Latvijas golfs uz trim vaļiem
Renārs Buivids
Spītējot nelabvēlīgajiem laika apstākļiem,
jaunajā golfa sezonā Latvijā notikušas jau pirmās sacensības, noteikti pirmie
uzvarētāji. Golfa attīstība Latvijā turpinās, jo starptautiskus panākumus gūst
ne tikai latviešu izcelsmes amerikāniete Natālija Gulbis, bet šosezon Amerikas
studentu golfā savu vārdu teikusi arī Laura Jansone, popularizējot Latviju kā
labu golfa spēlētāju valsti.
Pasaules
profesionālās tūres dalībniece, 24 gadus vecā Gulbis vēl nav atradusi brīvu brīdi
saspringtajā sacensību kalendārā, lai sistu pa bumbiņu arī kādā no trijiem
golfa klubiem Latvijā, taču Ozo, Salienas
un Viesturu sekmīga darbība
nodrošina sporta veida attīstību mūsu valstī. Golfs ir ne tikai bagātu onkuļu
izklaide, pārrunājot biznesa lietas neformālos apstākļos, bet arī pilnvērtīgs
sporta veids, sarunā ar žurnālu Sports pastāstīja
Latvijas Golfa federācijas ģenerālsekretāre Ineta Krodere-Imša:
– Golfs kā sports un
sacensības balstās uz junioriem, kuri turpina trenēties, pilnveidot meistarību,
kā arī uz jaunajiem talantiem, kuri izgājuši apmācību pašmāju golfa laukumos un
klubos. Jauno spēlētāju mērķis ir junioru izlase, kas piedalās starptautiskās
sacensībās. Šajā brīdī mēs noteikti nevaram apgalvot, ka esam jau sasnieguši
tik daudz, lai turpmāk neturpinātos pietiekami strauja attīstība.
– Vai golfa attīstību neierobežo ne tik
plašais laukumu tīkls Latvijā?
– Pagaidām vēl tas
brīdis nav sasniegts, kad golfu spēlēt gribošo cilvēku, it īpaši jauniešu,
skaits pārsniegtu esošo laukumu kapacitāti. Pašlaik mums ir trīs pilnvērtīgi
golfa laukumi – ne tikai Ozo, bet arī
Saliena un pārmaiņu priekšā esošie Viesturi. Bērnu apmācība notiek ne tikai
Ozo esošajā Rīgas Golfa skolā, bet
arī abos pārējos laukumos. Iemesli pagaidām trūkstošajam masveidībai saskatāmi
arī vēl pastāvošajos stereotipos par to, ka golfs ir dārgs sporta veids. Tā tas
nav, jo bērniem golfs noteikti nav dārgāks par hokeju. Protams, pietrūkst arī
reģionālās izplatības un publicitātes.
– Kādi ir būtiskākie sasniegumi?
– Šajā mācību gadā
studijas ASV uzsāka Laura Jansone, kura sekmīgi ieņēmusi savu vietu
Austrumtenesijas Valsts universitātes komandā. Ja pirms gada mums nācās
pārliecināties par to, ka Jansone būtu cienīga saņemt golfa stipendiju, tad
pašlaik jau saņemam vēstules ar universitātes pārstāvju vaicājumiem pēc vēl
kādas talantīgas golfa spēlētājas no Latvijas.
– Vai bez regulāriem treniņiem visa gada
garumā var nodrošināt meistarības izaugsmi?
– Pagaidām tiešām
aktīvi un regulāri treniņi notiek vasarā, jo mums vēl nav iespējams treniņu
apstākļus nodrošināt arī ziemā. Vienīgā iespēja ziemā mums ir izmantot
izdevīgus piedāvājumus no ārzemēm. Ar federācijas starpniecību labākie juniori
ziemā trenējās golfa akadēmijā Spānijā, izdevumus par viesnīcu, laukumu,
treneri uzveļot viņu vecākiem. Junioru izlasei noteiktais vecuma ierobežojums
ir 18 gadi, bet vēl jau ir arī turnīri jauniešiem. Līdzīgi kā sporta dejās,
jaunieši skaitās sportisti vecumā līdz 21 gadam.
Federācijas prioritāte sports
– Sacensību kalendārs ir ļoti saspringts. Cik
liela ir federācijas atbildība par notiekošajiem turnīriem Latvijā?
