Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Līderiem progress, vadībai jauni mērķi

Profesionālajā tenisā aprīlis
ir starpsezonas mēnesis. Beidzas turnīri slēgtajās hallēs, arī uz cietā seguma
siltajās zemēs, sākas māla laukumu sezona. Tās kulminācija būs maija beigās,
kad Parīzē sāksies Grand Slam sērijas turnīrs.

 

 

Pozitīvisms pirms māla

 

Visaugstāk profesionālajā
reitingā no Latvijas tenisistiem joprojām ir Ernests Gulbis. 45. pozīcija ATP
reitingā ļauj viņam mierīgi gatavoties nākamajiem lielajiem turnīriem.
Kvalifikācija nebūs jāspēlē, un Gulbis aprīlī piedalīsies Montekarlo,
Barselonas un Romas turnīros. Kopš marta vidus sacensībās Gulbis nav spēlējis,
bet gan cītīgi trenējies Spānijā māla seguma laukumos. Šāds lēmums tika pieņemts
kopā ar treneri argentīnieti Ernānu Gumī. Māla laukumos ir pavisam cita spēles
specifika, un bez krietnas sagatavošanās seguma maiņa parasti ir ļoti grūta.
Tāpat jāsaudzē celis, un hard laukumos slodze uz kājām ir lielāka.

Ernesta bilance šogad ir
pozitīva: 11 uzvaras un pieci zaudējumi. Krietns kāpums reitingā, pirmais ATP
vienspēļu čempiona tituls karjerā (februārī Delrejbīčā) un beidzot iegūta
papildu pārliecība. Pagājušā sezona bija tik neveiksmīga, ka reitingā līdz pat
rudenim nekādus dižos punktus Gulbis nezaudēs, tādēļ iespējams tikai progress.

 

Liepājas cīnītāja

 

Anastasija Sevastova jau
tikusi līdz 62. vietai WTA reitingā, un viņas kontā šoziem ir vairākas ļoti
skaļas uzvaras. Pārspētas serbietes Jeļena Jankoviča un Anna Ivanoviča,
francūziete Alizē Kornē, par citām spēlētājām nemaz nerunājot. Pagaidām gada
bilance arī pozitīva – desmit uzvaras un septiņi zaudējumi. Pirmo reizi karjerā
sasniegts WTA līmeņa turnīra pusfināls (martā Monterejā).

Žēl, bet pēdējā turnīrā
Maiami liepājniecei nācās izstāties pēdas savainojuma dēļ. Kopumā gan neesot
nekāda nopietnā trauma, un gan jau brūce ir apārstēta. Tenisā nobrāzumi un
asiņojošas tulznas uz pēdām nav nekas jauns un laiku pa laikam ar šādām
problēmām sastopas daudzi spēlētāji.

Sevastova ir cīnītāja, un
viņas kāpums reitingā ir pamatots. Agrāk viņa vēl neko nespēja pretstatīt pašām
labākajām tenisistēm, bet tagad tā vairs nav. Visspilgtāk to pierada uzvara
pret Jankoviču – serbiete pēc divām nedēļām uzvarēja Indianavelsas lielajā
turnīrā. Pēc mūsu līderes gan faktiski ir diezgan liels tukšums. Sievietēm
vienspēlēs nākamā Sevastovas sekotāja Diāna Marcinkeviča pasaules reitingā
ieņem 511.vietu.

 

Tie, kam problēmas

 

Vīriešiem Andis Juška pasaulē
ir 325., Adrians Žguns 557., Deniss Pavlovs devītajā simtniekā un Kārlis
Lejnieks jau izkritis no pirmā tūkstoša. Abiem pēdējiem regress gan saistīts ar
slimībām un ilgstošiem savainojumiem. Lejnieks kājas savainojuma dēļ nevarēja
turnīros spēlēt vairāk nekā pusgadu. Atgūt iepriekš iegūtās pozīcijas nav
viegli – jāsāk spēlēt mazākajos turnīros. Kārlim kā iepriekš ilgstoši
savainotam spēlētājam gan dažos turnīros pienācās priekšrocība startēt pēc
iepriekšēja reitinga, taču sniegumā nevar būt tādas pārliecības kā agrāk un pie
uzvarām tikt grūti.

