Latvija pret Ukrainu. Laiks revanšam!
Mūsu tenisa dzīves epicentrs šīs nedēļas nogalē sezonas straujākajā tempā virpuļos Liepājā, kur no 14. līdz 16. septembrim notiks Deivisa kausa izcīņas mačs tenisā — Latvija pret Ukrainu. Tā būs Eiropas/Āfrikas II zonas cīņa par iekļūšanu I zonā jeb pirmajā līgā.
Pavisam Deivisa kausa izcīņā piedalās 130 valstu komandas, kas sadalītas četros dažādos līmeņos. Visaugstāk ir pasaules grupa, kurā spēlē 16 labākās izlases. I un II zona sadalīta reģionos — Amerikas, Āzijas/Okeānijas un Eiropas /Āfrikas. III zonā reģioni tie paši, tikai Eiropas un Āfrikas valstu komandas spēlē atsevišķi, ceturtajā zonā pārstāvēta tikai Āzija un Okeānija. Divas labākās komandas no katras zonas sezonas beigās iekļūst augstākā grupā. Pasaules grupā divas finālistes noskaidro kausa ieguvēju, bet astoņas zaudētājas pirmajā kārtā pēcāk cīnās Play-off ar I zonas labākajām komandām par spēlēšanu virslīgā nākamgad.
Ik mačs sastāv no četrām vienspēlēm un vienas dubultspēles, uzvar tā komanda, kas pirmā gūst trīs uzvaras. Izlasē jābūt četriem spēlētājiem, taču Deivisa kausa komandas kapteinis laukumā var sūtīt tikai divus vai trīs spēlētājus. Katram var būt maksimāli trīs mači — vienspēles piektdien un svētdien, kā arī dubultspēle sestdien.
IEPRIEKŠĒJĀ BILANCE
Latvija šoreiz savu maču aizvadīs Liepājas olimpiskajā centrā, šajā pilsētā jau ir spēlēts — 2002. gada maijā pret Kotdivuāru un 2004. gada jūlijā pret Tunisiju. Savstarpēji ar ukraiņiem esam tikušies jau četras reizes, un līdzšinējā bilance ir par labu pretiniekiem — trīs uzvaras un viens zaudējums. Latvija vienīgo reizi pārspēja Ukrainu 1994. gadā Lielupē ar 3:2, 1995. gadā Jūrmalā zaudēts ar 2:3, 2002. un 2010. gadā izbraukumā ar 1:4. Statistika un arī sastāvs liecina par labu ukraiņiem, bet Deivisa kausa izcīņā notiek visādi brīnumi. Pasaules izlašu reitingā Ukraina pašlaik ir 37., Latvija — 42. pozīcijā.
Līdzjutēji gaida Latvijas tenisistus trešo reizi atgriežamies I līgā — un uz ilgāku laiku. 2008. un 2010. gadā šajā līmenī neizdevās noturēties ilgāk par sezonu. Šogad komandām pa divām uzvarām, Ukraina divreiz uzvarējusi ar rezultātu 5:0, abas reizes mājās: februārī — Monako un aprīlī — Kipru. Latvijai abas uzvaras ar 3:2, abas izbraukumā — sākumā pret Ēģipti un vēlāk pret Ungāriju. Tādi ir skaitļi, taču sava laukuma priekšrocības un skatītāju atbalsts būs mūsējiem. Izlase izvēlējusies spēlēt uz tā paša hard seguma, kāds pirms diviem gadiem bija olimpiskajā centrā Rīgā (toreiz gan ar 2:3 zaudējām Polijai).
TIE PAŠI, KAPTEINIS — CITS
Latvijas sastāvs ir tāds pats kā gada pirmajās divās spēlēs: Ernests Gulbis, Andis Juška, Deniss Pavlovs un Mārtiņš Podžus. Toties izlasei ir jauns kapteinis Kārlis Lejnieks. Vēl pats nesen bijis izlases pamatsastāvā, taču dažādu savainojumu dēļ beidzis profesionālo karjeru, Kārlis 24 gadu vecumā debitēs šajā amatā. Interesanti, ka divi spēlētāji (Juška un Pavlovs) ir vecāki par Lejnieku, bet Gulbis tikai par dažiem mēnešiem jaunāks. Toties visi labi saprotas savā starpā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šovasar LTS valde apstiprināja Lejnieku par Deivisa kausa izlases treneri.
