Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ivara Levšas kvadratlons

Latvijas čempions dzelzs vīru sportā – triatlonā – Ivars Levša finišē
trīs gadus garā distancē, kas veikta angļu valodā. 14. jūnijā viņš saņems
diplomu par bakalaura grāda iegūšanu Rīgas Ekonomikas augstskolā un tad cer
sportam pievērsties vēl nopietnāk nekā līdz šim.

 

Daugavpilietim, studējot Rīgā, ideālu treniņu dienu bijis maz. „Tā bija sūrā realitāte," smej Ivars. Tagad jau viņš
sāk prātot par piedalīšanos Londonas spēlēs. 1,5 km peldus pēc kopējā starta
atklātā akvatorijā, 40 km ar divriteni, 10 km skriešus… Tāds ir olimpiskais
triatlons. Ivars Levša stāsta, kā viņš gatavojas šādām sacensībām.

Rīts ūdenī

Mēs, septiņi studenti, īrējām četristabu dzīvokli Rīgas centrā. Es
parasti biju pirmais, kas mūsu ielā sāka jaunu dienu. Esmu rīta cilvēks.
Man viegli piecelties pusseptiņos, lai pusastoņos jau būtu Rīgas olimpiskā
centra peldbaseinā. Pārējie bieži vien nemaz nemanīja, ka līdz pirmajai
lekcijai es jau esmu četrus piecus kilometrus nopeldējis. Reizēm no baseina pat
gāju taisni uz skolu.

Mājās, Daugavpilī, ja pirmais treniņš ir peldēšana, jāceļas vēl agrāk,
jo baseinā jābūt jau septiņos. Tētis un vienā personā treneris arī rīta rosmei
parasti kopā ar mums pāris kilometru nopeld. Triatlonistiem īstās brokastis ir
pēc pirmā treniņa. No paša rīta ieturēšanās ir simboliska – kāda sviestmaize un
glāze ūdens, ko lietoju labprātāk par tēju vai kafiju.

Šobrīd, kad augstskola pabeigta, bet darba vieta vēl nav atrasta, varu
dzīvot tiešām ideālā režīmā un pēc pirmā treniņa sākt gatavoties otrajam. Tas
nozīmē pagulēt, lai brokastis nosēžas, paklausīties mūziku, palasīt jaunākās
ziņas un lēnām sākt rosīties nākamajam cēlienam. Cenšos iztikt bez stresiem, jo
tie arī atņem enerģiju.

Rīgā studijas ilga līdz trijiem pēcpusdienā, un otrā treniņa vietā bija
mācības. To centos kompensēt ar garāku vakara krosu, kas parasti ilga vismaz
pusotru stundu.

Maija beigās jau sākam peldēt brīvā dabā. Studijas ilga līdz jūnijam, un
tad jau es pārcēlos uz Daugavpili, uz mūsu tīro un patīkamo Katlavāna ezeru.
Tur vispirms jāatjauno īpašā triatlona peldēšanas tehnika. Jo mums traucē viļņi
un konkurentu šļakatas, un uz ezeru dibeniem nav novilktas līnijas kā
peldbaseinos, kas rāda distances virzienu.

Pusdienlaiks uz velosipēda

Pusvienpadsmitos dodos uz riteņbraukšanu. Tajā kompānija kuplāka un
jautrāka, parasti ar mums kopā trenējas arī riteņbraukšanas veterāni.
Kilometrus 50-60 nobraucam, protams, ar šosejniekiem. Daugavpilī var izvēlēties
dažādus maršrutus, kuros braukt ar divriteni. Nav tā kā Rīgā, kur ir tikai
pāris variantu.

Riteņbraukšanā vairāk krājam apjomu, stiprinām sirdi ilgos un garos
treniņos. Peldēšanā un skriešanā biežāk strādājam ar augstāku pulsu. Protams,
pirms sacensību perioda arī riteņbraukšanā domājam par ātruma īpašību
pilnveidošanu. Tomēr velosipēds triatlonā ir tāds pārejas rīks.

Pedāļus beidzam griezt vienos. Tad var doties pusdienās, pēc kurām
atpūšos un gatavojos trešajam treniņam, kas parasti sākas piecos pēcpusdienā.

