Ko mums māca teniss

Latvijā jau
reģistrēti gandrīz 50 tenisa klubi, tomēr, salīdzinot ar Rietumu mērogiem, tas
vēl nav absolūti nekas. Berlīnē vien ir vairāk klubu nekā visā mūsu valstī,
turklāt vai katrā no tiem ir aptuveni tūkstoš biedru. Latvijā tenisa klubi vēl
tikai attīstās, daudziem pat vēl nav savas pastāvīgās bāzes, taču labākos jau
pamazām var salīdzināt ar Rietumu standartiem. Viens no tādiem ir Tenisa
centrs Ādaži.

Sirdij, ne makam

Uz Ādažu tenisa
centru daudzi brauc spēlēt arī no Rīgas, bet pašos Ādažos daži pat nenojauš par
šādas sporta bāzes eksistenci. Slēgto halli uzcēla pirms gadiem pieciem un
pirms tam dažus laukumus netālu no Ādažu iecienītās peldvietas tik tiešām
varēja neievērot. Strauja attīstība sākās ar halles uzcelšanu, jo Latvijas
mainīgajos laika apstākļos vasaras sezona tenisā ir diezgan īsa. Šogad tenisa
centram mainījušies saimnieki un nākotnes plāni ir vēl grandiozāki – līdzšinējo
trīs laukumu vietā gan hallē, gan laukā būs pa pieciem kortiem.

"Teniss gan
mums nav bizness, drīzāk – interešu klubiņš," saka viens no Ādažu kluba
līdzīpašniekiem, pašlaik galvenais administrators Andris Upmiņš. "Tas ir
mūsu hobijs, kas palīdz labi pavadīt laiku, atpūsties, paspēlēt, sakārtot
apkārtējo vidi."

Cilvēkiem arvien
vairāk patīk aktīva atpūta sakārtotā vidē. Līdztekus Lielupes un Mežaparka
bāzēm, Ādaži šajā ziņā ir ideāls komplekss – blakus populāra peldvieta, netālu
slēgtais peldbaseins, turpat pāri ceļam Gauja, pašā tenisa centrā minigolfs,
kafejnīca, solārijs.

Visizcilākā laikam
ir īpašas metāla konstrukcijas tenisa halle, ziemā gana silta un vasarā – vēsa.
Vienīgā halle Latvijā, kur ar speciāliem sensoriem uz katra no trim laukumiem
ikviens apmeklētājs var iestādīt sev vēlamo temperatūru. "Laukumu hard
segums ir ļoti līdzīgs tam, uz kāda spēlē Australian Open un US Open
turnīros, tā jau ir kvalitātes zīme," teic kluba galvenais treneris Alvis
Tabors. Hard speciālais segums ir aptuveni 4 milimetrus biezs, tas ir
saudzīgs tenisistu kājām un mugurai.

Iespēja visiem

Galvenais treneris
pats bijis vairākkārtējs Latvijas čempions dubultspēlēs, ticis arī līdz
vienspēļu finālam, bet tagad Alvis Tabors katru dienu pavada Ādažu tenisa
centrā: "Gribētāju spēlēt ir tik daudz, ka reizēm nevar pat atkauties,
bērni pat stāv rindās uzņemšanai nodarbību grupās." Pieprasījums gan ir
nevienmērīgs ,un tā tas tenisā ir visos klubos – no rīta, pēcpusdienās un
vakara stundās nepietiek laukumu, dienas vidū parasti ir patukšāks. Tenisu
spēlēt tagad vēlas daudzi. Gan priekam un veselībai, gan sportiskas godkāres dzīti. Tenisa pamatus
Ādažos māca arī Agnese Fesenko, Ilze Vējiņa, Biruta Grīnberga, Jānis Viņķis,
aktīvos tenisistus vēl trenē Edijs Dolnieks. Mazākie bērni parasti darbojas
grupās pa četriem uz viena laukuma, vēlāk sākas individuālās nodarbības, sparings
ar treneri.

Ādažu komandu
Latvijas klubu čempionātā var dēvēt arī par valsts otro izlasi, jo tajā spēlē
Rihards Emuliņš, Kārlis Lejnieks, Jānis Skroderis, Oskars Vaskis, Džems Viņķis
un citi zināmi meistari. "Viņi visi savā starpā ir draugi, paši pieteicās,
izteica savas vajadzības un mēs piekritām," atceras Andris Upmiņš.
"Rietumos par spēlēšanu klubos elites tenisistiem maksā naudu, mums
pagaidām atlīdzība vairāk ir graudā – var izmantot kluba telpas, trenēties,
spēlēt sacīkstēs." Ādaži ir viens no nedaudzajiem klubiem, kas līdztekus
augstākajai līgai ar savu otro komandu spēlē arī amatieru līgā.

