Līdera motivācija un komandas iespējas
Šis pavasaris Latvijas tenisā atnācis cerīgāks nekā iepriekšējie. Ernests Gulbis krietni uzlabojis savu sniegumu un aizvadījis vairākus izcilus turnīrus ASV, Latvijas vīriešu izlase Deivisa kausa izcīņā jau iekļuvusi Eiropas—Āfrikas II zonas trešajā kārtā un rudenī savā laukumā ar Somiju cīnīsies par tikšanu I līgā. Tagad sava meistarība Federācijas kausa izcīņā jādemonstrē mūsu dāmu komandai.
Uzvara Deivisa kausa izcīņas mačā izbraukumā pret Monako ar 3:2 gan nāca daudz smagāk, nekā bija gaidīts. Izšķirošais punkts tika gūts tikai pēdējā spēlē, turklāt Anda Juškas pretinieks ceturtā seta vidū izstājās savainojuma dēļ. Ar Ernestu Gulbi sastāvā mūsu komanda teorētiski bija daudz spēcīgāka par pretiniekiem, bet mačs bija pārsteidzoši spraigs. Pēc uzvarētās dubultspēles Monako pat bija vadībā ar 2:1, soļa attālumā no uzvaras visā cīņā.
SAREŽĢĪTĀ ATBRĪVOTĪBA
Gulbis arī šoreiz palīdzēja izlasei, tāpat kā pirmajā kārtā februārī Tunisijā. Visai komandai tas deva papildu pārliecību un arī pašam Ernestam bija papildu motivācija spēlēt Montekarlo. Tieši šajos laukumos viņam bija jāaizvada nākamais turnīrs — Montekarlo Masters.
Tā ir motivācija, par ko pats Ernests tik daudz runāja turnīru laikā ASV — motivācija būt vismaz labāko divdesmitniekā pasaulē un gūt baudu no spēles. „Es vēlos atkal spēlēt tā, kā to darīju sešpadsmit septiņpadsmit gadu vecumā, kad spēru pirmos soļus profesionālajās tūrēs. Tad es spēlēju atbrīvoti, agresīvu tenisu, pārāk daudz arī nelauzīju galvu laukumā. Vienkārši nāca bumbiņa, un es situ. Vēlāk varbūt par daudz sāku visu analizēt — ko darīt ar šo bumbu, ko ar nākamo sitienu, un prāts laukumā kļuva nemierīgs,” tā Gulbis martā teica Indianvelsā pēc pārliecinošās uzvaras spēlē ar pasaules pirmā desmitnieka tenisistu serbu Janko Tipsareviču.
Bieži vien panākumu atslēga slēpjas galvā, lai gan ne tikai — jābūt arī tehniski labi izpildītiem sitieniem un izturībai. Ernesta tehnika pēdējā laikā sadarbībā ar treneri Ginteru Bresniku ir uzlabojusies, arī fiziskā izturība, pateicoties Maika Novotnija ieguldījumam, tagad ir krietni labāka.
Pirms gaidāmā Deivisa kausa mača ar Monako optimistisks bija arī Latvijas izlases kapteinis Kārlis Lejnieks, kaut zināma piesardzība viņa izteikumos bija manāma: „Ar Ernestu komandā mēs gandrīz katrā mačā otrajā līgā esam favorīti. Monako Lielupes hallē mēs savulaik uzvarējām pārliecinoši, laukā uz māla seguma gan viņiem ir vairāk trumpju. Mūsu uzdevums ir tikt pirmajā līgā, tāds uzstādījums bija jau gada sākumā. Kopā ar Ernestu mums ir visas iespējas to izdarīt, bez viņa — daudz sarežģītāk, jaunajiem vēl jāaug.”
