Krievijas tenisa šamanis

Tā nosaukts
īpašs, glancēts žurnāls, ko Šamila Tarpiščeva draugi izdevuši par godu viņa
nesenajai 60. dzimšanas dienai. Šamils Tarpiščevs ir milzu autoritāte ne tikai
Krievijas tenisā vien. Kā katru vasaru, slavenais speciālists ciemojas Latvijā,
šoreiz – arī lai pavērotu starptautisku jaunatnes turnīru Mežaparka bāzē. Šamils Tarpiščevs
prestižā ASV izdevuma Tennis Week aptaujā atzīts par vienu no sešiem
ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē šā sporta veida virtuvē. Zināmā mērā arī savu
plašo sakaru dēļ viņš bieži vien mācējis pareizi uzminēt nākotnes attīstības
tendences. Speciālajā jubilejas izdevumā viņam savus novēlējumus izteikuši gan
tagadējais SOK prezidents Žaks Roge un bijušais – Huans Antonio Samarančs, gan
tagadējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un bijušais kaimiņvalsts
vadonis Vladimirs Putins, arī Maskavas mērs un citas ietekmīgas personas.
Šamils Tarpiščevs ir gan treneris, gan diplomāts, viņa domās ieklausās. Ne
vienmēr tenisa guru savu sporta veidu tikai slavē. „Vienmēr esmu
uzsvēris, ka tenisa kalendārs ir pretrunā jebkurai sporta treniņu metodikai,"
mūsu sarunu sāk Tarpiščevs. „Sacensību
grafiks ir tik pieblīvēts, ka grūti atrast laiku normālam treniņu darbam. Līdz
ar to sanāk, ka daudzām lielajām zvaigznēm daži turnīri šķiet mazsvarīgi, tie
kalpo tikai kā sagatavošanās posms citiem. Olimpiskās spēles šo situāciju sarežģī
vēl vairāk." Drūzma kalendārā Daudzos sporta
veidos olimpiskās spēles ir četru gadu cikla kulminācija, tenisā pat grūti
noteikt, kuras sacensības ir vissvarīgākās. Vēsturiski par galvenajiem uzskata
četrus Grand Slam sērijas turnīrus, dažiem pat ir vairāk nekā simt gadu
ilga vēsture. Kādu laiku teniss nebija olimpisko spēļu programmā, bet tieši
šogad aprit 20 gadi, kopš šis sporta veids atkal atgriezies piecapļu saimē.

Krievijas tenisa
federācijas prezidents, vienlaikus arī Deivisa kausa un Federācijas kausa
izcīņas komandu kapteinis Šamils Tarpiščevs atzīst, ka nebūs viegli: „Ļoti nelabvēlīgs kalendārs. Pēc Pekinas spēlēm
tūlīt sākas US Open, mums vēl sieviešu tenisā nākamajā nedēļā pēc
Ņujorkas jāspēlē Federācijas kausa izcīņas finālā pret Spāniju. Spēles sākas jau
piektajā dienā pēc Amerikas turnīra, turklāt uz pavisam citāda seguma.
Vīriešiem ir līdzīgi – Deivisa kausa izcīņas pusfināls Krievijai jāaizvada
Buenosairesā pret Argentīnu, vismaz nedēļu vēlāk nekā sievietēm."

No skatuves
ciematā

Vairumam tenisistu
gan nekas neesot iebilstams pret olimpiskajām spēlēm, tas ir pavisam cita veida
sarīkojums nekā ierastie turnīri. Daudzi gan tenisistus uztver kā cilvēkus no
citas planētas. Tas pats Rodžers Federers Atēnu olimpisko spēļu atklāšanas
ceremonijas laikā trīs stundas dalījis autogrāfus. Ne jau skatītājiem, bet
olimpiešiem – citu valstu sportistiem un treneriem!

Šamils Tarpiščevs
min piemēru no savas pieredzes: „Kad
Jevgēņijs Kafeļņikovs 2000. gadā uzvarēja Sidnejas spēlēs, tribīnēs viņu
apkampa SOK prezidents Huans Antonio Samarančs un teica: „Vai vari iedomāties, ko esi izdarījis
Krievijas labā? Zelta medaļa tenisā ir tas pats, kas četras piecas zelta
medaļas citos individuālajos veidos!"

