Vārds jāieraksta. Ne tikai ūdenī…

Jūlijā Jānis Šaltāns Eiropas junioru čempionātā ar jaunu Latvijas rekordu izcīnīja bronzas godalgu 50 m peldējumā uz muguras un bija tikai rokas stiepiena attālumā, lai šādu panākumu atkārtotu divreiz garākā distancē… Kas ir šis gandrīz divus metrus garais puisis, no kurienes nāk viņa talants, kādi ir viņa nākotnes plāni — par to pirms Šaltāna sezonas noslēdzošā, taču visatbildīgākā starta pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Ķīnā!

Spītējot vasaras svelmei, ar Šaltāna jaunskungu tiekamies Doma laukumā. Jānis ierodas ar minūtes precizitāti, tērpies solīdā koši sarkanā kreklā ar apkaklīti, stilīgi apgrieztiem matiem. Atzīstas, ka lielā noguruma dēļ interviju gandrīz nogulējis — tikai 20 minūtes pirms sarunas pamodies.

VĒL SMAGĀK, VĒL VAIRĀK

Pirmoreiz ar Jāni Šaltānu runāju pirms trim gadiem, kad Latvijas Jaunatnes olimpiādē, Kauguros, Mežmalas vidusskolā, satiku Šaltānu ar piecām zelta medaļām kaklā. „Tas var izklausīties iedomīgi, bet tajā vecumā nebija daudz peldētāju, kuri man varēja sastādīt konkurenci,” atceras Jānis. Jau tad viņš tika raksturots kā tehnisks peldētājs.

Tajā pašā gadā Eiropas Jaunatnes olimpiādē Turcijā Jānis Šaltāns satricināja Latvijas peldēšanas virtuvi, izcīnot divas sudraba godalgas. Toreiz pēc mačiem Šaltāns žurnālam Sports sacīja: „Es gribu vēl smagāk trenēties, lai beidzot būtu arī pirmais!”

LIKTENĪGIE KILOGRAMI

Pilnīgi loģisks stāsta turpinājums pēc trim gadiem. 2014. gada jūlija vidū Eiropas junioru čempionātā Nīderlandē Šaltāns gūst vēl vienu lielisku panākumu. 50 m uz muguras finālā Šaltāns distanci veica ar jaunu Latvijas rekordu (25,54 s), izcīnot bronzas godalgu, un 100 m distancē ierindojās 4. vietā (55:20). Lai gan šāda līmeņa mačos Latvijas peldētājus reti gadās redzēt pjedestāla tuvumā, jāsaka — uzvaras garša Jānim atkal gar degunu.

Kad beidzot viņš būs pirmais? „Varēju būt jau šogad,” atbild talantīgais peldētājs. „Patraucēja disciplīnas problēmas — dažreiz trūkst motivācijas, bija problēmas ar diētu, kas vainagojās ar lieko svaru un maksāja uzvaru. Lai arī sporto daudz, nedrīkst visu grūst iekšā — motors ir labi jāeļļo, un benzīnniekam nevar liet iekšā dīzeli.” Tā runā puisis, kurš (atcerieties!) aizvadītajā čempionātā laboja divus Latvijas rekordus!

50 metros jūnijā uzstādīto sev piederošo Latvijas rekordu viņš laboja uzreiz par 0,29 sekundēm, bet 100 m uz muguras finišu sasniedza pēc 55,20 sekundēm, kas ļāva Latvijas rekordu pacelt par 0,15 sekundēm. „Tas ir ļoti daudz,” ar neslēptu pacilātību Šaltāns komentē gandrīz par trešdaļu sekundi laboto rekordu 50 metros, lai gan sportists atzīst, ka rezultāts varējis būt vēl labāks — viņš pārāk ātri izniris no ūdens, tāpēc viens īriens izpalicis. „Pastāstīšu godīgi — šā rezultāta pamatā ir nelielas kļūdas, ko pamanīja federācijas prezidents un trenere. Traucēja gan svars, gan starts, un zemūdens izeja man nebija tik laba kā pārējiem peldētājiem. Bet pašā peldējumā es biju krietni ātrāks un varēju pārējos iedzīt. Pirms pēdējiem 15 metriem sāku domāt, kur ir distances beigas, jo tur nebija 15 metru atzīmes, kur es parasti automātiski sāku laist vaļā gāzi, un nobremzēju. Man kliedza pirms finiša — peldi iekšā sienā! Tur arī nodila tās 29 simtdaļas,” saka Šaltāns. „Sanāca sevi noskaņot startam — ar ko es esmu sliktāks? Varbūt tikai resnāks. (Smejas.)”