Andis Juška joprojām ir
ceturtajā simtniekā – daži sekmīgi Future līmeņa turnīri (īpaši
dubultspēlēs), taču krietna kāpuma nav. Faktiski nemaz nevar būt, jo Future
nevar nopelnīt tik daudz punktu, un es pat brīnos, kāpēc biežāk netiek spēlēts Challenger
līmenī. Jā, tur pretinieki spēcīgāki, bieži jāspēlē kvalifikācija, bet tā arī
progress iespējams lielāks. Andim maijā paliks 25 gadi, un par ļoti jaunu
spēlētāju viņu nevar nosaukt. Lai gūtu ticību sev, vajadzīgas dažas nozīmīgas
uzvaras.

 

Izlašu iespējas

 

Sieviešu dubultspēlēs jauns
karjeras rekords – 54. vieta reitingā ir Līgai Dekmeijerei. Tas priecē, kaut
vienspēlēs viss ir gluži pretēji. Līga vienkārši ar savu vienspēļu reitingu
lielajos turnīros netiek klāt, savukārt spēlēt dubultspēli zemāka ranga
turnīros nav jēgas. Ar viņu turpmāk jārēķinās kā ar labu dubultspēļu spēlētāju,
un Federācijas kausa izlasei tas ir ļoti svētīgi. Mūsējās noturējās
Eiropas/Āfrikas grupas pirmajā līgā, un tas jāuzskata par labu sasniegumu.

Šajā līmenī spēlē arī Dānija
ar Karolīnu Vozņiacki, Baltkrievija ar Viktoriju Azarenku un daudzas citas
komandas ar lielām zvaigznēm. Vīriešiem šovasar (vai arī rudenī) nāksies
pacīnīties par palikšanu Eiropas/Āfrikas pirmajā līgā. Bez Ernesta Gulbja
izbraukumā pret Ukrainu nebija īstu variantu un mūsu komandas izredzes lielā
mērā būs atkarīgas no līdera lēmuma – spēlēt izlasē vai ne. Tagad to grūti prognozēt-
visu parādīs viņa paša iespētais, turnīra kalendārs, pašsajūta un tamlīdzīgi
faktori.

 

Bez līderiem

 

Martā pavisam klusi Lielupē
tika aizvadītas Latvijas ziemas meistarsacīkstes. Mūsu profesionāļi nespēlēja,
un tas nebija vienīgais izņēmums. Arī Artūrs Kazijevs, Miķelis Lībietis un vēl
vairāki jaunie tenisisti nepiedalījās. Strīdīgs jautājums – tā jābūt vai nē?
Par līderiem viss skaidrs, taču jaunajiem talantiem vēl vajadzētu pierādīt savu
pārākumu pār vienu otru pretinieku. Ne visiem ir tik daudz talanta un arī
finansiālo iespēju braukāt apkārt pa pasauli, bet ne jau visi pašmāju tenisisti
ir tik vāji.

Fināls vīriešiem bija gana
saistošs, un tajā smagā triju setu cīņā Jānis Skroderis uzvarēja Rihardu
Emuliņu. Šo spēlētāju mērķis vairs nav kļūt par profesionāliem tenisistiem,
taču attieksme pret darbu dažkārt ir nopietnāka nekā vienam otram jaunajam
talantam. Tāpat būtu interesanti redzēt šajā sabiedrībā dvīņubrāļus Mārtiņu un
Jāni Podžus. Abiem šogad paliks 16 gadi, abi tagad trenējas Vācijā, bet kāds
tad ir viņu spēku samērs, salīdzinot ar labākajiem vietējiem spēlētājiem, lasi –
amatieriem?

Sievietēm Latvijā bez īpašām
problēmām uzvarēja Irina Kuzmina. Starptautiskajā mērogā viņa krietni zaudējusi
savas pozīcijas un ir tikai septītajā simtniekā. Latvijā ir vairākas talantīgas
padsmitnieces, un šad tad tās arī kaut ko sasniedz Eiropā un pasaulē. Jūlija
Kuļibaba, Madara Straume, Laura Gulbe jau cīnās U-16 vecuma grupā, taču par
talantīgāko laikam tomēr jāuzskata Jeļena Ostapenko. Viņai šogad tikai 13 gadu,
taču Ostapenko kontā jau vairāki lielāki panākumi U-14 grupā Eiropā, turklāt
izteikts cīnītājas raksturs. Daudz Eiropas turnīros spēlē un krietns progress
arī Dārtai Elizabetei Emuliņai – par to liecina kāpums reitingā un spēles
izpratne.

Galvenais bieži vien ir ne
tikai gūtās uzvaras, bet arī tas, kādos turnīros tiek spēlēts. Ne vienmēr to
līmenis ir ļoti augsts, taču vismaz līdz U-14 vecuma grupai daudzi labākie
pasaules jaunie tenisisti cīnās Eiropas tūrēs, turklāt te spēlē arī daudzi
argentīnieši, austrālieši un vēl citu reģionu pārstāvji. Vecāko jauniešu grupās
reitings un sasniegumi turnīros ne vienmēr parāda patieso spēku samēru, daudzi
jau laužas profesionāļos un tādēļ šā līmeņa turnīros vairs nespēlē.

