem fināls bija vienlaikus, tikai Džokovičs pret Rodžeru Federeru spēlēja vislielākajā — galvenajā — arēnā. Aļona blakus — pirmajā laukumā. Džokovičs esot pat apsveicis Aļonu un novēlējis veiksmi turpmāk. Tik tiešām — veiksme un uzņēmība būs vajadzīgas, bet raksturs Aļonai ir, un viņa cīnīsies.
Jeļena OSTAPENKO
Tenisiste, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolniece
Dzimusi: 1997. gada 8. jūnijā
Izglītība: mācās Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 11. klasē
Sportā: ar tenisu sākusi nodarboties piecu gadu vecumā
Trenere: māte Jeļena Jakovļeva
Lielākie sasniegumi: 2011. gadā Les Petits U-14 turnīra uzvarētāja, Eiropas Jaunatnes olimpiādes čempione, 2014. gadā Vimbldonas junioru čempione; 4. augustā pasaules junioru reitingā — 5. vieta, WTA profesionālajā reitingā sievietēm — 400. vieta; spēlē ar Wilson raketi un Nike apģērbā
