Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Divi Latvijas desanti

Gandrīz vienlaikus divās vieglatlētikas
frontēs mūsu jaunajiem sportistiem sākas gada lielākās sacensības. Jau trešdien
Čehijas pilsētā Ostravā pirmie starti bija pasaules jaunatnes čempionātā U-18,
bet ceturtdien Ungārijas pilsētā Debrecenā spēkiem sāka mēroties Eiropas U-23
juniori. Neparasti plaši šoreiz pārstāvēta mūsu komanda, kurā iekļuva tikai
tie, kuri izpildīja visai augstās kvalifikācijas normas.

Vispirms par
mūsējiem, kas cīnīsies Eiropas meistarsacīkstēs. Šeit spēku samērs ir līdzīgāks,
un vairāki Latvijas vieglatlēti minami medaļu pretendentu vidū.

Debrecena – Eiropas U-23
Sacensībās, kuras
sākušās 1997. gadā, lai mazinātu plaisu starp nesenajiem jauniešiem un
pieaugušajiem, mūsējiem līdz šim veicies lieliski – izcīnītas divas zelta,
divas sudraba un sešas bronzas medaļas.

Par čempionu 1997.
gadā Turku kļuva soļotājs Aigars Fadejevs, bet 2001. gadā Amsterdamā uzvarēja
septiņcīņniece Līga Kļaviņa, kuras toreiz sasniegtais Latvijas rekords (6279
punkti) nav pārspēts līdz šodienai.

1999. gadā Gēteborgā
sudrabu ieguva mūsu barjerskrējējs Staņislavs Olijars (laimīga pilsēta Stasim –
pērn viņš šeit kļuva par Eiropas čempionu). 2001. gadā Amsterdamā Latvijai tika
divas bronzas medaļas – šķēpa metējam Jānim Liepam un 400 metru barjerskrējējai
Irēnai Žaunai. Divus gadus vēlāk Polijas pilsētā Bidgoščā Irēna kļuva par
vicečempioni. Toreiz bija trīs bronzas – desmitcīņniekam Atim Vaisjūnam un
divas (trīssolī un tālumā) – Inetai Radēvičai. Pagaidām pēdējo medaļu (bronzas)
ieguvusi šķēpa metēja Linda Brīvule 2005. gadā Erfurtē.

Valstsvienības galvenais
treneris Edvīns Krūms pastāstīja, ka šogad uz Debrecenu devušies 14 mūsu
juniori. Salīdzinot ar citiem gadiem, bijusi iespēja pilnvērtīgāk aizvadīt
treniņnometnes, jo Vieglatlētikas savienība šogad guvusi lielāku finansējumu.
Runājot par iespējām, – Eiropas labāko piecniekā ir šķēpa metēja Madara
Palameika un tāllēcējs Andrejs Maškancevs, sestais – Kārlis Alainis (šķēps) un
desmitcīnņieks Edgars Eriņš, bet 800 metru skrējējs Dmitrijs
Jurkevičs ir astotais.

Edvīns Krūms cerības saista
arī ar skrējējiem Valēriju Žolneroviču (3000 m/šķ.) un Viktoru Sļesaronoku (10 000
m). Par augstu vietu var pacīnīties mūsu 4×100 metru stafetes komanda  ( Ronalds Arājs, Konstantīns Germanovičs,
Sandis Sabajevs, Jānis Mezītis). Izlases sastāvā vēl ir soļotāji Ingus Janevics
un Modra Ignate, trīssoļlēcējs Maksims Tkačovs.

Ostrava – pasaules U-18

Pasaules jaunatnes
čempionāts notiek piekto reizi. Latvijas vieglatlētu veikums līdz šim ir pieticīgāks.
Tikai viena medaļa, kuru 2003. gadā Kanādā 1500 metru skrējienā ieguva Jeļena
Štīna. Vairāki mūsējie iekļuvuši labāko desmitniekā.

Treneris Edvīns Krūms
to skaidro ar daudz lielāku konkurenci pasaules mērogā, ar Āzijas un Āfrikas
jauniešu ātrāku attīstību (arī dzimšanas gadi dažreiz esot visai nosacīti).
Daudzi pēc tam no lielā sporta aizejot.

Sacensībās
piedalīsies 17 mūsu sportisti, kuri pasaules šīgada labāko desmitniekā pagaidām
nav iekļuvuši.

Otro reizi pasaules
jauniešu čempionātā piedalās 3000 metru skrējēja Daniela
Fetcere, kas aizpērn Marokā bija sestā. Šogad Daniela nav tikusi tik augstu,
bet, zinot viņas neatlaidību, jācer uz augstu vietu. Lai arī cīnīties ar
afrikānietēm un aziātēm nebūs viegli.

Edvīns Krūms prognozēs
par jauniešu startiem bija daudz atturīgāks. Spriežot pēc ranga tabulām,
vistuvāk labākajiem ir mūsu šķēpa metēji Evita Trušele un Egars Rūtiņš, kā arī
augstlēcēja Ilva Bikanova un septiņcīņniece Baiba Krauklīte. Taču jaunatnes
sports ir grūti prognozējams.

Vēl mūsu izlasē
startēs Ainārs Rutks (200 metri), Mārtiņš Karabeško (augstums), Mārtiņš Dakša
un Pāvels Kovaļovs (trīssolis), Rihards Ivanovs (šķēps), Jevgeņija Olšanska (200 metri),
Kristīne Tupa (400
metri), Rūta Eglīte (100 m/b), Līga Velvere (400 m/b), Anita
Kažemaka (5000 m soļošana), Inga Miķelsone (lode), Marita Lesiņa (šķēps).

Juris Bērziņš-Soms