 

Reizi 50 gados

 

Marta nogalē Rīgā notika kāds
nebijis pasākums – uz savu gadskārtējo ģenerālo asambleju pulcējās Tennis
Europe
vadība un pat starptautiskās tenisa federācijas (ITF) prezidents
Frančesko Riči-Biti (Itālija). Nenovērtējiet šā pasākuma nozīmību par zemu, tā
ir tenisa virtuve, un tieši te bieži vien vāra to tenisa zupu. Kā sarīkot savās
mājās lielus turnīrus, kā iegūt papildu naudu no Eiropas, kā dabūt vēl kādus
atvieglojumus. Latvijas tenisa savienības prezidents Juris Savicis atzīmēja, ka
mūsu iespējas sarīkot šādu pasākumu ir labi ja reizi 50 gados.

Nu tas ir noticis, turklāt
gan ITF prezidents, gan Eiropas tenisa vadītājs Žaks Diprē krietni slavēja
Latviju un Savicka kungu par lielisko uzņemšanu. Ne tikai par to, arī par
Lielupes jaunā tenisa centra projektu. Asamblejā tika aplūkoti dažādi tenisa
attīstības aspekti, analizēts paveiktais un domāts par nākotni, ar Latvijas
tenisu visus referātā iepazīstināja arī LTS prezidents.

„Spēles noteikumus Eiropā
nosaka lielās tenisa lielvalstis – Francija, Spānija, Vācija, Itālija,
Krievija, Lielbritānija. Pie mums jau arī notiek kā lielā ģimenē, pastrīdas,
parunā un beigās izdara secinājumus. Galvenais, lai lēmumi nāktu par labu
tenisam kopumā," vēlāk atzina Juris Savickis. Tika iezīmēta arī viena no
galvenajām problēmām: „Tā saistīta ar spēlētāju
kļūšanu par profesionāļiem. Federāciju treneri strādā ar jaunajiem bērnībā,
izaudzina, bet pēcāk jau profesionāļi naudu pelna citiem. Tā ir problēma, ko
cenšas atrisināt gan Eiropas, gan pasaules tenisa vadība."

 

Jauns izaicinājums

 

Marta nogalē Eiropas un
pasaules tenisa vadība Rīgas pilī pat tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi
Zatleru, un LTS skaidri iezīmēja vienu no nākotnes mērķiem – arī mūsu valstī jānotiek
kādam profesionālajam ATP vai WTA turnīram. Savickis: "Turnīri maksā nopietnu
naudu. Viena lieta ir nauda, bet vēl jāņem vērā arī cits faktors – jūs nevarat
šādu turnīru sarīkot tikai vienu reizi, ja uzņemas tādu atbildību, tad tas
jādara vismaz desmit vai piecpadsmit gadus no vietas. Gulbis un Sevastova tagad
veiksmīgi spēlē pasaulē, ir izdevīgs brīdis, un mēs uz šādu mērķi tiecamies."

Daudziem šis mērķis var šķist
utopisks, bet dzīvē viss ir iespējams. Par piemēru var minēt kaut vai Rīgas Dinamo hokeja projektu, jo sākumā taču
bija ļoti daudz skeptiķu. Ja tenisā izdodas piesaistīt dažus lielos pasaules
līmeņa sponsorus, viss ir iespējams.

Teniss Eiropā ir otrs
visvairāk rādītais sporta veids televīzijā pēc futbola, un arī reklāmas atdeve
tādēļ ir augsta. Ne tikai runājot par klajiem cipariem, bet arī auditorijas
kvalitāti (līdz ar to pirktspēju). Pirmais uzdevums gan būtu rekonstruēt
Lielupes tenisa centru, bez izcilas bāzes lieli turnīri nav iespējami.

Māris RĪMENIS, LTV Sports

 

Latvijas ziemas meistarsacīkšu
uzvarētāji tenisā

Sievietēm:    Irina Kuzmina

Vīriešiem:     Jānis Skroderis

U-18:  Lina Lileikite un Kārlis Jaunromāns

U-16:  Ksenija Tihomirova un Iļja Fomkins

U-14:  Dārta Elizabete Emuliņa un Arkādijs Slobodkins

U-12:  Monika Kavace un Maksims Ņesins

U-10:  Denīza Marcinkeviča un Teodors Pukše