„Man šis amats nozīmē ļoti daudz,” saka pats kapteinis. „Tā ir lieliska iespēja, bet tajā pašā laikā arī nopietna pārbaude, vai tikšu galā ar visiem pienākumiem. Ar spēlētājiem, domāju, problēmu nebūs, visi esam pieauguši cilvēki un profesionāļi. Sniedzot lielu atbalstu cits citam, komandas gars noteikti būs daudz labāks nekā iepriekš, un tas nav mazsvarīgi. Kapteinim ir jābūt cilvēkam, kas sakārto visus jautājumus, lai spēlētājiem nav jādomā par sīkumiem, bet tikai par spēli. Mans uzdevums nav mācīt kādu dzīvot vai nedēļas laikā jūtami izmanīt spēli, bet esmu pārliecināts, ka nedēļa būs izdevusies un būs pozitīvs rezultāts.”
Pēdējā laikā Kārlis trenē Izraēlas labāko tenisisti Šaharu Pēru, ar viņu kopā bija arī Londonas olimpiskajās spēlēs un nupat US Open. „Esmu visu laiku tenisa apritē, strādāju un joprojām mācos, esmu arī vairākkārt mačos saticis Ernestu.”
KAUJAS ČETRINIEKS
Šogad izlasē atkal spēlē Ernests Gulbis, un tas palielina mūsu cerības uz labvēlīgu rezultātu. Pašam Ernestam gan būtībā šis gads nav veiksmīgs, un viņš pat izkritis no ATP pasaules reitinga pirmā simtnieka, taču vismaz augustā Gulbim ir samērā cerīgi rezultāti — piecas uzvaras pēc kārtas kādā mazākā turnīrā ASV. Pēcāk US Open pirmajā kārtā uzvara dramatiskā spēlē pret vācieti Tomiju Hāsu, bet tad zaudējums četros setos pret divkārtējo ASV studentu čempionu Stīvu Džonsonu…
Gulbis pozīciju reitingā zaudējis gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ. Galvenais, protams, ir spēle laukumā, tajā gājis kā pa viļņiem. Lielākā uzvara Vimbldonas turnīra pirmajā kārtā pret pasaules pirmā desmitnieka spēlētāju čehu Tomašu Berdihu un… neveiksme nākamajā kārtā pret poli Ježiju Janoviču. Starptautiskā federācija ITF latvietim nepiešķīra arī speciālo ielūgumu dalībai Londonas olimpiskajās spēlēs.
Ceļš atpakaļ elitē var izrādīties grūtāks nekā profesionālās karjeras sākumā, īpaši psiholoģiski. Viss būs atkarīgs no paša sportista darbaspējām un viņa padomdevējiem. Jācer, ka īsto virzību spēs norādīt austrietis Ginters Bresniks, kas tagad strādā ar Gulbi un kādu laiku trenējis pat Borisu Bekeru.
Nemainīga vērtība Latvijas izlasē ir Andis Juška. Viņam jau divpadsmitā sezona izlases sastāvā. Juška aizvadījis visvairāk spēļu šā turnīra laikā — 34 uzvaras un 24 zaudējumi. Reizēm pārāk emocionāls laukumā, bet reizēm īsts savas komandas glābējs, kā tas bija Lielupē pret Slovēniju un šovasar izbraukumā pret Ungāriju. Juška var parādīt labu sniegumu, ja izdodas koncentrēties tikai un vienīgi spēlei.