Joprojām atceros,
kā Kafeļņikovs ar Maratu Safinu vispār nevarēja brīvi pārvietoties olimpiskajā
ciematā, kas jau tā ir slēgta zona visiem svešajiem. No savas mājiņas ar 704.
numuru līdz ēdnīcai viņi nekad nevarēja aiziet ātrāk kā par pusotru stundu!
Visu laiku kāds prasīja autogrāfus, gribēja kopā nofotografēties. Teniss tomēr
ir īpašs sporta veids, un visas lielās zvaigznes ir kā uz skatuves." Tarpiščevs
neieteiktu tenisistiem piedalīties atklāšanas ceremonijā, kas ir ļoti
nogurdinoša, ilgs laiks jāpavada, stāvot kājās. „Marija Šarapova gan grib iet, pat nest valsts karogu – tā ir kā
pašnāvība, jo ir karsts un pēc dienas jau jāspēlē."

Pekinas
īpatnības

Krieviem nebija
viegli izvēlēties, ko sūtīt uz Pekinu, tagad viss esot izlemts. Vienspēlēs
sievietēm – Marija Šarapova, Svetlana Kuzņecova, Jeļena Dementjeva un Dināra
Safina; vīriešiem – Nikolajs Davidenko, Mihails Južnijs, Igors Andrejevs un
Dmitrijs Tursunovs.

Mūsu eksperts pats
jau apmeklējis Pekinas tenisa kompleksu – laukumi esot ļoti labi, kaut nedaudz
lēnāki nekā US Open. Galvenā problēma būšot gaisa mitrums, tāpat
aklimatizācija. „Pēdējā brīdī arī
nevar braukt, mūsu tenisisti ieradīsies 5-7 dienas pirms spēļu sākuma.
Olimpiskajā ciematā parasti nevar labi izgulēties, pārāk skaļa gaisotne. Tāpēc,
piemēram, Marija Šarapova un Jeļena Dementjeva dzīvos viesnīcā. Abas tenisistes
gan neuzturēsies vienā viesnīcā, jo nav vietu. Pašlaik meklējam, kur apmesties
Dementjevai, viņa visai vēlu izteica šādu vēlmi. Labā pieczvaigžņu viesnīcā sen
nav vietu."

Padoms Gulbim

Mūs gan vairāk
interesē gaidāmais Ernesta Gulbja starts Pekinā un arī citos lielākajos
turnīros. Pirms gada Šamils Tarpiščevs prognozēja, ka reitinga trīsdesmitniekā
Ernestam būtu jātiek. Krievu speciālists pavērojis vēl vairākas Gulbja spēles
klātienē un televīzijā, un tagad viņam jau ir konkrētāks spriedums: „Pēc gada vai pusotra viņš pavisam noteikti
iekļūs labāko desmitniekā. Ko tālāk? Daudz kas būs atkarīgs no darbaspējām, bet
reāli desmitniekā viņš var tikt pat gada laikā.

Vēl vajadzētu kļūt
mazliet pacietīgākam un aukstasinīgākam, lai varētu īstenot dažādus taktiskos
uzdevumus spēlē. Viņš vēl nedaudz steidzas, forsē, vienkārši vēl jāpieslīpē
šādi tādi sīkumi. Jau tagad viņš pēc spēles līmeņa atbilst pasaules pirmajam
desmitniekam. Ja nenotiks kaut kas neparedzēts, viss būs kārtībā."

Tarpiščevs uzsver,
ka pašlaik treniņos nedrīkst pārforsēt, lai neiedzīvotos savainojumos. Tāpat
nevajagot spēlēt visos turnīros pēc kārtas. „Jāspēj sabalansēt sacensības ar treniņiem. Labāk pašlaik ir kaut
ko neizdarīt līdz galam treniņu apjomā, nevis pārcensties. Vēlēšanās uzreiz
atrisināt daudzas problēmas dažkārt pazudina, no tā jāizvairās. Svarīgi šajā
posmā uzticēties patiesiem speciālistiem, ģimenes padoms te nelīdzēs. Parasti
jau ir tā, ka vairāk ieklausās tuvinieku viedoklī, bet nu tēvs viņam tomēr nav
tenisa speciālists, kaut arī braukā visur līdzi. Tam ir jātiek pāri."