– LGF savā darbā
pievēršas golfam tikai kā sporta veidam, jo mūsu štatā nav pietiekami daudz
cilvēku, lai vēl domātu arī par izklaides pasākumiem. Federācija rīko četrus
turnīrus – Latvijas čempionātus amatieriem, junioriem un senioriem, un vēl Hansabanka Latvia open. Šogad amatieru
čempionāta uzvarētāji – vīrietis un sieviete – saņems ceļazīmes uz pirmo
pasaules čempionātu amatieriem Bermudās. Labākie juniori saņems iespēju Skotijā
piedalīties prestižajā The Duke of York
Trophy, uz kuru tiek uzaicināti tikai nacionālie čempioni. LGF otrs
darbības virziens ir junioru izlases darbība, to starts dažādās starptautiskās
sacensībās, ne tikai oficiālos čempionātos, bet arī dažādu valstu open turnīros. Mūsu pārziņā ir arī
ikgadējā Latvijas-Igaunijas mačsacīkste, kas šogad notiks Rīgā.
– Vai federācija kontrolē citu Latvijā
notiekošo sacensību norisi?
– Ja sacensību
organizatori pretendē uz turnīra iekļaušanu Latvijas reitingā, tad nepieciešams
izpildīt dažus kritērijus kā, piemēram, 18 bedrīšu laukums, kā arī nedrīkst
izmantot scramble sistēmu, kad
spēlētāji pirms sitiena izvēlas labākajā pozīcijā esošo bumbiņu. Reitingā
iekļautie turnīri atstāj iespaidu arī uz katra spēlētāju handikapu, kas ataino
sasniegto meistarības līmeni. Populāras ir arī handikapa sacensības, kurās
mazāk meistarīgie spēlētāji uz HCP (handikapa) pamata sākotnēji iegūst
priekšrocības.
Profesionāļi kā izņēmums
– Pēc kādiem kritērijiem spēlētāji tiek
sadalīti profesionāļos un amatieros?
– Lai arī amatieris
meistarības ziņā var būt labāks par profesionāli, tomēr visu nosaka ienākumi.
Amatieris ir spēlētājs, kurš ar golfu nepelna naudu. Turklāt profesionāļu
kategorijā cilvēks tiek ieskaitīts ne tikai pēc prēmiju saņemšanas par startu
vai panākumiem turnīros, bet arī par maksas apmācības sniegšanu citiem
golferiem. Šis gan ir vienkāršotais izskaidrojums, jo vēl ir daudz papildus
nosacījumu amatieru statusa saglabāšanai. Ja amatieris saņem ievērojamu naudas
prēmiju vai dārgu balvu par kādā turnīrā paredzēto hole in one (bumbiņas iesišanu bedrītē ar pirmo sitienu), tad arī
viņš kļūst par profesionāli. Šā iemesla dēļ es pagājušajā vasarā biju tikai
dažu milimetru attālumā no melna Mercedes.
Man kā svētdienas spēlētājai nebūtu liels mīnus amatieres statusa
zaudēšana. Savukārt jaunajiem talantiem, kuri savu nākotni saista ar golfa
stipendijām ASV augstskolās, amatieru statusa zaudēšana varētu būt ļoti
būtiska. Federācijas pienākums ir sekot šim procesam, jo, piemēram, uz amatiera
golfa somas sacensību laikā nedrīkst būt uzšuve ar viņa vārdu un uzvārdu.
Protams, tas pats attiecināms arī uz sponsoru logo. Vienīgais izņēmums ir
sacensībās, kad finansiālo atbalstu saņēmusi federācija, piemēram, lai
nodrošinātu amatieru komandas startu pasaules čempionātā.
– Cik daudz profesionāļu ir Latvijā?
– Profesionāļu
statuss ir visiem Latvijas golfa klubos strādājošajiem treneriem, kuri tiek
saukti par Pro. Gan Ozo, gan Salienā ir pa diviem treneriem, bet Viesturos strādā Dāvis Puksts, kā arī kāds pārstāvis no Krievijas.
Visi pārējie Latvijas golferi ir amatieri. Pagājušā gada Latvijas reitingā
amatieriem bija vairāk nekā simts spēlētāju. Turklāt amatieri drīkst
piedalīties sacensībās profesionāļiem, taču jau iepriekš zināms, ka viņi
nesaņems nekādas balvas, pat kļūstot par čempionu. Daudzos profesionāļu
turnīros nolikumā ir paredzētas vietas arī amatieriem, kuri atbilst
organizatoru izveidotajiem nosacījumiem.
Studijas ASV – loģisks turpinājums
– Basketbolā ir bijis ne mazums diskusiju par
talantīgāko spēlētāju došanos uz studijām ASV, jo ne vienmēr jaunais spēlētājs
tur var papildināt meistarību. Kā tas ir golfā?