Par 4. vietu ne tik tehniskajos 100 metros uz muguras Šaltāns izsakās lakoniski: „Svars bija par lielu.” Tas arī pārvilku svītru pāri cerībām uz medaļu, no kuras Šaltānu šķīra 0,74 sekundes. „Man ir atkarība no enerģijas dzērieniem — jau sen mēģinu tikt no tās vaļā. Garšo limonādes, šokolādes, ātrie ēdieni. Citreiz mamma vēl pagatavo garšīgi kartupeļus — sak’, vienreiz jau var! Tā tas sakrājās.”

MEITENES, MENINGĪTS, MOTIVĀCIJA…

Ceļš uz bronzu Nīderlandē un diviem Latvijas rekordiem Jānim nebija viegls. „Kā pa kalniem un lejām,” Šaltāns norāda, ka kopš zvaigžņotā 2011. gada ir notikuši daudzi pavērsieni viņa dzīvē. „Galvenokārt patraucēja personīgā dzīve — meitenes. Vajadzēja vairāk klausīt treneri; bija traumas — pagājušajā sezonā salauzu kājai pirkstu, saslimu ar meningītu un vasarā gulēju slimnīcā. Pēc tādām traumām grūti atsākt trenēties.”

Šaltāns ar meningītu saslima astoņas dienas pirms 2013. gada junioru čempionāta, kas iedragāja peldētāja motivāciju: „Sezonas laikā ir daudz jātrenējas, nekam citam laika neatliek — ir tikai skola, treniņš un gulēt,” Šaltāns skaidro pērn piedzīvotās depresijas cēloņus. Un melanholiski piebilst: „Nevienam nepatīk trenēties, bet visiem patīk uzvarēt. Kad uzkāp uz pjedestāla augstākā pakāpiena, sajūtas ir neaprakstāmas,” Jānis karogu virs pjedestāla ir redzējis, bet gribētos arī dzirdēt himnu.

ĶĪNAS IZAICINĀJUMS

Tagad Šaltāns gatavojas sezonas noslēdzošajiem mačiem, II pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm Naņdzinā. „Ievēroju diētu un, domāju, Ķīnā viss būs kārtība!” sportists ir pārliecināts. Šaltāns kvalificējies startam sešās disciplīnās. Viņš šaubās vienīgi par 100 metriem brīvajā stilā. Šajā disciplīnā Šaltāns nevarot cīnīties par augstām vietām, tādēļ varbūt nemaz nav vērts tērēt baterijas.

„Mazais mērķis Ķīnā ir iekļūt finālā, lielais — gribas medaļu,” neslēpj Jānis Šaltāns. Viņš ir pārliecināts, ka tas ir izdarāms ne tikai 50 un 100 metros uz muguras, bet arī šajās pašās distancēs tauriņstilā, kurā gan Eiropas junioru čempionātā Jānim neveicās.

Bet vai zelts ir neaizsniedzams? „Nu 50 metros uz muguras favorīts itālietis Simone Sabioni jau pieaugušo konkurencē peld ar Top20 rezultātu. Salīdzinot ar mani, viņš ir mazs — augums 186 cm — un kalsns — ārēji redzams, ka viņam ir mazs tauku procents. Spēcīgs un pareizi barots!” peldētājs saglabā piesardzību. Tieši Sabioni un grieķis Apostols Kristu bija vienīgie, kas Šaltānu apsteidza jūlijā Nīderlandē.

PIRMAIS JAUNIETIS REKORDISTS

Jānis Šaltāns bija pirmais peldētājs Latvijā, kurš jaunieša vecumā spēja gāzt Latvijas rekordu. 15 gadu vecumā Šaltāns to paveica 100 metru distancē uz muguras, pēc tam izpildot starptautiskās klases sporta meistara normatīvu. Pēc neilga laika vēl jaunākā vecumā šo panākumu atkārtoja Krista Ceplīte un apmēram tādā pašā vecumā — Zane Tīrumniece. Šaltāns uz lauriem neguļ, jo uzskata, ka peldēšana Latvijā ir relatīvi jauno sporta veids, jaunieši allaž ir galvenie pretendenti uz Latvijas čempionāta medaļām — reti kuram aktīvam peldētājam ir vairāk par 20 gadiem. Šaltāns piebilst: „Tagad vidējais vecums palielinās, bet agrāk šajā ziņā bija traki.”

