Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dakteris velosipēdam

  Dainis Caune

Lai arī katrā sevi cienošā veloveikalā ir servisi, miniapkope katram riteņbraucējam jāspēj veikt pašam. Sportu šajos jautājumos konsultē MTB velomarotonu labākā desmitnieka braucējs un autoritatīvs mehāniķis Gunārs Dzalbs (Winsports KTM team).

Divritenis nav zeķe

Neviens kārtīgs riteņbraucējs neķersies klāt dubļainam velosipēdam. Kā to dabūt tīru? Ar mazgāšanu, bet lietojot pēc iespējas mazāk ūdens, jo velosipēds nav zeķe un peldināšanai nav paredzēts. Protams, ar montinbaiku jeb apvidnieku brauc pa dubļiem, cauri peļķēm un pāri strautiem. Jo velosipēds kvalitatīvāks, jo arī ūdensdrošāks. Ne velti to cenas atšķiras desmitkārtīgi.

Tomēr ar augstspiediena ūdensstrūklu pat visdārgāko velosipēdu nevajadzētu mazgāt. Tā pat smēri no gultņiem spēj izdzīt ārā. Nav jābrīnās, ka labs ritenis pēc tādas mazgāšanas sāk krakšķēt un brakšķēt.

Daudz piemērotāka ir parasta vannas duša. Tikai nedrīkst gāzt velosipēdu otrādi. Rāmja apakšpusē mēdz būt speciāli caurumiņi mitruma izvadīšanai, pa tiem nevajadzētu tecināt ūdeni iekšā. Tāpat jāuzmana trosīšu apvalku gali, neļaujot tajos iekļūt mitrumam.

Velosipēds obligāti jāmazgā no augšas uz leju. Visnekaitīgākā metode ir izmantot ūdensspainīti, sūkli un lupatiņu. Ūdenim ieteicams nedaudz pievienot kādu autošampūnu. Nevajadzētu aizmirst arī par spieķiem, rumbām un citām grūti aizsniedzamām vietām. Ja velosipēds ir tikai noputējis, tad vislabāk iztikt bez ūdens, to apkopt tikai ar mīkstu lupatiņu.

Sirds un dvēsele

Velosipēda sirds un dvēsele ir ķēde. To gan var mazgāt arī ar vislielākā spiediena strūklu. Daži pat lieto benzīnu vai petroleju. Pēc tam ķēde jānoslauka un jāpagaida līdz tā galīgi izžūst. Tad sākas pats grūtākais.

No ķēdes posmiem jādabū ārā visi smilšu graudiņi, akmentiņi un citi netīrumi, kas tajos sakrājušies. Es to daru tā. Griežot pedāļus, ķēdi slauku ar lupatu visos iespējamos virzienos. Izgriežu lupatu caur zobratu, caur pārslēdzēja rullīšiem. Pēc tam tīrīšanu turpinu ar mīkstu metāla vai cietu plastmasas birstīti. Var lietot arī speciālas ķēžu tīrāmās iekārtas, kas šo procesu ievērojami atvieglo. Pie reizes iztīra arī zobratus, starp kuriem nereti pat žagari atrodami. Šim nolūkam lieto salocītu lupatiņu vai īpašu birsti.

Eļļot, bet nelipināt

Kad viss tīrs, jāķeras pie eļļošanas. Veloveikalos var nopirkt dažādas eļļas – pilināmas, pūšamas un spricējamas, sausam laikam un slapjdraņķim… Universālas eļļas it kā nemaz nav. Ja līdz veikalam tālu, tad jebkuriem apstākļiem gana laba būs arī parastā minerāleļļa.

Motociklu ķēžu eļļas gan nav piemērotas. Tās ir pārāk viskozas, lipīgas, un ķēdi ātri pieraus pilnu ar smiltīm. Ideāli saeļļota veloķēde nav lipīga. Parasti eļļu pilina uz ķēdes iekšpuses, vienlaikus griežot pedāli. Ar desmit apgriezieniem pietiks.

Zobrati nav jāeļļo! Jo tie sausāki, jo labāk. Arī no ķēdes liekā eļļa jānoslauka. Ķēdes sāniem jābūt pilnīgi sausiem. Vienlaikus ar pirkstiem eļļu var arī ielocīt posmos, vienlaikus pārbaudot, vai tiem nav kāds defekts.

Tests trosītēm

Ja ritenis ilgāk lietots, var ieeļļot arī abas pārslēgu troses. To gan vērts darīt tikai tad, ja nav bojātas pašas troses vai to apvalki. Šim nolūkam izmanto īpašas eļļas uz teflona bāzes. Var izlīdzēties arī ar bremžu eļļu, jo būtiski, lai, pazeminoties temperatūrai, tā nesabiezētu.

Lai tiktu klāt, piemēram, pakaļējā pārslēga trosei, ķēdi uzliek uz aizmugurējā lielā zobrata, bet pēc tam, nekustinot pedāļus, ar slēdzi to it kā nomet uz leju, uz mazāko. Trose atbrīvojas, apvalkus var izvilkt no stiprinājumiem.

Ja nekas mehāniski nav bojāts, bet trose slikti staigā, tai eļļu uzpūš vai uzklāj ar lupatiņu, pēc tam apstrādāto daļu iešļūcinot apvalkā iekšā. Var mēģināt ar tievu medicīnisko šļirci eļļu injicēt pa apvalka galu.

Metāls bremzēs

Divriteņa bremzes noteikti ir braucēja veselības vērtībā. Tāpēc tās arī attiecīgi jāuzmana. Vispirms, vai kluči tik tiešām ar visu savu laukumu spiežas pret aploci, turklāt no abām pusēm vienādi, vai tie nav sagriezušies greizi. Pareizi bremžu klučiem gan jāstāv mazliet savērstiem – aizmugurējā daļa ir nedaudz nostāk no aploces nekā priekšējā, braukšanas virzienā vērstā.

Jānovērtē, vai bremžu kluči nav pārāk nodiluši. Vai metāls jau nestrīķējas gar metālu, radot iespējamību nopietni sabojāt aploci.

Bremžu klučos no aploces ar laiku iestrādājas mikroskopiskas metāla skaidiņas. Tās kaut vai ar parastu skrūvgriezi jāizurbina ārā.

Trīsarpus atmosfēras veiksmei

MTB Maratonos brauc pa apvidu ar krosa riepām, un tajās pietiek ar trīsarpus atmosfēru spiedienu. Sevišķi smagi vīri var atļauties kādu atmosfēru vairāk. Priekšējais ritenis var būt par pusatmosfēru mīkstāks. Ja šie cipari aizmirstas, tos var izlasīt uz pašas riepas.

Ja riepa ir pārāk mīksta, pārvarot asāku šķērsli, kamera izlokās uz sāniem un tiek pārsista pret aploci. Tāpēc bezkameru riepas var būt mīkstākas.

Asfalta segumam spiediens var būt lielāks, bet ne vairāk par četrarpus atmosfērām.

Vēl jāpārbauda visi savienojumi, vai nav kas atskrūvējies. Jāaplūko spieķi. Agrāk vai vēlāk katrs ritenis dabū lielāku vai mazāku astotnieku. Lai no tā tiktu vaļā, jau vajadzīgas speciālas iemaņas. Ja tādu nav, šo darbu labāk uzticēt profesionālam mehāniķim.

Pēc finiša neaizmirstiet atkal sākt ar tīrīšanu.

Dainis CAUNE