Dēlis vēja asfaltam
Dēļi arvien
īsāki, buras – lielākas, ātrumi – apbrīnojamāki. Tāda ir pēdējo divdesmit gadu
tendence kursa burāšanā vindsērfingā, kas šīs tūkstošgades sākumā visā pasaulē
populāru padarīja īpašu klasi Formula Windsurfing. Vārds formula tās
nosaukumā lietots abās izplatītākajās nozīmēs. Tas nozīmē gan ātru braukšanu,
gan matemātisku aprēķinu. Deviņdesmito gadu beigās tika projektēts – pirms
tam netipiski platas un apaļīgas formas – ļoti viegls vējdēļa korpuss bez
šverta, toties ar neredzēti garu spuru, kas atgādināja bruņinieka zobenu un
glisēšanas režīmā ļāva burāt arī pretvēja kursos. Klases noteikumos tika
ierakstīta vēl viena formula – sacensībās katrs dalībnieks pēc savas izvēles
drīkst lietot vienu dēli un trīs brīvas izvēles dažāda izmēra buras (līdz 12,5
kvadrātmetriem). Šāda milzu bura
korpusam glisēšanu ļāva uzsākt, pūšot pat visai niecīgam vējam (4 m/s).
Savukārt burāšanai vētrainā laikā var izmantot katra spējām atbilstošu kaut vai
trīsreiz mazāku buru. Formula Windsurfing vējdēlis vai nu gandrīz lido
virs ūdens, viegli pārsniedzot vēl nesen burāšanā maģiskos 40 km/h un izraisot
sajūsmu gan sērfotājos, gan skatītājos, vai arī bezpalīdzīgs kūļājas gandrīz uz
vietas, ja zēģeles laukuma un vēja spēka attiecības nav pietiekamas, lai šo
ātrummašīnu izceltu glisēšanai virs ūdens. Bet vējš, kas pūš
ātrāk par 4 m/s, ir daudz izplatītāka parādība nekā migla Anglijā. 1998. gada
martā Francijā, Brestā, jaunajā klasē notika pirmās sacensības, un sākās Formula
Windsurfing pasaules maršs. Tajā pašā gadā tika noorganizēta Neilpryde
Baltijas kausa izcīņa, kas šajā klasē ir vienas no senākajām sērijveida
sacensībām un jau kādu laiku iekļautas to skaitā, pēc kurām veido Formula
Windsurfing pasaules reitingu. Aizpērno sezonu tajā līdz šim
latviešiem visaugstākajā – devītajā – vietā beidza Ansis Dāle, kurš
tradicionāli ir arī šīs regates Latvijas posma rīkotājs.
Audi Neilpryde (jau otro gadu regates rīkošanā piedalās vēl
viens spēcīgs burātājs uz četriem riteņiem) Baltijas kausa izcīņas
Latvijas posmā Pāvilostas piekrastē vēja nebija par daudz, bet tā pietika, lai
notiktu visi vienpadsmit ieplānotie braucieni. Tāpat kā pērn 52 formulistu
konkurencē uzvarēja Jānis Preiss, kurš šogad jau septiņas reizes spēja finišēt
pirmais. Atšķirībā no pērnās vasaras igauņiem uz pjedestāla tika atvēlēta tikai
viena – otrā – vieta, kuru ieņēma viņu līderburātājs Martins Ervins. Trešo
konkurentiem atņēma Dāle.
Raceboard klasē visas vienpadsmit reizes pirmais
finišēja pasaules senioru čempions Gunārs Rozenbergs. Jauniešu Techno 293
klasē ritēja daudz sīvāka cīņa, kurā pārāks gan bija lietuvietis Andrs
Šliburis, kurš startē zem Latvijas karoga, bet pa divām uzvarām guva arī
Rihards Osis, Dāvis Cibulis un Marta Averčenko.
Tātad turpmāk Formula
Windsurfing būs olimpiskā klase? Pasaulē lielākā vējdēļu buru un dēļu ražotājkompānja
Neilpryde par to cīnījās jau pirms pieciem gadiem. Šī ideja tika
noraidīta, jo ar olimpiskajiem buru rīkiem jāspēj veikt regates distanci, ja
vēja ātrums ir no 3 līdz 30 mezgliem jeb, rupji rēķinot, 1,5-15 m/s. Arguments
statistisks – 80 procenti braucienu olimpiskajās regatēs notiek vējā, kas ir
lēnāks par 4 m/s.
Tādēļ startam
Pekinas regatē tika izvēlēts īpaši konstruēts hibrīds jeb kompromisa dēlis RS:X
– ārēji līdzīgs formulai, bet ar švertu (tātad smagāks), kas ļauj kustēties
pret vēju arī tad, ja tas nav stiprāks par nožēlojamajiem 3 mezgliem. Vājā vējā
šis rīks krietni atpaliek no iepriekšējā Raceboard klases Mistral OD vējdēļa,
stiprā – nevar konkurēt ar Formula Windsurfing.
Tomēr diskusijas
par 2012. gada olimpisko regati, kurā Latvija atkal gribētu būt pārstāvēta,
turpinās. Interesantu vējdēli Formula Windsurfing One Design piedāvā Starboard.
Šis rīks esot lētāks par RS:X, toties glisējot jau pat trīsmetrīgā
vējā…
Dainis CAUNE
Foto: Jānis Siliņš,
f64
Formula
Windsurfing. Jānis Preiss
(Latvija) 10,0, Martins Ervins (Igaunija) 17,0, Ansis Dāle (Latvija) 24,0,
Tomass Molders (Igaunija) 27,0, Māris Birzulis (Latvija) 32,0, Aleksandrs
Leontjevs (Latvija) 39,0
Raceboard. Gunārs Rozenbergs 8,0, Ilona Grīnberga 16,0,
Gundars Osis 21,0, Māris Vīgants 32,0, Rets Skrickis (visi Latvija) 39,0,
Ingrīda Pūsta (Igaunija) 44,0.
Techno 293.
U-17. Andris Šliburs 11,0,
Rihards Osis 16,0, Dāvis Cibuls 18,0, Marta Averčenko 24,0, Arvils Pelns 39,0,
Rolands Kaups (visi Latvija) 46,0.