Realitātes
vīzija

Tenisa klubu
sistēma Latvijā vēl tikai veidojas un laba bāze ir lieliska vieta, ap kuru
radīt šo sistēmu. Visam jāsākas ar bērniem, uzsver Andris Upmiņš: "Mums
gribētos izveidot labu jaunatnes sekciju un šādā virzienā arī strādājam. Vēl
drīzumā iekārtosim papildus divus āra kortus un arī hallē paredzēti pieci
laukumi, blakus jāuzceļ hostelis, kur mitināties sacensību un treniņnometņu
laikā." Attīstības vīzija radīta tuvākajiem trim pieciem gadiem, jo
pieprasījums tenisā aug strauji.

Šajā jomā ieceres
nav tikai Ādažos, līdzīgi domā arī vairāku citu klubu pārstāvji un tas tikai
sekmēs tenisa attīstību valstī. Pēc Ernesta Gulbja un citu mūsu spēlētāju
panākumiem tenisa popularitāte valstī ir krietni augusi. Tādas valsts
finansētas sporta skolas kā agrāk tenisā vairs faktiski nepastāv un vienīgais
attīstības veids ir klubu sistēma. Talantīgākajiem audzēkņiem palīdzību var sniegt
tieši klubs, jo teniss jau no pusaudžu gadiem ir visai dārga nodarbošanās.
Inventārs un maksa par laukumiem vēl nav tie lielākie izdevumi, vēlāk regulāri
jābrauc uz sacensībām ārzemēs, tur jādzīvo un tas jau maksā krietni sālīti.

Nebūt nav tā, ka
visi izcilie pasaules tenisisti nākuši no bagātnieku ģimenēm. Turība ir labs
atspēriena punkts tālākai izaugsmei un iespējām, tomēr talantu nenopirksi.
Citiem blakus apstākļiem un paša ieguldītajam darbam ir būtiska nozīme.

Džona Makinroja
atklāsme

Labā bāzē palēnām
var radīt populāru tenisa klubu, taču tas nav vienas sezonas jautājums.
Rietumos šādi klubi veidojušies gadu desmitiem un pat ilgāk. Visslavenākais –
Visanglijas zāliena tenisa un kroketa klubs Vimbldonā (The All England Lawn Tennis & Croquet Club) pastāv jau kopš 19.
gadsimta septiņdesmitajiem gadiem un tajā ir tikai 350 biedru. Vimbldona ir
elitārs klubs, tā patronese ir Lielbritānijas karaliene, bet kluba prezidents
Kentas hercogs.

Daudz lielāka
demokrātija ir daudzajos Vācijas tenisa klubos un tāds būtu arī Latvijas
attīstības mērķis. Sakārtota vide, labi atklātie laukumi un arī slēgtā halle,
atpūtas telpas, kafejnīca, trenažieri, atlaides kluba biedriem.

Tenisa klubi ir
vieta, kur var ne tikai izkustēties, bet arī labi pavadīt laiku kopā ar līdzīgu
interešu ļaudīm, atrast jaunus draugus. Turklāt šis ir sports, ar kuru var
nodarboties gandrīz jebkurā vecumā. Ādažos trenējas pat daudzi bērnudārzu
audzēkņi, kas paši vēl mazāki par tenisa raketi, tāpat notiek nodarbības skolas
vecuma bērniem, aktīvajiem sportistiem, arī vecmeistariem un vienkārši tenisa
cienītājiem.

Atmiņas par tenisa
laukumā pavadīto laiku ir spilgtas, jo tā vienlaikus ir gan fiziska, gan
intelektuāla spēle. Spēlējot tenisu, spēlētājam jāpieņem simtiem dažādu lēmumu
zibenīgā ātrumā ,un tas veicina vispārējo cilvēka izaugsmi. Agrāk teniss
asociējās ar kaut ko snobisku, tagad to spēlē arvien vairāk cilvēku, kaut pati
spēle izskatās vienkārša un viegla tikai no malas.

"Teniss iemāca
strādāt," šis vienkāršais un ģeniālais teiciens pieder nevienam citam kā
leģendārajam ASV tenisistam Džonam Makinrojam. Pamēģiniet paši un, iespējams,
teniss kļūs par jūsu hobiju, kaut sākums nebūt nav viegls. Tenisā vairāki gadi jāpavada treniņos, lai vēlāk jau
gūtu baudu no spēles ar līdzīgu pretinieku.

Māris Rīmenis, LTV
Sports

Papildus
informācijai pie tenisa centra logotipa.-

SIA Tenisa
centrs Ādaži Rīgas raj. Ādaži, Gaujas iela 26 tel.67997181 mob.tel.29447407 . Darba laiks
katru dienu no 8.00 – 22.00