Denisa Pavlova lielākais ieguldījums ir dubultspēlēs. Daudzos profesionālos turnīros Deniss spēlē kopā ar Jušku, kaut arī ideālā variantā noteikti labāks salikums būtu Gulbis kopā ar vienu no šiem tenisistiem. Ceturtais komandā ir jaunais Mārtiņš Podžus, kas diez vai līdzvērtīgā cīņā tiks pie spēlēšanas, taču 18 gadu vecumā viņš ir nostiprinājies komandā un guvis reitinga punktus. Mārtiņam neviens neko nav dāvinājis. Zinot ērkšķaino ceļu profesionālajā tenisā, cepuri nost viņam pašam un viņa ģimenei (vecākiem un arī brālim Jānim).
Inteliģents spēlē, savdabis — nē
Ukrainas izlases līderis pēdējos gados ir Sergijs Stahovskis, kaut gan pēc reitinga par viņu krietni augstākā vietā ir Aleksandrs Dolgopolovs. Potenciālais līderis Dolgopolovs ir pasaules labāko divdesmitniekā, bet izlasē nespēlē. Labi panākumi ATP turnīros, savdabīgs spēlētājs, taču viņam ir domstarpības ar Ukrainas Tenisa federāciju. Tenisists nepiedalījās pat Londonas olimpiskajās spēlēs, tā vietā izvēloties turnīru Vašingtonā. Savulaik sportista tēvs Aleksandrs Dolgopolovs seniors arī bija labs tenisists, taču arī viņš ne pārāk aktīvi aizstāvēja Ukrainas godu pēc neatkarības iegūšanas. Dēlam konflikts ar valsts tenisa vadību ir vēl izteiktāks. Katrs sportists ir individuāls, bet liela zvaigzne vēl automātiski nenozīmē lojalitāti savas valsts izlasei.
Ir arī cits piemērs — pirms gadiem piecpadsmit Andrejs Medvedevs bija stabils pasaules pirmā desmitnieka spēlētājs (11 ATP turnīru tituli, ceturtā vieta reitingā), bet nekad neatteica nākt talkā Ukrainas izlasei Deivisa kausā. Savulaik Medvedevs uz spēli pret Latviju Jūrmalā ieradās pat ar lauztu roku — saprotams, ne jau lai izietu laukumā, bet lai atbalstītu savējos un būtu kopā ar komandu. Andrejam neviens nevarēja pārmest uzpūtību un augstprātību, viņš allaž bija viens no komandas, tāds pats kā visi. Pirms sešiem gadiem Medvedevu ievēlēja par Ukrainas Tenisa federācijas goda prezidentu.
Par Sergiju Stahovski arīdzan var teikt tikai pašu labāko — uzcītīgs, talantīgs, vienmēr nāk palīgā savai izlasei. Gana inteliģentas izcelsmes: viņa tēvs ir uroloģijas profesors, māte — ekonomikas pasniedzēja universitātē, vecākais brālis — ārsts. Pats Sergijs pārvalda piecas valodas, turnīru starplaikos gan nedzīvo dzimtajā Kijevā, bet Bratislavā. Ļoti slaids augumā (193 cm), diezgan smalku miesasbūvi un kustīgs kā ūdenszāle. Tiesa, viņa stihija nav hard seguma laukumi, taču Stahovskis ir gana universāls. Viņa karjerā četri iegūti ATP turnīru tituli un nopelnīti aptuveni 2,5 miljoni USD. Augstākā virsotne ATP reitingā sasniegta pirms diviem gadiem — 2010. gada septembrī, kad Stahovskis bija 31. vietā. Ernestam Gulbim rekords — 21. pozīcija, taču stabilitātē ar ukraini viņš sacensties nevar. Varbūt arī pats Stahovskis nav tik izcils talants tenisā, taču viņa spēle ir gudra un inteliģenta. Stahovskis ik maču aizvada kā divu pretinieku psiholoģisko sadursmi, ne tikai bumbiņas sišanu pāri tīklam vien. Man nesen gadījās klātienē pavērot Stahovska maču Vimbldonas arēnā Londonas olimpiskajās spēlēs pret austrālieti Leitonu Hjūitu. Ukrainis sīvā cīņā zaudēja, taču nevienu sliktu vārdu negribas teikt — līdzīga spēle. Varbūt nedaudz pietrūka sitienu spēka un agresijas, kas izšķīra cīņas iznākumu. Starp citu, šogad French Open pirmajā kārtā Stahovskis piecos setos salauza arī Aleksandra Dolgopolova pretestību.
