Citi varoņi

Nevar teikt, ka supergrūtajā 245 kilometru grupas braucienā latviešu riteņbraucēji pazuda pasaules megazvaigžņu ēnā. Priekšgalā laiku pa laikam bija manāmi abi. Turklāt Gatis Smukulis, būdams viens no jaunākajiem šo sacensību dalībniekiem, izdarīja to, ko nespēja citi 53 vīri, – aizbrauca līdz finišam, aiz sevis atstājot vēl 22 olimpiešus.
Divi nenopietni bēgļi no grupas 10 minūšu attālumā aizlaidās jau pašā sākumā, nolemjot sevi mokošai nāvei vientulībā, kas arī tika piedzīvota pēc kilometriem simts.
Pēc 78 kilometriem, ticis ārā no Pekinas un dodoties pirmajā no septiņiem 23,8 km garajiem kalnu apļiem, jau 25 vīru grupas vadību uzņēmās Raivis Belohvoščiks, liekot priekšgalā strādāt arī Gatim Smukulim. Pēc diviem apļiem jeb 150 kilometriem Raivis nobrauca malā, bet viņa veidotā grupa, Gati ieskaitot, turpināja turēties aptuveni divu minūšu attālumā no pārējiem.

Latvieti nekavējoties metās izprašņāt Itālijas un Francijas televīzija, galvenokārt interesējoties, vai šī grupa spēs noturēties atrāvienā līdz finišam. "Bija iespēja ar lietuvieša un baltkrieva palīdzību noorganizēt šo grupu," Sportam aizkulises atklāja Raivis Belohvoščiks. "Gribēju iespējami tālāk aizsūtīt Gati, lai viņš nonāk labākā pozīcijā, jo pienākumus bijām sadalījuši – viņš finišē grupas braucienā, es cīnos individuālajā.
Domāju, ka pēc diviem apļiem viņus grupa noķers, bet tad tā jau būs kļuvusi mazāka. Ja Gatis tajā noturēsies, iekļūs pirmajā piecdesmitniekā. Tas viņam debijas reizē būtu ļoti labs rezultāts. Gribēju jau vēl kādu apli noturēt, bet kalni sāka bloķēt muskuļus. Izlēmu, ka labāk treniņa nolūkā ar riteni aizbraukšu mājās uz olimpisko ciematu, lai sanāk 200 kilometri, pēc kuriem man muskuļi parasti sāk atbrīvoties."
Raivja pareģojums piepildījās gandrīz precīzi. Pēc četriem apļiem jeb 175 km pelotons tiešām panāca bēgļu grupu, un vēl pēc 50 kilometriem sāka risināties īstie notikumi, kuri varoņi jau bija citi. Finiša izspēlē par olimpisko čempionu kļuva spānis Semjuels Sančess, sudrabs tika itālim Dāvidam Rebelinam, bronza – šveicietim Fabiam Kancelaram. Vienīgi lielā grupa beigās sabirza vairākās sīkās druskās, un 21 gadu jaunais Gatis Smukulis finišēja 68. pozīcijā.
Grupas brauciens. 245 km. 1. Semjuels Sančess (Spānija) 6.23:49, 2. Dāvids Rebelins (Itālija), 3. Fabians Kancelara (Šveice), 4. Aleksandrs Kolobņevs (Krievija), 5. Endijs Šleks (Luksemburga), 6. Maikls Rodžers (Austrālija), 29. Ignats Konovalovs (Lietuva) +2:28, 48. Reins Taramē (Igaunija) +7:00, 68. Gatis Smukulis (Latvija) +12:59
Pirmā čempiona pirmais zvans. Par šo spēļu pirmo čempionu kļuva Semjuels Sančess
Foto: Dainis Caune, Sports
Tālāk treniņā. Pastrādājis 150 kilometrus Gata Smukuļa labā Raivis Belohvoščiks tālāk devās treniņā
Foto: Dainis Caune, Sports
Pēdējais kļūst pirmais
Raivis Belohvoščiks pirms olimpiskajām sacensībām distancē ar atsevišķo startu netika minēts starp favorītiem. Arī zviedra Gustava Larsona vārds šādā sarakstā nebija lasāms, bet tieši viņš nostājās augstāk par gandrīz visiem šīs pasaules varenajiem. Savukārt Raivja vārds arī turpmāk paliks noslēpumains.
Otrajā un pēdējā distances aplī, ticis galā ar 10 kilometrus garo kāpumu gar Lielo Ķīnas mūri, zviedrs, kura sasniegumu sarakstā gan ir cienījama ceturtā vieta šajā disciplīnā pasaules čempionātā, bet tā gūta pirms četriem gadiem, kļuva par līderi. Divkārtējais pasaules čempions šveicietis Fabians Kancelara, kurš iepriekšējās spēlēs finišēja 10., zviedra rezultātu apsteidza lejupceļā, visu smago distanci veicot ar vidējo ātrumu 45,633 km/h. Viņš gan startēja pats pēdējais un labi zināja, kas jāizdara, lai grupas braucienā izcīnītajai bronzas medaļai pievienotu olimpisko zeltu. Trešo pakāpienu uz pjedestāla aizņēma uzvarām bagātais amerikāņu riteņbraucējs Levijs Leiphaimers.
"Laikam vēl dzīvošu pāris gadus," pēc 47,3 km garās solo distances Raivis Belohvoščiks izskatījās it kā stundu visā sacīkšu tērpā būtu sēdējis uz pārkurinātas pirts augšējās lāvas. "Cerēju, ka augšā ies ātrāk, bet stāvākajās vietās laikam biju lēnāks nekā treniņos. Te, tiklīdz vairāk paskrien kalnā augšā, tā vairs nav spēka pat mīties lejā. Cīnījos par izdzīvošanu. Muskuļos tomēr stresiņš arī bija, it kā jau centos tās spēles galvā neņemt… Sliktāk šogad esmu juties tikai Kalifornijā vai Katarā."
"Par cik minūtēm tu varētu finišēt ātrāk," jautāja Sports. "Vismaz divas vajadzēja nomest. Centos braukt vienmērīgi, otrajā aplī drusku pielikt. Bet, kā pamēģināju ātrāk uzraut, tā tūlīt vajadzēja meklēt airus, lai tiktu augšā. Augstumu starpība it kā nav liela – 300 metri. Bet 10 kilometri visu laiku jābrauc uz augšu, ne mazākās iespējas atpūsties. Kur lēzenāks, tur jāpieliek ātrums, kur stāvāks, tur tāpat jāspiež, cik spēj. Visu, ko varēju, izdarīju."
Ja Raivis patiesi distanci veiktu par divām minūtēm ātrāk, tad arī iekļūtu labāko divdesmitniekā – vietā, kura viņam tika paredzēta.
Distance ar atsevišķo startu. 47,3 km (23,5 km +23,8 km). Vīrieši. 1. Fabians Kancelara (Šveice) 1.02:11,43, 2. Gustavs Larsons (Zviedrija) +33,36, 3. Levijs Leiphaimers (ASV) +1:09,68, 4. Alberto Kontadors (Spānija) +1:18,08, 5. Kedals Evanss (Austrālija) +1:23,54, 6. Semjuels Sančess (Spānija) +2:25,81, 17. Reins Tāramē (Igaunija) +3:35,90, 36. Raivis Belohvoščiks (Latvija) +6:43,53.
Raivis Belohvoščiks. Pēdējie metri šajās spēlēs
Foto: Dainis Cane, Sports
Elles svelme un mitrums. Raivis Belohvoščiks pēc finiša
Foto: Dainis Caune, Sports