Monako komandai izredzes uzvarēt nebija lielas, tās jaunākajam tenisistam ir 30 gadu, un arī pasaules reitingā neviens no viņiem pašlaik nav augstāk par sesto simtu. Jā, savulaik dažiem ir bijuši labi sasniegumi (Žans Renē Lisnārs bijis simtniekā, Benžamēns Balerē — trešajā simtā), bet pašlaik šī tenisistu paaudze jau ir norietā. Marta nogalē Future turnīrā māla laukumos viņu līderis Balerē zaudēja jau pirmajā kārtā, bet mūsu trešais numurs, jaunais Mārtiņš Podžus, aizkļuva līdz pusfinālam. Tā gan tikai aritmētika, dzīvē viss ir savādāk. Monako tenisisti tomēr parādīja ļoti sīvu pretestību un bija gatavojušies īpaši šim mačam.
Viņi teicami izmantoja mūsu vājumu — nav saspēlēta dubultspēļu dueta, vienspēlēs otrais numurs Andis Juška ir nestabils. Izlases kapteinis Kārlis Lejnieks komandā kopā ar Ernestu Gulbi (55. ATP reitingā) iekļāva arī pieredzējušo Andi Jušku (391.) un dvīņubrāļus Mārtiņu (921.) un Jāni Podžus, kuriem šovasar paliks 19 gadu. Brāļiem pamazām jātuvojas mūsu līderu sniegumam, jo, kā rāda vēsture, Deivisa kausā tikai ar sabalansētu sastāvu var ko sasniegt. Viena zvaigzne vēl nenozīmē uzvaru, jo ik turnīrā jāgūst trīs panākumi. To pierāda Lielbritānijas iespētais (pareizāk — neiespētais), kas ar Endiju Mareju sastāvā joprojām netiek augstākajā līgā, tāpat Kipras piemērs, kuras komanda ar Marku Bagdati spēlē turpat, kur Latvija. Grūti klājies pat Šveicei, jo reti kad komandā kopā spēlējis gan Rodžers Federers, gan Staņislass Vavrinka.
TURPINĀJUMS MĀLA LAUKUMOS
Ziemas sezona beigusies, un nākamos divus mēnešus sportisti spēlēs Eiropā māla seguma laukumos. Māla periods beigsies ar French Open Parīzē, pēcāk daži turnīri zālāja laukumos un kulminācija Vimbldonā, kur turnīrs sāksies Jāņu dienā. Pēc Vimbldonas daudzi labākie dosies uz Ameriku, kur vairāki turnīri un augusta beigās gada pēdējais Grand Slam — US Open. Pati sezonas nogale atkal dažādos kontinentos un dažāda līmeņa turnīros — Eiropā jau spēlēs telpās, Āzijā turnīri vēl brīvā dabā. Pēdējais lielais turnīrs oktobra beigās būs Parīzē. Astoņi paši labākie šāgada vērtējumā vēl novembra sākumā sacentīsies Londonā. Gada vērtējumā Gulbis pagaidām ir 25. vietā pasaulē.
Ernestam Gulbim par vietu Grand Slam pamatturnīros šogad vairs nav jāraizējas — sakrāts pietiekami daudz punktu, lai to garantētu. Cita lieta, ka dažos Masters turnīros vēl nāksies spēlēt kvalifikācijā. Par to gan nav īpaši jāuztraucas, jo tā bija arī šogad divos veiksmīgākos turnīros ASV — Delrejbīčā un Indianvelsā. Delrejbīčā Gulbis kļuva par čempionu, izcīnot astoņas uzvaras pēc kārtas. IndianvelsasMasters — piecas uzvaras pēc kārtas un tikai tad zaudējums nākamajam čempionam Rafaelam Nadalam. Ļoti līdzīgā cīņā Nadalam tā bija smagākā uzvara turnīrā gan rezultāta ziņā, gan mača garumā. Viens divi punkti, un tikpat labi šajā mačā varēja triumfēt Gulbis.