Interesanti, ka Šaltāna trenere Gaļina Broka pirms vairākiem gadiem sūkstījās, ka Jānim uzmanību novērš basketbols (tas nepārsteidz, ņemot vērā raženos Šaltāna auguma parametrus). Basketbolu gan viņš nekad nav spēlējis nopietnā līmenī: „Man nebija tādas domas — pamest peldēšanu un pievērsties basketbolam. Man vienkārši ļoti patika uzspēlēt basketbolu. Kāpēc koordināciju nepatrenēt arī citā sporta veidā? Biju vēl mazs un nezināju, kur likt enerģiju, taču biju drošs, ka palikšu peldēšanā,” sestdienās trenere Šaltānam ļāvusi spēlēt groza bumbu. Basketbola dēļ gadījies iedzīvoties traumās: „Vienā reizē atsitu elkoni pret vairogu,” nosmejas Šaltāns.

Sports Šaltānam jau ir gēnos — jaunībā sportoja gan viņa vecāki, gan vecvecāki. Vectēvs un tēvs bijuši lieli veloentuziasti, bet no mammas puses vectēvs augstā līmenī nodarbojies ar šķēpmešanu, arī mamma trenējusies vieglatlētikā.

Treneri Šaltānu slavē par čaklumu un cīņassparu, kas esot iedzimta īpašība. „Es esmu garastāvokļa cilvēks — kāds man garastāvoklis, tā arī es strādāju,” saka Šaltāns. „Moto man nav — vienkārši smagi strādāt, lai būtu labākais.”

ĢENERĀLSPONSORS — VECMĀMIŅA

Šaltānu finansiāli ir atbalstījusi gan Mārupes novada pašvaldība, gan arī Rīgas dome. „Taču galvenais sponsors, kas mani ir noturējis peldēšanā, ir mani vecvecāki. Bez viņiem es nebūtu aizbraucis ne uz vienu nometni,” Šaltāns atklāj savu sponsoru piesaistes noslēpumu — palūgt omai par skaistām acīm.

Jāņa Šaltāna peldēšanas karjera sākās, pateicoties tam, ka klases audzinātāja Angļu ģimnāzijā, Marta Štāla, aizveda visu klasi uz obligāto peldēšanas nodarbību Ziepniekkalna baseinā. „Atceros, ka tas bija vienīgais sporta veids, kurā biju pārāks pār saviem klases biedriem. (Smejas.) Futbolu nemācēju spēlēt, paskriet nevarēju, es biju tāds apaļīgs bērns. Aizgāju uz dažām nodarbībām, trenere mani drīz vien ievēroja un savāca uz peldēšanas grupiņu.

Bet 2011. gadā par Latvijā labāko treneri atzītā Broka ir tas cilvēks, kas šo ārēji monotono sporta veidu spēj padarīt interesantu arī emocionālajam Šaltānam. „Ir tādi treniņi, kas man ir ļoti interesanti, bet ir arī tādi, kuros man jau treniņa vidū gribas rāpties ārā no baseina. Visiem sportistiem patīk sacensties citam ar citu. Un viss, kas ir uz laiku — arī uzdevumi ar elpas aizturēšanu —, man ir interesanti. Kopā jau katrā treniņā ir jauni uzdevumi,” stāsta azartiskais sportists. „Man liekas, ka esmu ticis savā īstajā vietā. ”

Šaltāns norāda, ka trenere Broka ar audzēkņiem joprojām apietas ārkārtīgi uzmanīgi un maigi. „Nezinu, vai gribu iet pie kāda cita trenera Latvijā — es redzu, kāda ir vide un kvalitāte citos klubos. Redzu, ka sportisti ir fiziski izdzīti. Var redzēt dažus sportistus, kuri peld tehniski briesmīgi, bet rezultāts ir labs. Tas nozīmē, ka nevar būt tā, ka viņi nebūtu darījuši liela apjoma darbu ar lielu intensitāti. Citādi tādus rezultātus bez tehnikas nav iespējams sasniegt,” prāto Šaltāns, „var jau peldēt kā ungāriete Katinka Hošsū (Katinka Hosszú)— 18 km dienā, bet mēs parasti peldam nepilnus 4 km dienā.”

