Divi čempioni
Latvijas
meistarsacīkstes tenisā šoreiz aizvadītas bez vairāku spēcīgu sportistu
līdzdalības, taču šis apgalvojums pilnībā neattiecas uz visu turnīru. Sieviešu
vienspēlēs pārliecinoši uzvarēja Anastasija Sevastova, kura no mūsējām ir labākā arī pasaules profesionālajā WTA
reitingā . Vīriešiem pirmais čempiona tituls Rihardam Emuliņam un nav viņa
vaina, ka Lielupē nespēlēja daži citi labi tenisisti. Uzvara atpūtā
Anastasija
Sevastova pirmo reizi par Latvijas pieaugušo čempioni kļuva pērn 16 gadu vecumā
savā dzimtajā Liepājā. Pirms gada vēl tas bija neliels pārsteigums, taču tagad
Sevastova jau ir galvas tiesu pārāka par citām. Visā turnīrā vienspēlēs
Anastasija nezaudēja ne setā, sīvākā cīņa viņai bija pusfinālā pret Trīnu
Šlapeku – 6:1 un 6:4, finālā pret Diānu Bukājevu jau 6:0 un 6:3. Pati sportiste
atzīst, ka uzvara nākusi diezgan viegli.
– Vai spēlēšana valsts meistarsacīkstēs jau
laikus bijaieplānota
tavā sacensību kalendārā ?
– Latvijas čempionāts īpaši nebija ieplānots,
taču kopā ar treneri nolēmām
nedaudz atpūsties, atbraucu uz mājām un piedevām vēl uzspēlēju. Es pat tagad
savam trenerim Martinam Rutneram īsti neesmu prasījusi, kur būs nākamās
sacensības, jo tagad man ir atpūtas periods. – Jau otro gadu vadi Nikija Piliča akadēmijā
Minhenē. Kā tā veicina tavu izaugsmi?
– Akadēmijā esmu ieguvusi lielāku pārliecību
par saviem spēkiem, zinu, ka tagad varu spēlēt
arī pret pasaules labākajām tenisistēm, arī mana tehnika kļuvusi labāka. Tenisu
spēlēju četras stundas dienā, divas reizes pa divām stundām, vēl viena stunda
fiziskajām nodarbībām, pārējā laikā atpūšos un mācos. Dzīvoju akadēmijas
internātā vienā istabā ar Alisi Vaideri.
– Vai prombūtne no mājām un arī mācības
Liepājas Puškina licejā nesagādā
papildus grūtības?- Dažreiz
tiešām ir ļoti grūti, dažreiz tas atkal palīdz koncentrēties un savā ziņā ir
pat vieglāk. Kad treniņu ir ļoti daudz, protams, ka gribas uz mājām, bet
turnīros vairāk jākoncentrējas spēlei un nav laika vairs par citām lietām
domāt.
– Pavasarī Nikijs Piličs lūdza tevi
atbrīvot no Federācijas kausa izcīņas spēlēm
Latvijas izlasē, kā būs nākotnē? Vai domā palīdzēt izlasei nākamgad?
– Pagaidām neko konkrēti vēl nezinu, jo vēl
nav izstrādāts plāns jaunajai sezonai.Tad jau
redzēsim, kādi turnīri būs tajā laikā un, vai man vajadzēs vai nevajadzēs
aizstāvēt iepriekš iegūtos reitinga punktus.
–
Lielākais panākums šajā sezonā noteikti bija iekļūšana Stambulas WTA pamatturnīrā un uzvara pirmajā kārtā pret
pasaules TOP 100 spēlētāju baltkrievieti Anastasiju Jakimovu. Otrajā kārtā
gandrīz vai tika pārspēta TOP 30 spēlētāja ukrainiete Aļona Bondarenko ( 4:6, 6 : 3, 6:7). Kāpēc Bondarenko guva
virsroku?
– Viņa tomēr ir vairāk pieredzējusi un ne
velti pasaules reitingā ir stabili trešajā desmitniekā.
It kā jau man pat bija labākas iespējas beigās uzvarēt, taču dažās izšķirošajās
izspēlēs tomēr pārāka bija Bondarenko. Tādās sarežģītās situācijās pieredze ņem
virsroku. Man tā bija jau piektā spēle pēc kārtas, ieskaitot kvalifikāciju,
taču fiziski es nejutos sliktāk par pretinieci un beigās arī ukrainiete bija
krietni nogurusi.
Tituls, ne
gandarījums
Vīriešu vienspēļu
turnīrā Rihardam Emuliņam arī nebija īstu sāncenšu, jo nevienā no piecām spēlēm
viņš pretiniekam neatdeva vairāk par četriem geimiem. Finālā pret Jāni
Skroderi – 6:3 un 6:1, turklāt abi šie tenisisti bija galvas tiesu pārāki arī
dubultspēlēs. Ar savu spēli Rihards ir apmierināts, iegūts pirmais valsts
čempiona tituls, taču īsta gandarījuma viņam neesot.
– Šoreiz Latvijā
laikam nebija pārāk liela konkurence ?