Dažādi sīki
savainojumi vai citas veselības likstas esot vairumam spēlētāju, tā nav galvenā
problēma. „Kā sportisti gūst
savainojumus? Galvenokārt jau sliktās fiziskās sagatavotības dēļ, ja neesi
pietiekami trenējies, netur saites."

Starp Vimbldonu
un Kazahstānu

Sarunu ar
Tarpiščevu pārtrauc viņa mobilā tālruņa zvans. Traucē no Kazahstānas prezidenta
Nursultana Nazarbajeva administratīvā biroja, un Tarpiščevs brīdi apspriežas. „Mēs tagad attīstām lielu tenisa projektu
Kazahstānā. Viens no viņu prezidenta padomniekiem ir tenisa federācijas šefs.
Es jau iepriekš lidoju uz šo zemi, un mēs apspriedām šo projektu. Palīdzēju
izveidot attīstības plānu, un nolēmām tuvāko piecu gadu laikā uzcelt 11 jaunus
tenisa kompleksus. Drīz vien Kazahstāna varēs kļūt par nopietnu spēku tenisa
pasaulē." Drīz Šamilam Tarpiščevam uz dažām dienām jālido uz Kazahstānu –
turienes partneri viņam atvēl privāto lidmašīnu. Nedēļas nogalē Kazahstānā
bijis paredzēts Marata Safina un serba Janko Tipsareviča paraugmačs. Safins gan
labi cīnās Vimbldonā un, iespējams, viņa vietā spēlēs Novāks Džokovičs.

„Ja man jāprognozē
iespējamais Vimbldonas fināls – Rodžers Federers pret Rafaelu Nadalu -,
tad principā vairāk trumpju ir Federeram," prāto Tarpiščevs. „Federeram pat vajadzētu uzvarēt māla laukumos,
taču psiholoģiski šveicietis nespēj labi spēlēt pret Nadalu un izmantot savus
trumpjus. Biežāk jāiet pie tīkla, turklāt Nadalam vairāk jāsit virsū, nevis pa
stūriem, skrējienā. Federers parasti pirmo setu un otrā sākumu vēl spēlē
pareizi, tad sāk vienkārši pieturēt bumbu spēlē un viss plāns pajūk."

Jaunais teniss

Tenisā vidējais
līmenis izlīdzinās, turklāt mainās arī pati spēle, tā kļūst arvien ātrāka.
Agresīvi jāuzbrūk, bet vienlaikus jābūt gatavam, ka arī atbildes bumba ātrāk
nāks atpakaļ. „Jābūt gan ātram,
gan izturīgam, kaut gan šīs īpašības reti kad sadzīvo kopā, parasti to spēj
viens indivīds no 25 tūkstošiem. Ātrums jāattīsta bērnībā līdz deviņu gadu
vecumam, bet tenisā reti kurš treneris pie tā piestrādā. Kāpēc labi spēlē
Nikolajs Davidenko? Viņš ir ļoti ātrs, un bumbiņa labi lido no viņa raketes."

Tuvākajā nākotnē
laukumu segums gan palikšot nedaudz lēnāks, jo citādi tādu tempu vairs nevarot
izturēt. Starp citu, šogad pat Vimbldonas zāle vairs neesot tik ātra kā
iepriekšējos gados.

Nobeigumā saruna
ievirzās par kādu iespējamo profesionālo tenisa turnīru Latvijā. Ja esot gan
līdzekļi, gan gribēšana, tādu turnīru varot iegūt pēc kādiem četriem gadiem.
Maskavā Kremļa kausa izcīņas kopējais budžets ir aptuveni 5,25 miljoni dolāru,
mazākam turnīram ir jāsavāc kādi divi miljoni. „Licence vīriešu turnīram maksā aptuveni 600 tūkstošus eiro, vēl
balvu fonds, dažādi administratīvie izdevumi, kopā divus miljonus vajadzēs. Bet
kas tas ir biznesmeņiem? Vai tad jūsu bankas negrib izlauzties uz Rietumiem?"
Tarpiščevs visas problēmas pieradis atrisināt un mudina izmantot augošo tenisa
popularitāti arī Latvijā.

Māris RĪMENIS,

LTV Sports

Foto: Juris
Bērziņš-Soms, Sports