Šaltāns trenējas arī pie Jeļenas Solovjovas, kura tāpat kā Broka ir tehniska trenere. Taču katra no trenerēm pamana savas nianses. „Treneres pat analizē, kā stāv plauksta — nedaudz pa labi vai taisni. Kas pirmais sāk īrienu — plauksta vai elkonis,” Šaltāns piebilst, ka nevar iztikt bez fiziskās sagatavotības, jo 100 m vajag arī izdzīvot.

PASAULES LĪMEŅA MEDAĻA?

Šovasar Šaltāns absolvēja vidusskolu un iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Mācīsies par peldēšanas treneri: „Tagad mani gaida fiziskie pārbaudījumi, lai dabūtu vietu budžetā.” Šaltāns dziļi ievelk elpu, pirms atbild uz jautājumu, vai tādam brangam atlētam maz sanāks iesvīst? „Ja būtu peldēšana, tad man nebūtu, kur iesvīst. Bet tur ir tāda lieta kā 3000 m skrējiens, 30 reižu jāpievelkas pusotrā minūtē, 80 presītes…” peldētājs nepavisam neizklausās pārliecināts, ka ceļš uz kāroto budžeta vietu būs sārtām rozēm kaisīts, norādot, ka normatīvi LSPA ir augsti. (Nedēļu pēc intervijas Šaltāns feisbukā atraksta, ka pārliecinoši ticis budžetā ar vislielāko punktu skaitu.)

Latvijas Peldēšanas federācijas vecākā trenere Jeļena Solovjova Šaltānu raksturo kā cīnītāju, kurš vienmēr grib būt pirmais. „Man drausmīgi nepatīk zaudēt — es ciest nevaru zaudēt. Ja zaudēju, tad man visa diena ir izjaukta un esmu kašķīgs. Ja man kāds ko vēl pasaka… labi, ja tiešām jumts neaizietun es nesāku trakot. Kad Latvijas čempionātā jūnijā priekšpeldējumā paliku aiz viena tautieša, biju gatavs visus saraut gabalos — man bija pamatīgas dusmas. Nepatīk man zaudēt Latvijā.”

Tālākie Šaltāna mērķi saistās ar dalību pasaules universiādē un pasaules čempionātā, kas notiks Kazaņā 2015. gadā.

Kad pavaicāju, kā Šaltāns sevi redz pēc 10 gadiem, viņš atzīst, ka pirmajā brīdī nemaz par sportu nav iedomājies. „Man būs liela māja,” saka Jānis. „Gribētos vairāk neatkarības — būt pašam par sevi. Tad man būs 28 gadi, un gribētos, lai līdz tam esmu izcīnījis kādu medaļu jau pasaules līmenī.”

Taču kopumā viņš vēlas sasniegt ko vairāk: „Gribas savu vārdu ierakstīt kādā vēstures grāmatā ar rekordu,” Šaltāns nevēlas būt viens no un apstāties pie bronzas vai sudraba godalgām. Plāns ir konstruktīvs: „2016. gada olimpiskajām spēlēm Rio — kvalificēties, 2020. gadā — olimpiskais fināls, 2024. gadā — medaļa,” domas pārcilā Šaltāns. Kāpēc gan ne?

Jānis ŠALTĀNS

Peldētājs, LSPA students

Dzimis: 1996. gada 11. martā, Rīgā

Augums, svars: 198 cm, 98 kg

Izglītība: Rīgas Angļu ģimnāzija, iestājies LSPA

Lielākie sasniegumi: 2014. gadaEiropas junioru čempionātā 50 m uz muguras 3. vieta, 2011. gada Eiropas Jaunatnes olimpiādē divas 2. vietas — 50 m un 100 m uz muguras, vairākkārtējs Latvijas čempions un Latvijas rekordists

Sportā: kopš7 gadu vecuma

Pirmā trenere: Gaļina Broka

Citi sporta veidi: basketbols,pludmales volejbols

Hobijs: meitenes

Grāmatas: Harijs Poters

Filma: Rush