– Forma pašam
bija laba, vien žēl, ka daži citi labākie nespēlēja. Biju gatavs
cīnīties ar jebkuru pretinieku, jo, piemēram ar Andi Jušku jau ziemā visai
līdzīgi paspēkojos. Pamatoti vai nē, bet čempions es esmu. Citi šajā laikā
spēlē dažādos ITF turnīros, tomēr manos plānos Latvijas čempionāts ir vienmēr,
un man tas ir svarīgs, turklāt pašlaik
pirmajā vietā ir studijas Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un Biznesa
Administrācijas Augstskolā. Tenisu gan malā nemetīšu un par profesionālajiem turnīriem
arī domāšu, iespēju robežās centīšos tajos spēlēt.
– Vēl jāstudē
trīs gadi un savienot tenisu ar mācībām nav viegli, taču lielākais panākums
gūts tieši šādā režīmā. Kā tas izdevies?
– Ziemā jau arī
tika nopietni pastrādāts, mans ir ļoti labs fiziskās sagatavotības treneris
Alberts Baturins, esmu kļuvis stiprāks un
tālab arī spēles līmenis pēdējā gada laikā ir krietni cēlies. Pats
palieku gudrāks un prātīgāks, tādēļ mācības pat īpaši netraucē. No otras puses
– man nav personiskā trenera tenisā, mani galvenie audzinātāji ir tēvs Raimonds
Emuliņš un Alberts Baturins. Šovasar
izmēģināju spēkus Vācijas tenisa klubā TC Leutershausen, kur ieguvu labu
pieredzi, regulāri spēlējot un trenējoties arī ar pirmā trīssimtnieka
tenisistiem. Pirms Deivisa kausa izcīņas pret Bulgāriju iekļuvu izlasē, bet pēc
tam man pat bija grūti dabūt laukumu, kur trenēties…
– Pret Bulgāriju
biji izlasē un pat aizvadīji vienu spēli, bet pret Somiju vairs nē. Kādēļ tā?
– Vienmēr esmu
gatavs spēlēt valsts izlasē, bet šī situācija arī man nav īsti saprotama. Pēc
spēles pret Bulgāriju nesaņēmu nevienu pārmetumu par savu sniegumu. Gāja laiks,
bet par jaunajiem atlases kritērijiem mani neviens konkrēti neinformēja un par
manu neiekļaušanu izlasē spēlei pret Somiju es uzzināju no interneta. Ar mani
neviens nebija runājis. Man nav nekas pret Kārli Lejnieku un uzskatu, ka viņš
ir pelnījis būt Latvijas izlasē, ko apliecina arī viņa vieta pasaules rangā. Ar
Kārli mēs draudzējamies jau kopš bērnības, viss ir kārtībā, bet par jaunajiem
kritērijiem tomēr izlases vadībai bija jāinformē. Man tāda attieksme pret
spēlētāju nešķiet pieņemama.
– Runājot par
Latvijas meistarsacīkstēm, vai talantīgākajiem tenisistiem ir jāspēlē savās
mājās vai arī jābraukā apkārt pa
dažādiem ITF turnīriem un tur jāmokās kvalifikācijas spēlēs?- Katram tā attieksme var būt savādāka, tas
atkarīgs arī no trenera (jā tāds ir) un citiem padomdevējiem. Nevar jau atrast
vienu recepti visiem, bet, manuprāt, spēlēt Latvijas čempionātā būtu katra
tenista goda lieta. Ne tikai spēlēt, bet mēģināt arī uzvarēt un iegūt titulu.
Es pilnībā saprotu Ernestu Gulbi un Andi Jušku, kuri tajā laikā spēlēja Amerikā
un gatavojās US Open, tomēr vairākiem citiem tenisitiem
piedalīties Latvijas čempionātā nebūtu nācis par sliktu.
Māris RĪMENIS, LTV Sports Foto: Mārtiņš Aiše Foto: Aivars
Liepiņš, Diena
Anastasija
Sevastova
Dzimusi 1990. gada
13. aprīlī Liepājā
Divkārtēja Latvijas
čempione tenisā vienspēlē
Treneris Martins Rutners (Vācija)
Lielākie sasniegumi WTA reitingā
272. vietā (27. augustā), bijusi 254. vietā (9. jūlijā), 2006. gadā divu Future
turnīru uzvarētāja (Vācijā un Slovākijā), šogad spēlējusi Challenger
turnīra finālā Turcijā, iekļuvusi WTA pamatturnīrā Stambulā, kur aizkļuva līdz
otrajai kārtai
Izglītība mācās Liepājas Puškina liceja 12.
klasē, pārvalda latviešu, krievu, angļu un vācu valodas
Rihards Emulinš
Dzimis 1987. gada
13. maijā Rīgā
Latvijas čempions
vienspēlē
Lielākie sasniegumi
spēlējis Latvijas izlasē Davis Cup izcīņā pret Bulgāriju 2007. gadā,
septiņpadsmit gadu vecumā uzvarējis ITF turnīrā Helsinkos, 2004. gadā Latvijas klubu čempions,
2005. gadā Eiropas klubu čempionātā trešā
vieta (Beļģijā), Latvijas
Tenisa savienības 2006. gada
kausa ieguvējs,
spēlē TC Leutershausen Vācijas līgā
Izglītība beidzis Rīgas centra
humanitāro ģimnāziju, mācās Rīgas Ekonomikas un Biznesa administrācijas
augstskolā Eirobas biznesa studiju 2. kursā,
pārvalda angļu, vācu un krievu valodas
