Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Gada garākajā distancē

Dienā, kad glābšanas dienesti aicināja
iedzīvotājus neatstāt mājokļus draudīgo laikapstākļu dēļ, Sējas novadā uz
starta stājās 298 Latvijas un Rīgas čempionāta dalībnieki orientēšanās maratona
(pagarinātajā) distancē.

 

 

Ata Rukšāna
kartē un Kaspara Kārkliņa (A2) plānotajās distancēs elites grupā dāmām
pārsteigumu nebija. Ar nepieklājīgu atrāvienu (gandrīz 20 minūtes) uzvarēja
Aija Skrastiņa. Vīriešiem ātrākais bija ilggadējais Latvijas izlases dalībnieks
Jānis Krūmiņš. Pārējās medaļas izcīnīja jaunieši, kuri pamanījās apsteigt
pieredzējušo Edgaru Bertuku (Alūksne). Sudrabs 21 gadu vecajam Kalvim
Mihailovam, bronza – Raivo Kivleniekam, kurš Miķeļdienā svinēja 18. dzimšanas
dienu.

Elites
grupās medaļu tīkotājus varēja saskaitīt uz abu roku pirkstiem, bet krietni
kuplāk bija pārstāvēti jaunieši. Arī veterāni neatpalika – četrdesmit līdz
septiņdesmitgadīgo grupās distancēs devās 79 vīri.

Pērnā gada
uzvaras atkārtoja: S14 Sandra Grosberga (Cēsu SS), S21A Irita Puķīte (Kāpa), S45 Velga Zaļaiskalns (Taka TOK), S55 Ruta Kuka (Kāpa), S60 Māra Bolšteina (Alnis), V21A Rūdolfs Freimanis (Silva), V45 Ēriks Ūdris (Meridiāns), V65 Pēteris Novikovs (Seniors). Rezultāti – www.orient.lv.

Aija Skrastiņa (Briksnis):

Pērn
nestartēju, jo kopā ar Jāni Krūmiņu ar Brikšņa
komandu paši organizējām šīs sacīkstes. Apvidus bija sarežģīts – purvi,
purviņi, brikšņi. Par to liecina kaut vai tas, ka sacensību kartes kilometram
vajadzēja patērēt septiņas minūtes, lai gan parasti nevajag vairāk par sešām.
Diemžēl īsti nebija nevienas konkurentes. Bija jācīnās pašai ar sevi. Vēlējos
šos 17 kilometrus noskriet ātrāk par divām stundām, taču neizdevās – 2.02:36.
Ja pavisam godīgi, sacensības Latvijā man ir kā treniņš startiem sacīkstēm
starptautiskajās sacensībās.

Jānis Krūmiņš (Briksnis):

Sacīkstēs ar
kopējo startu distancē laiku pa laikam iznāk ar kādu skriet un orientēties
kopā. Pabiju tandēmā gan ar Raivo Kivlenieku, gan Kalvi Mihailovu, arī Renāru
Rozi un Edgaru Bertuku. Ik pa brīdim kāds tēloja lokomotīvi, kas velk šādu vagoniņu. Tikai pašās distances beigās
veicu uzrāvienu. Prieks par jaunajiem. Nobrīnījos par Raivo ātrumu, domāju –
cik ilgi viņš izturēs? Līdz galam!

Kalvis Mihailovs (Auseklis):

Pirms
četriem gadiem pirmo reizi skrēju maratonu elites grupā – paliku pēdējais.
Pirms trim gadiem kādi pieci vīri, ieskaitot Mārtiņu Sirmo, būdami līderi,
divus kilometrus pirms finiša tā noplīsām, ka izstājāmies. Šoreiz nolēmu –
distance jāveic līdz galam, turklāt domājot par labu rezultātu. Palīdzēja arī
tas, ka, no kopējā starta dodoties distancē, ik pa brīdim skrien kopā ar kādu
no sāncenšiem, tā uzturot labu ātrumu.

Raivo Kivlenieks (Ogre):

Šis man bija
pirmais maratons elites grupā. Līdz šim nekad tik garu distanci (kartē pa
taisno līniju 23 km, bet praktiski garāks ceļš), nebiju skrējis. Ļoti slapjš
mežs, kādā vietā ūdens sniedzās pat līdz viduklim! Uz medaļu necerēju, jo
šaubījos, vai līdz galam pietiks izturības. Ātrumu palīdzēja saglabāt
konkurenti. Tomēr beigās Jānis Krūmiņš bija krietni ātrāks. Mans mērķis ir
iekļūt Latvijas komandā un nākamā gada jūlija sākumā labi startēt pasaules
junioru čempionātā Dānijā.

Māris
BLODONS