Februārī un martā Ernests patīkami pārsteidza mūsu līdzjutējus, no kuriem daudzi jau bija atmetuši ar roku viņa iespējamiem sasniegumiem. Nu noskaņojums ir mainījies, un par Gulbi tauta tobrīd runāja tikpat daudz kā par mūsu skeletonistiem un bobslejistiem. Ir uzvaras, ir arī līdzjutēju interese, turklāt Gulbja spēles bija saturīgas, vairākās viņš parādīja izcilu cīnītāja raksturu un uzvarēja šķietami bezcerīgās situācijās pret reitingā augstākiem pretiniekiem (amerikāni Semu Kvēriju un vācieti Tomiju Hāsu). Tādas uzvaras dod pārliecību sportistam un ticību līdzjutējiem.
Pārējie Latvijas tenisisti spēlēs zemākā līmeņa — Future turnīros, Andis Juška dažkārt arī otrajā līmenī pēc ATP — Challenger tūrē.
IEMĒĢINĀS JAUNO MAIŅU
Sieviešu tenisā šogad svarīgākais būtu Anastasijai Sevastovai atgūt bijušo stabilitāti un atkal sajust uzvaras garšu. Savukārt Diānai Marcinkevičai — pietuvoties pasaules pirmajam simtniekam, bet pavisam jaunajai Aļonai Ostapenko — krāt pieredzi un pārliecību sieviešu tenisā. Ostapenko tikai vasarā paliks 16 gadu, bet viņa visai strauji kāpj reitingā uz augšu un sieviešu konkurencē jau tuvojās labāko piecsimtniekam. Juniorēm jau tagad viņa ir viena no labākajām pasaulē. Bet vai progress būs tikpat straujš arī turpmāk — skatīsim. Katrā ziņā tāda talanta sieviešu tenisā Latvijai nav bijis jau ilgus gadus.
Federācijas kausa izcīņas Eiropas/Āfrikas otrās grupas turnīrā Melnkalnē piedalās astoņas izlases — triju Baltijas valstu pārstāves, Somija, Grieķija, Melnkalne, DĀR un Tunisija. Izlases sadalītas divās apakšgrupās — labākās divas komandas kvalificēsies spēlēm pirmajā līgā, divas vājākās izkritīs uz trešo līgu. Latvijas uzdevums noturēties otrajā grupā. Izlases sastāvs šoreiz ir nedaudz eksperimentāls. Kapteine Daiga Juška spēlēm Melnkalnē nominējusi Diānu Marcinkeviču (254. WTA reitingā), Aļonu Ostapenko (642.) un Lauru Gulbi (1157.)
Sevastova pēc savainojuma izārstēšanas joprojām nav labākajā formā, izlasē šoreiz nav iekļauta arī dubultspēļu speciāliste Līga Dekmeijere. Komandā nav izteiktas līderes, toties ir visai vienmērīgs sastāvs — Ostapenko progress ir jūtams, un šādā turnīrā viņa vēl var sagādāt kādu patīkamu pārsteigumu, turklāt Aļona labi aizvada arī dubultspēles. Ernesta Gulbja pusmāsa Laura Gulbe nomināli ir trešā un varbūt arī paliks tikai rezervistēs, jo katrs mačs sastāv no divām vienspēlēm un dubultspēles. Tomēr vienmēr jābūt gatavai iet laukumā, jo partnerēm var gadīties savainojumi vai citas veselības likstas. Turnīra lielākās zvaigznes noteikti ir Igaunijai un Grieķijai. Igauniju pārstāvēs tās līdere, vairāku profesionālo turnīru uzvarētāja Kaija Kanepi, kura reitingā ir 38. vietā, bet pērn bija pat piecpadsmitā. Grieķijas līdere būs pieredzējusī Eleni Danilidu — daudzus gadus pasaules reitinga pirmā simtnieka tenisiste, kas pašlaik atrodas 115. pozīcijā. Igaunijas sastāvā ir arī viena no pasaules labākajām juniorēm astoņpadsmitgadīgā Anete Kontaveita, kura sieviešu reitingā jau tikusi līdz 374. pozīcijai. Starp citu, martā Ostapenko tieši kopā ar Kontaveitu Tallinā triumfēja ITF sieviešu dubultspēļu turnīrā — tas nozīmē, ka aug labas tenisistes Baltijas valstīs.
