Ķiksim liela vara Grieķijā

Pasaules vicečempions keringā un septiņkārtējais Eiropas meistarsacīkšu
laureāts citās treka riteņbraukšanas disciplīnās Ainārs Ķiksis šopavasar atkal
piedalījās pasaules meistarsacīkstēs. Tiesa, mazliet neparastā statusā.
Kopenhāgenā latvietis debitēja Grieķijas izlases treka sprinteru grupas vecākā
trenera amatā, kuru viņš pilda jau kopš novembra.

Kā viss sākās

„Vispirms vasarā mani uz
četriem mēnešiem uzaicināja par Krievijas trekistu izlases konsultantu pirms
Eiropas junioru meistarsacīkstēm Minskā. Pēc tam man uzticēja Krievijas junioru
izlases sagatavošanu pasaules čempionātam Maskavā," stāsta Ainārs Ķiksis. „Pašam par lielu pārsteigumu rezultāti bija negaidīti labi.
Komandas līdere ieguva zelta medaļu 500 m hītā, sprintā viņai ceturtā vietā,
bet 200 m hītā gaitā līdz pasaules junioru rekordam pietrūka tikai divu
sekundes desmitdaļu. Krievijas junioriem bronza olimpiskajā sprintā, komandas
līderim sudrabs sprintā un keringā. Krievijas Riteņbraukšanas federācijas
funkcionāri priekā staroja, vien aizmirsa samaksāt. Protams, par turpmāku
sadarbību vairs nevarēja būt ne runas."

Kā
Ainārs nokļuvis Grieķijas sporta funkcionāru nagos? Pa draugam, balstoties uz
senu pazīšanos?

„Pasaules junioru čempionātā
no grieķu funkcionāriem pazinu tikai vienu – trekistu izlases ilggadējo vecāko
treneri Joani Karapidi, kurš agrāk trenēja Kazahstānas velosipēdistus. Savukārt
mans ilggadējais sāncensis pasaules trekos Lambross Vasilopuls galvenokārt
vēroja notikumus velodromā," turpina Ainārs. „Mani
iepazīstināja ar jauno Grieķijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu. Solīds
un patīkams kungs, kurš jau bija informēts par maniem panākumiem sportā,
zināja, ka, debitējot Krievijas junioru izlases trenera konsultanta amatā, tika
izcīnītas pirmās medaļas. Solīdais kungs sacīja, ka Grieķijas trekisti pēdējos
sešos gados lielajās sacensībās startējuši ļoti slikti, tāpēc federācijā esot
sākta jaunas struktūras veidošana, aicinot arī mani piedalīties šajā procesā.
Galvenais esot nodibināt labu kārtību visos šajos struktūras posmos, lai treneriem
netraucētu veikt savus tiešos pienākumus.

Nedēļas
laikā man vajadzēja ierasties Atēnās ar priekšlikumiem darba organizācijā.
Apspriežoties ar ģimeni, nolēmu braukt, jo nospriedu, ka no paša izstrādātās
riteņbraukšanas attīstības programmas, ko neizdevās īstenot Latvijā, šis tas
Grieķijā tomēr noderētu. Mans tuvākais uzdevums bija sagatavot sprinteru
komandu Pasaules kausa seriālam, veiksmīgi nostartēt pirmajos PK posmos
Mančestrā un Kolumbijas pilsētā Kali, lai kvalificētos pasaules pieaugušo
čempionātam marta beigās Kopenhāgenā. Pēc federācijas ieceres – Grieķijā
jāizveido divas profesionālas trekistu komandas. Pirmo virknējumu viņi jau
izvēlējušies paši. Otru vajadzēs meklēt man, lūkojot talantīgus puišus un
meitenes Grieķijas mazpilsētās un laukos. Man kā izlases vecākajam trenerim
galvenais pienākums ir darbs ar sieviešu un vīriešu sprinta grupu (kerings,
klasiskais sprints, olimpiskais sprints jeb tā dēvētā italjanka) un ar abu nomināciju junioru izlasēm."

Trenera iesvētības

Aināra
debija jaunajā amatā notika šīs sezonas pirmajā PK posmā viņam visai
veiksmīgajā pilsētā Mančestrā, kur 2000. gadā pasaules čempionātā tika izcīnīta
ceturtā vieta keringā un sestā sprintā. Par laimīgu tā kļuva arī viņa jaunajiem
audzēkņiem Repasam, Tamanakim un Volikakim, kuri, Anglijā izcīnot otro vietu,
izpildīja kvalifikācijas normu startam Kopenhāgenā olimpiskajā sprintā,
Volikakis bija otrais arī keringā. Ceļazīmes uz Dāniju visai negaidīti ieguva
arī Grieķijas dāmu duets italjankā. Šīs valsts daiļā dzimuma pārstāvēm
tas izdevās pirmoreiz. Nākamajā posmā Kolumbijas augstkalnes trekā Kali
jaunajiem ķiksiešiem tik labi neveicās, toties atgriešanās Eiropā atkal
bija sekmīga, jo Vīnes Grand Prix izcīņā kungiem tika gūtas vairākas
godalgotas vietas. „Saprotu, ka šajos panākumos
prāvāks ieguldījums vēl ir maniem priekšgājējiem, jo tik īsā laikā, kopš
strādāju Grieķijā, jaunu velosipēdu izgudrot nevar, tāpat kā taktiskos rēbusus
apgūt," spriež treneris.