Mūsdienu triatlonā uzvar labi peldētāji, kas spēj ātri skriet. Kopš
riteņbraukšanā atļauts sēdēt citu aizvējā un faktiski braukt grupā, kas agrāk
bija aizliegts, šis sports veids triatlonā kļuvis mazāk svarīgs. Eiropas mačos
galvenais ir neatpalikt pārāk tālu no līdera peldēšanā, riteņbraukšanā spēt
noturēties grupā, un tad visu izšķir skriešana, kuru nereti gandrīz vienlaikus
sāk pat 50 atlēti.

Vates izdzīšana

Skriešanas treniņam tiekamies Daugavpils orientieristu klubā Stiga.
Parastā deva 12-16 kilometri pavasarī tiek papildināta ar paātrinājumiem un
dažādu citu uzdevumu veikšanu.

Rīgā, kad ziema jau gāja uz beigām un varēja sākt braukt ar velosipēdu,
riteņbraukšanas un skriešanas treniņus apvienoju. Nobraucu 40-50 km uz
Carnikavas pusi, apkārt Ķīšezeram līdz dzīvoklim pie Skonto halles. Mājās
nometu velosipēdu, gluži kā mačos uzrāvu krosenes un pa Skanstes ielu jozu prom
10 km aplī uz Mežaparku.

Starp citu, riteņbraukšanas un skriešanas treniņus visai bieži
apvienojam arī ideālā variantā Daugavpilī. Jo pēc riteņbraukšanas ļoti grūti
uzreiz pamodināt tos muskuļus, kas darbojas skrienot. Ir vērts pie tā pastrādāt
īpaši. Pēc peldēšanas sākt braukt ar riteni nav nekādu problēmu. Bet, kad nokāp
no velosipēda, kājas kādu brīdi ir kā vatē.

Treniņi, kas aizņem kādas četrarpus stundas dienā, beidzas septiņos
vakarā. Tad seko vakariņas, kas ir visai pamatīgas, gaļu ieskaitot, jo, lai
organisms atjaunotos, tam nepieciešamas olbaltumvielas. Pusdienās man dominē
ogļhidrāti. Studenta dzīve iemācīja arī darboties virtuvē.

Rīgā pēc tam ķēros pie mācībām, tagad tas ir mans brīvais laiks, kāda
man nebija studējot. Ļoti reti varēju atļauties aiziet, piemēram, uz kino. Visu
dienu aizņēma treniņi un mācības. Starp citu, šīs nodarbes viena otru ļoti labi
kompensēja, un tas nemaz nebija tik nogurdinoši kā varētu likties. Smejos, ka
trīs gadus es nodarbojos nevis ar triatlonu, bet gan ar kvadratlonu, kur
ceturtā disciplīna bija mācības.

Gulēt cenšos doties jau desmitos vakarā. Ne vienmēr tas izdodas, bet
vienpadsmitos gan jau esmu slīpi.

Tūlīt sāksies sacīkšu sezona, un tad pirmdienās būs tikai viens,
iekustēšanās treniņš. Parasti peldēšana. Pārējās sešās dienās pa trim
treniņiem. Ja nedēļas nogalē gaidāmas sacensības, tad pirms tām ir atslodzes
diena, kurā tomēr arī visus trīs veidus izejam cauri, aktīvās atpūtas variantā –
divus kilometrus nopeldam, 30 km nobraucam, sešus noskrienam.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune, Sports

 

 

Ivars Levša

Dzimis            1987. gada 23.
janvārī

Augums, svars           177 cm, 65
kg

Izglītība            Daugavpils 12.
vidusskola, Rīgas Ekonomikas augstskola (bakalaura grāds)

Sportā            kopš astoņu gadu
vecuma; vispirms trenējies futbolā, pēc tam distanču slēpošanā, biatlonā,
triatlonā

Pirmais un vienīgais treneris           tēvs
Anatolijs Levša, kurš bijis pasaules čempions ultratriatlonā (11,4 km peldus,
540 km ar velosipēdu, 126 km skriešus)

Lielākie sasniegumi Latvijas II
olimpiādes čempions, Baltijas junioru čempions, vairākkārtējs Latvijas
čempions, septītā vieta Eiropas U-19 čempionātā stafetē, nominēts Daugavpils
gada sportista titulam

Ģimenes stāvoklis    neprecējies

Vaļasprieki    mūzika, politika,
ekonomika