– Latvijā ir ne
mazums talantīgu jauniešu, kuri beigs vidusskolu un varētu pretendēt uz
studijām ASV. Dodoties uz ASV, praktiski
varam garantēt meistarības izaugsmi, jo Latvijā pašlaik vērā ņemamas
alternatīvas nav. Ja spēlētāja lielais mērķis ir līdzdalība profesionālajā
tūrē, tad ceļš caur ASV universitātēm ir ieteicamākais.
– Lai tiktu pie stipendijas ASV, vispirms ir
jāiemācās spēlēt golfu. Kādas ir iespējas?
– Golfa spēlēšanas
pamatus iespējams apgūt Rīgas Golfa skolā Ozo
Gulf club, kā arī Salienas un Viesturu izveidotajos apmācību programmu
ietvaros. Visus šos projektus vieno salīdzinoši nelielas izmaksas
potenciālajiem golferiem, jo daļu no izdevumiem tiek mēģināts segt no sponsoru
piešķirtajiem līdzekļiem. Protams, golfa laukumu īpašnieki ir ieinteresēti
masveidības palielināšanā, jo ne visi no bērniem izaugs par junioru izlases
dalībniekiem, taču daudzi no viņiem tik un tā paliks golfa spēlētāji,
nodrošinot pieprasījumu nākotnē.
Trīs klubi un vēl pļavas
– Pašlaik Latvijā ir trīs golfa laukumi.
– Saliena darbību uzsāka jau pagājušajā
sezonā, vispirms piedāvājot deviņu bedrīšu laukumu, bet pēc tam tika atvērts
arī 18 bedrīšu laukumā. Lielākais ieguvums no Salienas atvēršanas ir tās atšķirīgais laukums, jo nepieciešama
dažādība – lai varētu izpausties gan tehniskāki golferi, gan spēlētāji, kuriem
labi padodas sitieni lielā attālumā. Visi trīs laukumi ir atbilstoši
starptautiskajām prasībām, turklāt Ozo
Golf laukumā notiek pat profesionālās tūres posms. Tomēr visos laukumos
nākas rēķināties ar laika apstākļu īpatnībām, kas izjauca arī dažus sezonas
sākuma plānus. Ar to golferiem nākas rēķināties, jo, piemēram, sezonas sākumā
ne mazums Somijas spēlētāju brauc pie mums, jo šajā valstī laukumu atklāšana
notiek par dažām nedēļām vēlāk.
– Kur vēl tuvākajā nākotnē varētu parādīties
golfa laukumi?
– Pagaidām visas
jaunās ieceres palikušas runu līmenī. Dzirdēts par iecerēm Ventspils un
Liepājas pievārtē, taču tas noteikti ir gadu jautājums. Ja attiecīgajā vietā
tiek izbūvēts tikai golfa laukums, tad noteikti tas nevar būt rentabls
pasākums, jo nepieciešams paralēli attīstīt arī biznesa, izklaides projektus,
arī dzīvojamo māju celtniecību. Pat Spānijā, kur iespējams spēlēt visu gadu,
golfa laukumi ir dažādu biznesa kompleksu sastāvdaļas.
– Cik populārs ir golfs Baltijā?
– Igaunija golfa
vēsturē ieies ar pirmo laukumu Baltijā. Pašlaik tur notiek ļoti nopietni
pārbūves darbi. Golfa laukumi Igaunijā ir ne tikai pie Tallinas, bet arī
Pērnavas pievārtē, kā arī pašlaik top ļoti interesants projekts Sāremā salā.
Savukārt lietuviešiem golfa laukums ir Kauņā.
– Cik lielas iespējas Latvijai piesaistīt
golfa tūristus?
– Golfa spēlētājiem
vienmēr ir interesanti izmēģināt spēkus neiepazītā laukumā, izspēlēt savu
iekšējo turnīru. Par iecienītu ārzemju golferu apmeklējumu vietu ir kļuvis Ozo Golf club. Ja sākumā uz turieni
brauca galvenokārt somi, tad arvien vairāk ir arī citu valstu, piemēram,
Zviedrijas, Vācijas, pārstāvju. Arī Salienai
un Viesturiem ir lieliskas
klientu piesaistes iespējas, jo nav mazsvarīga arī tuvā atrašanās vieta
lidostai.
– Vai pļavu golfu var uzskatīt par Latvijas
īpatnību?
– Tas noteikts ir
labs risinājums ļaudīm, kuri nevar regulāri mērot ceļu līdz Rīgai. Par pļavu
golfa centru var saukt Valmieru, bet ir arī laukumi Madonā, kā arī Vilnim
Baltiņam senioram Usmā. Šo varētu nosaukt par iepazīšanos ar golfu, kas var
veicināt nākotnē daudz nopietnākas nodarbes ar šo sporta veidu.
Renārs BUIVIDS