Pasaules
čempionātā, kā jau to varēja gaidīt, brīnumi nenotika un pēc trīs mēnešu
treniņu darba to arī nevarēja būt. Italjankā grieķi kvalifikācijas
sacensībās sasniedza 13. rezultātu, bet Hristoss Volikakis keringa sacensību
priekšbraucienā finišēja trešais, tālāk par gandarījuma cīņām netiekot.

Četrkārtējais keringa akadēmijas absolvents

Vēl
aktīvo sporta gaitu laikā Ainārs četras reizes absolvējis Japānas Keringa
akadēmiju. Šādi vērtīgi izglītības dokumenti ir daudziem pasaules elites
sprinteriem, arī Ķikša ilggadējam cīņu biedram Viesturam Bērziņam. Šajos kursos
eiropieši apguva keringa taktiku, vissmalkākās nianses. Tā bija lieliska
zināšanu bāze, ko tagad Ainārs var izmantot darbā ar Grieķijas sprinteriem.

Ķiksis
pēc atvadām no lielā sporta ieguva LSPA bakalaura grādu un domā par izglītības
turpināšanu. Daudz vērtīga un nepieciešama viņš ieguvis arī no Maskavas trenera
Vladimira Ļeonova un vācieša Gerda Millera. Tā ir laba pieredzes un meistarības
skola, sākot patstāvīgu trenera darbu ārzemēs.

Latvijā
pirmajos Ulmaņlaikos bija tikpat velotreku, cik tagad Grieķijā – septiņi. Kamēr
mēs nodzīvojāmies līdz nullei, Ellādā, par spīti ekonomiskajai krīzei, tik ceļ
un ceļ. Tagad nobeigumam tuvojas otra apjumtā velodroma būve, taču Latvijā
stāvoklis kļuvis tik pesimistisks, ka negribas par šīm lietām pat runāt. Sports
laikraksta slejās 20 gadus cīnījās par vismaz viena treka reanimēšanu, taču
visi centieni atdūrās kā pret pamatīgu mūri. Latvijas ekspremjers Indulis Emsis
pirms gadiem desmit solīja, ka viņa mūža uzdevums būšot uzbūvēt modernu treku
Latvijā. Vairs nav dzirdēts solām. Bet Emsis ilgu laiku bija Riteņbraukšanas
federācijas prezidents.

Ainārs
Ķiksis domā, ka neesot vērts skriet ar pieri Ministru kabineta durvīs, lai
atgādinātu veco treka lielmeistaru sāpi par Marsa zaudēšanu, par to, ka
Murjāņu skolas angārā ķirmji turpina grauzt no Vācijas atvestās treka
konstrukcijas. Ne čiku, ne grabu. Ainārs lēš, ka šādos apstākļos jāturpina
izmantot Panevēžas apjumtais treka celiņš, maksājot par to īres naudu. Ceļš nav
tik tāls, un lietuvieši no mums neplēš pēdējo santīmu par trenēšanos.

Tā
arī mūsu trekisti visu sāk no nulles ārzemēs. Tikai daudz tuvākās. No Rīgas
līdz Panevēžas trekam ir tikpat tālu kā līdz Ventspilij.

Gatis
ĶĪSIS

Ainārs Ķiksis

Grieķijas trekistu izlases
sprinta grupas vecākais treneris

Dzimis:
1972. gada 10. februārī Valmierā

Riteņbraukšanā: kopš 13 gadu vecuma

Treneri:
Jānis Siliņš, Ernests Pūce, Māris Birzulis, Vladimirs Ļeonovs, Gerds Millers

Sasniegumi sportā: olimpiskajās spēlēs: Barselonā 9. v. sprintā, Atlantā 8. v.
1 km hītā, Sidnejā 11. v. keringā, 8. v. olimpiskajā sprintā; lielākie panākumi
pasaules čempionātos: 1998. gadā Bordo 2. v. keringā, 2000. g. 4. v. keringā,
1996. g. 6. v. 1 km hītā un sprintā, 1991. g. pasaules junioru čempions,
daudzkārtējs PK posmu uzvarētājs un godalgoto vietu ieguvējs, septiņkārtējs
Eiropas čempions un godalgoto vietu ieguvējs

Izglītība: MSĢ, LSPA bakalaura grāds, Japānas Keringa akadēmija

Ģimene:
sieva Ieva, meita Lelde (2,5 gadi)