Visslavenākais pēc vārda un uzvārda ukraiņu komandā ir Sergejs Bubka, pasaules kārtslēkšanas leģendas dēls. Bubkam junioram jaunībā bijuši ideāli apstākļi Monako, nekā nav trūcis — nedz naudas, nedz gudra padoma, taču līdz šim tenisā nekas ievērojams nav sasniegts. Viņa spēju griesti — 145. vieta ATP pasaules reitingā, dažas uzvaras zemākās raudzes turnīros. Bubka juniors ir cītīgs, ar labu fizisko sagatavotību, taču acīmredzama tenisa talanta viņam nav. Sportistam jau ir 25 gadi, un diezin vai viņa karjerā ir iespējamas straujas pārmaiņas uz augšu.
Ukrainas kapteinis Mihails Fiļima visdrīzāk vienspēlēm pirmajā dienā bez Stahovska pieteiks arī Bubku, vēlāk jau viss būs atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem un kopējā rezultāta. Gandrīz tikpat spēcīgs ir arī Iļja Marčenko, kas pasaules reitingā ir trešajā simtā, taču Marčenko ir vēl nestabilāks par Bubku. Tiesa, pirms diviem gadiem viņš bija 67. vietā pasaulē, un tas 22 gadu vecumā… Ceturtais spēlētājs izlasē — Deniss Molčanovs — acīmredzot izies laukumā dubultspēlē, šajā reitingā viņš ir labāko simtniekā — visaugstākā pozīcija no visiem tenisistiem, kas spēlēs Liepājā abu komandu sastāvos.
LATVIJAS IZLASE
1. Ernests Gulbis, dzimis 1988. gada 30. augustā, 190 cm — 82 kg, ATP reitingā vienspēlēs 136., sezonas bilance 13 uzvaras, 17 zaudējumi, karjerā 2 ATP čempiona tituli
2. Andis Juška, dzimis 1985. gada 22. maijā, 192 cm — 77 kg, ATP reitingā vienspēlēs 327., dubultspēlēs 381.
3. Deniss Pavlovs, dzimis 1983. gada 15. aprīlī, 185 cm — 78 kg, ATP reitingā vienspēlēs 579., dubultspēlēs 347.
4. Mārtiņš Podžus, dzimis 1994. gada 29. jūnijā, 190 cm — 78 kg, ATP reitingā vienspēlēs 1076., dubultspēlēs 1121.
Komandas kapteinis Kārlis Lejnieks, dzimis 1988. gada 16. martā, karjerā augstākā vieta ATP reitingā vienspēlēs 347.
UKRAINAS IZLASE
1. Sergijs Stahovskis, dzimis 1986. gada 6. janvārī, 193 cm — 80 kg, ATP reitingā vienspēlēs 95., dubultspēlēs 246., sezonas bilance 12—23, karjerā 4 ATP čempiona tituli
2. Sergejs Bubka, dzimis 1987. gada 10. februārī, 188cm — 88 kg, ATP reitingā vienspēlēs 174., dubultspēlēs 684.
3. Iļja Marčenko, dzimis 1987. gada 8. septembrī, 185 cm — 78 kg, ATP reitingā vienspēlēs 240., dubultspēlēs 888.
4. Deniss Molčanovs, dzimis 1987. gada 16. maijā, 190 cm — 77 kg, ATP reitingā vienspēlēs 316., dubultspēlēs 98.
Komandas kapteinis Mihails Fiļima, dzimis 1982. gada 17. novembrī, karjerā augstākā vieta ATP reitingā vienspēlēs 574.
